bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Latvijas 97. dzimšanas diena fotomirkļos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ar ziedu nolikšanas ceremoniju, Nacionālo Bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parādi, koncertiem, kopīgu Latvijas himnas dziedāšanu 11.novembra krastmalā un svētku uguņošanu trešdien, 18.novembrī, atzīmēta Latvijas 97. dzimšanas diena.

«Daudzās vajāšanas un kari mūsu zemi un tautu ir liekuši un lauzuši. Cauri gadu simtiem mūsu zeme ir nemitīgi tikusi apdraudēta. Tomēr mūsu tēvi un vectēvi apzinājās brīvības un neatkarības nozīmi. Viņi to izcīnīja un nosargāja ar kaujām, smagām ciešanām, izlietām asarām un asinīm. Tā bija cena, lai mēs varētu dzīvot brīvā valstī,» Nacionālo bruņoto spēku parādē sacījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Šodien Latvija un tās Nacionālie bruņotie spēki ir spēruši lielu soli, iekļaujoties Eiropas Savienībā un NATO aliansē. Mēs apzināmies, ka savas valsts neatkarību nevar nosargāt bez stipriem, moderniem un kaujas spējīgiem bruņotajiem un drošības spēkiem, kas gatavi stāvēt tēvijas sardzē ne tikai par valsts sauszemes robežām, jūras un gaisa telpu, bet par katru pilsētu un novadu, ģimeni un nacionālajām vērtībām. Pēdējos gados mūsu reģionā jāpiedzīvo lieli drošības izaicinājumi. Novembra dienu asiņainie un traģiskie notikumi Francijā, Kenijā, Libānā, Turcijā atgādina par terorisma apdraudējumu, kam pakļauti nevainīgi cilvēki. Arī mums kaimiņos, Ukrainā, nācies pieredzēt, ka ar militāras agresijas līdzekļiem tiek apdraudētas neatkarīgas valsts robežas un Eiropas stabilitāte. Tas vēlreiz pierāda, ka mums vienmēr jābūt modriem un gataviem aizstāvēt mūsu neatkarību, vērtības un mūsu cilvēkus,» savā uzrunā uzsvēris prezidents.

Viņš piebildis: «Atcerēsimies, ka šodien mēs vairs neesam vieni: esam saņēmuši lielu atbalstu no mūsu sabiedrotajiem militārajā jomā. Vienlaikus mūsu karavīri daudzās militārajās mācībās un starptautiskās militārās operācijās ir pierādījuši, ka ir gatavi būt nomodā ne tikai par savu valsti, bet par ikvienas NATO alianses dalībvalsts drošību un neatkarību. To apliecina un atzinīgi novērtē mūsu sabiedrotie.»

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Iveta Mūrniece Saeimas svinīgajā sēdē klātesošajiem atgādināja, ka tautas augstākā pašorganizēšanās forma ir valsts un tā pastāv tik ilgi, kamēr tauta to vēlas. Viņa uzsvēra, ka ārēji uzbrukumi neiznīcina valstsgribu pat tad, ja valsts tiek okupēta vai cieš no laikmeta izaicinājumiem. Vienlaikus Mūrniece pauda gandarījumu, ka Latvija dzīvo patriotisma uzplūdu laikā, ko apliecina fakts – arvien vairāk Latvijas dēlu un meitu iestājas Zemessardzē un skolas bērnu – Jaunsardzē.

Savā runā Saeimas priekšsēdētāja atskatījās uz aizvadīto gadu, ar skumjām paužot, ka pasaulē tas ir bijis dramatisku notikumu laiks. Vienlaikus Mūrniece uzsvēra: «Līdzjūtība un solidaritāte ar 13.novembra melnās piektdienas Parīzē upuriem skaidri liecina: Eiropa nepakļausies teroram un iebiedēšanai, bet paliks uzticīga savām vērtībām. Teroristu mērķis ir sēt apjukumu. Terors un varmācība nedrīkst palikt nesodīti, un tas ir Eiropas kopējais uzdevums.»

Pievēršoties Kremļa agresijai Ukrainā, Mūrniece sacīja, ka tā parādīja labticīgās starptautiskās sabiedrības ģeopolitiskos maldus. «Tā bija skarba mācība bezrūpībā slīgstošajai Eiropai, aizņemtai ar savu «biznesu kā parasti».» Pasaules dramatisko notikumu kontekstā skatoties uz Latviju, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra: «Esam nostiprinājušies pārliecībā, ka piederība NATO un dalība Eiropas Savienībā bija un ir pareizā izvēle. Ir jāiet tālāk un jāpanāk NATO spēku ilgtermiņa klātbūtne Baltijā.»

Savā runā Mūrniece pievērsās arī politiskajai videi Latvijā, atgādinot: «Gadās, ka valstis slimo. Gadās, ka valstis mirst. Un tas notiek no iekšpuses. Šķelšana – politiska, ekonomiska un etniska – novājina. Partiju iekšējā cīņa, politiskā klaunāde, savstarpēja izrēķināšanās nenes labumu tam, kas jūtas uzvarētājs. Tautai zūd uzticība politiķiem.»

Ref: 102.000.102.11183


Pievienot komentāru

  1. patriote teica:

    žēl, ka svētkus nedaudz pabojāja draņķīgie laikapstākļi

    +1 0 -1 0

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.