bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.01.2017 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursā piedalīsies 7 starptautiskas arhitektu komandas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursā piedalīsies septiņas starptautiskas arhitektu komandas. Latvijas arhitekti aicināti pieteikties partnerībai līdz šī gada 8.februārim.

Konkursa modelis paredz, ka muzeja arhitektoniskais veidols taps, sadarbojoties ārvalstu un Latvijas arhitektūras birojiem un apvienojot to pieredzes, lai panāktu iespējami labāko rezultātu. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursā piedalīsies šādi ārvalstu arhitektu biroji (alfabētiskā secībā):

Adjaye Associates (Lielbritānija)

Architects Lahdelma & Mahlamäki (Somija)

Caruso St John Architects (Lielbritānija)

Henning Larsen Architects (Dānija)

Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande)

Sauerbruch Hutton (Vācija)

wHY (ASV)

LLMM metu konkursa rīkotājs Malkolms Redings, Malcolm Reading Consultants (MRC) valdes priekšsēdētājs, uzsver: «Arhitektu atlasi noteica līdzsvars starp prasmēm, talantu un spējām, kuras apliecina līdz šim īstenotie projekti. Zināšanas un pieredze par laikmetīgās mākslas darbu izstādīšanu bija ļoti būtisks kritērijs, bet tāpat svarīga bija arī pieredze un izpratne par ilgtspējīgu būvniecību, kā arī pieredze jaunas kultūras telpas veidošanā pilsētvidē, jo muzejs Rīgā tiks veidots vēl attīstāmā pilsētas daļā.»

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs saka:«Ārzemju arhitektiem nolikumā izvirzītā prasība ir piedāvājumu izstrādāt sadarbībā ar Latvijas arhitektiem. Tā konkursa nolikumā iekļauta ar nolūku nodrošināties, lai metu izstrādē tiek likta lietā gan starptautiskā pieredze muzeju projektēšanā, gan zināšanas par lokālo kontekstu – vietas vēsturi, mākslas vides paradumiem un šejienes muzeju auditorijas mentalitāti, kā arī Rīgas arhitektūras tradīcijām un būvju atbilstību klimatiskajiem apstākļiem. Tas palīdzēs ēkā atspoguļoties muzeja misijai – būt par vietu, kuru raksturo mājīguma un piederības sajūta, vidi, kas kļūs par iecienītu satikšanās vietu, kur gūt iedvesmu, zināšanas un laikmetīgās mākslas rosinātu domātprieku.»

Ieinteresēto dalībnieku no Latvijas pieteikšanās pagarināta līdz 8.februāra plkst. 12:00 saskaņā ar Latvijas arhitektu aicinājumu. Pieteikties var, aizpildot anketu šeit.

2016.gada februāra beigās ārvalstu kolēģi ieradīsies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas domubiedriem un sāktu kopīgu darbu. Konkursa turpmāko darbību piedāvājuma gatavošanā koordinēs MRC. Plānots, ka konkurss norisināsies līdz šī gada maijam.

Sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar visiem iesniegtajiem darbiem īpašā izstādē. Piedāvājumu arhitektūras kvalitāti un atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti, ilgtspējas risinājumus un izmaksas vērtēs vietējie un ārvalstu eksperti.

Arhitektu komandas, kas netiks izraudzītas tālākai sadarbībai, saņems atlīdzību jeb honorāru, savukārt viena komanda turpinās darbu pie muzeja izveides. Muzeja izveides budžets plānots 30 miljonu eiro apmērā, ko privāti finansē ABLV Charitable foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds.

INFORMĀCIJA PAR STARPTAUTISKAJIEM ARHITEKTU BIROJIEM:

Adjaye Associates (Lielbritānija)

2009. gadā izveidotā arhitektu biroja Adjaye Associates dibinātājs Deivids Adžejs ir projektējis muzejus un ēkas visā pasaulē, to skaitā vairākus projektus ASV – Denveras Laikmetīgās mākslas muzeju, Smitsona Nacionālo Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeju Vašingtonā, Studio muzeju Ņujorkas Hārlemā, savukārt Londonā – Mariannas Gudmenas galeriju. Pērn Venēcijas mākslas biennāles rīkotāji viņam uzticēja īslaicīga muzeja ēkas vajadzībām pielāgot 16.gadsimta kuģu būvētavas apjomīgās noliktavas, kā arī izveidot īpašu performanču telpu. 2013. gadā Adjaye Associates saņēma Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) starptautisko balvu par bibliotēkas projektu ASV (Francis Gregory Library) un britu arhitektūras gada balvu par panākumiem ASV tirgū.

Plašāka informācija: www.adjaye.com

Architects Lahdelma & Mahlamäki (Somija)

Somijas arhitektu birojs Architects Lahdelma & Mahlamäki ir pazīstami pasaulē kā ilgtspējīgas arhitektūras projektu autori. Viņu projektētais Somijas dabas centrs Haltia pērn saņēma Eiropas Gada muzeja balvas īpašo atzinību par ilgtspējību. Architects Lahdelma & Mahlamäki radījuši dizainu vairākiem muzejiem un mākslas centriem. Te jāmin vairākas institūciju ēkas Somijā – Tautas mākslas centrs Kaustinenā, Kotkas jūrniecības muzejs un izstāžu centrs Vellamo, Somijas meža muzejs un informācijas centrs Punkaharju -, kā arī Polijas ebreju vēstures muzejs Varšavā. Muzejs Polijā ieguvis pirmo Somijas balvu arhitektūrā, Polijas Arhitektu asociācija to atzinusi par 2013.gada labāko ēku un projekts 2015. gadā bija nominēts Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā – Mies van der Rohe Award. Biroju Architects Lahdelma & Mahlamäki 1997.gadā dibināja Ilmari Lahdelma un Rainers Mahlameki. Plašāka informācija: www.ark-l-m.fi

Caruso St. John Architects (Lielbritānija)

Arhitektu biroja Caruso St John Architects dibinātājiem Adamam Karuso un Pīteram St.Džonam ir 25 gadu kopīga darba pieredze, tostarp arī mākslas telpu projektēšanā. Lielākā daļa no tiem īstenoti Lielbritānijā – Valsolas Jaunā galerija, starptautiskais laikmetīgās mākslas centrs Nottingham Contemporary, kā arī Demiena Hirsta personīgajai mākslas kolekcijai domātā Newport Street Gallery Londonā. Kopš 2007.gada Caruso St. John Architects strādā pie Tate Britain muzeju ēkas rekonstrukcijas, kā arī ir izstrādājuši tai piebūves projektu. Arhitektu birojs projektējis Gagosiana galerijas telpas Londonā, Parīzē, Romā un Honkongā. Caruso St John Architects projekti saņēmuši vairākas Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) balvas. Plašāka informācija: www.carusostjohn.com

Henning Larsen Architects (Dānija)

Henning Larsen Architects ir skandināvu izcelsmes starptautisks arhitektu birojs, kura darba pieredze veidojusies, strādājot pie nozīmīgu kultūras un izglītības celtņu, biroju ēku un dažādiem pilsētvides labiekārtošanas projektiem. Dānijā viņi projektējuši arheoloģijas un etnogrāfijas muzeju Moesgaard un mākslas muzeju Ny Carlsberg Glytotek, Zviedrijā tapis Ūmeo universitātes mākslas muzejs, bet Īslandē – Harpa koncerthalle un konferenču centrs. Arhitektu birojs vairākkārt saņēmis Eiropas arhitektūras balvu Civic Trust Award un 2013.gadā par koncertzāles projektu Īslandē ieguvis Eiropas Savienības balvu laikmetīgajā arhitektūrā – Mies van der Rohe Award.

No galvenā biroja Kopenhāgenā Henning Larsen Architects pārvalda sešas biroja filiāles cituviet – Saūda Arābijā, Honkongā, Farēru salās, Minhenē, Oslo un Stambulā. Plašāka informācija: www.henninglarsen.com

Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande)

Neutelings Riedijk Architects ir pieredze sarežģītu publisku ēku projektēšanā, kas gūta strādājot pie muzeju, teātru, koncertzāļu un bibliotēku plānošanas. Arhitektu biroja portfolio ir MAS muzejs Antverpenē, vairāki nozīmīgi objekti Nīderlandē – Skaņas un attēla institūts Hilversumā, muzejs un bibliotēka Eemhuis Amersfortā un kultūras nams Rozet Ārnemā – un STUK mākslas centrs Beļģijā. Arhitektu biroja projekti vairākkārt nominēti Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā – Mies van der Rohe Award. 2014. gadā viņu Ārnemas projekts ieguva Nīderlandes labākās ēkas balvu. Neutelings Riedijk Architects pirms 25 gadiem izveidoja Vilems Jans Nētelingss un Mihīls Rīdeiks. Plašāka informācija: www.neutelings-riedijk.com

Sauerbruch Hutton (Vācija)

Arhitektūras, pilsētvides un dizaina uzņēmuma Sauerbruch Hutton darbu raksturo ilgtspējīga urbānā arhitektūra. Uzņēmuma portfolio ir Brandhorstu laikmetīgās mākslas muzejs Minhenē, Kultūras centrs un 20.gadsimta muzejs M9 Venēcijā, Emanuela baznīca Ķelnē, mākslinieka darbnīca vācu konceptuālistei Karinai Zanderei. Sauerbruch Hutton baznīcas projekts Ķelnē 2015.gadā ieguva Vācijas Arhitektūras balvu, starptautiskās būvniecības izstādes IBA izcilības balva piešķirta viņu Pilsētvides attīstības un vides ministrijas ēkas projektam Hamburgā. Sauerbruch Hutton izveidoja 1989.gadā Luīza Hatone un Matiass Zauerbruhs Londonā. 1992.gadā birojs savu darbību pārceļ uz Berlīni. Plašāka informācija: www.sauerbruchhutton.de

wHY (ASV)

Losandželosā un Ņujorkā bāzētajai starpdisciplinārajai dizaina studijai wHY ir plaša pieredze, izstrādājot kultūras un izglītības iestāžu ēku plānojumu, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgiem, funkcionalitātē elastīgiem un inovatīviem risinājumiem. Biroja projektētais Grand Rapids mākslas muzejs Mičiganā bija pirmā jaunbūvētā muzeja ēka, kas saņēmusi «zaļā dizaina» sertifikāta LEED zelta kategorijas reitingu. Birojs projektējis arī Kentuki mākslas muzeju Speed Art Museum un Pomonas koledžas mākslas fakultātes ēku Kalifornijā. Par izcilu starptautiskajā muzejnieku vidē tiek uzskatīts wHY izstrādātais ekspozīcijas zāļu dizaina risinājums Hārvardas mākslas muzejiem. wHY 2004.gadā izveidoja Kulapats Jantrasasts (Kulapat Yantrasast). Viņš ir pirmais taizemiešu izcelsmes arhitekts, kas saņēmis Taizemes kultūras ministrijas balvu Silpathron Award par ieguldījumu dizainā. Plašāka informācija: www.why-site.com

Par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju

LLMM vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru, kura veidotās izstādes tiek regulāri iekļautas arī citu valstu muzeju programmās, pateicoties unikālajai kolekcijai par mākslas un vizuālās kultūras procesiem Latvijā un Baltijas jūras reģionā no pagājušā gadsimta 60.gadiem un spējot papildus piesaistīt krājumu aizdevumus no privātiem kolekcionāriem.

Muzeju paredzēts veidot kā «izkliedēto muzeju» jeb«jaunā žanra muzeju», kas prezentē sevi ne tikai kā zināšanu krātuvi, bet arī kā zināšanu ģeneratoru un kura apmeklētājs ir nevis pasīvs patērētājs, bet šī zināšanu inkubatora aktīvs līdzdalībnieks. Kā galvenie darbības virzieni noteikti – izstāžu darbība, kolekcijas veidošana un eksponēšana, pētniecība, izglītības un sociālās iesaistes programmu un aktivitāšu īstenošana.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Lai taptu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ēka, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nodibinājuši Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu. Tā mērķis ir par dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem, partnerībā ar Latvijas valdību un Kultūras ministriju, veikt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, nodrošināt šī muzeja darbību un pārvaldību, tostarp arī muzeja laikmetīgasmākslas krājuma veidošanu, uzturēšanu un pētniecību. Privātai iniciatīvai ir milzīga nozīme sabiedrības attīstībā, tādēļ jaunā fonda dibinātāji cer, ka šis solis dos spēcīgu attīstības impulsu aktuālajiem mākslas procesiem Latvijā, veicinās integrētas kultūras telpas veidošanos, kā arī padarīs Rīgu par atpazīstamu un īpašu tūrisma galamērķi.

Tiek paredzēts, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza City (NHC) teritorijā. NHC tiek attīstīts 24,5 hektāru platībā bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. Plānots, ka fonda dibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās finansējumu vismaz 30 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds iecerējis muzeja ēku atklāt 2021.gada 18.novembrī. Muzeja darbība pēc tā nodošanas ekspluatācijā tiks organizēta, ievērojot Latvijas Republikas Muzeju likumu, lai tiktu nodrošināta muzeja pieejamība sabiedrībai, un muzeja krājums būtu iekļauts Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.

Ref:103.000.103.9314


Pievienot komentāru

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.