bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Latvijas iedzīvotāji pēc Brexit atbalstot ciešāku integrāciju Eiropā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Raimonds Vējonis

Pēc Lielbritānijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Latvijas iedzīvotāji kopumā atbalsta ciešāku integrāciju Eiropā, secināts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciētajā publisko diskusiju cikla otrajā diskusijā par Latvijas drošību 21.gadsimta izaicinājumu apstākļos.

Diskusiju «Brexit mācības Latvijai un Eiropai» ar uzrunu atklāja Valsts prezidents, kurš atgādināja, ka valsts drošība nav tikai valsts militāra aizsardzība un robežu nostiprināšana. «Drošību veido arī valsts ekonomiskā attīstība, tiesu varas spēks, cilvēktiesību aizstāvība, dzimtenes mīlestība un daudzi citi faktori,» uzsvēra Vējonis, atzīstot, ka pēc Lielbritānijā notikušā referenduma ir ļoti daudz jautājumu par to, kā tā dēvētais Brexit ietekmēs Eiropas, tai skaitā Latvijas nākotni.

Diskusijas ievadā Starptautisko pētījumu centra direktore Gunda Reire uzsvēra, ka Brexit rezultāti radīja šoka momentu pašā Lielbritānijā, kā arī visā Eiropas Savienībā. «Tagad, kad pirmais apjukums ir norimis, ir nepieciešams analizēt gan visus Brexit veicinājušos faktorus, gan to, kā eiropeiskā identitāte ir iesakņojusies Latvijas sabiedrībā un ko mūsu valsts iedzīvotāji sagaida no Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā,» norādīja Reire.

Socioloģisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš iepazīstināja ar datiem, kas liecina, ka arī pēc britu referenduma Latvijas iedzīvotāji kopumā atbalsta ciešāku integrāciju Eiropā. SKDS veiktā aptaujā 45% respondentu atzina, ka Latvijas integrācija Eiropā viņos izraisa ļoti pozitīvas vai drīzāk pozitīvas emocijas, savukārt 23% atzina, ka izjūt negatīvas vai drīzāk negatīvas emocijas. «Līdzīgi kā Lielbritānijas gadījumā arī Latvijas iedzīvotāji ir nobažījušies par imigrāciju un nav pārāk pieņēmuši eiropeisko identitāti. Tomēr atšķirībā no britiem daudzi Latvijas iedzīvotāji no dalības ES saskata ekonomiskos ieguvumus, kā arī uzskata to par nepieciešamu valsts ārpolitikas un militārās aizsardzības jautājumu risināšanā, kas ir jo īpaši aktuāli pēc pēdējo gadu notikumiem Ukrainā,» stāstīja Kaktiņš.

Rīgas Stradiņa universitātes docents Edijs Bošs diskusijā analizēja svarīgākos britu iekšpolitiskos faktorus, kas izraisīja Lielbritānijas pilsoņu lēmumu izstāties no Eiropas Savienības: britu eiroskepses tradīciju, zemo eiropeisko identitāti, ekonomiskās nedrošības izjūtu, kas cieši saistīta ar bažām par strauju imigrācijas plūsmu no Austrumeiropas. Kā uzsvēra Bošs, liela nozīme Brexit gadījumā bijusi arī interneta laikmeta politisko kampaņu īpatnībām, jo internetā plaši pieejamā informācija nereti veicina iedzīvotāju politisko uzskatu radikalizēšanos.

Diskusijā tika argumentēts, ka migrācijas jautājumi bija viens no lūzuma punktiem Brexit kontekstā, un tie joprojām ir augstu Eiropas Savienības dienaskārtībā. Doktora grāda pretendente migrācijas studijās Koča Universitātē Stambulā Agnese Lāce uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski veidot koordinētu bēgļu integrācijas politiku ar ilgtermiņa perspektīvu. «Tieši vispusīga pieeja integrācijai ļaus pilnvērtīgi izmantot šo personu sociālekonomisko potenciālu, tādējādi veicinot sabiedrības saliedētību un Latvijas izaugsmi,» norādīja Lāce.

«Latvijas gadījumā viens no satraucošākajiem Brexit aspektiem ir naida runas un starpnacionālās neiecietības izpausmju pieaugums Lielbritānijā pret tur dzīvojošajiem un strādājošajiem mūsu valstspiederīgajiem. Latvijas Republikas pilsoņi atrodas savas valsts aizsardzībā jebkurā vietā pasaulē, un Latvijas valdībai ir jābūt gatavai nepieciešamības gadījumā spert diplomātiska vai tiesvedības rakstura soļus, lai panāktu Latvijas valstspiederīgajiem nodarītā kaitējuma pārtraukšanu un novēršanu,» diskusijā sacīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Lejnieks.

Lejnieks arī norādīja, ka no juridiskā viedokļa Brexit pagaidām ir neformāls jēdziens, kuram ir politiska, sociālpsiholoģiska un ekonomiska dimensija, taču de facto Lielbritānijas izstāšanās process no Eiropas Savienības sāksies tikai tad, kad Lielbritānija par to formāli paziņos Eiropadomei, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Ref: 102.000.102.13393


Pievienot komentāru

  1. Uldis saka:

    Melo, ka ausis vien kust. Uzrīko šodien referendumu un tad redzēši cik % atbalsta Briselles diktatūru.

    +1 0 -1 0

LM: Jāreaģē arī uz aizdomām par bērnu vardarbību

Būtiski stiprināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ļauj dažādām institūcijām iegūt un apmainīties ar informāciju par nepilngadīgajiem, kas atrodas riska situācijās, vēsta Labklājības ministrija.

FM: Paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi

«Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu,» vēsta Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta eksperte Līga Neilande.

Turcijā apcietina aizdomās turēto par Jaungada nakts terora aktu

Turcijas policija apcietinājusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par terora akta pastrādāšanu Stambulā Jaungada naktī.

Okamnis: Tirdzniecības vietām jakļūst modernām, lai veikali neaizietu nebūtībā

Latvijā turpina pastiprināties konkurence tirdzniecības sfērā, atzina Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Aptauja: Katrs trešais ventspilnieks ir nobažījies par jaunām darba vietām pilsētā

Turpinot diskusiju par bezdarba situāciju Ventspilī, Latvijas fakti pērn nogalē veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka katru trešo ventspilnieku uztrauc jaunu darba vietu radīšana Ventspilī, norādot to kā vienu no galvenajām domes darba prioritātēm.

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Jaunākie komentāri