bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.10.2017 | Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte
LatviaLatvija

Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums pērn - 1,5% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums pagājušajā gadā bija 369,53 miljoni eiro, kas ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp kārtējo maksājumu konta pārpalikums pērn ceturtajā ceturksnī bija 160,86 miljoni eiro, kas ir 2,4% no IKP.

«Vājā globālā vide Latvijas tautsaimniecības izaugsmē atspoguļojās 2016.gada kārtējo maksājumu konta dinamikā. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010.gadā,» iezīmē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Vecgaile vēsta, ka kopš 2000.gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tādējādi 2016.gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 miljonu eiro vērtībā, kas ir 0,5% no IKP.

«Pretēji kritumam iepriekšējos ceturkšņos, 2016.gada ceturtajā ceturksnī atsākās preču importa pieaugums. Tajā pašā laikā 2016.gadā turpināja darboties faktori, kas aizsākās jau 2015.gada beigās, proti, vāja iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums atspoguļojās preču importa vērtības kritumā, kā arī gausā ārējā pieprasījuma attīstība bremzēja eksporta ienākumus.

Dominējot importa kritumam, preču deficīts pērn samazinājās līdz 7% no IKP (-8,4% no IKP 2015.gadā) jeb 1,742 miljardiem eiro. «Sagaidāms, ka novērotais globālais naftas cenu pieaugums, kā arī straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve un investīciju aktivitāte iekšzemē arī turpmākos ceturkšņos atspoguļosies importa vērtības pieaugumā. Līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisku uzlabošanos sagaidāmas arī pozitīvas Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2016.gadā,» norāda Vecgaile, piebilstot, ka 2016.gada ceturtajā ceturksnī preču konta deficīts bija 434,36 miljoni eiro jeb 6,4% no IKP.

Savukārt pakalpojumu konts 2016.gadā veidoja 1,878 miljardu eiro pārpalikumu jeb 7,5% no IKP (7,2% no IKP 2015. gadā). «Neskatoties uz to, ka 2016.gadā turpināja samazināties ārvalstu klientiem sniegtie transporta pakalpojumi, pakalpojumu eksports kopumā pieauga. Transporta pakalpojumu samazinājumu ar uzviju kompensēja ienākumi no telesakaru, informācijas un datorpakalpojumiem, kas bija ar pieaugošu tendenci visa gada garumā,» piebilda Vecgaile.

Norādot arī uz to, ka uzņēmumiem, meklējot alternatīvas apstākļos, kad Eiropas Savienības fondu lēnās apguves dēļ būtiski saruka iekšzemes pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, auga arī būvniecības pakalpojumu piedāvājums ārvalstīs. Īpaši Zviedrijā un Norvēģijā, kā arī Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

«Lai gan 2016.gadā ārvalstu viesu tēriņi Latvijā mazinājās, salīdzinot ar 2015.gadu, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iebraukušo viesu skaitu Latvijā un uzturēšanās ilgumu, abi rādītāji pieauga. Nedaudz (par 2,5%) palielinājies arī apkalpoto viesu skaits no Krievijas,» atzīmēja Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa informēja, ka pakalpojumu kontā ceturtajā ceturksnī – tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos – bija pārpalikums (516,55 miljoni eiro jeb 7,7% no IKP). Pakalpojumu eksporta gada pieauguma temps bija straujākais 2016.gadā (9,1%), tostarp labus rezultātus demonstrēja transporta pakalpojumu dati, kuri visus iepriekšējos ceturkšņus 2016.gadā uzrādīja kritumu. Pozitīvo attīstību visbūtiskāk veicināja auto, kā arī jūras transporta pakalpojumi.

2016.gadā, iepretim vājajai struktūrfondu apgūšanai – lielākas ieplūdes nekā 2015.gadā (par 28,5% vairāk) veidoja Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļi un ES fondi lauksaimniecības nozarei sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontos. Arī tas pozitīvi ietekmēja kārtējo maksājumu kontu.

Sākotnējo ienākumu kontā 2016.gadā bija pārpalikumu 57,97 miljonu eiro apmērā jeb 0,2% no IKP, pretēji deficītam 2015.gadā (0,2% no IKP), bet otrreizējo ienākumu kontā pērn bija pārpalikums 174,74 miljonu eiro apmērā jeb 0,7% no IKP (0,6% no IKP 2015. gadā)

Viņa norādīja, ka ceturtajā ceturksnī Latvijā kapitāla konts atspoguļoja ES struktūrfondu līdzekļu ieplūdes aktivizēšanos salīdzinājumā ar trešo ceturksni, – ieplūdes bija 83,5 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 6,6 miljoniem eiro trešajā ceturksnī. Tomēr gadā kopumā ES struktūrfondu līdzekļi ieplūda 262,2 miljonu eiro apmērā, kas ir zemākais līmenis pēdējo 10 gadu laikā. Tas ir saistīts ar ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda lēno finansējuma apguves tempu. Kopumā kapitāla konts 2016.gadā bija 249,68 miljoni eiro jeb 1% no IKP (2,8% no IKP 2015.gadā), savukārt ceturtajā ceturksnī – 81,94 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Pārrobežu finanšu plūsmas 2016.gada ceturtajā ceturksnī un 2016.gadā kopumā ietekmēja gan privātā sektora, gan sabiedriskā sektora lēmumi. Pērn ceturtajā ceturksnī aktīvi ārvalstīs samazinājās par 185,3 miljoniem eiro, bet saistības pret ārvalstu finanšu partneriem samazinājās straujāk – par 381,1 miljonu eiro. Gadā kopumā bija lielāks aktīvu pieaugums ārvalstīs (divi miljardi eiro), nekā saistību pieaugums (1,5 miljardi eiro).

«Aktuālā aktīvu ārvalstīs pieauguma dinamika atspoguļo galvenokārt eiro zonas monetāro politiku. Latvijas centrālā banka, salīdzinot ar 2015.gadu, ieguldījusi trīs reizes vairāk ārvalstu aktīvos. Saistību pusi visbūtiskāk ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums, tomēr to daļēji atsvēra valdības saistību pieaugums, emitējot eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos,» klāstīja Vecgaile.

«Kredītiestāžu noguldījumu pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē. Pārmaiņas portfeļnoguldījumos saistītas ar jau kopš gada sākuma vērojamo ārvalstu klientu noguldījumu samazinājumu Latvijas kredītiestādēs (stingrāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un vājās Krievijas izaugsmes dēļ), kas noguldījumu aizplūdi finansēja ar ārvalstu aktīvu samazinājumu. Kopumā 2016.gadā ārvalstu klientu noguldījumi kredītiestādēs saruka par 3,2 miljardiem eiro, un kredītiestāžu portfeļieguldījumi ārvalstīs – par 1,3 miljardiem eiro,» atzīmēja Vecgaile.

Viņa arī informēja, ka 2016.gadā ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā ieplūda 0,5% no IKP vērtībā. Lielākās ĀTI ieplūda vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas un informācijas un komunikāciju pakalpojumu jomās. ĀTI ieplūda no Luksemburgas, Krievijas un Austrijas.

«Salīdzinot ĀTI ieplūdes Latvijā 2016.gadā ar iepriekšējā gada datiem (2,5% no IKP), vērojams ieplūžu samazinājums. Tomēr tas skaidrojams ar 2016.gada pirmajā un otrajā ceturksnī notikušo “Swedbank” grupas kapitāla struktūras optimizāciju, kas ietekmēja ĀTI Latvijā samazinājumu. Atskaitot šo, ĀTI ieplūdes Latvijā 2016.gadā vērtējamas pozitīvi, jo pirmajā un otrajā ceturksnī tās būtu līdzvērtīgas ieplūdēm konkrētajos ceturkšņos iepriekšējos divos gados, savukārt trešajā un ceturtajā ceturksnī ĀTI Latvijā ieplūda attiecīgi 3,6% no IKP un 2,4% no IKP, kas ir vairāk, nekā atbilstošajos ceturkšņos 2014. un 2015.gadā,» norādīja Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa arī atzīmēja, ka plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, tāpat kā iepriekšējos periodos, arī ceturtajā ceturksnī un gadā kopumā bija galvenokārt saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos aktīvu iegādes programmā Eirosistēmas ietvaros.

Ceturtajā ceturksnī Latvijas Banka ieguldīja ārvalstu aktīvos 527,3 miljonus eiro, bet gadā kopumā 2,7 miljardus eiro.

Lai piesaistītu līdzekļus valdības iepriekš uzņemto saistību pārfinansēšanai, 2016.gada maijā un septembrī Latvija emitēja eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos ar termiņu attiecīgi 20 un 10 gadu. Katra emisija bija 650 miljonu eiro apmērā, Latvijas Bankas ekonomiste.

Ref: 225.000.103.142


Pievienot komentāru

Viedoklis: Valdība neuzskata zinātni par resursu valsts attīstībai

Valdība neuzskata zinātni par resursu valsts attīstībai, bet gan tikai kā tikai izdevumu pozīciju, skaidrojot zinātnes finansēšanas problēmas, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes stāsta bijušais Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš.

Igaunijā vēršas plašumā Reivasa iespējamās uzmākšanās skandāls

Sieviete, kura vaino bijušo Igaunijas premjerministru Tāvi Reivasu iespējamā seksuālas uzmākšanās gadījumā Malaizijā, darījusi publiski zināmas papildu detaļas par šo atgadījumu.

Uz valsts valodu izglītībā jāpāriet pakāpeniski, uzskata Vējonis

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pamatā atbalsta ieceri pāriet uz izglītību tikai valsts valodā, taču uzsver, ka tam ir jānotiek pakāpeniski.

Swedbank peļņa Latvijā deviņos mēnešos sasniegusi 79 miljonus eiro

Swedbank peļņa Latvijā 2017.gada deviņos mēnešos sasniegusi 79 miljonus eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Pieaugumu, galvenokārt, veicinājuši lielāki ieņēmumi un iepriekš veikto kredītu uzkrājumu atbrīvošana, vēsta bankas pārstāvji.

AS mogo pievienojas Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai ir pievienojies Latvijā lielākais auto nebanku kredītdevējs AS mogo, līdz ar to asociācija šobrīd pārstāv 21 ārpus banku finanšu pakalpojumu sniedzēju, kas Latvijā strādā ar 25 zīmoliem, ziņo uzņēmumā.

Ostā notver Kirgizstānas pilsoni, kurš ar viltotiem dokumentiem Zviedrijā uzturējies kopš 2010.gada

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē pirmdien, 23.oktobrī, konstatējušas 24 likumpārkāpējus. Turklāt uz prāmja aizturēts Kirgizstānas pilsonis, kurš ar viltotiem dokumentiem uzturējies Zviedrijā kopš 2010.gada.

Google jaunajiem viedtālruņiem problēmas ar ekrānu

Amerikāņu datortehnoloģiju milža Google jaunākajos viedtālruņos pamanītas problēmas ar ekrānu.

Ģimenes ārsti atkal neapmierināti ar VM reformu piedāvājumiem

Veidojot sadarbību ar ģimenes ārstiem, Veselības ministrija pēdējā laikā ir aktualizējusi tādus nosacījumus, kuri agrāk nav piedāvāti un kuri ģimenes ārstiem nav pieņemami, otrdien, 24.oktobrī, Latvijas televīzijas Rīta panorāmā sacījis Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.

Biržu indeksi ASV samazinās, bet Eiropā lielākoties pieaug

Biržu indeksi Amerikas Savienotajās Valstīs pirmdien, 23.oktobrī,  samazinājās, bet Eiropā lielākoties nedaudz pieauga.

Sadurtās Ekho Moskvi balss dzīvībai briesmas nedraudot

Krievijas neatkarīgās radio stacijas Ekho Moskvi ētera balss Tatjanas Felgengaueres dzīvībai briesmas nedraudot. Viņai uzbrukts darbavietā un iedurts kaklā ar nazi.

Būs jāreģistrējas, kad ar PVN apliekamo darījumu vērtība sasniegs 40 000 eiro

Sākot ar 2018.gada 1.janvāri gan privātpersonām, gan komersantiem Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā obligāti būs jāreģistrējas vienīgi tad, ja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā būs sasniegusi 40 000 eiro.

Apdrošinātājs: Atšķirības starp nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanu

Nelaimes gadījumu apdrošināšana un ceļojumu apdrošināšana būtiski atšķiras gan ar polišu segumu, gan to cenā. Nelaimes gadījumu apdrošināšana tiek iegādāta uz ilgāku laiku. Savukārt ceļojumu apdrošināšana tiek iegādāta uz konkrētu ceļojuma laiku, skaidro BTA pārstāvji.

Eksperti gatavo plānu nabadzīgo iedzīvotāju interešu aizstāvībai nākamajam gadam

Nabadzība ir cilvēktiesību pārkāpums. Ir vajadzīga politiska griba un lēmumi, lai to mazinātu. Tāpat valsts budžeta līdzekļu piešķiršana ilgtspējīgas sociālās politikas ieviešanai un īstenošanai jāuztver kā investīcija cilvēkos nevis kā valsts budžeta izdevumi, uzskata EAPN-Latvia.

Pārbaudīs NATO vienību uzņemšanas procedūras Baltijas valstu teritorijā

No 24. līdz 26.oktobrim Rīgā norisināsies Baltijas valstu uzņemošās valsts atbalsta mācības Baltic Host 2017, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Parakstīs Latvijas un Krievijas valsts robežas gala dokumentus

Ārlietu ministrijā trešdien, 25.oktobrī, Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti: Demarkācijas karte, Robežas apraksts, Robežzīmju protokoli, Robežzīmju koordinātu un augstuma katalogs un Noslēguma protokols.

Pēc pierādītās balsu pirkšanas Saeimas mandātus tomēr nepārdala

Centrālā vēlēšanu komisija nolēmusi nepārdalīt 12.Saeimas mandātus pēc Latgales apgabaltiesas konstatētās četru balsu pirkšanas par labu partijas Saskaņa kandidātam Andrejam Elksniņam.

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.