bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Latvijas attīstība atvērto datu jomā ir nepietiekama, secina Valsts kontrole

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas attīstība atvērto datu jomā ir nepietiekama, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāizvērtē un jānosaka valsts pārvaldē prioritāri atveramās datu kopas un jāveicina bezmaksas piekļuvi valsts pārvaldē uzkrātajai informācijai, secina Valsts kontroles (VK) revīzijā.

«Valsts pārvaldē uzkrāto datu atvēršana brīvai izmantošanai var padarīt valsts pārvaldi caurskatāmāku un radīt jaunas iespējas gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai. Eiropas Komisija aplēsusi, ka Latvijā atvērto datu ekonomiskais potenciāls var sasniegt 70 milj. eiro un papildus ietaupīt pat divus milj. eiro valsts pārvaldē. Latvijas attīstība atvērto datu jomā vēl ir nepietiekama – 2016. gadā bijām pēdējā vietā Eiropā,» BNN skaidro kontrolē.

Saskaņā ar ES direktīvu atvērto datu politikas mērķis ir valsts pārvaldē uzkrātos datus padarīt brīvi pieejamus privātiem un komerciāliem mērķiem, veicinot informācijas apriti gan uzņēmēju, gan sabiedrības vajadzībām. «Tas ir veids, kā vēl efektīvāk un plašāk, piemēram, pētniecībai, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanai, izmantot valsts pārvaldē jau uzkrātos datus, kas visbiežāk tiek iegūti un izmantoti kādam konkrētam mērķim, piemēram, pakalpojuma sniegšanai. Datu atvēršana uzlabo arī informācijas apriti valsts pārvaldē, taupot resursus un padarot to caurskatāmāku, tādējādi veicinot publisko atbildību,» norāda VK.

Tā kā valsts un pašvaldību iestādes informācijas iegūšanai, apstrādei un uzkrāšanai izmanto valsts un ES līdzekļus, datu atvēršana būtu efektīva resursu izmantošana, veicinot datu atkalizmantošanu sabiedrībā, protams, ievērojot informācijas atklātības un personu datu aizsardzības prasības, secināts revīzijā.

Datu tālākas izmantošanas potenciālais ekonomiskais ieguvums saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu vērtējams līdz pat 70 milj. euro gadā, jo paver jaunas iespējas uzņēmējiem produktu un pakalpojumu attīstīšanai, kas nozīmē arī jaunas darba vietas. Papildus iespējams ietaupīt līdz pat divus milj. euro valsts pārvaldē, jo datu atvēršana samazinātu nepieciešamību informāciju iestādēm savā starpā pieprasīt atkārtoti, atvieglotu datu apriti un uzlabotu darba kvalitāti.

Valsts kontrole revīzijā Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju? secina ka par informācijas sabiedrību un e-pārvaldi atbildīgā VARAM apzinās atvērto datu nozīmi un to izmantošanas iespējas valsts pārvaldes efektivitātes celšanai. Atvērtie dati ir noteikti kā viens no e-pārvaldes pamatprincipiem. Tomēr, analizējot politikas īstenošanu, revidenti konstatējuši vairākas problēmas. VARAM nav apkopojusi līdz šim jau atvērtās datu kopas un noteikusi prioritāri atveramās. Pagaidām Latvijas attīstība atvērto datu jomā ir nepietiekama. Eiropas Komisijas pētījumā Latvija 2016. gadā ierindota pēdējā – 28.  vietā.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas organizāciju pārstāvji norāda, ka Latvijā vajadzētu ieviest «atvērts pēc noklusējuma» principu. Tas nozīmē meklēt pamatojumu nevis datu došanai, bet nedošanai. VK ieskatā, jāņem vērā, ka ne jau obligāta datu atvēršana rada kādus tiešus ieguvumus valstij un sabiedrībai, bet gan datu saturs, kvalitāte un aktualitāte. Līdz ar to, ņemot vērā ierobežotos resursus, ir ļoti būtiski novērtēt un atvērt primāri nozīmīgākos un sabiedrībai noderīgākos datus, pretējā gadījumā pastāv risks, ka tiks atvērtas datu kopas, no kurām sabiedrībai būs maza pievienotā vērtība.

«VARAM, sadarbojoties ar valsts pārvaldi, jāmeklē veids, kā bez maksas datu pieejamību nodrošināt gan valsts pārvaldes iestādēm, gan privātpersonām. Publiskās pārvaldes pamatdarbībai nepieciešamais finansējums jāplāno neatkarīgi no ieņēmumiem, izvairoties no  no situācijām, kad atsevišķu iestāžu dati, kas ir nozīmīgi sabiedrībai, netiek atvērti, jo ieņēmumi par to nodošanu atkalizmantošanai vai koplietošanai nepieciešami iestādes pamatdarbības nodrošināšanai,» uzsver VK.

Ref:224.000.103.1713


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.