bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Latvijas laika apstākļi šogad neatbilda cilvēku cerībām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad Latvijas iedzīvotāju vēlmēm visatbilstošākais mēnesis bija marts, savukārt vislielāko vilšanos sagādāja augusts un septembris. Tiesa, lielākajai daļai mēnešu kopējā punktu summa ir negatīva, kas liecina, ka šogad lielākoties laika apstākļi neatbilda cilvēku cerībām, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperti.

Lai varētu savstarpēji novērtēt dažādu gadalaiku mēnešus, tika izveidota punktu sistēma, kurā katrs mēnesis saņem punktu par cilvēku iemīļotiem sezonas laika apstākļiem, savukārt punkti tika atņemti, ja attiecīgā mēneša laika apstākļi vairumam cilvēku nebija pa prātam, skaidro LVĢMC.

Janvāris kopumā saņem divus punktus par ziemīgajiem laika apstākļiem mēneša pirmajā pusē – viens par to, ka vairākās novērojumu stacijās tika novērots sniega segas biezums vismaz 20 cm, bet otrs par to, ka 7.janvārī Rēzeknē gaisa temperatūra noslīdēja līdz -31,0o grādiem pēc Celsija, kas ir arī šī gada minimālā gaisa temperatūra Latvijā. Tomēr janvārim tiek arī atņemti divi punkti. Viens par lietu un brāzmaino vēju, kas nebija labvēlīgi Jaungada salūta vērošanai un otrs par vairākiem maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kas liecina par ziemas sezonai mazāk atbilstošiem laika apstākļiem. Kopumā janvārim ir 0 punktu, uzsver sinoptiķi.

Februārim tiek viens punkts par sniega segas biezumu virs 20 cm mēneša beigās Siguldā, tomēr divi punkti tiek noņemti – par pirmās dekādes un 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kā arī par to, ka 15 no 22 novērojumu stacijām meteoroloģiskais pavasaris sākās jau februārī. Tādēļ februārim kopumā ir -1 punkts.

LVĢMC norāda, ka martam ir divi punkti par to, ka visās novērojumu stacijās sākās meteoroloģiskais pavasaris un par to, ka atbilstoši pavasarim paaugstinājās gaisa temperatūra – mēneša vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu, tika novēroti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi un pirmo reizi šogad gaisa temperatūra bija augstāka par +10 grādiem, savukārt viens punkts tiek noņemts par to, ka 7.martā Sīļos tika novērota visbiezākā sniega sega šogad – 34 cm. Martam kopā ir viens punkts.

Aprīļa sākums bija siltāks par normu un tika pārspēti pat visas Latvijas attiecīgo diennakšu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pirmo reizi gaisa temperatūra paaugstinājās virs +20 grādiem, par to punkts. Tomēr pārējās divas dekādes bija aukstākas par normu, tika novēroti vairāki minimālās gaisa temperatūras rekordi un visās trijās dekādes vairākās novērojumu stacijās bija arī sniega sega, par to noņemti divi punkti. Aprīlim kopā -1 punkts, skaidro meteoroloģijas centrā.

Tāpat eksperti atzīmē, ka maijam arī kopējais punktu skaits ir negatīvs, jo divi punkti tika atņemti par auksto mēneša sākumu, kad tika pārspēts arī Latvijas 10.maija minimālās gaisa temperatūras rekords, un rekordvēlo sniega segu – no 9.maija līdz 11.maijam kopumā astoņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni vēlākās sniega segas novērojumu rekordi. Vienu punktu maijs atguva ar pirmajām vasarīgajām dienām mēneša beigās, kad vairākās dienās gaisa temperatūra pārsniedza +25 grādus. Kopā maijam ir -1 punkts.

Jūnijā pusē no novērojumu stacijām iestājās meteoroloģiskā vasara par to 0,5 punkts, tomēr jūnijā tika novēroti vairāki minimālās gaisa temperatūras rekordi un nevienu dienu nebija vasarīgs karstums, kad gaisa temperatūra pārsniedz +30 grādus, par ko vienu punktu noņemam un jūnijam kopā ir -0,5 punkti.

Jūlijā arī pus punkts par meteoroloģiskās vasaras iestāšanos atlikušajās novērojumu stacijās un atņemts punkts par minimālās gaisa temperatūras rekordiem nepieredzēto vasarīgo karstumu. Turklāt jūlijam tiek atņemts vēl viens punkts, jo tas kļuva par līdz šim vēsāko jūliju šajā gadsimtā. Kopā jūlijam ir -1,5 punkti.

Augusts iesākās ar vairākām vasarīgi karstām dienām, kad pirmo reizi šogad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, bet gada maksimālā gaisa temperatūra +34,3 grādi tika novērota 12.augustā Bauskā. Par to viens punkts. Mēneša otrajā pusē vairāk nekā pusē novērojumu staciju sākās meteoroloģiskais rudens, tādēļ -1 punkts. Un pašās mēneša beigās valsts austrumos tika novērotas lietusgāzes, kuru laikā Rēzeknē 24 stundu laikā nolija 123,1 mm, kas ir jauns šīs novērojumu stacijas vienas diennakts nokrišņu daudzuma rekords, kā arī Latgalē šīs lietusgāzes izraisīja plūdus. Par to -2 punkti. Tādēļ augustam punktu summa ir -2 punkti, skaidro LVĢMC.

Eksperti norāda, ka arī septembrī tika novērots liels nokrišņu daudzums – vidēji Latvijā šī gada nokrišņu daudzums bija gandrīz divas reizes lielāks par mēneša normu, kļūstot par 3. mitrāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Par to septembrim -1 punkts. Septembrī arī pirmo reizi kopš pavasara kādā diennaktī minimālā gaisa temperatūra bija zemāka par 0 grādiem, par arī -1 punkts. Summā septembrim ir -2 punkti.

Oktobrī arī nokrišņu daudzums bija lielāks par normu, tam kļūstot par 6. mitrāko oktobri novērojumu vēsturē: -1 punkts. Vairāk ne ar ko oktobris neizcēlās, tādēļ summā -1 punkts.

Novembrī kopumā netika novēroti šim mēnesim netipiski laika apstākļi, tomēr novembris saņem 0,5 punktus, jo daudzviet 18.novembra svētku uguņošanas laikā tika novēroti nokrišņi.

«Decembris līdz šodienai ir saņēmis +0,5 punktus, jo gandrīz pusē novērojumu staciju šī mēneša laikā ir iestājusies meteoroloģiskā ziema, bet viens punkts ir noņemts, jo līdz šim šī mēneša vidējās gaisa temperatūras novirze no normas ir vislielākā starp tiem mēnešiem, kuros vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par normu, un to cilvēki vairāk vēlētos pieredzēt vasaras sezonā, nevis ziemā. Šobrīd decembrim kopā ir -0,5 punkti. Lai decembris uzlabotu savu situāciju, būtu nepieciešams, ka gada pēdējās dienās būtu novērojami ziemīgi laika apstākļi un bieza sniega sega, tomēr, aptaujājot kolēģus sinoptiķus, saņēmām atbildi, kas īsumā būtu: Nebūs, vecīt!. Tādēļ varam pieņemt, ka decembra punktu skaitā nekas nemainīsies,» skaidro LVĢMC.

Ref:224.000.103.3304


Pievienot komentāru

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.