bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms. Daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai.

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu, tai pat laikā lielai daļai cilvēku «drošības spilvens» joprojām ir nepietiekams un tā veidošanai līdzekļi tiek novirzīti neregulāri un/ vai pārāk mazos apmēros. Arī zemās depozītu procentu likmes ietekmējušas iedzīvotāju uzkrājumu un ieguldījumu paradumus, liekot meklēt alternatīvas iespējas, liecina Swedbank dati.

Ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju rīcībā esošo naudas līdzekļu apjomu banku norēķinu kontos un depozītos, tad 2010.gadā tie bija kopumā 4,01 miljards eiro jeb 1 932 eiro uz vienu iedzīvotāju un 2015.gada nogalē jau kopumā 5,4 miljardi eiro jeb 2 708 eiro uz vienu iedzīvotāju. Un, lai gan Eiropas Centrālās Bankas (ECB) monetārie stimuli ietekmējuši arī procentu likmes, «nospiežot» tās vēsturiski zemākajā līmenī (šobrīd noguldot naudu eiro valūtā uz termiņu, kas garāks par vienu gadu, tie ir 0,1-0,5% gadā. Salīdzinoši – 2011.gadā tie bija 1,5 – 2% gadā), vairums Latvijas iedzīvotāju (38%) uzskata, ka šobrīd ir izdevīgs brīdis, lai veidotu uzkrājumus un ieguldījumus. Zīmīgi, ka par uzkrājumu un ieguldījumu izdevīgumu pozitīvāk noskaņoti ir iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem jeb tā dēvētā Millenials paaudze (pozitīvi noskaņots 41% aptaujāto), un, vecumam palielinoties, optimisms būtiski sarūk (negatīvi noskaņoti 46% aptaujāto vecumā virs 65 gadiem). Reālā krājēju rīcība gan rāda, ka aktīvāk uzkrājumu veidošanu izmanto tieši vidējā gada gājuma cilvēki un seniori. Tikmēr naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski audzis – nauda kontos un depozītos par 32%, vērtspapīros par 47%, uzkrājošajā apdrošināšanā par 60%, savukārt pensiju uzkrājumos – pat augot dubulti.

Zemo procentu likmju dēļ samazinās termiņdepozītu izmantošana un iedzīvotāju izvēlē dominē īstermiņa depozīti (ar termiņu līdz 1 gadam vai mazāk). Tie šobrīd veido aptuveni 90% no visiem privātpersonu termiņdepozītiem Swedbank. Termiņdepozītu vietā iedzīvotāji aizvien vairāk savus naudas līdzekļus glabā norēķinu kontā vai krājkontā. Salīdzinoši – 2013.gadā depozītus izmantoja 68% krājēju un līdzekļus krājkontā turēja ap 32% krājēju. Savukārt šogad redzams, ka krājkontā līdzekļus tur jau 63% krājēju, informē banka.

TOP 5 uzkrājumu/ieguldījumu izvēle Latvijas iedzīvotāju vērtējumā šobrīd:

33% uzkrājums bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā;

24% pensiju 3.līmeņa uzkrājums;

21% termiņnoguldījums, krājkonts bankā;

17% ieguldījums nekustamajā īpašumā;

14% uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi.

Lūk, kā atšķiras ieguldījumu izvēle dažādu paaudžu vidū:

Millenials – straujāk augošie krājēji

Kā rāda pētījuma dati, tā dēvētā tūkstošgades jeb Millenials paaudze (iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem) visbiežāk (38%) norādījuši, ka veido uzkrājumu bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā, 22% izmanto termíņdepozītus vai krājkontus. Šai paaudzei raksturīgs straujāk augošais krājkonta lietotāju skaits. Tāpat Millenials vidū gadu gaitā visstraujāk palielinājies uzkrājošās apdrošināšanas lietotāju skaits (ja 2011.gadā šīs paaudzes īpatsvars bija 17% no visiem krājējiem bankas uzkrājošajā apdrošināšanā, tad 2015. gada beigās jau 44%). Vēl šīs paaudzes vidū strauji audzis tiešo ieguldījumu vērtspapīros lietotāju īpatsvars. Lai sāktu uzkrāt vai ieguldīt tūkstošgades paaudze visbiežāk izmanto bankas elektroniskos kanālus.

Generation X – aktīvākie uzkrājumu un ieguldījumu risinājumu lietotāji

35 līdz 49 gadus veci iedzīvotāji visbiežāk (36%) norādījuši, ka veido uzkrājumu pensiju 3.līmenī. Katrs trešais 31% izvēlas uzkrājumu krājkontā vai skaidrā naudā, kā arī veic ieguldījumus nekustamajā īpašumā (norādījuši 23% aptaujāto). Bankas dati rāda, ka šīs paaudzes pārstāvji ir aktīvākie krājkonta lietotāji (25% no visiem Swedbank krājkonta lietotājiem), aktīvākie pensiju 3. līmeņa krājēji (42% no visiem bankas pensiju 3.līmeņa dalībniekiem un 1/5 daļa no visiem Swedbank klientiem šajā vecuma grupā), visbiežāk izvēloties sabalansētu stratēģiju (58%). Šīs paaudzes pārstāvji visaktīvāk veido uzkrājumus arī uzkrājošās apdrošināšanas produktos (47% no visiem bankas uzkrājošās apdrošināšanas dalībniekiem, gan bērniem (59%), gan arī sev (37%)), gan arī visaktīvāk veic tiešos ieguldījumus vērtspapīros (40% no visiem vērtspapīru ieguldītājiem bankā).

Baby boomers – nozīmīgākie noguldītāji un ieguldītāji

Iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā visbiežāk (31%) atzinuši, ka izmanto pensiju 3.līmeņa uzkrājumu, kā arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus (17% aptaujāto). Pēc bankas datiem šīs paaudzes pārstāvji nogulda vidēji vislielākās naudas summas termiņdepozītā (vidējā noguldījuma summa bankas termiņdepozītā 2015. gadā – 7 150 eiro). Tāpat šīs paaudzes pārstāvjiem ir lielākie uzkrājumi pensiju 3. līmenī (pieder 46% no visiem bankas pensiju 3. līmeņa aktīviem), visbiežāk izvēloties konservatīvu stratēģiju (54%). Šajā vecuma grupā izteikti aktīvākās krājējas ir sievietes. Tāpat 50 līdz 64 gadus vecie iedzīvotāji ieguldījuši vislielākās summas vērtspapīros, savukārt salīdzinoši retāk izmanto uzkrājošo apdrošināšanu (tikai 8% no visiem bankas uzkrājošās apdrošināšanas dalībniekiem).

Silent generation – ar izteiktu vēlmi pēc garantētas drošības

Vairums iedzīvotāju (28%) vecumā virs 65 gadiem atzinuši, ka viņiem ir uzkrājums bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā. Savukārt 24% priekšroku dod termiņdepozītam vai krājkontam. Pēc bankas datiem redzams, ka šīs paaudzes pārstāvji joprojām visbiežāk izmanto termiņdepozītus, lai gan zemo depozītu likmju dēļ termiņdepozītu izmantošana strauji samazinās, tā vietā naudu aizvien biežāk glabājot kontā vai krājkontā. Vidējais uzkrājums krājkontā šīs paaudzes pārstāvjiem ir lielākais starp visām vecuma grupām (vidējā uzkrājums krājkontā 2015. gadā – 4 587 eiro). Zemo depozītu likmju dēļ seniori izvēlas alternatīvas ieguldīšanas iespējas, bet ar garantijām, visbiežāk dodot priekšroku dinamiskajam depozītam. Tāpat šīs paaudzes pārstāvji var lepoties ar lielāko vidējo uzkrājumu pensiju 3. līmenī (vidējais uzkrājums pensiju 3. līmenī 2 515 eiro, salīdzinoši vidējais uzkrājums starp visiem dalībniekiem ir 1 174 eiro), izteikti dodot priekšroku konservatīvai krāšanas stratēģijai (82%).

Ref: 102.000.102.12403


Pievienot komentāru

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Strīķe: Tikko kontrabanda bija saistīta ar politiskām partijām, DP man lika visdažādākos šķēršļus

Nekādā gadījumā nestātos kādā no pie varas esošajām partijām, intervijā pauž bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona, Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte Juta Strīķe.

Par valsts valodas normu neievērošanu sods līdz pat 10 000 eiro

Sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par valsts valodas normu neievērošanu, ziņo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijas valdība neatbalsta Lielo kapu atpirkšanu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Par pirmo Latvijas vēstnieku Alžīrijā kļūst Imants Lieģis

Iesniedzot akreditācijas vēstuļu kopijas Alžīrijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministram Ramtanam Lamamram, Imants Lieģis kļuvis par pirmo Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Alžīrijā, ar rezidenci Parīzē, Francijā.

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.