bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursā piedalīsies 7 starptautiskas arhitektu komandas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursā piedalīsies septiņas starptautiskas arhitektu komandas. Latvijas arhitekti aicināti pieteikties partnerībai līdz šī gada 8.februārim.

Konkursa modelis paredz, ka muzeja arhitektoniskais veidols taps, sadarbojoties ārvalstu un Latvijas arhitektūras birojiem un apvienojot to pieredzes, lai panāktu iespējami labāko rezultātu. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursā piedalīsies šādi ārvalstu arhitektu biroji (alfabētiskā secībā):

Adjaye Associates (Lielbritānija)

Architects Lahdelma & Mahlamäki (Somija)

Caruso St John Architects (Lielbritānija)

Henning Larsen Architects (Dānija)

Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande)

Sauerbruch Hutton (Vācija)

wHY (ASV)

LLMM metu konkursa rīkotājs Malkolms Redings, Malcolm Reading Consultants (MRC) valdes priekšsēdētājs, uzsver: «Arhitektu atlasi noteica līdzsvars starp prasmēm, talantu un spējām, kuras apliecina līdz šim īstenotie projekti. Zināšanas un pieredze par laikmetīgās mākslas darbu izstādīšanu bija ļoti būtisks kritērijs, bet tāpat svarīga bija arī pieredze un izpratne par ilgtspējīgu būvniecību, kā arī pieredze jaunas kultūras telpas veidošanā pilsētvidē, jo muzejs Rīgā tiks veidots vēl attīstāmā pilsētas daļā.»

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs saka:«Ārzemju arhitektiem nolikumā izvirzītā prasība ir piedāvājumu izstrādāt sadarbībā ar Latvijas arhitektiem. Tā konkursa nolikumā iekļauta ar nolūku nodrošināties, lai metu izstrādē tiek likta lietā gan starptautiskā pieredze muzeju projektēšanā, gan zināšanas par lokālo kontekstu – vietas vēsturi, mākslas vides paradumiem un šejienes muzeju auditorijas mentalitāti, kā arī Rīgas arhitektūras tradīcijām un būvju atbilstību klimatiskajiem apstākļiem. Tas palīdzēs ēkā atspoguļoties muzeja misijai – būt par vietu, kuru raksturo mājīguma un piederības sajūta, vidi, kas kļūs par iecienītu satikšanās vietu, kur gūt iedvesmu, zināšanas un laikmetīgās mākslas rosinātu domātprieku.»

Ieinteresēto dalībnieku no Latvijas pieteikšanās pagarināta līdz 8.februāra plkst. 12:00 saskaņā ar Latvijas arhitektu aicinājumu. Pieteikties var, aizpildot anketu šeit.

2016.gada februāra beigās ārvalstu kolēģi ieradīsies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas domubiedriem un sāktu kopīgu darbu. Konkursa turpmāko darbību piedāvājuma gatavošanā koordinēs MRC. Plānots, ka konkurss norisināsies līdz šī gada maijam.

Sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar visiem iesniegtajiem darbiem īpašā izstādē. Piedāvājumu arhitektūras kvalitāti un atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti, ilgtspējas risinājumus un izmaksas vērtēs vietējie un ārvalstu eksperti.

Arhitektu komandas, kas netiks izraudzītas tālākai sadarbībai, saņems atlīdzību jeb honorāru, savukārt viena komanda turpinās darbu pie muzeja izveides. Muzeja izveides budžets plānots 30 miljonu eiro apmērā, ko privāti finansē ABLV Charitable foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds.

INFORMĀCIJA PAR STARPTAUTISKAJIEM ARHITEKTU BIROJIEM:

Adjaye Associates (Lielbritānija)

2009. gadā izveidotā arhitektu biroja Adjaye Associates dibinātājs Deivids Adžejs ir projektējis muzejus un ēkas visā pasaulē, to skaitā vairākus projektus ASV – Denveras Laikmetīgās mākslas muzeju, Smitsona Nacionālo Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeju Vašingtonā, Studio muzeju Ņujorkas Hārlemā, savukārt Londonā – Mariannas Gudmenas galeriju. Pērn Venēcijas mākslas biennāles rīkotāji viņam uzticēja īslaicīga muzeja ēkas vajadzībām pielāgot 16.gadsimta kuģu būvētavas apjomīgās noliktavas, kā arī izveidot īpašu performanču telpu. 2013. gadā Adjaye Associates saņēma Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) starptautisko balvu par bibliotēkas projektu ASV (Francis Gregory Library) un britu arhitektūras gada balvu par panākumiem ASV tirgū.

Plašāka informācija: www.adjaye.com

Architects Lahdelma & Mahlamäki (Somija)

Somijas arhitektu birojs Architects Lahdelma & Mahlamäki ir pazīstami pasaulē kā ilgtspējīgas arhitektūras projektu autori. Viņu projektētais Somijas dabas centrs Haltia pērn saņēma Eiropas Gada muzeja balvas īpašo atzinību par ilgtspējību. Architects Lahdelma & Mahlamäki radījuši dizainu vairākiem muzejiem un mākslas centriem. Te jāmin vairākas institūciju ēkas Somijā – Tautas mākslas centrs Kaustinenā, Kotkas jūrniecības muzejs un izstāžu centrs Vellamo, Somijas meža muzejs un informācijas centrs Punkaharju -, kā arī Polijas ebreju vēstures muzejs Varšavā. Muzejs Polijā ieguvis pirmo Somijas balvu arhitektūrā, Polijas Arhitektu asociācija to atzinusi par 2013.gada labāko ēku un projekts 2015. gadā bija nominēts Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā – Mies van der Rohe Award. Biroju Architects Lahdelma & Mahlamäki 1997.gadā dibināja Ilmari Lahdelma un Rainers Mahlameki. Plašāka informācija: www.ark-l-m.fi

Caruso St. John Architects (Lielbritānija)

Arhitektu biroja Caruso St John Architects dibinātājiem Adamam Karuso un Pīteram St.Džonam ir 25 gadu kopīga darba pieredze, tostarp arī mākslas telpu projektēšanā. Lielākā daļa no tiem īstenoti Lielbritānijā – Valsolas Jaunā galerija, starptautiskais laikmetīgās mākslas centrs Nottingham Contemporary, kā arī Demiena Hirsta personīgajai mākslas kolekcijai domātā Newport Street Gallery Londonā. Kopš 2007.gada Caruso St. John Architects strādā pie Tate Britain muzeju ēkas rekonstrukcijas, kā arī ir izstrādājuši tai piebūves projektu. Arhitektu birojs projektējis Gagosiana galerijas telpas Londonā, Parīzē, Romā un Honkongā. Caruso St John Architects projekti saņēmuši vairākas Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) balvas. Plašāka informācija: www.carusostjohn.com

Henning Larsen Architects (Dānija)

Henning Larsen Architects ir skandināvu izcelsmes starptautisks arhitektu birojs, kura darba pieredze veidojusies, strādājot pie nozīmīgu kultūras un izglītības celtņu, biroju ēku un dažādiem pilsētvides labiekārtošanas projektiem. Dānijā viņi projektējuši arheoloģijas un etnogrāfijas muzeju Moesgaard un mākslas muzeju Ny Carlsberg Glytotek, Zviedrijā tapis Ūmeo universitātes mākslas muzejs, bet Īslandē – Harpa koncerthalle un konferenču centrs. Arhitektu birojs vairākkārt saņēmis Eiropas arhitektūras balvu Civic Trust Award un 2013.gadā par koncertzāles projektu Īslandē ieguvis Eiropas Savienības balvu laikmetīgajā arhitektūrā – Mies van der Rohe Award.

No galvenā biroja Kopenhāgenā Henning Larsen Architects pārvalda sešas biroja filiāles cituviet – Saūda Arābijā, Honkongā, Farēru salās, Minhenē, Oslo un Stambulā. Plašāka informācija: www.henninglarsen.com

Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande)

Neutelings Riedijk Architects ir pieredze sarežģītu publisku ēku projektēšanā, kas gūta strādājot pie muzeju, teātru, koncertzāļu un bibliotēku plānošanas. Arhitektu biroja portfolio ir MAS muzejs Antverpenē, vairāki nozīmīgi objekti Nīderlandē – Skaņas un attēla institūts Hilversumā, muzejs un bibliotēka Eemhuis Amersfortā un kultūras nams Rozet Ārnemā – un STUK mākslas centrs Beļģijā. Arhitektu biroja projekti vairākkārt nominēti Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā – Mies van der Rohe Award. 2014. gadā viņu Ārnemas projekts ieguva Nīderlandes labākās ēkas balvu. Neutelings Riedijk Architects pirms 25 gadiem izveidoja Vilems Jans Nētelingss un Mihīls Rīdeiks. Plašāka informācija: www.neutelings-riedijk.com

Sauerbruch Hutton (Vācija)

Arhitektūras, pilsētvides un dizaina uzņēmuma Sauerbruch Hutton darbu raksturo ilgtspējīga urbānā arhitektūra. Uzņēmuma portfolio ir Brandhorstu laikmetīgās mākslas muzejs Minhenē, Kultūras centrs un 20.gadsimta muzejs M9 Venēcijā, Emanuela baznīca Ķelnē, mākslinieka darbnīca vācu konceptuālistei Karinai Zanderei. Sauerbruch Hutton baznīcas projekts Ķelnē 2015.gadā ieguva Vācijas Arhitektūras balvu, starptautiskās būvniecības izstādes IBA izcilības balva piešķirta viņu Pilsētvides attīstības un vides ministrijas ēkas projektam Hamburgā. Sauerbruch Hutton izveidoja 1989.gadā Luīza Hatone un Matiass Zauerbruhs Londonā. 1992.gadā birojs savu darbību pārceļ uz Berlīni. Plašāka informācija: www.sauerbruchhutton.de

wHY (ASV)

Losandželosā un Ņujorkā bāzētajai starpdisciplinārajai dizaina studijai wHY ir plaša pieredze, izstrādājot kultūras un izglītības iestāžu ēku plānojumu, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgiem, funkcionalitātē elastīgiem un inovatīviem risinājumiem. Biroja projektētais Grand Rapids mākslas muzejs Mičiganā bija pirmā jaunbūvētā muzeja ēka, kas saņēmusi «zaļā dizaina» sertifikāta LEED zelta kategorijas reitingu. Birojs projektējis arī Kentuki mākslas muzeju Speed Art Museum un Pomonas koledžas mākslas fakultātes ēku Kalifornijā. Par izcilu starptautiskajā muzejnieku vidē tiek uzskatīts wHY izstrādātais ekspozīcijas zāļu dizaina risinājums Hārvardas mākslas muzejiem. wHY 2004.gadā izveidoja Kulapats Jantrasasts (Kulapat Yantrasast). Viņš ir pirmais taizemiešu izcelsmes arhitekts, kas saņēmis Taizemes kultūras ministrijas balvu Silpathron Award par ieguldījumu dizainā. Plašāka informācija: www.why-site.com

Par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju

LLMM vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru, kura veidotās izstādes tiek regulāri iekļautas arī citu valstu muzeju programmās, pateicoties unikālajai kolekcijai par mākslas un vizuālās kultūras procesiem Latvijā un Baltijas jūras reģionā no pagājušā gadsimta 60.gadiem un spējot papildus piesaistīt krājumu aizdevumus no privātiem kolekcionāriem.

Muzeju paredzēts veidot kā «izkliedēto muzeju» jeb«jaunā žanra muzeju», kas prezentē sevi ne tikai kā zināšanu krātuvi, bet arī kā zināšanu ģeneratoru un kura apmeklētājs ir nevis pasīvs patērētājs, bet šī zināšanu inkubatora aktīvs līdzdalībnieks. Kā galvenie darbības virzieni noteikti – izstāžu darbība, kolekcijas veidošana un eksponēšana, pētniecība, izglītības un sociālās iesaistes programmu un aktivitāšu īstenošana.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Lai taptu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ēka, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nodibinājuši Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu. Tā mērķis ir par dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem, partnerībā ar Latvijas valdību un Kultūras ministriju, veikt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, nodrošināt šī muzeja darbību un pārvaldību, tostarp arī muzeja laikmetīgasmākslas krājuma veidošanu, uzturēšanu un pētniecību. Privātai iniciatīvai ir milzīga nozīme sabiedrības attīstībā, tādēļ jaunā fonda dibinātāji cer, ka šis solis dos spēcīgu attīstības impulsu aktuālajiem mākslas procesiem Latvijā, veicinās integrētas kultūras telpas veidošanos, kā arī padarīs Rīgu par atpazīstamu un īpašu tūrisma galamērķi.

Tiek paredzēts, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza City (NHC) teritorijā. NHC tiek attīstīts 24,5 hektāru platībā bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. Plānots, ka fonda dibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās finansējumu vismaz 30 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds iecerējis muzeja ēku atklāt 2021.gada 18.novembrī. Muzeja darbība pēc tā nodošanas ekspluatācijā tiks organizēta, ievērojot Latvijas Republikas Muzeju likumu, lai tiktu nodrošināta muzeja pieejamība sabiedrībai, un muzeja krājums būtu iekļauts Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.

Ref:103.000.103.9314


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.