bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā kļūt par laimīgu uzņēmēju?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXDecembris ir raksturīgs aizvadītā gada deflācijas tendencēm: patēriņa cenas attiecībā pret novembri samazinājušās par 0,3%, tā šonedēļ informēja Centrālās statistikas pārvalde. Gada griezumā inflācija sasniedza niecīgos 0,2%, kas faktiski ir nulle.

Galvenā ietekme uz cenām ir sezonāliem faktoriem, jo decembrī iepirkšanās centros sākās atlaižu periods. Kategorijas, kurā uzņēmēji ir ļāvuši sevi paaugstināt cenas –atpūtas un kultūras pasākumu joma, kā arī alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecība. Tomēr arī šeit cenu paaugstinājums ir bijis ļoti piesardzīgs, kas norāda uz uzņēmēju vēlmi novērtēt potenciālo pieprasījumu.

Šogad diezin vai notiks vērā ņemamas izmaiņas, jo naftas cena pasaulē ir samazinājusies vairāk nekā tika prognozēts. Pagājušā gada decembrī, pēc OPEC kārtējā ziņojuma publicēšanas, «melnā zelta» cena noslīdēja zem 40 ASV dolāriem par barelu. Šonedēļ cena par barelu naftas bija aptuveni 30 dolāru, un ir paredzams, ka nākotnē cenas varētu samazināties līdz 20 ASV dolāriem par barelu. Zemas izejvielu cenas un zems ekonomiskās aktivitātes līmenis pasaulē darbosies kā inflācijas ierobežotājs.

Tiesa, inflāciju nedaudz aktivizēs akcīzes nodokļa palielinājums alkohola un naftas produktu, un prognozētais straujākais algu pieaugums, kas palielinās pakalpojumu cenu pieaugumu. Tomēr, jebkurā gadījumā inflācija tuvākajā laikā nebūs drauds turpmākajai pirktspējas izaugsmei. Ekonomisti uzskata, ka gada laikā patēriņa cenas pieaugs labākajā gadījumā par 1%.

Bet viss ir relatīvs: neskatoties uz praktiski nulles līmeņa gada inflāciju, cenu pieaugums Latvijā bija augstākais starp Baltijas valstīm. Ja mums patēriņa cenas gada laikā pieauga kaut par 0,2%, Igaunijā un Lietuvā bija vērojama deflācija – 0,5% un 0,9% attiecīgi. Starp citu, tam, ka Latvijā bijusi inflācija, paldies jāsaka elektroenerģijas tirgus liberalizācijai, kas ir aizvedusi pie elektroenerģijas tarifu pieauguma par 28%. Ja ne šis faktors, mūsu valsts varētu gadu pabeigt ar deflāciju.

Kā kļūt par laimīgu uzņēmēju

Lai kaut kā uzmundrinātu komersantus, biznesa tehnoloģiju platforma BiSMART šonedēļ publicēja vairākus padomus, kā uzvarēt stresu un kļūt par laimīgu uzņēmēju.

Pirmais padoms: saprast, kas notiek ar uzņēmumu, šeit un tagad. Nekas nerada lielāku stresu kā nezināšana, tāpēc pirmais solis ceļā uz mierīgāku skatījumu uz dzīvi – saprast, kas notiek šeit un tagad. Maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem tas nozīmē apvienot finanšu un vadības grāmatvedības informāciju un izskatīt rezultātus kopumā.

Ja finanšu grāmatvedība ļauj konstatēt, ka uzņēmums ir «naudas koks», vadības grāmatvedība parāda, kāds «naudas koks» tas ir un kas to veido. Savukārt, analizējot kopsakarības, var saprast, kā aug uzņēmuma «naudas koks», un izlemt, vai vēlaties kaut ko mainīt tā darbībā, sacīja SAP Scandic Fusion vadītājs Kārlis Vītols.

Otrs padoms: lietojiet uzņēmuma datus un prognozējiet nākotni. Nekas neizraisa lielākas bailes, kā neparedzama nākotne: jo precīzāk mēs spēsim to prognozēt, jo drošāk un stabilāk jutīsimies. Jūs sacīsiet, ka to var izdarīt tikai pareģis vai Delfu orākuls? Viss ir daudz vienkāršāk: jāsāk ar pieejamo datu analīzi.

IBM Institute for Business Value ekspertu visā pasaulē veiktajos pētījumos skaidri pamanāma tendence: katras nozares visveiksmīgākie līderi, ne tikai izmanto zināšanas, kas iegūtas no datiem, bet sākuši tās izmantot jau kādu laiku atpakaļ, uzsvēra IBM Latvija vadītājs Edijs Tanons.

Galvenais šādas datu analīzes ieguldījums – spēja plānot un prognozēt patērētāju uzvedību, resursu izmaksu izmaiņas, tirgus un pieprasījuma svārstības, spēja attiecīgi pielāgot uzņēmuma darbību un samazināt komercriskus.

Trešais padoms: atbrīvojiet iekšējos resursus. Telia Latvia finanšu direktors Edgars Jansons norāda, ka trīs gadu laikā, kopš pārejas uz mākoņpakalpojumu izmantošanu, viņa uzņēmums ir ieekonomējis apmēram 40% no līdzekļiem, kas parasti tika ieguldīti datoros, serveros, licencēs, drošības risinājumos un tā tālāk.

Svarīgākais jautājums ir laika ekonomija, ko nodrošina iespēju strādāt attālināti, neesot birojā.

Dažreiz, lai jūs kā uzņēmuma vadītājs varētu naktīs mierīgi gulēt un spētu mierīgāk raudzīties nākotnē, nav nepieciešamas ne lielas investīcijas vai sarežģīti projekti – rezumē BiSMART organizētās meistarklases Uzņēmuma «naudas koks» – kā to pārvaldīt un vadīt? dalībnieki.

Miers dārgi maksā

Jau tagad var nosaukt vismaz divus Latvijas uzņēmumus, kuru vadītāji tuvākajā laikā varēs gulēt mierīgi – tie ir būvniecības uzņēmumi Arčers un Merks. Kā šonedēļ tapis zināms, tieši viņi noslēguši līgumus par objektu būvniecību Nacionālo bruņoto spēku bāzēs Ādažos un Lielvārdē. Uzņēmumi veiks darbus, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka par 8 miljoniem eiro, kas caur NATO struktūrām tiks saņemti no ASV speciālās programmas.

Kopējā divu līgumu summa (viens Ādažiem, bet otrs – Lielvārdei) ir 8 miljoni, tomēr, kā norāda NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūra, tā, pēc papildu līdzekļu sadales, var pieaugt līdz 14 miljoniem eiro.

Pagaidām plānots, ka lauvas tiesa no piešķirtā finansējuma tiks novirzīta Ādažiem: 7 miljoni paredzēti šautuvju un treniņa poligonu uzlabošanai, kā arī noliktavu un darbnīcu būvniecībai. Miljons eiro, kas atvēlēti NBS bāzei Lielvārdē, tiks tērēts noliktavu celtniecībai, personāla dzīvojamo telpu atjaunošanai un aviobāzes ceļu remontam. Plānots, ka abi uzņēmēji darbus pabeigs 2017.gada vasarā.

Vēl viens drauds, kas sola uzņēmējiem arī peļņu un mierīgu naktsmieru, ir ārējo robežu stiprināšana. Šonedēļ šis temats tika apspriests slēgtā valdības sēdē. Kā pēc sanāksmes vēstīja premjerministre Laimdota Straujuma, Latvijas austrumu robežas nostiprināšanai, kas reizē ir arī ES ārējā robeža, nepieciešami vairāki desmiti miljonu eiro. Šie līdzekļi tiks saņemti no vairākiem avotiem – no sabiedrotajiem, Eiropas Komisijas un no valsts budžeta. Straujuma nenosauca precīzu summu, taču sacīja, ka tā nav maza – vairāki desmiti miljonu eiro.

Premjerministre atgādināja, ka šodien ir ļoti svarīgi apturēt nelegālo imigrantu plūsmu, kuri, saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieka Normunds Garbara teikto, kļuvušas organizētākas un vairāk pārdomātas.

Ref:017.010.103.9308


Pievienot komentāru

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.