bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums pērn - 1,5% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums pagājušajā gadā bija 369,53 miljoni eiro, kas ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp kārtējo maksājumu konta pārpalikums pērn ceturtajā ceturksnī bija 160,86 miljoni eiro, kas ir 2,4% no IKP.

«Vājā globālā vide Latvijas tautsaimniecības izaugsmē atspoguļojās 2016.gada kārtējo maksājumu konta dinamikā. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010.gadā,» iezīmē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Vecgaile vēsta, ka kopš 2000.gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tādējādi 2016.gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 miljonu eiro vērtībā, kas ir 0,5% no IKP.

«Pretēji kritumam iepriekšējos ceturkšņos, 2016.gada ceturtajā ceturksnī atsākās preču importa pieaugums. Tajā pašā laikā 2016.gadā turpināja darboties faktori, kas aizsākās jau 2015.gada beigās, proti, vāja iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums atspoguļojās preču importa vērtības kritumā, kā arī gausā ārējā pieprasījuma attīstība bremzēja eksporta ienākumus.

Dominējot importa kritumam, preču deficīts pērn samazinājās līdz 7% no IKP (-8,4% no IKP 2015.gadā) jeb 1,742 miljardiem eiro. «Sagaidāms, ka novērotais globālais naftas cenu pieaugums, kā arī straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve un investīciju aktivitāte iekšzemē arī turpmākos ceturkšņos atspoguļosies importa vērtības pieaugumā. Līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisku uzlabošanos sagaidāmas arī pozitīvas Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2016.gadā,» norāda Vecgaile, piebilstot, ka 2016.gada ceturtajā ceturksnī preču konta deficīts bija 434,36 miljoni eiro jeb 6,4% no IKP.

Savukārt pakalpojumu konts 2016.gadā veidoja 1,878 miljardu eiro pārpalikumu jeb 7,5% no IKP (7,2% no IKP 2015. gadā). «Neskatoties uz to, ka 2016.gadā turpināja samazināties ārvalstu klientiem sniegtie transporta pakalpojumi, pakalpojumu eksports kopumā pieauga. Transporta pakalpojumu samazinājumu ar uzviju kompensēja ienākumi no telesakaru, informācijas un datorpakalpojumiem, kas bija ar pieaugošu tendenci visa gada garumā,» piebilda Vecgaile.

Norādot arī uz to, ka uzņēmumiem, meklējot alternatīvas apstākļos, kad Eiropas Savienības fondu lēnās apguves dēļ būtiski saruka iekšzemes pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, auga arī būvniecības pakalpojumu piedāvājums ārvalstīs. Īpaši Zviedrijā un Norvēģijā, kā arī Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

«Lai gan 2016.gadā ārvalstu viesu tēriņi Latvijā mazinājās, salīdzinot ar 2015.gadu, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iebraukušo viesu skaitu Latvijā un uzturēšanās ilgumu, abi rādītāji pieauga. Nedaudz (par 2,5%) palielinājies arī apkalpoto viesu skaits no Krievijas,» atzīmēja Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa informēja, ka pakalpojumu kontā ceturtajā ceturksnī – tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos – bija pārpalikums (516,55 miljoni eiro jeb 7,7% no IKP). Pakalpojumu eksporta gada pieauguma temps bija straujākais 2016.gadā (9,1%), tostarp labus rezultātus demonstrēja transporta pakalpojumu dati, kuri visus iepriekšējos ceturkšņus 2016.gadā uzrādīja kritumu. Pozitīvo attīstību visbūtiskāk veicināja auto, kā arī jūras transporta pakalpojumi.

2016.gadā, iepretim vājajai struktūrfondu apgūšanai – lielākas ieplūdes nekā 2015.gadā (par 28,5% vairāk) veidoja Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļi un ES fondi lauksaimniecības nozarei sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontos. Arī tas pozitīvi ietekmēja kārtējo maksājumu kontu.

Sākotnējo ienākumu kontā 2016.gadā bija pārpalikumu 57,97 miljonu eiro apmērā jeb 0,2% no IKP, pretēji deficītam 2015.gadā (0,2% no IKP), bet otrreizējo ienākumu kontā pērn bija pārpalikums 174,74 miljonu eiro apmērā jeb 0,7% no IKP (0,6% no IKP 2015. gadā)

Viņa norādīja, ka ceturtajā ceturksnī Latvijā kapitāla konts atspoguļoja ES struktūrfondu līdzekļu ieplūdes aktivizēšanos salīdzinājumā ar trešo ceturksni, – ieplūdes bija 83,5 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 6,6 miljoniem eiro trešajā ceturksnī. Tomēr gadā kopumā ES struktūrfondu līdzekļi ieplūda 262,2 miljonu eiro apmērā, kas ir zemākais līmenis pēdējo 10 gadu laikā. Tas ir saistīts ar ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda lēno finansējuma apguves tempu. Kopumā kapitāla konts 2016.gadā bija 249,68 miljoni eiro jeb 1% no IKP (2,8% no IKP 2015.gadā), savukārt ceturtajā ceturksnī – 81,94 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Pārrobežu finanšu plūsmas 2016.gada ceturtajā ceturksnī un 2016.gadā kopumā ietekmēja gan privātā sektora, gan sabiedriskā sektora lēmumi. Pērn ceturtajā ceturksnī aktīvi ārvalstīs samazinājās par 185,3 miljoniem eiro, bet saistības pret ārvalstu finanšu partneriem samazinājās straujāk – par 381,1 miljonu eiro. Gadā kopumā bija lielāks aktīvu pieaugums ārvalstīs (divi miljardi eiro), nekā saistību pieaugums (1,5 miljardi eiro).

«Aktuālā aktīvu ārvalstīs pieauguma dinamika atspoguļo galvenokārt eiro zonas monetāro politiku. Latvijas centrālā banka, salīdzinot ar 2015.gadu, ieguldījusi trīs reizes vairāk ārvalstu aktīvos. Saistību pusi visbūtiskāk ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums, tomēr to daļēji atsvēra valdības saistību pieaugums, emitējot eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos,» klāstīja Vecgaile.

«Kredītiestāžu noguldījumu pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē. Pārmaiņas portfeļnoguldījumos saistītas ar jau kopš gada sākuma vērojamo ārvalstu klientu noguldījumu samazinājumu Latvijas kredītiestādēs (stingrāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un vājās Krievijas izaugsmes dēļ), kas noguldījumu aizplūdi finansēja ar ārvalstu aktīvu samazinājumu. Kopumā 2016.gadā ārvalstu klientu noguldījumi kredītiestādēs saruka par 3,2 miljardiem eiro, un kredītiestāžu portfeļieguldījumi ārvalstīs – par 1,3 miljardiem eiro,» atzīmēja Vecgaile.

Viņa arī informēja, ka 2016.gadā ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā ieplūda 0,5% no IKP vērtībā. Lielākās ĀTI ieplūda vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas un informācijas un komunikāciju pakalpojumu jomās. ĀTI ieplūda no Luksemburgas, Krievijas un Austrijas.

«Salīdzinot ĀTI ieplūdes Latvijā 2016.gadā ar iepriekšējā gada datiem (2,5% no IKP), vērojams ieplūžu samazinājums. Tomēr tas skaidrojams ar 2016.gada pirmajā un otrajā ceturksnī notikušo “Swedbank” grupas kapitāla struktūras optimizāciju, kas ietekmēja ĀTI Latvijā samazinājumu. Atskaitot šo, ĀTI ieplūdes Latvijā 2016.gadā vērtējamas pozitīvi, jo pirmajā un otrajā ceturksnī tās būtu līdzvērtīgas ieplūdēm konkrētajos ceturkšņos iepriekšējos divos gados, savukārt trešajā un ceturtajā ceturksnī ĀTI Latvijā ieplūda attiecīgi 3,6% no IKP un 2,4% no IKP, kas ir vairāk, nekā atbilstošajos ceturkšņos 2014. un 2015.gadā,» norādīja Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa arī atzīmēja, ka plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, tāpat kā iepriekšējos periodos, arī ceturtajā ceturksnī un gadā kopumā bija galvenokārt saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos aktīvu iegādes programmā Eirosistēmas ietvaros.

Ceturtajā ceturksnī Latvijas Banka ieguldīja ārvalstu aktīvos 527,3 miljonus eiro, bet gadā kopumā 2,7 miljardus eiro.

Lai piesaistītu līdzekļus valdības iepriekš uzņemto saistību pārfinansēšanai, 2016.gada maijā un septembrī Latvija emitēja eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos ar termiņu attiecīgi 20 un 10 gadu. Katra emisija bija 650 miljonu eiro apmērā, Latvijas Bankas ekonomiste.

Ref: 225.000.103.142


Pievienot komentāru

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.

Aizvadītajā diennaktī glābēji dzēsuši 21 ugunsgrēku

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18.janvāra pulksten 6.30 līdz 19.janvāra pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 48 izsaukumus - 21 uz ugunsgrēku dzēšanu un 21 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Kaspersky Lab: Medicīnas iestādes nerūpējas par savu drošību

Drošības ekspertu pētījumi liecina, ka medicīnas iestādes nav norūpējušās par savu korporatīvo tīklu informācijas drošības jautājumiem, lai gan kibernoziedznieki interesējas par šiem tīkliem, jo tajos tiek apstrādāti vērtīgi medicīniskie dati, norāda Kaspersky Lab speciālisti.