bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursā piedalīsies 7 starptautiskas arhitektu komandas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursā piedalīsies septiņas starptautiskas arhitektu komandas. Latvijas arhitekti aicināti pieteikties partnerībai līdz šī gada 8.februārim.

Konkursa modelis paredz, ka muzeja arhitektoniskais veidols taps, sadarbojoties ārvalstu un Latvijas arhitektūras birojiem un apvienojot to pieredzes, lai panāktu iespējami labāko rezultātu. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursā piedalīsies šādi ārvalstu arhitektu biroji (alfabētiskā secībā):

Adjaye Associates (Lielbritānija)

Architects Lahdelma & Mahlamäki (Somija)

Caruso St John Architects (Lielbritānija)

Henning Larsen Architects (Dānija)

Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande)

Sauerbruch Hutton (Vācija)

wHY (ASV)

LLMM metu konkursa rīkotājs Malkolms Redings, Malcolm Reading Consultants (MRC) valdes priekšsēdētājs, uzsver: «Arhitektu atlasi noteica līdzsvars starp prasmēm, talantu un spējām, kuras apliecina līdz šim īstenotie projekti. Zināšanas un pieredze par laikmetīgās mākslas darbu izstādīšanu bija ļoti būtisks kritērijs, bet tāpat svarīga bija arī pieredze un izpratne par ilgtspējīgu būvniecību, kā arī pieredze jaunas kultūras telpas veidošanā pilsētvidē, jo muzejs Rīgā tiks veidots vēl attīstāmā pilsētas daļā.»

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs saka:«Ārzemju arhitektiem nolikumā izvirzītā prasība ir piedāvājumu izstrādāt sadarbībā ar Latvijas arhitektiem. Tā konkursa nolikumā iekļauta ar nolūku nodrošināties, lai metu izstrādē tiek likta lietā gan starptautiskā pieredze muzeju projektēšanā, gan zināšanas par lokālo kontekstu – vietas vēsturi, mākslas vides paradumiem un šejienes muzeju auditorijas mentalitāti, kā arī Rīgas arhitektūras tradīcijām un būvju atbilstību klimatiskajiem apstākļiem. Tas palīdzēs ēkā atspoguļoties muzeja misijai – būt par vietu, kuru raksturo mājīguma un piederības sajūta, vidi, kas kļūs par iecienītu satikšanās vietu, kur gūt iedvesmu, zināšanas un laikmetīgās mākslas rosinātu domātprieku.»

Ieinteresēto dalībnieku no Latvijas pieteikšanās pagarināta līdz 8.februāra plkst. 12:00 saskaņā ar Latvijas arhitektu aicinājumu. Pieteikties var, aizpildot anketu šeit.

2016.gada februāra beigās ārvalstu kolēģi ieradīsies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas domubiedriem un sāktu kopīgu darbu. Konkursa turpmāko darbību piedāvājuma gatavošanā koordinēs MRC. Plānots, ka konkurss norisināsies līdz šī gada maijam.

Sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar visiem iesniegtajiem darbiem īpašā izstādē. Piedāvājumu arhitektūras kvalitāti un atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti, ilgtspējas risinājumus un izmaksas vērtēs vietējie un ārvalstu eksperti.

Arhitektu komandas, kas netiks izraudzītas tālākai sadarbībai, saņems atlīdzību jeb honorāru, savukārt viena komanda turpinās darbu pie muzeja izveides. Muzeja izveides budžets plānots 30 miljonu eiro apmērā, ko privāti finansē ABLV Charitable foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds.

INFORMĀCIJA PAR STARPTAUTISKAJIEM ARHITEKTU BIROJIEM:

Adjaye Associates (Lielbritānija)

2009. gadā izveidotā arhitektu biroja Adjaye Associates dibinātājs Deivids Adžejs ir projektējis muzejus un ēkas visā pasaulē, to skaitā vairākus projektus ASV – Denveras Laikmetīgās mākslas muzeju, Smitsona Nacionālo Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeju Vašingtonā, Studio muzeju Ņujorkas Hārlemā, savukārt Londonā – Mariannas Gudmenas galeriju. Pērn Venēcijas mākslas biennāles rīkotāji viņam uzticēja īslaicīga muzeja ēkas vajadzībām pielāgot 16.gadsimta kuģu būvētavas apjomīgās noliktavas, kā arī izveidot īpašu performanču telpu. 2013. gadā Adjaye Associates saņēma Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) starptautisko balvu par bibliotēkas projektu ASV (Francis Gregory Library) un britu arhitektūras gada balvu par panākumiem ASV tirgū.

Plašāka informācija: www.adjaye.com

Architects Lahdelma & Mahlamäki (Somija)

Somijas arhitektu birojs Architects Lahdelma & Mahlamäki ir pazīstami pasaulē kā ilgtspējīgas arhitektūras projektu autori. Viņu projektētais Somijas dabas centrs Haltia pērn saņēma Eiropas Gada muzeja balvas īpašo atzinību par ilgtspējību. Architects Lahdelma & Mahlamäki radījuši dizainu vairākiem muzejiem un mākslas centriem. Te jāmin vairākas institūciju ēkas Somijā – Tautas mākslas centrs Kaustinenā, Kotkas jūrniecības muzejs un izstāžu centrs Vellamo, Somijas meža muzejs un informācijas centrs Punkaharju -, kā arī Polijas ebreju vēstures muzejs Varšavā. Muzejs Polijā ieguvis pirmo Somijas balvu arhitektūrā, Polijas Arhitektu asociācija to atzinusi par 2013.gada labāko ēku un projekts 2015. gadā bija nominēts Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā – Mies van der Rohe Award. Biroju Architects Lahdelma & Mahlamäki 1997.gadā dibināja Ilmari Lahdelma un Rainers Mahlameki. Plašāka informācija: www.ark-l-m.fi

Caruso St. John Architects (Lielbritānija)

Arhitektu biroja Caruso St John Architects dibinātājiem Adamam Karuso un Pīteram St.Džonam ir 25 gadu kopīga darba pieredze, tostarp arī mākslas telpu projektēšanā. Lielākā daļa no tiem īstenoti Lielbritānijā – Valsolas Jaunā galerija, starptautiskais laikmetīgās mākslas centrs Nottingham Contemporary, kā arī Demiena Hirsta personīgajai mākslas kolekcijai domātā Newport Street Gallery Londonā. Kopš 2007.gada Caruso St. John Architects strādā pie Tate Britain muzeju ēkas rekonstrukcijas, kā arī ir izstrādājuši tai piebūves projektu. Arhitektu birojs projektējis Gagosiana galerijas telpas Londonā, Parīzē, Romā un Honkongā. Caruso St John Architects projekti saņēmuši vairākas Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) balvas. Plašāka informācija: www.carusostjohn.com

Henning Larsen Architects (Dānija)

Henning Larsen Architects ir skandināvu izcelsmes starptautisks arhitektu birojs, kura darba pieredze veidojusies, strādājot pie nozīmīgu kultūras un izglītības celtņu, biroju ēku un dažādiem pilsētvides labiekārtošanas projektiem. Dānijā viņi projektējuši arheoloģijas un etnogrāfijas muzeju Moesgaard un mākslas muzeju Ny Carlsberg Glytotek, Zviedrijā tapis Ūmeo universitātes mākslas muzejs, bet Īslandē – Harpa koncerthalle un konferenču centrs. Arhitektu birojs vairākkārt saņēmis Eiropas arhitektūras balvu Civic Trust Award un 2013.gadā par koncertzāles projektu Īslandē ieguvis Eiropas Savienības balvu laikmetīgajā arhitektūrā – Mies van der Rohe Award.

No galvenā biroja Kopenhāgenā Henning Larsen Architects pārvalda sešas biroja filiāles cituviet – Saūda Arābijā, Honkongā, Farēru salās, Minhenē, Oslo un Stambulā. Plašāka informācija: www.henninglarsen.com

Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande)

Neutelings Riedijk Architects ir pieredze sarežģītu publisku ēku projektēšanā, kas gūta strādājot pie muzeju, teātru, koncertzāļu un bibliotēku plānošanas. Arhitektu biroja portfolio ir MAS muzejs Antverpenē, vairāki nozīmīgi objekti Nīderlandē – Skaņas un attēla institūts Hilversumā, muzejs un bibliotēka Eemhuis Amersfortā un kultūras nams Rozet Ārnemā – un STUK mākslas centrs Beļģijā. Arhitektu biroja projekti vairākkārt nominēti Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā – Mies van der Rohe Award. 2014. gadā viņu Ārnemas projekts ieguva Nīderlandes labākās ēkas balvu. Neutelings Riedijk Architects pirms 25 gadiem izveidoja Vilems Jans Nētelingss un Mihīls Rīdeiks. Plašāka informācija: www.neutelings-riedijk.com

Sauerbruch Hutton (Vācija)

Arhitektūras, pilsētvides un dizaina uzņēmuma Sauerbruch Hutton darbu raksturo ilgtspējīga urbānā arhitektūra. Uzņēmuma portfolio ir Brandhorstu laikmetīgās mākslas muzejs Minhenē, Kultūras centrs un 20.gadsimta muzejs M9 Venēcijā, Emanuela baznīca Ķelnē, mākslinieka darbnīca vācu konceptuālistei Karinai Zanderei. Sauerbruch Hutton baznīcas projekts Ķelnē 2015.gadā ieguva Vācijas Arhitektūras balvu, starptautiskās būvniecības izstādes IBA izcilības balva piešķirta viņu Pilsētvides attīstības un vides ministrijas ēkas projektam Hamburgā. Sauerbruch Hutton izveidoja 1989.gadā Luīza Hatone un Matiass Zauerbruhs Londonā. 1992.gadā birojs savu darbību pārceļ uz Berlīni. Plašāka informācija: www.sauerbruchhutton.de

wHY (ASV)

Losandželosā un Ņujorkā bāzētajai starpdisciplinārajai dizaina studijai wHY ir plaša pieredze, izstrādājot kultūras un izglītības iestāžu ēku plānojumu, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgiem, funkcionalitātē elastīgiem un inovatīviem risinājumiem. Biroja projektētais Grand Rapids mākslas muzejs Mičiganā bija pirmā jaunbūvētā muzeja ēka, kas saņēmusi «zaļā dizaina» sertifikāta LEED zelta kategorijas reitingu. Birojs projektējis arī Kentuki mākslas muzeju Speed Art Museum un Pomonas koledžas mākslas fakultātes ēku Kalifornijā. Par izcilu starptautiskajā muzejnieku vidē tiek uzskatīts wHY izstrādātais ekspozīcijas zāļu dizaina risinājums Hārvardas mākslas muzejiem. wHY 2004.gadā izveidoja Kulapats Jantrasasts (Kulapat Yantrasast). Viņš ir pirmais taizemiešu izcelsmes arhitekts, kas saņēmis Taizemes kultūras ministrijas balvu Silpathron Award par ieguldījumu dizainā. Plašāka informācija: www.why-site.com

Par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju

LLMM vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru, kura veidotās izstādes tiek regulāri iekļautas arī citu valstu muzeju programmās, pateicoties unikālajai kolekcijai par mākslas un vizuālās kultūras procesiem Latvijā un Baltijas jūras reģionā no pagājušā gadsimta 60.gadiem un spējot papildus piesaistīt krājumu aizdevumus no privātiem kolekcionāriem.

Muzeju paredzēts veidot kā «izkliedēto muzeju» jeb«jaunā žanra muzeju», kas prezentē sevi ne tikai kā zināšanu krātuvi, bet arī kā zināšanu ģeneratoru un kura apmeklētājs ir nevis pasīvs patērētājs, bet šī zināšanu inkubatora aktīvs līdzdalībnieks. Kā galvenie darbības virzieni noteikti – izstāžu darbība, kolekcijas veidošana un eksponēšana, pētniecība, izglītības un sociālās iesaistes programmu un aktivitāšu īstenošana.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Lai taptu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ēka, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nodibinājuši Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu. Tā mērķis ir par dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem, partnerībā ar Latvijas valdību un Kultūras ministriju, veikt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, nodrošināt šī muzeja darbību un pārvaldību, tostarp arī muzeja laikmetīgasmākslas krājuma veidošanu, uzturēšanu un pētniecību. Privātai iniciatīvai ir milzīga nozīme sabiedrības attīstībā, tādēļ jaunā fonda dibinātāji cer, ka šis solis dos spēcīgu attīstības impulsu aktuālajiem mākslas procesiem Latvijā, veicinās integrētas kultūras telpas veidošanos, kā arī padarīs Rīgu par atpazīstamu un īpašu tūrisma galamērķi.

Tiek paredzēts, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza City (NHC) teritorijā. NHC tiek attīstīts 24,5 hektāru platībā bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. Plānots, ka fonda dibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās finansējumu vismaz 30 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds iecerējis muzeja ēku atklāt 2021.gada 18.novembrī. Muzeja darbība pēc tā nodošanas ekspluatācijā tiks organizēta, ievērojot Latvijas Republikas Muzeju likumu, lai tiktu nodrošināta muzeja pieejamība sabiedrībai, un muzeja krājums būtu iekļauts Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.

Ref:103.000.103.9314


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.