bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums pērn - 1,5% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums pagājušajā gadā bija 369,53 miljoni eiro, kas ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp kārtējo maksājumu konta pārpalikums pērn ceturtajā ceturksnī bija 160,86 miljoni eiro, kas ir 2,4% no IKP.

«Vājā globālā vide Latvijas tautsaimniecības izaugsmē atspoguļojās 2016.gada kārtējo maksājumu konta dinamikā. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010.gadā,» iezīmē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Vecgaile vēsta, ka kopš 2000.gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tādējādi 2016.gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 miljonu eiro vērtībā, kas ir 0,5% no IKP.

«Pretēji kritumam iepriekšējos ceturkšņos, 2016.gada ceturtajā ceturksnī atsākās preču importa pieaugums. Tajā pašā laikā 2016.gadā turpināja darboties faktori, kas aizsākās jau 2015.gada beigās, proti, vāja iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums atspoguļojās preču importa vērtības kritumā, kā arī gausā ārējā pieprasījuma attīstība bremzēja eksporta ienākumus.

Dominējot importa kritumam, preču deficīts pērn samazinājās līdz 7% no IKP (-8,4% no IKP 2015.gadā) jeb 1,742 miljardiem eiro. «Sagaidāms, ka novērotais globālais naftas cenu pieaugums, kā arī straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve un investīciju aktivitāte iekšzemē arī turpmākos ceturkšņos atspoguļosies importa vērtības pieaugumā. Līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisku uzlabošanos sagaidāmas arī pozitīvas Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2016.gadā,» norāda Vecgaile, piebilstot, ka 2016.gada ceturtajā ceturksnī preču konta deficīts bija 434,36 miljoni eiro jeb 6,4% no IKP.

Savukārt pakalpojumu konts 2016.gadā veidoja 1,878 miljardu eiro pārpalikumu jeb 7,5% no IKP (7,2% no IKP 2015. gadā). «Neskatoties uz to, ka 2016.gadā turpināja samazināties ārvalstu klientiem sniegtie transporta pakalpojumi, pakalpojumu eksports kopumā pieauga. Transporta pakalpojumu samazinājumu ar uzviju kompensēja ienākumi no telesakaru, informācijas un datorpakalpojumiem, kas bija ar pieaugošu tendenci visa gada garumā,» piebilda Vecgaile.

Norādot arī uz to, ka uzņēmumiem, meklējot alternatīvas apstākļos, kad Eiropas Savienības fondu lēnās apguves dēļ būtiski saruka iekšzemes pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, auga arī būvniecības pakalpojumu piedāvājums ārvalstīs. Īpaši Zviedrijā un Norvēģijā, kā arī Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

«Lai gan 2016.gadā ārvalstu viesu tēriņi Latvijā mazinājās, salīdzinot ar 2015.gadu, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iebraukušo viesu skaitu Latvijā un uzturēšanās ilgumu, abi rādītāji pieauga. Nedaudz (par 2,5%) palielinājies arī apkalpoto viesu skaits no Krievijas,» atzīmēja Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa informēja, ka pakalpojumu kontā ceturtajā ceturksnī – tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos – bija pārpalikums (516,55 miljoni eiro jeb 7,7% no IKP). Pakalpojumu eksporta gada pieauguma temps bija straujākais 2016.gadā (9,1%), tostarp labus rezultātus demonstrēja transporta pakalpojumu dati, kuri visus iepriekšējos ceturkšņus 2016.gadā uzrādīja kritumu. Pozitīvo attīstību visbūtiskāk veicināja auto, kā arī jūras transporta pakalpojumi.

2016.gadā, iepretim vājajai struktūrfondu apgūšanai – lielākas ieplūdes nekā 2015.gadā (par 28,5% vairāk) veidoja Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļi un ES fondi lauksaimniecības nozarei sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontos. Arī tas pozitīvi ietekmēja kārtējo maksājumu kontu.

Sākotnējo ienākumu kontā 2016.gadā bija pārpalikumu 57,97 miljonu eiro apmērā jeb 0,2% no IKP, pretēji deficītam 2015.gadā (0,2% no IKP), bet otrreizējo ienākumu kontā pērn bija pārpalikums 174,74 miljonu eiro apmērā jeb 0,7% no IKP (0,6% no IKP 2015. gadā)

Viņa norādīja, ka ceturtajā ceturksnī Latvijā kapitāla konts atspoguļoja ES struktūrfondu līdzekļu ieplūdes aktivizēšanos salīdzinājumā ar trešo ceturksni, – ieplūdes bija 83,5 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 6,6 miljoniem eiro trešajā ceturksnī. Tomēr gadā kopumā ES struktūrfondu līdzekļi ieplūda 262,2 miljonu eiro apmērā, kas ir zemākais līmenis pēdējo 10 gadu laikā. Tas ir saistīts ar ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda lēno finansējuma apguves tempu. Kopumā kapitāla konts 2016.gadā bija 249,68 miljoni eiro jeb 1% no IKP (2,8% no IKP 2015.gadā), savukārt ceturtajā ceturksnī – 81,94 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Pārrobežu finanšu plūsmas 2016.gada ceturtajā ceturksnī un 2016.gadā kopumā ietekmēja gan privātā sektora, gan sabiedriskā sektora lēmumi. Pērn ceturtajā ceturksnī aktīvi ārvalstīs samazinājās par 185,3 miljoniem eiro, bet saistības pret ārvalstu finanšu partneriem samazinājās straujāk – par 381,1 miljonu eiro. Gadā kopumā bija lielāks aktīvu pieaugums ārvalstīs (divi miljardi eiro), nekā saistību pieaugums (1,5 miljardi eiro).

«Aktuālā aktīvu ārvalstīs pieauguma dinamika atspoguļo galvenokārt eiro zonas monetāro politiku. Latvijas centrālā banka, salīdzinot ar 2015.gadu, ieguldījusi trīs reizes vairāk ārvalstu aktīvos. Saistību pusi visbūtiskāk ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums, tomēr to daļēji atsvēra valdības saistību pieaugums, emitējot eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos,» klāstīja Vecgaile.

«Kredītiestāžu noguldījumu pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē. Pārmaiņas portfeļnoguldījumos saistītas ar jau kopš gada sākuma vērojamo ārvalstu klientu noguldījumu samazinājumu Latvijas kredītiestādēs (stingrāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un vājās Krievijas izaugsmes dēļ), kas noguldījumu aizplūdi finansēja ar ārvalstu aktīvu samazinājumu. Kopumā 2016.gadā ārvalstu klientu noguldījumi kredītiestādēs saruka par 3,2 miljardiem eiro, un kredītiestāžu portfeļieguldījumi ārvalstīs – par 1,3 miljardiem eiro,» atzīmēja Vecgaile.

Viņa arī informēja, ka 2016.gadā ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā ieplūda 0,5% no IKP vērtībā. Lielākās ĀTI ieplūda vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas un informācijas un komunikāciju pakalpojumu jomās. ĀTI ieplūda no Luksemburgas, Krievijas un Austrijas.

«Salīdzinot ĀTI ieplūdes Latvijā 2016.gadā ar iepriekšējā gada datiem (2,5% no IKP), vērojams ieplūžu samazinājums. Tomēr tas skaidrojams ar 2016.gada pirmajā un otrajā ceturksnī notikušo “Swedbank” grupas kapitāla struktūras optimizāciju, kas ietekmēja ĀTI Latvijā samazinājumu. Atskaitot šo, ĀTI ieplūdes Latvijā 2016.gadā vērtējamas pozitīvi, jo pirmajā un otrajā ceturksnī tās būtu līdzvērtīgas ieplūdēm konkrētajos ceturkšņos iepriekšējos divos gados, savukārt trešajā un ceturtajā ceturksnī ĀTI Latvijā ieplūda attiecīgi 3,6% no IKP un 2,4% no IKP, kas ir vairāk, nekā atbilstošajos ceturkšņos 2014. un 2015.gadā,» norādīja Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa arī atzīmēja, ka plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, tāpat kā iepriekšējos periodos, arī ceturtajā ceturksnī un gadā kopumā bija galvenokārt saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos aktīvu iegādes programmā Eirosistēmas ietvaros.

Ceturtajā ceturksnī Latvijas Banka ieguldīja ārvalstu aktīvos 527,3 miljonus eiro, bet gadā kopumā 2,7 miljardus eiro.

Lai piesaistītu līdzekļus valdības iepriekš uzņemto saistību pārfinansēšanai, 2016.gada maijā un septembrī Latvija emitēja eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos ar termiņu attiecīgi 20 un 10 gadu. Katra emisija bija 650 miljonu eiro apmērā, Latvijas Bankas ekonomiste.

Ref: 225.000.103.142


Pievienot komentāru

Kredītiestādēm reizi gadā būs jāsniedz VID informācija par klientiem

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz informāciju par klientiem.

Pirmajā pusgadā bankas Latvijā nopelnījušas 165 miljonus eiro

Banku sektors kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos darbojās ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Asociācija: Atsevišķas viesnīcas šovasar varētu sasniegt pilnu noslodzi

Spriežot pēc pašreizējiem naktsmītņu noslodzes rādītājiem, pastāv iespēja, ka atsevišķas viesnīcas šovasar varētu sasniegt pilnu noslodzi, stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Latvieši no 25 Eiropas valstīm tiekas pirmajā Eiropas Latviešu kongresā

Latvijas Simtgades ietvaros piektdien, 28.jūlijā, atklāts vēsturē pirmais Eiropas Latviešu kongress, kura ietvaros 266 dalībnieki no 25 valstīm apvienos diasporas zināšanas, pieredzi un kontaktus, lai kopīgi veidotu Simtgades ceļa karti - praktiskas iniciatīvas un soļus Latvijas attīstībai.

Negaidītu kāpumu piedzīvo Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada jūlijā negaidīti palielinājies līdz 111,2 punktiem, salīdzinot ar 111,1 punktu jūnijā.

Igaunijas policija pastiprina robežkontroli ASV viceprezidenta vizītes dēļ

Saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts viceprezidenta Maika Pensa vizīti Igaunijā Policijas un robežapsardzības pārvalde no piektdienas līdz pirmdienai robežpārejas punktos veiks pastiprinātu cilvēku, automobiļu un dokumentu kontroli.

Valsts kanceleja meklē vadītāju veselības nozares uzraudzības jomai

Valsts kanceleja piektdien, 28.jūlijā, izsludina atklātu konkursu uz *Veselības inspekcijas vadītāja amatu, BNN ziņo Valsts kancelejā.

Satiksmes departaments: Pašvaldības mērķis nav sodīt, bet norādīt uz nepilnībām

Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas valsts ceļu pārstāvji piektdien, 28.jūlijā, tikās ar Rīgas ielu seguma atjaunošanas atbildīgajiem būvdarbu veicēju pārstāvjiem un piesaistītajiem būvuzraugiem, lai atkārtoti pārrunātu satiksmes organizāciju būvdarbu zonās.

Saeima pieņem nākamgad iecerēto nodokļu reformu - kas mainīsies?

Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas izmaiņas.

Vienbalsīgi Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā apstiprina Ansi Zeltiņu

Ar vienbalsīgu Rīgas brīvostas valdes lēmums piektdien, 28.jūlijā, apstiprina Ansi Zeltiņu ostas pārvaldnieka amatā, teic ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Pētniece: Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo apzināti atsvešinās no Latvijas

Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, - diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, saka Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Bukmeikeri: Kustības Par! veidotajai partijai labas izredzes iekļūt Saeimā

Jaunās liberālās kustības Par! veidotā partija, kuras priekšgalā būs bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Saeimas deputāte Ilze Viņķele, spēs nākamajās Saeimas vēlēšanās savākt vismaz 5% balsu, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2016.gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,0%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,7%.

Asociācija: Arī alkohola nozarē cilvēki zaudēs darbu un kritīsies kopējais tirgus

Finanšu ministrijas nodokļu reformas kontekstā plānoto akcīzes likmju ieviešanas dēļ nākamajā gadā kopējais alkohola tirgus valstī varētu samazināties par apmēram 7%,  pauž Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Septiņām partijām sods par atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām

Septiņas partijas gaida sods par finansēšanas atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume.

Sabiedrības aptauja: Latvijas iedzīvotāji remontdarbus labprātāk veic pašu spēkiem

Aptaujā noskaidrots, ka vasara ir karstākais laika periods arī pēc iedzīvotāju aktivitātes - šajā gadalaikā 63% respondentu ir veikuši mājokļa būvniecību vai pārbūvi. Savukārt 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tieši vasaras mēnešos remontē savu mājokli.

Bondars ir pārliecināts, ka viņam «ir jānoiet malā»

Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētāja amatu atstāj Mārtiņš Bondars. Pēc viņa domām, pēdējā laikā LRA pārstāvošo deputātu pieņemtie lēmumi nav bijuši tādi, kurus varētu atbalstīt vai arī pārliecināt kolēģus rīkoties citādāk.

Spēļu asociācija: Jaunā nodokļu reforma radīs zaudējumus 5 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā valdības lēmumu par azartspēļu nodokļa paaugstināšanu par 30% un laimestu virs 3 000 eiro aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedri nolēmuši apturēt darbu pie sistēmas izveides visu spēļu iekārtu saslēgšanai vienotā tīklā, jo tam nepietiks finanšu līdzekļu.

VUGD papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu ar astoņiem jauniem automobiļiem, ziņo dienestā.

LOSP aicina izvērtēt elektrības tarifu plānu piemērotību saimniecības vajadzībām

Kā jebkurai mājsaimniecībai, arī lauku saimniecībām nozīmīga ir jebkuru izdevumu optimizēšana, lai neradītu nevajadzīgu un lieku slogu uz ražošanas izmaksām.  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vērš lauksaimnieku uzmanību uz to, ka katrai saimniecībai individuāli ir jāizvērtē tarifu līdzsvarošanas, tarifu plānu, optimālo pieslēgumu jaudu un īslaicīgu jaudu nepieciešamību saimniecībā.

NVO riskē ar ziedojumu apjoma kritumu līdz 40%

Nevalstiskās organizācijas piekrīt Finanšu ministrijas piedāvātajam kompromisam ziedošanas atbalsta jautājumā. Ziedojumu apjoma kritums pēc jaunās sistēmas ieviešanas varētu sasniegt 40%.

Vienotība: Ievēlot Sudrabu komisijā, vēl vairāk zūd uzticība politiķiem

Ingunas Sudrabas iecelšana «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā ir pielīdzināma Saeimas lēmumam par Šlesera neizdošanu kratīšanai, savu uzskatu pauž politiskās partijas Vienotība deputāti.

Kalnmeieram joprojām nav laika; sāk akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!

Partija Progresīvie sākusi akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!, kurā aicina Latvijas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru atkāpties no amata.

Jūlija beigas un augusta sākumu sola siltu, bet lietainu

Jūlija pēdējās brīvdienas Latvijā būs samērā saulainas, vietām īslaicīgi līs, bet gaiss dienas laikā iesils līdz +20…+25 grādiem pēc Celsija.

Junkers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.