bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.06.2017 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums 1.ceturksnī - 2,7% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums šogad pirmajā ceturksnī bija 158,48 miljoni eiro, kas ir 2,7% no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Publicētā bankas informācija vēsta, ka arī pērn tekošais konts bija pozitīvs, ko galvenokārt ietekmēja preču konts, jo importa vērtība kritās. To galvenokārt ietekmēja vājā iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums. Lai gan šī gada 1.ceturksnī ārējās tirdzniecības aktivitāte bija augsta un globālās cenas uzrādīja kāpumu, šoreiz tekošā konta pārpalikumu veicināja Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības fondu ieplūdes.

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile norāda, ka 2017.gads iesākts ar ievērojamu preču eksporta un preču importa pieaugumu. To noteica pieprasījuma uzlabošanās lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, kā arī iekšzemes pieprasījuma, it īpaši investīciju aktivitātes, pieaugums. Vienlaikus, soli pa solim stabilizējoties globālās ekonomikas izaugsmei un atjaunojoties globālajam pieprasījumam, ir augušas arī cenas.
Tāpat viņa norāda, ka līdz ar to preču eksporta vērtība demonstrēja pēdējo četru gadu straujāko kāpumu (11.9%), savukārt preču imports palielinājās nedaudz straujāk (13.6%) par eksportu. Tādējādi preču bilances deficīts 1.ceturksnī (542,5 miljoniem eiro jeb 9.2% no IKP) palielinājās, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.

Importa pieaugumā lielākais devums bijis gan patēriņa preču grupām, gan arī kapitālprecēm. Eksporta kāpumu veicināja gandrīz visas preču grupas, sevišķi pārtikas produkti, koksnes izstrādājumi, dzīvnieku izcelsmes produkti u.c.

Apkopotā informācija norāda, ka pakalpojumu konts turpināja augt, ko joprojām veicināja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu eksports. Šī gada 1.ceturksnī pakalpojumu konta bilancē bija 513,5 miljoniem eiro pārpalikums (8,7% no IKP).

Tāpat tiek norādīts, ka Latvijas sniegto pakalpojumu eksportā turpina pieaugt sniegto IKT pakalpojumu (telesakaru, datoru un informācijas pakalpojumi), kā arī būvniecības pakalpojumu eksports. Ienākumi no ārvalstu viesu, sevišķi, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas, tēriņiem krītas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem viesi no Lietuvas un Igaunijas iebrauca lielākā skaitā, nekā pagājušogad. Arī no Zviedrijas iebraukušo viesu skaits nedaudz pieaudzis. Turklāt gan konkrēto valstu, gan viesu kopumā skaits un uzturēšanās ilgums ir palielinājies.

Latvijas Bankas ekonomiste vēsta, ka Zviedrijas viesu tēriņu samazinājumu varētu saistīt ar zviedru kronas vērtības krišanos, kas iepirkšanos eiro zonas valstīs darījusi mazāk izdevīgu. Savukārt igauņu un lietuviešu tēriņu paradumus visdrīzāk raksturo tas, ka kopumā kaimiņi veido vislielāko daļu no vienas dienas ceļotāju grupas, turklāt arvien populārāk kļūst apmesties airbnb tipa naktsmītnēs, kas ļauj ietaupīt.

«Eksporta kritumu turpina demonstrēt arī finanšu pakalpojumi. Tas, visticamāk, ir saistīts ar ārvalstu klientu noguldījumu mazināšanos Latvijas kredītiestādēs,» secina Vecgaile.

Norādot arī to, ka pakalpojumu imports veidoja nelielu pieaugumu (3,9%), ko ietekmēja būvniecības pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, sevišķi, grāmatvedības un ar mārketingu saistītie pakalpojumi.

Eiropas Savienību (ES) fondu ieplūdes nodrošināja sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontu pārpalikuma pieaugumu. 2017.gada 1.ceturksnī bija būtiskas ES lauksaimniecības fondu ieplūdes, kā arī stabilas Eiropas Sociālā fonda un Zivsaimniecības fondu ieplūdes. Savukārt kapitāla kontā šajā ceturksnī ES struktūrfondi neieplūda. Sagaidāms, ka ieplūdes kapitāla kontā atjaunosies turpmākajos periodos līdz ar pakāpenisku ES struktūrfondu apguvi.

Sākotnējo ienākumu kontā pārpalikums bija 139,1 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP. Šajā periodā sākotnējo ienākumu kontā ES lauksaimniecības fondu līdzekļi ieplūda 256,0 miljoni eiro vērtībā jeb 4,4% no IKP, kas bija lielākās fondu ieplūdes sākotnējo ienākumu kontā pēdējo gadu laikā. Otrreizējo ienākumu kontā bija pārpalikums 48,4 miljoni eiro jeb 0,8% no IKP, Eiropas Sociālajam fondam un Zivsaimniecības fondiem ieplūstot līdzīgā līmenī kā iepriekšējos periodos, liecina bankas publiskotā informācija.

Tāpat norādīts, ka 2017.gada 1.ceturksnī finanšu kontā atspoguļotie aktīvi ārvalstīs pieauga lielākā apjomā (582,7 milj. eiro) nekā saistības (336,9 milj. eiro).

Privātajā sektorā lielākās pārrobežu finanšu plūsmas aktīvu pusē bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās palielinājums un portfeļieguldījumu ārvalstīs samazinājums. Atsevišķu kredītiestāžu noguldījumu atlikuma pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē.

Latvijas Bankas publiskotā informācija rāda, ka ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ieplūda 142,7 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP apmērā. Visvairāk ĀTI ieplūda ar nekustamo īpašumu saistītajās darbībās, elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes jomās, kā arī ar informācijas un komunikāciju pakalpojumiem saistītos sektoros. Dalījumā pa valstīm lielākās ĀTI ir bijušas no Krievijas, Luksemburgas, Norvēģijas un Nīderlandes.

Tāpat bankas ekonomiste vēsta, ka plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, galvenokārt bija saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos Paplašinātās aktīvu iegādes programmā (PAIP) Eirosistēmas monetārās politikas pasākumu ietvaros, kā arī ar tās ārējo rezervju pārvaldīšanas operācijām, kas ietekmēja pārmaiņas portfeļieguldījumu parāda vērtspapīros. 1.ceturksnī kopumā valdības ārējās saistības samazinājās.

Lielākās plūsmas bijušas 2017.gada februārī piecu gadu Amerikas Savienoto Valstu dolāru obligācijas viena miljarda eiro vērtībā dzēšana, kā arī jauna eiroobligāciju emisija februārī 650 miljonu eiro apjomā.

Ref: 225.000.103.1075


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri