bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 13.12.2017 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā kļūt par laimīgu uzņēmēju?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXDecembris ir raksturīgs aizvadītā gada deflācijas tendencēm: patēriņa cenas attiecībā pret novembri samazinājušās par 0,3%, tā šonedēļ informēja Centrālās statistikas pārvalde. Gada griezumā inflācija sasniedza niecīgos 0,2%, kas faktiski ir nulle.

Galvenā ietekme uz cenām ir sezonāliem faktoriem, jo decembrī iepirkšanās centros sākās atlaižu periods. Kategorijas, kurā uzņēmēji ir ļāvuši sevi paaugstināt cenas –atpūtas un kultūras pasākumu joma, kā arī alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecība. Tomēr arī šeit cenu paaugstinājums ir bijis ļoti piesardzīgs, kas norāda uz uzņēmēju vēlmi novērtēt potenciālo pieprasījumu.

Šogad diezin vai notiks vērā ņemamas izmaiņas, jo naftas cena pasaulē ir samazinājusies vairāk nekā tika prognozēts. Pagājušā gada decembrī, pēc OPEC kārtējā ziņojuma publicēšanas, «melnā zelta» cena noslīdēja zem 40 ASV dolāriem par barelu. Šonedēļ cena par barelu naftas bija aptuveni 30 dolāru, un ir paredzams, ka nākotnē cenas varētu samazināties līdz 20 ASV dolāriem par barelu. Zemas izejvielu cenas un zems ekonomiskās aktivitātes līmenis pasaulē darbosies kā inflācijas ierobežotājs.

Tiesa, inflāciju nedaudz aktivizēs akcīzes nodokļa palielinājums alkohola un naftas produktu, un prognozētais straujākais algu pieaugums, kas palielinās pakalpojumu cenu pieaugumu. Tomēr, jebkurā gadījumā inflācija tuvākajā laikā nebūs drauds turpmākajai pirktspējas izaugsmei. Ekonomisti uzskata, ka gada laikā patēriņa cenas pieaugs labākajā gadījumā par 1%.

Bet viss ir relatīvs: neskatoties uz praktiski nulles līmeņa gada inflāciju, cenu pieaugums Latvijā bija augstākais starp Baltijas valstīm. Ja mums patēriņa cenas gada laikā pieauga kaut par 0,2%, Igaunijā un Lietuvā bija vērojama deflācija – 0,5% un 0,9% attiecīgi. Starp citu, tam, ka Latvijā bijusi inflācija, paldies jāsaka elektroenerģijas tirgus liberalizācijai, kas ir aizvedusi pie elektroenerģijas tarifu pieauguma par 28%. Ja ne šis faktors, mūsu valsts varētu gadu pabeigt ar deflāciju.

Kā kļūt par laimīgu uzņēmēju

Lai kaut kā uzmundrinātu komersantus, biznesa tehnoloģiju platforma BiSMART šonedēļ publicēja vairākus padomus, kā uzvarēt stresu un kļūt par laimīgu uzņēmēju.

Pirmais padoms: saprast, kas notiek ar uzņēmumu, šeit un tagad. Nekas nerada lielāku stresu kā nezināšana, tāpēc pirmais solis ceļā uz mierīgāku skatījumu uz dzīvi – saprast, kas notiek šeit un tagad. Maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem tas nozīmē apvienot finanšu un vadības grāmatvedības informāciju un izskatīt rezultātus kopumā.

Ja finanšu grāmatvedība ļauj konstatēt, ka uzņēmums ir «naudas koks», vadības grāmatvedība parāda, kāds «naudas koks» tas ir un kas to veido. Savukārt, analizējot kopsakarības, var saprast, kā aug uzņēmuma «naudas koks», un izlemt, vai vēlaties kaut ko mainīt tā darbībā, sacīja SAP Scandic Fusion vadītājs Kārlis Vītols.

Otrs padoms: lietojiet uzņēmuma datus un prognozējiet nākotni. Nekas neizraisa lielākas bailes, kā neparedzama nākotne: jo precīzāk mēs spēsim to prognozēt, jo drošāk un stabilāk jutīsimies. Jūs sacīsiet, ka to var izdarīt tikai pareģis vai Delfu orākuls? Viss ir daudz vienkāršāk: jāsāk ar pieejamo datu analīzi.

IBM Institute for Business Value ekspertu visā pasaulē veiktajos pētījumos skaidri pamanāma tendence: katras nozares visveiksmīgākie līderi, ne tikai izmanto zināšanas, kas iegūtas no datiem, bet sākuši tās izmantot jau kādu laiku atpakaļ, uzsvēra IBM Latvija vadītājs Edijs Tanons.

Galvenais šādas datu analīzes ieguldījums – spēja plānot un prognozēt patērētāju uzvedību, resursu izmaksu izmaiņas, tirgus un pieprasījuma svārstības, spēja attiecīgi pielāgot uzņēmuma darbību un samazināt komercriskus.

Trešais padoms: atbrīvojiet iekšējos resursus. Telia Latvia finanšu direktors Edgars Jansons norāda, ka trīs gadu laikā, kopš pārejas uz mākoņpakalpojumu izmantošanu, viņa uzņēmums ir ieekonomējis apmēram 40% no līdzekļiem, kas parasti tika ieguldīti datoros, serveros, licencēs, drošības risinājumos un tā tālāk.

Svarīgākais jautājums ir laika ekonomija, ko nodrošina iespēju strādāt attālināti, neesot birojā.

Dažreiz, lai jūs kā uzņēmuma vadītājs varētu naktīs mierīgi gulēt un spētu mierīgāk raudzīties nākotnē, nav nepieciešamas ne lielas investīcijas vai sarežģīti projekti – rezumē BiSMART organizētās meistarklases Uzņēmuma «naudas koks» – kā to pārvaldīt un vadīt? dalībnieki.

Miers dārgi maksā

Jau tagad var nosaukt vismaz divus Latvijas uzņēmumus, kuru vadītāji tuvākajā laikā varēs gulēt mierīgi – tie ir būvniecības uzņēmumi Arčers un Merks. Kā šonedēļ tapis zināms, tieši viņi noslēguši līgumus par objektu būvniecību Nacionālo bruņoto spēku bāzēs Ādažos un Lielvārdē. Uzņēmumi veiks darbus, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka par 8 miljoniem eiro, kas caur NATO struktūrām tiks saņemti no ASV speciālās programmas.

Kopējā divu līgumu summa (viens Ādažiem, bet otrs – Lielvārdei) ir 8 miljoni, tomēr, kā norāda NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūra, tā, pēc papildu līdzekļu sadales, var pieaugt līdz 14 miljoniem eiro.

Pagaidām plānots, ka lauvas tiesa no piešķirtā finansējuma tiks novirzīta Ādažiem: 7 miljoni paredzēti šautuvju un treniņa poligonu uzlabošanai, kā arī noliktavu un darbnīcu būvniecībai. Miljons eiro, kas atvēlēti NBS bāzei Lielvārdē, tiks tērēts noliktavu celtniecībai, personāla dzīvojamo telpu atjaunošanai un aviobāzes ceļu remontam. Plānots, ka abi uzņēmēji darbus pabeigs 2017.gada vasarā.

Vēl viens drauds, kas sola uzņēmējiem arī peļņu un mierīgu naktsmieru, ir ārējo robežu stiprināšana. Šonedēļ šis temats tika apspriests slēgtā valdības sēdē. Kā pēc sanāksmes vēstīja premjerministre Laimdota Straujuma, Latvijas austrumu robežas nostiprināšanai, kas reizē ir arī ES ārējā robeža, nepieciešami vairāki desmiti miljonu eiro. Šie līdzekļi tiks saņemti no vairākiem avotiem – no sabiedrotajiem, Eiropas Komisijas un no valsts budžeta. Straujuma nenosauca precīzu summu, taču sacīja, ka tā nav maza – vairāki desmiti miljonu eiro.

Premjerministre atgādināja, ka šodien ir ļoti svarīgi apturēt nelegālo imigrantu plūsmu, kuri, saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieka Normunds Garbara teikto, kļuvušas organizētākas un vairāk pārdomātas.

Ref:017.010.103.9308


Pievienot komentāru

Kazarmās Lietuvā aizsaulē aiziet horvātu karavīrs

Lietuvā miris horvātu kontingenta karavīrs, kurš dienējis Ruklas militārajā pilsētā NATO starptautisko spēku rindās.

Piketētāji: Āgenskalna tirgum būt!

Pie Rīgas domes noticis pikets pret Āgenskalna tirgus slēgšanu.  ««#UšakovaGrupējums» parādīja skaidru attieksmi pret Āgenskalna iedzīvotājiem - domes sēdē atturējās iekļaut jautājumu par Āgenskalna tirgus glābšanu,» sociālajos tīklos norāda Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai.

BATL: Satiksmes ministrijas plāno uzlikt vēl vienu slogu uz nodokļu maksātāju pleciem

Satiksmes ministrijas izstrādātais tranzīta nozares attīstības plāns, ar kuru šonedēļ tika iepazīstināta Saeimas Tautsaimniecības komisija, paredz, ka konkurētspējas palielināšanai valstij būtu jādotē dzelzceļa kravas pārvadājumi.

Igaunija saņem prettanku raķetes, iepirktas ar ASV finansējumu

Igaunijas aizsardzības resors saņēmis nākamo prettanku raķešu kravu, kas paredzēta amerikāņu Javelin prettanku ieročiem un kas iepirkta ar Amerikas Savienoto Valstu finansējumu.

Binde: Priekšlikums par LMT un Lattelecom apvienošanu bija vien politiskas diskusijas

Priekšlikums par SIA Latvijas Mobilais telefons un SIA Lattelecom apvienošanu bija vien politiskas diskusijas, un labi, ka šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic LMT prezidents Juris Binde.

LRA/LA: Rīgas pilsētas 2018.gada sagatavotais budžets ir pretlikumīgs, iekļaujot 100 miljonus Rīgas satiksmei

Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcija sasauktajā preses konferencē, kurā iepazīstināja ar saviem budžeta priekšlikumiem Rīgas pilsētas 2018.gada budžetam, norādījusi, ka Rīgas domes sagatavotais budžets tā esošajā redakcijā ir pretlikumīgs.

Tallinā par pārmaksātiem ūdens tarifiem aicina piedzīt desmitiem miljonus eiro

Igaunijā noslēdzies juridisks strīds starp Tallinas ūdensapgādes uzņēmu Tallinna Vesi un vietējo konkurences uzraugu, tiesai apelācijas instancē atzīstot, ka ūdens cena galvaspilsētā gadiem bijusi nepamatoti augsta, un konkurences uzrauga vērtējumā iedzīvotāji var no uzņēmuma piedzīt kopumā desmitiem miljonus eiro.

Aptauja: 55% strādājošo virsstundas netiek apmaksātas

Vairāk nekā puse nodarbināto strādā virsstundas, un 55% no viņiem tās netiekot apmaksātas, savukārt 45% saņemot papildus samaksu, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. 

Itālijā ārkārtas stāvoklis pēc sprādziena Austrijas gāzes sadales mezglā

Itālijas valdība izsludinājusi ārkārtas stāvokli gāzes nozarē pēc tam, kad Austrijā noticis sprādziens būtiskā dabasgāzes sadales centrā, laupot dzīvību vienam cilvēkam, nodarot miesas bojājumus ne mazāk kā 18 un ietekmējot svarīgā energoresursa cenas un piegādes Centrāleiropas reģionā.

LRA nolēmusi nesadarboties ar partiju Latvijas attīstībai

Partiju apvienības Latvijas Reģionu Apvienība pārstāvju sapulcē lēma, ka nesadarbosies ar partiju Latvijas attīstībai. Jau iepriekš tika pieņemts lēmums, ka 13.Saeimas vēlēšanās LRA startēs ar savu sarakstu.

Pirms Ziemassvētkiem streikos Ryanair piloti

Īru lidsabiedrības Ryanair pasažieri pirmssvētku laikā saskarsies ar neērtībām, ko solās radīt lidmašīnu pilotu un apkalpes locekļu streiki un cita rīcība, tiem iestājoties par to, lai uzņēmums atzītu arodbiedrības un nodrošinātu labākus darba nosacījumus.

LDDK: OIK sadārdzinājums ir nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei

Lai noturētu Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, valdības darba kārtībā jābūt arī tādām prioritātēm kā obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un elektroenerģijas cenu kāpuma novēršanai, lai samazinātu uzņēmēju izdevumus un iedzīvotāju maksājumus, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija.

Ārsti uztraucas, ka e-veselības dēļ Latvijas veselības aprūpē sāksies haoss

Patlaban nav garantijas, ka e-veselības sistēmas dēļ no 1.janvāra, kad tā būs jālieto obligāti, nesāksies haoss Latvijas veselības aprūpē, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas norāda deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.