bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums 1.ceturksnī - 2,7% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums šogad pirmajā ceturksnī bija 158,48 miljoni eiro, kas ir 2,7% no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Publicētā bankas informācija vēsta, ka arī pērn tekošais konts bija pozitīvs, ko galvenokārt ietekmēja preču konts, jo importa vērtība kritās. To galvenokārt ietekmēja vājā iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums. Lai gan šī gada 1.ceturksnī ārējās tirdzniecības aktivitāte bija augsta un globālās cenas uzrādīja kāpumu, šoreiz tekošā konta pārpalikumu veicināja Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības fondu ieplūdes.

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile norāda, ka 2017.gads iesākts ar ievērojamu preču eksporta un preču importa pieaugumu. To noteica pieprasījuma uzlabošanās lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, kā arī iekšzemes pieprasījuma, it īpaši investīciju aktivitātes, pieaugums. Vienlaikus, soli pa solim stabilizējoties globālās ekonomikas izaugsmei un atjaunojoties globālajam pieprasījumam, ir augušas arī cenas.
Tāpat viņa norāda, ka līdz ar to preču eksporta vērtība demonstrēja pēdējo četru gadu straujāko kāpumu (11.9%), savukārt preču imports palielinājās nedaudz straujāk (13.6%) par eksportu. Tādējādi preču bilances deficīts 1.ceturksnī (542,5 miljoniem eiro jeb 9.2% no IKP) palielinājās, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.

Importa pieaugumā lielākais devums bijis gan patēriņa preču grupām, gan arī kapitālprecēm. Eksporta kāpumu veicināja gandrīz visas preču grupas, sevišķi pārtikas produkti, koksnes izstrādājumi, dzīvnieku izcelsmes produkti u.c.

Apkopotā informācija norāda, ka pakalpojumu konts turpināja augt, ko joprojām veicināja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu eksports. Šī gada 1.ceturksnī pakalpojumu konta bilancē bija 513,5 miljoniem eiro pārpalikums (8,7% no IKP).

Tāpat tiek norādīts, ka Latvijas sniegto pakalpojumu eksportā turpina pieaugt sniegto IKT pakalpojumu (telesakaru, datoru un informācijas pakalpojumi), kā arī būvniecības pakalpojumu eksports. Ienākumi no ārvalstu viesu, sevišķi, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas, tēriņiem krītas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem viesi no Lietuvas un Igaunijas iebrauca lielākā skaitā, nekā pagājušogad. Arī no Zviedrijas iebraukušo viesu skaits nedaudz pieaudzis. Turklāt gan konkrēto valstu, gan viesu kopumā skaits un uzturēšanās ilgums ir palielinājies.

Latvijas Bankas ekonomiste vēsta, ka Zviedrijas viesu tēriņu samazinājumu varētu saistīt ar zviedru kronas vērtības krišanos, kas iepirkšanos eiro zonas valstīs darījusi mazāk izdevīgu. Savukārt igauņu un lietuviešu tēriņu paradumus visdrīzāk raksturo tas, ka kopumā kaimiņi veido vislielāko daļu no vienas dienas ceļotāju grupas, turklāt arvien populārāk kļūst apmesties airbnb tipa naktsmītnēs, kas ļauj ietaupīt.

«Eksporta kritumu turpina demonstrēt arī finanšu pakalpojumi. Tas, visticamāk, ir saistīts ar ārvalstu klientu noguldījumu mazināšanos Latvijas kredītiestādēs,» secina Vecgaile.

Norādot arī to, ka pakalpojumu imports veidoja nelielu pieaugumu (3,9%), ko ietekmēja būvniecības pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, sevišķi, grāmatvedības un ar mārketingu saistītie pakalpojumi.

Eiropas Savienību (ES) fondu ieplūdes nodrošināja sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontu pārpalikuma pieaugumu. 2017.gada 1.ceturksnī bija būtiskas ES lauksaimniecības fondu ieplūdes, kā arī stabilas Eiropas Sociālā fonda un Zivsaimniecības fondu ieplūdes. Savukārt kapitāla kontā šajā ceturksnī ES struktūrfondi neieplūda. Sagaidāms, ka ieplūdes kapitāla kontā atjaunosies turpmākajos periodos līdz ar pakāpenisku ES struktūrfondu apguvi.

Sākotnējo ienākumu kontā pārpalikums bija 139,1 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP. Šajā periodā sākotnējo ienākumu kontā ES lauksaimniecības fondu līdzekļi ieplūda 256,0 miljoni eiro vērtībā jeb 4,4% no IKP, kas bija lielākās fondu ieplūdes sākotnējo ienākumu kontā pēdējo gadu laikā. Otrreizējo ienākumu kontā bija pārpalikums 48,4 miljoni eiro jeb 0,8% no IKP, Eiropas Sociālajam fondam un Zivsaimniecības fondiem ieplūstot līdzīgā līmenī kā iepriekšējos periodos, liecina bankas publiskotā informācija.

Tāpat norādīts, ka 2017.gada 1.ceturksnī finanšu kontā atspoguļotie aktīvi ārvalstīs pieauga lielākā apjomā (582,7 milj. eiro) nekā saistības (336,9 milj. eiro).

Privātajā sektorā lielākās pārrobežu finanšu plūsmas aktīvu pusē bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās palielinājums un portfeļieguldījumu ārvalstīs samazinājums. Atsevišķu kredītiestāžu noguldījumu atlikuma pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē.

Latvijas Bankas publiskotā informācija rāda, ka ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ieplūda 142,7 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP apmērā. Visvairāk ĀTI ieplūda ar nekustamo īpašumu saistītajās darbībās, elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes jomās, kā arī ar informācijas un komunikāciju pakalpojumiem saistītos sektoros. Dalījumā pa valstīm lielākās ĀTI ir bijušas no Krievijas, Luksemburgas, Norvēģijas un Nīderlandes.

Tāpat bankas ekonomiste vēsta, ka plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, galvenokārt bija saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos Paplašinātās aktīvu iegādes programmā (PAIP) Eirosistēmas monetārās politikas pasākumu ietvaros, kā arī ar tās ārējo rezervju pārvaldīšanas operācijām, kas ietekmēja pārmaiņas portfeļieguldījumu parāda vērtspapīros. 1.ceturksnī kopumā valdības ārējās saistības samazinājās.

Lielākās plūsmas bijušas 2017.gada februārī piecu gadu Amerikas Savienoto Valstu dolāru obligācijas viena miljarda eiro vērtībā dzēšana, kā arī jauna eiroobligāciju emisija februārī 650 miljonu eiro apjomā.

Ref: 225.000.103.1075


Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri