bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms. Daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai.

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu, tai pat laikā lielai daļai cilvēku «drošības spilvens» joprojām ir nepietiekams un tā veidošanai līdzekļi tiek novirzīti neregulāri un/ vai pārāk mazos apmēros. Arī zemās depozītu procentu likmes ietekmējušas iedzīvotāju uzkrājumu un ieguldījumu paradumus, liekot meklēt alternatīvas iespējas, liecina Swedbank dati.

Ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju rīcībā esošo naudas līdzekļu apjomu banku norēķinu kontos un depozītos, tad 2010.gadā tie bija kopumā 4,01 miljards eiro jeb 1 932 eiro uz vienu iedzīvotāju un 2015.gada nogalē jau kopumā 5,4 miljardi eiro jeb 2 708 eiro uz vienu iedzīvotāju. Un, lai gan Eiropas Centrālās Bankas (ECB) monetārie stimuli ietekmējuši arī procentu likmes, «nospiežot» tās vēsturiski zemākajā līmenī (šobrīd noguldot naudu eiro valūtā uz termiņu, kas garāks par vienu gadu, tie ir 0,1-0,5% gadā. Salīdzinoši – 2011.gadā tie bija 1,5 – 2% gadā), vairums Latvijas iedzīvotāju (38%) uzskata, ka šobrīd ir izdevīgs brīdis, lai veidotu uzkrājumus un ieguldījumus. Zīmīgi, ka par uzkrājumu un ieguldījumu izdevīgumu pozitīvāk noskaņoti ir iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem jeb tā dēvētā Millenials paaudze (pozitīvi noskaņots 41% aptaujāto), un, vecumam palielinoties, optimisms būtiski sarūk (negatīvi noskaņoti 46% aptaujāto vecumā virs 65 gadiem). Reālā krājēju rīcība gan rāda, ka aktīvāk uzkrājumu veidošanu izmanto tieši vidējā gada gājuma cilvēki un seniori. Tikmēr naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski audzis – nauda kontos un depozītos par 32%, vērtspapīros par 47%, uzkrājošajā apdrošināšanā par 60%, savukārt pensiju uzkrājumos – pat augot dubulti.

Zemo procentu likmju dēļ samazinās termiņdepozītu izmantošana un iedzīvotāju izvēlē dominē īstermiņa depozīti (ar termiņu līdz 1 gadam vai mazāk). Tie šobrīd veido aptuveni 90% no visiem privātpersonu termiņdepozītiem Swedbank. Termiņdepozītu vietā iedzīvotāji aizvien vairāk savus naudas līdzekļus glabā norēķinu kontā vai krājkontā. Salīdzinoši – 2013.gadā depozītus izmantoja 68% krājēju un līdzekļus krājkontā turēja ap 32% krājēju. Savukārt šogad redzams, ka krājkontā līdzekļus tur jau 63% krājēju, informē banka.

TOP 5 uzkrājumu/ieguldījumu izvēle Latvijas iedzīvotāju vērtējumā šobrīd:

33% uzkrājums bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā;

24% pensiju 3.līmeņa uzkrājums;

21% termiņnoguldījums, krājkonts bankā;

17% ieguldījums nekustamajā īpašumā;

14% uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi.

Lūk, kā atšķiras ieguldījumu izvēle dažādu paaudžu vidū:

Millenials – straujāk augošie krājēji

Kā rāda pētījuma dati, tā dēvētā tūkstošgades jeb Millenials paaudze (iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem) visbiežāk (38%) norādījuši, ka veido uzkrājumu bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā, 22% izmanto termíņdepozītus vai krājkontus. Šai paaudzei raksturīgs straujāk augošais krājkonta lietotāju skaits. Tāpat Millenials vidū gadu gaitā visstraujāk palielinājies uzkrājošās apdrošināšanas lietotāju skaits (ja 2011.gadā šīs paaudzes īpatsvars bija 17% no visiem krājējiem bankas uzkrājošajā apdrošināšanā, tad 2015. gada beigās jau 44%). Vēl šīs paaudzes vidū strauji audzis tiešo ieguldījumu vērtspapīros lietotāju īpatsvars. Lai sāktu uzkrāt vai ieguldīt tūkstošgades paaudze visbiežāk izmanto bankas elektroniskos kanālus.

Generation X – aktīvākie uzkrājumu un ieguldījumu risinājumu lietotāji

35 līdz 49 gadus veci iedzīvotāji visbiežāk (36%) norādījuši, ka veido uzkrājumu pensiju 3.līmenī. Katrs trešais 31% izvēlas uzkrājumu krājkontā vai skaidrā naudā, kā arī veic ieguldījumus nekustamajā īpašumā (norādījuši 23% aptaujāto). Bankas dati rāda, ka šīs paaudzes pārstāvji ir aktīvākie krājkonta lietotāji (25% no visiem Swedbank krājkonta lietotājiem), aktīvākie pensiju 3. līmeņa krājēji (42% no visiem bankas pensiju 3.līmeņa dalībniekiem un 1/5 daļa no visiem Swedbank klientiem šajā vecuma grupā), visbiežāk izvēloties sabalansētu stratēģiju (58%). Šīs paaudzes pārstāvji visaktīvāk veido uzkrājumus arī uzkrājošās apdrošināšanas produktos (47% no visiem bankas uzkrājošās apdrošināšanas dalībniekiem, gan bērniem (59%), gan arī sev (37%)), gan arī visaktīvāk veic tiešos ieguldījumus vērtspapīros (40% no visiem vērtspapīru ieguldītājiem bankā).

Baby boomers – nozīmīgākie noguldītāji un ieguldītāji

Iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā visbiežāk (31%) atzinuši, ka izmanto pensiju 3.līmeņa uzkrājumu, kā arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus (17% aptaujāto). Pēc bankas datiem šīs paaudzes pārstāvji nogulda vidēji vislielākās naudas summas termiņdepozītā (vidējā noguldījuma summa bankas termiņdepozītā 2015. gadā – 7 150 eiro). Tāpat šīs paaudzes pārstāvjiem ir lielākie uzkrājumi pensiju 3. līmenī (pieder 46% no visiem bankas pensiju 3. līmeņa aktīviem), visbiežāk izvēloties konservatīvu stratēģiju (54%). Šajā vecuma grupā izteikti aktīvākās krājējas ir sievietes. Tāpat 50 līdz 64 gadus vecie iedzīvotāji ieguldījuši vislielākās summas vērtspapīros, savukārt salīdzinoši retāk izmanto uzkrājošo apdrošināšanu (tikai 8% no visiem bankas uzkrājošās apdrošināšanas dalībniekiem).

Silent generation – ar izteiktu vēlmi pēc garantētas drošības

Vairums iedzīvotāju (28%) vecumā virs 65 gadiem atzinuši, ka viņiem ir uzkrājums bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā. Savukārt 24% priekšroku dod termiņdepozītam vai krājkontam. Pēc bankas datiem redzams, ka šīs paaudzes pārstāvji joprojām visbiežāk izmanto termiņdepozītus, lai gan zemo depozītu likmju dēļ termiņdepozītu izmantošana strauji samazinās, tā vietā naudu aizvien biežāk glabājot kontā vai krājkontā. Vidējais uzkrājums krājkontā šīs paaudzes pārstāvjiem ir lielākais starp visām vecuma grupām (vidējā uzkrājums krājkontā 2015. gadā – 4 587 eiro). Zemo depozītu likmju dēļ seniori izvēlas alternatīvas ieguldīšanas iespējas, bet ar garantijām, visbiežāk dodot priekšroku dinamiskajam depozītam. Tāpat šīs paaudzes pārstāvji var lepoties ar lielāko vidējo uzkrājumu pensiju 3. līmenī (vidējais uzkrājums pensiju 3. līmenī 2 515 eiro, salīdzinoši vidējais uzkrājums starp visiem dalībniekiem ir 1 174 eiro), izteikti dodot priekšroku konservatīvai krāšanas stratēģijai (82%).

Ref: 102.000.102.12403


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».