bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Latvijas iedzīvotāji pēc Brexit atbalstot ciešāku integrāciju Eiropā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Raimonds Vējonis

Pēc Lielbritānijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Latvijas iedzīvotāji kopumā atbalsta ciešāku integrāciju Eiropā, secināts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciētajā publisko diskusiju cikla otrajā diskusijā par Latvijas drošību 21.gadsimta izaicinājumu apstākļos.

Diskusiju «Brexit mācības Latvijai un Eiropai» ar uzrunu atklāja Valsts prezidents, kurš atgādināja, ka valsts drošība nav tikai valsts militāra aizsardzība un robežu nostiprināšana. «Drošību veido arī valsts ekonomiskā attīstība, tiesu varas spēks, cilvēktiesību aizstāvība, dzimtenes mīlestība un daudzi citi faktori,» uzsvēra Vējonis, atzīstot, ka pēc Lielbritānijā notikušā referenduma ir ļoti daudz jautājumu par to, kā tā dēvētais Brexit ietekmēs Eiropas, tai skaitā Latvijas nākotni.

Diskusijas ievadā Starptautisko pētījumu centra direktore Gunda Reire uzsvēra, ka Brexit rezultāti radīja šoka momentu pašā Lielbritānijā, kā arī visā Eiropas Savienībā. «Tagad, kad pirmais apjukums ir norimis, ir nepieciešams analizēt gan visus Brexit veicinājušos faktorus, gan to, kā eiropeiskā identitāte ir iesakņojusies Latvijas sabiedrībā un ko mūsu valsts iedzīvotāji sagaida no Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā,» norādīja Reire.

Socioloģisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš iepazīstināja ar datiem, kas liecina, ka arī pēc britu referenduma Latvijas iedzīvotāji kopumā atbalsta ciešāku integrāciju Eiropā. SKDS veiktā aptaujā 45% respondentu atzina, ka Latvijas integrācija Eiropā viņos izraisa ļoti pozitīvas vai drīzāk pozitīvas emocijas, savukārt 23% atzina, ka izjūt negatīvas vai drīzāk negatīvas emocijas. «Līdzīgi kā Lielbritānijas gadījumā arī Latvijas iedzīvotāji ir nobažījušies par imigrāciju un nav pārāk pieņēmuši eiropeisko identitāti. Tomēr atšķirībā no britiem daudzi Latvijas iedzīvotāji no dalības ES saskata ekonomiskos ieguvumus, kā arī uzskata to par nepieciešamu valsts ārpolitikas un militārās aizsardzības jautājumu risināšanā, kas ir jo īpaši aktuāli pēc pēdējo gadu notikumiem Ukrainā,» stāstīja Kaktiņš.

Rīgas Stradiņa universitātes docents Edijs Bošs diskusijā analizēja svarīgākos britu iekšpolitiskos faktorus, kas izraisīja Lielbritānijas pilsoņu lēmumu izstāties no Eiropas Savienības: britu eiroskepses tradīciju, zemo eiropeisko identitāti, ekonomiskās nedrošības izjūtu, kas cieši saistīta ar bažām par strauju imigrācijas plūsmu no Austrumeiropas. Kā uzsvēra Bošs, liela nozīme Brexit gadījumā bijusi arī interneta laikmeta politisko kampaņu īpatnībām, jo internetā plaši pieejamā informācija nereti veicina iedzīvotāju politisko uzskatu radikalizēšanos.

Diskusijā tika argumentēts, ka migrācijas jautājumi bija viens no lūzuma punktiem Brexit kontekstā, un tie joprojām ir augstu Eiropas Savienības dienaskārtībā. Doktora grāda pretendente migrācijas studijās Koča Universitātē Stambulā Agnese Lāce uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski veidot koordinētu bēgļu integrācijas politiku ar ilgtermiņa perspektīvu. «Tieši vispusīga pieeja integrācijai ļaus pilnvērtīgi izmantot šo personu sociālekonomisko potenciālu, tādējādi veicinot sabiedrības saliedētību un Latvijas izaugsmi,» norādīja Lāce.

«Latvijas gadījumā viens no satraucošākajiem Brexit aspektiem ir naida runas un starpnacionālās neiecietības izpausmju pieaugums Lielbritānijā pret tur dzīvojošajiem un strādājošajiem mūsu valstspiederīgajiem. Latvijas Republikas pilsoņi atrodas savas valsts aizsardzībā jebkurā vietā pasaulē, un Latvijas valdībai ir jābūt gatavai nepieciešamības gadījumā spert diplomātiska vai tiesvedības rakstura soļus, lai panāktu Latvijas valstspiederīgajiem nodarītā kaitējuma pārtraukšanu un novēršanu,» diskusijā sacīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Lejnieks.

Lejnieks arī norādīja, ka no juridiskā viedokļa Brexit pagaidām ir neformāls jēdziens, kuram ir politiska, sociālpsiholoģiska un ekonomiska dimensija, taču de facto Lielbritānijas izstāšanās process no Eiropas Savienības sāksies tikai tad, kad Lielbritānija par to formāli paziņos Eiropadomei, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Ref: 102.000.102.13393


Pievienot komentāru

  1. Uldis teica:

    Melo, ka ausis vien kust. Uzrīko šodien referendumu un tad redzēši cik % atbalsta Briselles diktatūru.

    +1 0 -1 0

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri