bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Latvijas IKP palielinājies par 0,6%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šā gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 1.ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Otrajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 5,4 miljardi eiro.

Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,8% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem un par 2,1% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem.

Šā gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada 2.ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 7,2%. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 11%, pārtikas produktu ražošana – par 1%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 19%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – par 8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 26%, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana – par 13%. Ražošanas apjomi samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 5% un elektrisko iekārtu ražošanā – par 4%.

Būvniecības produkcijas apjoms 2.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, samazinājās par 19%. Būvniecības apjomi samazinājās nedzīvojamo ēku segmentā – par 10% (īpatsvars 42% no visa būvniecības produkcijas apjoma), bet dzīvojamo ēku būvniecība pieauga par 10% (īpatsvars 18%). Vislielākais kritums par 34% bija vērojams inženierbūvju celtniecībā (īpatsvars 40% no visa būvniecības produkcijas apjoma),  tostarp ostu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā – par 49%, tiltu un tuneļu būvniecībā – par 41% un autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu, dzelzceļu būvniecībā – par 33%. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 34% un vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 13%.

Ražošanas nozaru pievienotās vērtības samazinājums par 0,1% atstāja neitrālu ietekmi uz kopējo IKP tempa pieaugumu.

Pievienotā vērtība pakalpojumu nozarēs kopumā palielinājās par 1,7%, kas pozitīvi ietekmēja IKP pieaugumu 1,1 procentpunkta apmērā.

Mazumtirdzniecība 2.ceturksnī palielinājās par 3%, tai skaitā par 0,1% pieauga pārtikas un par 5% – nepārtikas preču tirdzniecība. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā palielinājās par 8%.

Šā gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada 2.ceturksni transporta un uzglabāšanas nozare palielinājusies par 3%. Tajā skaitā pasažieru transports samazinājās par 1%, kravu transports – par 2%, bet pieaugums bija vērojams pasta un kurjeru darbībās – par 11%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 8%.

Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājies par 4%, tostarp azartspēļu nozarē pieaugums par 3%, radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās – par 10%.

IKP pieaugumu veicināja produktu nodokļi, kas 2016.gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 8% un veidoja 1 procentpunktu no kopējā IKP pieauguma.

Šā gada 2. ceturksnī galapatēriņa izdevumi palielinājās par 3%. To sekmēja privātā galapatēriņa pieaugums par 4%, kur palielinājušies mājsaimniecību izdevumi pārtikai par 2%, transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9%, atpūtai un kultūrai – par 5%, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinājās par 0,4%. Mājsaimniecību galapatēriņu ietekmēja patēriņa cenu kritums (galvenokārt transportam un mājokļa uzturēšanai) un mājsaimniecību ienākumu palielināšanās. Valdības galapatēriņš noturējies iepriekšējā gada līmenī.

Jau otro ceturksni pēc kārtas strauji samazinās bruto pamatkapitāla veidošana, kas šā gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, kritusies par 26%. Kritumu uzrāda visas pamatkapitāla grupas: ieguldījumi iekārtās un mašīnās samazinājušies par 17%, intelektuālajā īpašumā – par 29%, bet mājokļos un citās ēkās un būvēs – par 33%. Visvairāk 2.ceturksnī tika investēts transporta un uzglabāšanas nozarē (17% no kopējām investīcijām), valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē (14%), kas tomēr bija par attiecīgi 38% un 40% mazāk nekā pērn. Par 24 % vairāk ieguldīts elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2.ceturksnī palielinājušies par 4%, bet imports – par 7%. Eksporta pieaugums IKP ietekmēja pozitīvi 2,2 procentpunktu apmērā, bet imports samazināja kopējo IKP par 4 procentpunktiem.

Ref: 102.000.102.13399


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.