Latvijas nodokļu sistēma ir valsts trūkums un vājā vieta investoru piesaistīšanā, tādējādi arī neveicinot uzņēmējdarbības attīstību, intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda Nīderlandes investīciju kompānijas BGF.BV pilnvarotais pārstāvis Artis Dāvidnieks. BGF.BV ar mērķi perspektīvu Latvijas un Baltijas uzņēmumu attīstībā ieguldīt līdz par 50 miljoniem latu darbību šeit uzsāka šī gada augustā.

Artis Dāvidnieks

Cik lielā mērā, Jūsuprāt, ārvalstu investori var ietekmēt Latvijas ekonomisko attīstību?

Ārvalstu kapitāla ieplūšana veicina Latvijas ekonomikas attīstību, nodrošinot papildu finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai, jaunu projektu īstenošanai. Uzņēmumu paplašināšana un jaunu uzņēmumu dibināšana nodrošinās darba vietu radīšanu, nodokļu apjoma palielināšanu, eksporta un citu rādītāju uzlabošanos. Ienākot stratēģiskajam investoram, nereti notiek jaunu tehnoloģiju un zināšanu pārnese no vienas valsts citā. Protams, ārvalstu investīcijas zināmā mērā ir uzticības kredīts mūsu valstij no ārvalstu partneru puses. Savukārt pozitīva pieredze dos pamatu jaunām investīcijām un jauniem investoriem.

Kas ir būtiskākie faktori, kas piesaista ārvalstu investīcijas Latvijā? Ar ko Latvija ir pievilcīgāka ārzemju investoru acīs, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu?

Rietumu investori ļoti skrupulozi pēta investīciju klimatu konkrētajā valstī, tai skaitā kredītreitingus. 2011. gadā Moody’s uzlaboja Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu – tas, protams, piesaistīja investoru uzmanību. Tradicionāli ārvalstu investori skatās uz Baltijas valstīm kā vienotu reģionu, tādēļ Latvija, Lietuva un Igaunija ir ne tikai kaimiņi, bet arī konkurenti. Latvijai ir būtiski demonstrēt savas priekšrocības investoru priekšā, izceļot savas stiprās puses, piemēram, tradīcijām bagātas nozares.

Protams, liela loma, pieņemot lēmumu par investēšanu konkrētā reģionā, ir tā politiskajai stabilitātei un saprātīgai nodokļu sistēmai, pie kā Latvijai vēl jāstrādā.

Kādas ir Latvijas vājās vietas un trūkumi investoru acīs, salīdzinot ar pārējām Baltijas reģiona valstīm?

Noteikti nodokļu sistēma, kas diemžēl neveicina uzņēmējdarbības attīstību. Pirmkārt un galvenokārt, būtu nepieciešams ieviest moratoriju nodokļu likumdošanas izmaiņām vismaz uz trim gadiem, lai investori un arī vietējie uzņēmēji varētu mērķtiecīgi plānot turpmāko attīstības.

Vai krīzes periods ir iedrošinājis vai nobiedējis potenciālos investorus?

Nestabilitātes periodā investori meklē drošus aktīvus, līdz ar to stabilu vadošo nozaru uzņēmumi ar labiem rādītājiem var tikt izskatīti kā laba alternatīva kapitāla ieguldīšanai.

Vai investoriem saistošās nozares ir saglabājušās tādas pašas, kādas bijušas pirms krīzes vai mainījušās?

Stratēģiskais investors dos priekšroku savai nozarei neatkarīgi no ekonomikas cikla. Savukārt finanšu investoriem ir būtiski saskatīt uzņēmuma attīstības potenciālu. Ja kādreiz modē bija ieguldījumi operācijās ar nekustamajiem īpašumiem, tagad investoru uzmanību piesaista inovatīvi produkti un risinājumi. Vienlaikus – tradicionālās nozares investoriem ir saistošas vienmēr.

Cik daudz jaunu darba vietu un kādu pienesumu Latvijas ekonomikai varētu radīt BGF.BV investīcijas?

Investīcijas noteikti dos papildu līdzekļus uzņēmumu attīstībai, kā arī – ja uzņēmumi, kuros tiks lemts ieguldīt, būs gana perspektīvi, ar laiku esam gatavi tiem piesaistīt arī stratēģiskos investorus un sniegt ne tikai finansiālu, bet arī praktisku palīdzību, piemēram, ražošanas attīstīšanā vai eksporta tirgu apguvē. Savukārt jaunu darba vietu rašanās atkarīga no tā, kādi būs konkrēto uzņēmumu attīstības plāni.

Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Viena no Latvijas pamatproblēmām ir nepārtrauktās izmaiņas tiesību aktos. Tam uzmanību pievērš arī ārvalstu investori un vēlas zināmu stabilitāti šajā jomā. Pieņemot lēmumu par investīcijām, ikviens investors izvērtē attiecīgā brīža tiesisko regulējumu un cer, ka tas netiks strauji mainīts. Visaktuālākais, protams, ir nodokļu sistēmas regulējums, uz kura turpmāku stabilitāti investori cer.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Latvijai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija vismaz pieciem gadiem, kā arī ar to saskaņots īstermiņa darbības plāns. Tikai tad būtu iespējams izvērtēt katra pieņemtā lēmuma ietekmi uz valsts ilgtermiņa attīstību.