bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums pērn - 1,5% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums pagājušajā gadā bija 369,53 miljoni eiro, kas ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp kārtējo maksājumu konta pārpalikums pērn ceturtajā ceturksnī bija 160,86 miljoni eiro, kas ir 2,4% no IKP.

«Vājā globālā vide Latvijas tautsaimniecības izaugsmē atspoguļojās 2016.gada kārtējo maksājumu konta dinamikā. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010.gadā,» iezīmē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Vecgaile vēsta, ka kopš 2000.gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tādējādi 2016.gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 miljonu eiro vērtībā, kas ir 0,5% no IKP.

«Pretēji kritumam iepriekšējos ceturkšņos, 2016.gada ceturtajā ceturksnī atsākās preču importa pieaugums. Tajā pašā laikā 2016.gadā turpināja darboties faktori, kas aizsākās jau 2015.gada beigās, proti, vāja iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums atspoguļojās preču importa vērtības kritumā, kā arī gausā ārējā pieprasījuma attīstība bremzēja eksporta ienākumus.

Dominējot importa kritumam, preču deficīts pērn samazinājās līdz 7% no IKP (-8,4% no IKP 2015.gadā) jeb 1,742 miljardiem eiro. «Sagaidāms, ka novērotais globālais naftas cenu pieaugums, kā arī straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve un investīciju aktivitāte iekšzemē arī turpmākos ceturkšņos atspoguļosies importa vērtības pieaugumā. Līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisku uzlabošanos sagaidāmas arī pozitīvas Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2016.gadā,» norāda Vecgaile, piebilstot, ka 2016.gada ceturtajā ceturksnī preču konta deficīts bija 434,36 miljoni eiro jeb 6,4% no IKP.

Savukārt pakalpojumu konts 2016.gadā veidoja 1,878 miljardu eiro pārpalikumu jeb 7,5% no IKP (7,2% no IKP 2015. gadā). «Neskatoties uz to, ka 2016.gadā turpināja samazināties ārvalstu klientiem sniegtie transporta pakalpojumi, pakalpojumu eksports kopumā pieauga. Transporta pakalpojumu samazinājumu ar uzviju kompensēja ienākumi no telesakaru, informācijas un datorpakalpojumiem, kas bija ar pieaugošu tendenci visa gada garumā,» piebilda Vecgaile.

Norādot arī uz to, ka uzņēmumiem, meklējot alternatīvas apstākļos, kad Eiropas Savienības fondu lēnās apguves dēļ būtiski saruka iekšzemes pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, auga arī būvniecības pakalpojumu piedāvājums ārvalstīs. Īpaši Zviedrijā un Norvēģijā, kā arī Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

«Lai gan 2016.gadā ārvalstu viesu tēriņi Latvijā mazinājās, salīdzinot ar 2015.gadu, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iebraukušo viesu skaitu Latvijā un uzturēšanās ilgumu, abi rādītāji pieauga. Nedaudz (par 2,5%) palielinājies arī apkalpoto viesu skaits no Krievijas,» atzīmēja Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa informēja, ka pakalpojumu kontā ceturtajā ceturksnī – tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos – bija pārpalikums (516,55 miljoni eiro jeb 7,7% no IKP). Pakalpojumu eksporta gada pieauguma temps bija straujākais 2016.gadā (9,1%), tostarp labus rezultātus demonstrēja transporta pakalpojumu dati, kuri visus iepriekšējos ceturkšņus 2016.gadā uzrādīja kritumu. Pozitīvo attīstību visbūtiskāk veicināja auto, kā arī jūras transporta pakalpojumi.

2016.gadā, iepretim vājajai struktūrfondu apgūšanai – lielākas ieplūdes nekā 2015.gadā (par 28,5% vairāk) veidoja Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļi un ES fondi lauksaimniecības nozarei sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontos. Arī tas pozitīvi ietekmēja kārtējo maksājumu kontu.

Sākotnējo ienākumu kontā 2016.gadā bija pārpalikumu 57,97 miljonu eiro apmērā jeb 0,2% no IKP, pretēji deficītam 2015.gadā (0,2% no IKP), bet otrreizējo ienākumu kontā pērn bija pārpalikums 174,74 miljonu eiro apmērā jeb 0,7% no IKP (0,6% no IKP 2015. gadā)

Viņa norādīja, ka ceturtajā ceturksnī Latvijā kapitāla konts atspoguļoja ES struktūrfondu līdzekļu ieplūdes aktivizēšanos salīdzinājumā ar trešo ceturksni, – ieplūdes bija 83,5 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 6,6 miljoniem eiro trešajā ceturksnī. Tomēr gadā kopumā ES struktūrfondu līdzekļi ieplūda 262,2 miljonu eiro apmērā, kas ir zemākais līmenis pēdējo 10 gadu laikā. Tas ir saistīts ar ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda lēno finansējuma apguves tempu. Kopumā kapitāla konts 2016.gadā bija 249,68 miljoni eiro jeb 1% no IKP (2,8% no IKP 2015.gadā), savukārt ceturtajā ceturksnī – 81,94 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Pārrobežu finanšu plūsmas 2016.gada ceturtajā ceturksnī un 2016.gadā kopumā ietekmēja gan privātā sektora, gan sabiedriskā sektora lēmumi. Pērn ceturtajā ceturksnī aktīvi ārvalstīs samazinājās par 185,3 miljoniem eiro, bet saistības pret ārvalstu finanšu partneriem samazinājās straujāk – par 381,1 miljonu eiro. Gadā kopumā bija lielāks aktīvu pieaugums ārvalstīs (divi miljardi eiro), nekā saistību pieaugums (1,5 miljardi eiro).

«Aktuālā aktīvu ārvalstīs pieauguma dinamika atspoguļo galvenokārt eiro zonas monetāro politiku. Latvijas centrālā banka, salīdzinot ar 2015.gadu, ieguldījusi trīs reizes vairāk ārvalstu aktīvos. Saistību pusi visbūtiskāk ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums, tomēr to daļēji atsvēra valdības saistību pieaugums, emitējot eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos,» klāstīja Vecgaile.

«Kredītiestāžu noguldījumu pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē. Pārmaiņas portfeļnoguldījumos saistītas ar jau kopš gada sākuma vērojamo ārvalstu klientu noguldījumu samazinājumu Latvijas kredītiestādēs (stingrāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un vājās Krievijas izaugsmes dēļ), kas noguldījumu aizplūdi finansēja ar ārvalstu aktīvu samazinājumu. Kopumā 2016.gadā ārvalstu klientu noguldījumi kredītiestādēs saruka par 3,2 miljardiem eiro, un kredītiestāžu portfeļieguldījumi ārvalstīs – par 1,3 miljardiem eiro,» atzīmēja Vecgaile.

Viņa arī informēja, ka 2016.gadā ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā ieplūda 0,5% no IKP vērtībā. Lielākās ĀTI ieplūda vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas un informācijas un komunikāciju pakalpojumu jomās. ĀTI ieplūda no Luksemburgas, Krievijas un Austrijas.

«Salīdzinot ĀTI ieplūdes Latvijā 2016.gadā ar iepriekšējā gada datiem (2,5% no IKP), vērojams ieplūžu samazinājums. Tomēr tas skaidrojams ar 2016.gada pirmajā un otrajā ceturksnī notikušo “Swedbank” grupas kapitāla struktūras optimizāciju, kas ietekmēja ĀTI Latvijā samazinājumu. Atskaitot šo, ĀTI ieplūdes Latvijā 2016.gadā vērtējamas pozitīvi, jo pirmajā un otrajā ceturksnī tās būtu līdzvērtīgas ieplūdēm konkrētajos ceturkšņos iepriekšējos divos gados, savukārt trešajā un ceturtajā ceturksnī ĀTI Latvijā ieplūda attiecīgi 3,6% no IKP un 2,4% no IKP, kas ir vairāk, nekā atbilstošajos ceturkšņos 2014. un 2015.gadā,» norādīja Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa arī atzīmēja, ka plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, tāpat kā iepriekšējos periodos, arī ceturtajā ceturksnī un gadā kopumā bija galvenokārt saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos aktīvu iegādes programmā Eirosistēmas ietvaros.

Ceturtajā ceturksnī Latvijas Banka ieguldīja ārvalstu aktīvos 527,3 miljonus eiro, bet gadā kopumā 2,7 miljardus eiro.

Lai piesaistītu līdzekļus valdības iepriekš uzņemto saistību pārfinansēšanai, 2016.gada maijā un septembrī Latvija emitēja eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos ar termiņu attiecīgi 20 un 10 gadu. Katra emisija bija 650 miljonu eiro apmērā, Latvijas Bankas ekonomiste.

Ref: 225.000.103.142


Pievienot komentāru

Dārgo priekšsēdētāj Tusk... Lielbritānija iesniedz izstāšanās vēstuli

Ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas parakstītu vēstuli Lielbritānija izteikusi Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam oficiālu lūgumu izstāties no Eiropas Savienības, tā aizsākot ilgu izstāšanās procesu.

Igaunija: Sabiedroto paustajam jābūt konsekventam un skaidram

Baltijas valstu ārlietu ministriem Amerikas Savienotajās Valstīs tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēris konsekventas attieksmes un paziņojumu nozīmi.

Čakšu lūdz atturēties no prettiesiskiem mēģinājumiem ietekmēt arodorganizāciju

Veselības ministrei Andai Čakšai nosūtīta vēstule ar aicinājumu atturēties no jebkādiem mēģinājumiem prettiesiskā ceļā ietekmēt arodorganizāciju lēmumus par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku, vēsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Eiropā masalu uzliesmojums; Latvijā slimība nav reģistrēta kopš 2014.gada

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktore Žužanna Jakaba brīdinājusi par masalu uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs kur janvārī reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra.

Latvijas banku sektora peļņa divos mēnešos - 60,89 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar peļņu 60,89 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FM aicina iedzīvotājus cīnīties par, viņuprāt, valstī augsto negodīguma līmeni

Finanšu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, īstenojot valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību –Atkrāpies!

Mazās saimniecības var saņemt 15 000 eiro atbalstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no otrdienas, 28.marta, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai, vēsta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pārstāvji.

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām - pērn galvaspilsētā notika 65 šādi negadījumi, bet šogad pusotra mēneša laikā reģistrēti jau 16 šādi negadījumi, liecina Valsts policijas vēstule Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam.

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti.

Banka paaugstina Igaunijas ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz 2,5%

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs 2,5% līmenī, tā vērtējusi banka Nordea, kura pērnā gada nogalē šim gadam Igaunijai prognozēja ekonomikas pieaugumu 2,4% apmērā.

Saeimā diskutēs par izmaiņām mācību saturā

Saeimas namā piektdien, 31.martā, notiks seminārs, kurā deputāti un eksperti diskutēs par iecerēto pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā.

Kučinskis vēlas Valsts kancelejas direktora amatā Citskovski, jo viņam «spīd acis»

Valsts kancelejas direktora amata kandidātam, pašreizējam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Citskovskim viena no stiprajām pusēm ir prasme izveidot spējīgu un savstarpēji saprotošu komandu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Seesam: Laikus neiztīrīts dūmvads var radīt nopietnus zaudējumus namīpašniekam

«Laikus neiztīrīts dūmvads vai vieglprātīga attieksme pret apkures sistēmas lietošanu ēkās ar malkas apkuri, var izraisīt ugunsnelaimi, radot nopietnus zaudējumus namīpašniekam,» uzsver Seesam privātpersonu īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis.

Lielākie nodokļu maksātāji tiks godināti jau divdesmito gadu

Šī gada 30.martā notiks Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniegs balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem deviņpadsmit nominācijās.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs uzlabo Latvijas biznesa riska reitingu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface valstu biznesa risku reitingā paaugstinājis Latvijas vērtējumu uz A3 jeb «gandrīz zemu risku».

Karavīri, kuri nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus, saņems lielāku pensiju

Atbalstīts grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, vēsta Saeimas ziņojums.

No 1.aprīļa palielinās piemaksas mediķiem

No 1.aprīļa tiks palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, vēsta Veselības ministrija.

Jysk investē pusmiljonu eiro atklājot savu lielāko veikalu Rīgā

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs SIA Jysk Linnen'n Furniture investē pusmiljonu eiro jauna veikala izveidē, informē Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure.

Gruzijā gandarīti par jauno bezvīzu režīmu ar ES

Pēc četrus ar pusi gadus ilgām sarunām ar Eiropas Savienību spēkā stājies bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ceļošanai uz Šengenas zonu, ko Gruzijas premjerministrs atzīmējis, kopā ar skolēnu grupu apmeklējot Atēnas un Briseli.

Par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 13 piedāvājumi no četrām valstīm

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices Konfederācijā, BNN ziņo ministrijā.

Valsts kontrole: Pašvaldības liegušas uzņēmējiem nopelnīt 179 000 eiro

Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem arī atvērtā tirgū tiks regulēta

Atveroties dabasgāzes tirgum, līdz 2017.gada 1.jūnijam saistītie lietotāji turpinās norēķināties par līdzšinējiem tarifiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Pēc tam saistīto lietotāju maksāto dabasgāzes cenu noteikts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātajai Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodikai.

Cirka atbalsta biedrība apgalvo, ka paraksti Par cilvēcīgu cirku ir viltoti

Rīgas cirka atbalsta biedrība adresējusi Valsts policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Saeimas priekšsēdētājai iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu par biedrības Dzīvnieku brīvība Saeimā iesniegtajiem parakstiem, uzskatot, ka tie ir viltojumi.

Uz Latvijas ceļiem atsākusies motosezona – ir pirmie cietušie

Pavasarīgi laikapstākļi un īsā ziema bez sniega daudzus jau mudinājusi atsākt motosezonu, apliecina gan Ergo dati par motocikliem iegādātajām OCTA polisēm, gan Valsts policijas informācija - šogad jau notikuši desmit ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts mototransports, no tiem septiņos cietuši seši motociklisti, bet viens gājis bojā.

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.