bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Latvijas Aizsardzības ministrijai 2017.gads bijis straujas izaugsmes laiks

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad aizsardzības budžets sasniedza 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ļāva īstenot vairākus nozīmīgus iepirkumus un būvniecības projektus, tādējādi paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku spējas aizsargāt Latviju un palielinot atturēšanas potenciālu, tai skaitā, uzņemot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā, vēsta Aizsardzības ministrijā (AM).

«Šis gads ir bijis ne tikai straujas izaugsmes laiks, bet arī nopietns pārbaudījums tam, cik ātri un profesionāli varam attīstīties, maksimāli efektīvi investējot nozarei atvēlētos līdzekļus valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Ar patiesu lepnumu un pārliecību varu teikt, ka mums tas ir izdevies. Paldies arī Latvijas cilvēkiem, kas izprata un atbalstīja lēmumu par to, ka 2018.gadā aizsardzības nozarei tiek atvēlēti nepieciešamie 2% no IKP,» uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

AM atgādina, ka turpinot pilnveidot bruņoto spēku kaujas spējas, Latvijas karavīri un zemessargi šogad ir intensīvi piedalījušies militārajās mācībās Latvijā un ārvalstīs.

Attīstot militāro infrastruktūru, šogad ir uzlaboti karavīru dienesta un sadzīves apstākļi un vienlaikus palielināta bruņoto spēku efektivitāte.

Šogad Latvija dažādos veidos ir sniegusi ieguldījumu arī reģionālajā un starptautiskajā drošībā, tostarp, stiprinot Baltijas valstu sadarbību, pievienojoties Eiropas Savienības Pastāvīgajam strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā un piedaloties starptautiskajās operācijās, uzsver ministrijā.

Latvijā uzņemta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa

Saskaņā ar pērn NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu šogad Baltijas valstīs un Polijā tika izvietotas daudznacionālas bataljona līmeņa kaujas grupas, lai veicinātu NATO īstenoto atturēšanu un stiprinātu alianses aizsardzību. Tādējādi viena no aizsardzības nozares šī gada prioritātēm bija nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā, atgādina AM.

Šī gada jūnijā Ādažu bāzē notika NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija. Augusta beigās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa sasniedza pilnu operacionālo gatavību, tādējādi apliecinot savu spēju pildīt uzdoto misiju – atturēt potenciālo pretinieku un nepieciešamības gadījumā aizstāvēt Latviju.

Tāpat ministrijā norāda, ka daudznacionālās kaujas grupas klātbūtne Latvijā šogad deva iespēju pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem, kopīgi piedaloties militārajās mācībās, piemēram, starptautiskajās militārajās mācībās Sudraba Bulta 2017, kas Latvijā norisinājās oktobrī. Kaujas grupas karavīru izmitināšanai Ādažu bāzē tika savlaicīgi nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, kas tiks izmantota arī Latvijas karavīru vajadzībām.

Latvijā izvietoto kaujas grupu vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. Nākamgad NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā papildinās arī Čehija un Slovākija.

Turpināta Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstība

BNN jau ziņoja, ka šogad aizsardzības budžetu veidoja 1,7% no IKP jeb 450 miljoni eiro, no kura lielākais finansējums tika piešķirts Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai – Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijai, pretgaisa aizsardzības spējas un kaujas inženieru spējas attīstībai, kā arī Zemessardzes un speciālo uzdevumu spēju stiprināšanai. Vienlaikus tika uzsākta netiešās uguns atbalsta spējas attīstība.

AM norāda, ka mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts ietver nepieciešamā bruņojuma, tai skaitā, ložmetēju, prettanku raķešu SPIKE, sakaru līdzekļu, komandvadības, infrastruktūras, apmācības un nodrošinājuma sistēmas izveidi.

Mehanizācijas projekta ietvaros Latvija no Lielbritānijas šogad saņēma 31 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu, un pavisam Latvijai jau ir piegādātas 73 no 123 bruņutehnikas vienībām. Plānots, ka visas 123 bruņumašīnas Latvijai būs piegādātas līdz 2020.gadam, turpina ministrijā.

Attīstot pretgaisa aizsardzības spējas, paredzēts uzlabot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu un komandvadības spējas, kā arī paaugstināt esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu kaujas spējas un iegādāties jaunas sistēmas. Viens no būtiskākajiem šo spēju attīstības virzieniem ir arī agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana, lai spētu laicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu.

Sekmējot pretgaisa aizsardzības spējas attīstību, Latvija šogad parakstīja divpusēju līgumu ar Dāniju par Dānijas bruņoto spēku rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu Stinger iegādi. Pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas Stinger iegāde ietver pretgaisa aizsardzības raķetes un to palaišanas iekārtas, un plānots, ka tās tiks piegādātas Latvijai 2018.gada pirmajā pusē, norāda AM.

Tāpat šogad noslēgušās 2015.gadā uzsāktās Mk2 raķešu piegādes no Zviedrijas uzņēmuma SAAB Dynamics AB. Šīs raķetes paredzētas tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām RBS-70.

Uzlabojot gaisa telpas novērošanas spējas, šogad uzsākta arī Latvijā uzstādīto radiolokatoru AN/TPS-77 modernizācija un veikti rūpnīcas pieņemšanas testi daudzfunkcionālo TPS-77 Multi-Role Radar radaru sistēmām, kuras Latvijai piegādās nākamgad.

AM norāda: «Kaujas inženieru spējas attīstības plāns paredz dažādu mobilitātes un pretmobilitātes spēju attīstību, spēku pārvietošanos un aizsardzību, kavējot pretinieka spēku virzīšanos un sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai».

Šogad uzsāktais projekts ietver pasākumu kopumu kaujas inženieru spējas attīstībai, paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku un Zemessardzes mobilitātes, pretmobilitātes un izdzīvošanas kaujas spējas. Šogad arī veikta inženiertehniskā transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegāde, turpina ministrijā.

Sekmējot Zemessardzes spēju attīstību, šogad izveidota 1. Rīgas brigāde, kurā iekļauti Studentu bataljons, 17. kaujas atbalsta bataljons, 19. nodrošinājuma bataljons un divi jauni bataljoni Bauskā un Rīgā.

Šogad turpināta arī paaugstinātas gatavības vienību sagatavošana Zemessardzes bataljonos. Šīs vienības veidos dažādu specialitāšu pārstāvji, un šobrīd uzsākta mīnmetēju un prettanku, inženieru, pretgaisa aizsardzības un snaiperu spēju attīstīšana. Pirmo paaugstinātās gatavības vienību sertifikācija notiks militāro mācību “Namejs 2018” laikā.

Šī gada decembrī valdībā apstiprinātais Zemessardzes attīstības plāns 2018. – 2027. gadam paredz skaidru modeli Zemessardzes turpmākai attīstībai, stiprinot šo Nacionālo bruņoto spēku lielāko struktūru un teritoriālās aizsardzības pamatu.

AM atgādina, ka 2017.gadā izveidota Speciālo operāciju pavēlniecība, apvienojot vairākas speciālo operāciju spējas vienotā elementā un tādējādi palielinot spēju integrāciju un savietojamību. Tāpat šogad uzsākta speciālo uzdevumu grupu izveide Zemessardzes ietvaros.

Šogad tika parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi. Pašgājējhaubiču sistēmas iegādātas, lai pilnveidotu Latvijas bruņoto spēku netiešās uguns atbalsta spēju, kā arī uzlabotu Latvijas spēju pilnvērtīgi integrēties NATO operācijās un mācībās. Šogad Latvijai tika piegādātas pirmās pašgājējhaubiču sistēmas, un visas iegādātās 47 kaujas tehnikas vienības plānots saņemt līdz 2018. gada beigām.

Nākamgad plānotais aizsardzības budžeta kopējais apmērs ir 576, 34 miljoni eiro, no kuriem spēju attīstībā plānots investēt 220, 27 miljonus eiro. Spēju attīstības projekti, kam 2018. gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir infrastruktūras attīstība, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spējas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstība.

Militārajās mācībās un vingrinājumos pilnveidotas militārās iemaņas un sadarbība ar sabiedrotajiem

AM atgādina, ka Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri šogad ir piedalījušies vairāk nekā 100 militārajās mācībās un vingrinājumos, no kuriem trešdaļa notika Latvijā. Savukārt Zemessardzē notikušas 1945 apmācības un militārās mācības. Šogad galvenais uzsvars militārajās mācībās tika likts uz komandvadības un operāciju plānošanas spēju pilnveidošanu.

Šis bija trešais gads Nacionālo bruņoto spēku četru gadu apvienoto militāro mācību ciklā, kas noslēgsies 2018.gadā ar Latvijā līdz šim lielākajām militārajām mācībām Namejs.

AM uzsver, ka vērienīgākās militārās mācības Latvijā šogad bija lauka taktisko mācību cikls Mazais Namejs 2017, kurā piedalījās vairāk nekā 2 700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, rezerves karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācībās tika pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Dalība Latvijā organizētajās starptautiskajās militārajās mācībās Summer Shield XIV, Saber Strike 2017 un Sudraba bulta 2017 karavīriem deva iespēju pilnveidot militārās iemaņas starptautiskā vidē, veicot uzdevumus kopā ar sabiedroto spēku karavīriem.

BNN jau ziņoja, ka starptautiskās mācības Summer Shield XIV norisinājās Ādažu poligonā un pieguļošajās teritorijās ar mērķi trenēt kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spēju integrēšanu bataljona un brigādes līmeņa aizsardzības operācijās. Šogad mācībās tika trenētas plaša spektra kaujas atbalsta spējas – artilērijas, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas, aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, kaujas inženieru un konstrukcijas inženieru un prettanku spējas. Mācībās prasmes uzlaboja arī apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji un gaisa atbalsta kontrolieri, kā arī Medicīnas rota un transportēšanas apakšvienības. Tajās piedalījās vairāk nekā 1 800 karavīru no Latvijas, ASV, Bulgārijas, Igaunijas, Kanādas, Lietuvas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Rumānijas, Slovākijas un Vācijas.

ASV spēku Eiropā vadītajās ikgadējās Apvienotajās sauszemes un gaisa spēku militārajās mācībās Saber Strike 2017 vadošā valsts bija Latvija, un tajās piedalījās vairāk nekā 2 000 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Polijas un Slovākijas, kā arī ASV karavīri un jūras kājnieki. Mācību dalībvalstu militāro un atbalsta vienību uzņemšana visā Latvijas teritorijā notika, izmantojot lidostas, kā arī dzelzceļa un ostu infrastruktūru. Mācībās tika uzlabota dalībvalstu sadarbība, gatavības un kaujas spējas, pārvietošanās brīvība visā reģionā, kā arī demonstrēta sabiedroto spēja ātri reaģēt un pārvietot spēkus, atgādina AM.

Militārajās mācībās Saber Strike 2017 darbība pirmo reizi tika izvērsta ārpus Ādažu poligona. Bataljona līmeņa vienības, pārvietojoties ar bruņutehniku, veica militārus uzdevumus ar zemju īpašniekiem saskaņotās teritorijās Amatas, Mālpils, Ogres, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novados.

Starptautiskās militārās mācības Sudraba Bulta 2017 norisinājās Ādažu poligonā, Apes, Gulbenes un Alūksnes novados, un tajos piedalījās vairāk nekā 3n500 karavīru no Albānijas, ASV, Igaunijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas. Mācībās piedalījās aptuveni 200 zemessargu un 30 rezerves karavīru, lai pilnveidotu un uzturētu zemessargu un rezerves karavīru zināšanas un iemaņas. Šo mācību mērķis bija pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem, kā arī trenēt vienību spējas plānot un īstenot aizsardzības operācijas ar kaujas nodrošinājuma elementu integrāciju.

Savukārt ASV Armijas Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Allied Spirit VI, kas notika Vācijā, jāmin kā mācības ārvalstīs ar līdz šim lielāko Nacionālo bruņoto spēku iesaisti. Šajās mācībās piedalījās ap 500 Latvijas karavīru ar 130 militārās tehnikas vienībām, tai skaitā ar 30 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnām. Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štābs mācību laikā veica daudznacionālas brigādes, ko veidoja 2 700 karavīri no 10 valstīm, komandvadību.

Starptautiskās jūras spēku mācības Open Spirit 2017 rotācijas kārtībā notiek kādā no Baltijas valstīm, un šogad tās notika Latvijā. Šo mācību mērķis ir iznīcināt no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem palikušos sprādzienbīstamos priekšmetus, uzlabojot kuģošanas drošību Baltijas jūrā. Šogad mācībās piedalījās 15 kuģi un piecas ūdenslīdēju atmīnētāju komandas no desmit valstīm, un to laikā tika atrasti un neitralizēti 58 sprādzienbīstami priekšmeti.

AM uzsver, ka nozīmīga bija Nacionālo bruņoto spēku dalība starptautiskajās jūras spēku mācībās “Baltops 2017”, kuru ietvaros Ventspils novada Vārves pagastā tika veikta ASV jūras kājnieku desantēšanās operācija krastā ar amfībijām.

Šogad Latvija bija uzņemošā valsts arī NATO Gaisa spēku pavēlniecības rīkotajām mācībām “Ramstein Dust II-17”, kuru laikā NATO pārvietojamā Gaisa operāciju vadības un kontroles centra elementi tika izvietoti Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, pilnveidojot spējas izvērst centra darbību ārpus tā pastāvīgā izvietojuma Itālijā un sekmējot gaisa spēku integrāciju kopējā Baltijas un Polijas bruņoto spēku komandvadības struktūrā.

Uzlabots karavīru atalgojums, sadzīves un dienesta apstākļi

Turpinot 2014.gadā uzsākto karavīru atlīdzības reformu, kuras mērķis ir panākt karavīru atlīdzības konkurētspēju darba tirgū un samazināt atvaļināšanās tendenci, no šī gada 1. oktobra visu karavīru un virsnieku atalgojums tika paaugstināts par 50 eiro, atzīmē ministrijā.

Šogad militārās infrastruktūras attīstībai paredzētais finansējums sasniedza 57, 2 miljonus eiro, ļaujot realizēt jaunus projektus, lai palielinātu Nacionālo bruņoto spēku efektivitāti, uzlabotu karavīru dienesta un sadzīves apstākļus un sniegtu uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem.

AM norāda, ka 2017.gadā tika nodotas ekspluatācijā četras modernas kazarmu ēkas. Aprīlī tika atklāta pirmā kazarmas ēka Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, kas paredzēta līdz 310 karavīru izvietošanai. Augustā durvis vēra divas jaunas kazarmas Ādažu bāzē, un katrā no tām var izvietot līdz 304 karavīrus. Savukārt decembrī tika atklāta Speciālo uzdevumu vienības jaunā daudzfunkcionāla kazarmas ēka, kurā ir ne tikai atpūtas telpas karavīriem, bet arī sporta zāle un apmācību telpas.

Tāpat šogad veikta Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūve, to pielāgojot Latvijas bruņoto spēku un NATO sabiedroto spēku bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai. Ādažos arī pabeigta karavīru uzņemšanai paredzēta telšu laukuma būvniecība, un ASV Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas projektu ietvaros pilnveidota mācību infrastruktūra.

2017.gadā veiksmīgi īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži. Pašreizējā Ādažu poligona teritorijas platība ir 13 043 hektāri, un to plānots paplašināt par vēl 270 hektāriem, atzīmē ministrijā.

Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus, pielāgotu un attīstītu militāro infrastruktūru, nodrošinot atbilstošu Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas spējas, paaugstinātu personāla sagatavotību, nodrošinātu atbalsta ieroču un kaujas spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmētu Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spēju attīstīšanu.

2018.gadā militārās infrastruktūras attīstībai plānotais finansējums ir 50, 3 miljoni eiro. Turpinot attīstīt ar uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu saistīto infrastruktūru, Ādažu bāzē plānots pabeigt vēl vienas kazarmas būvniecību un attīstīt noliktavu kompleksu, kā arī uzsākt jaunas kazarmas būvniecību Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē. Tāpat tiks turpināta vairāku Zemessardzes bataljonu bāzu rekonstrukcija un attīstība. Attīstot mācību infrastruktūru reģionos, plānots uzsākt nepieciešamās infrastruktūras būvniecību poligonā LāčusilsAlūksnes novadā un poligonā Meža Mackeviči Daugavpils novadā.

Papildus nacionālajam finansējumam būtisku ieguldījumu militārajā infrastruktūrā Latvijā sniedz gan NATO, gan Amerikas Savienotās valstis, kas ir mūsu stratēģiskais sadarbības partneris.

Latvija sniegusi ieguldījumu starptautiskās drošības stiprināšanā

2017.gadā Latvija stiprināja Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, ieņemot Baltijas valstu aizsardzības Ministru komitejas prezidējošās valsts statusu, atgādina AM.

Tāpat ministrijā uzsver, ka šogad Baltijas valstu sadarbība iezīmējās ar operacionālās sadarbības stiprināšanu, sekmējot Speciālo uzdevumu vienību sadarbību un uzsākot kopīgās Baltijas bataljona lieluma vienības gatavošanu dežūrai NATO Reaģēšanas spēkos 2020.gadā. Tāpat tika turpināts darbs pie sabiedroto spēku robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanas Baltijas valstu telpā, kas ir aktuāls jautājums starptautisko militāru mācību norisē.

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā ļauj attīstīt valstu nacionālās aizsardzības struktūras, veicina efektīvāku spēju attīstību un izmantošanu, savietojamību ar sabiedrotajiem, kā arī nodrošina sekmīgāku sadarbību miera uzturēšanas un krīžu vadības operācijās.

BNN jau ziņoja, ka šī gada novembrī Latvija pievienojās Eiropas Savienības Pastāvīgajam strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā. PESCO ir virknes Eiropas Savienības dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt sadarbību Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos. PESCO dalībvalstis apņemas veikt atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, tostarp ekipējuma iegādei, koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus Eiropas Savienības.

PESCO uzsākšana ir nozīmīgs solis Eiropas Savienības dalībvalstu militāro spēju stiprināšanā. Tas papildinās NATO spējas un sekmēs Eiropas Savienības un NATO praktisko sadarbību.

Nacionālie bruņotie spēki šogad ir stiprinājuši starptautisko drošību, piedaloties sešās starptautiskajās operācijās – NATO apmācības operācijā Resolute Support Afganistānā, Pret teroristisko organizāciju Daesh vērstās starptautiskās koalīcijas Apvienoto spēku militārajā operācijā Inherent Resolve Irākā, Eiropas Savienības Apmācības misijā Mali, Eiropas Savienības Jūras spēku Vidusjūrā EUNAVFOR Med militārajā operācija Sophia, ANO vadītajā Visaptverošajā integrētajā stabilizācijas operācijā Mali Minusma un Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā Atalanta.

Ref:224.000.103.3304


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.