bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.04.2018 | Vārda dienas: Vēsma, Fanija
LatviaLatvija

Latvijas pašvaldības sadarbojušās ar krievu izlūkdienestiem saistītām NVO

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Satversmes aizsardzības birojs konstatējis, ka izlūkdienesti Krievijā nereti strādā zem valsts, pašvaldību, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju piesega. Savukārt viena no šīm organizācijām par saviem sadarbības partneriem sauc divas Latgales pašvaldības.

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUVasaras un ziemas skolas par Krievijas ārpolitikas un drošības jautājumiem, žurnālistu preses braucieni uz Krieviju, zinātniskās konferences. Tie ir tikai daži no pasākumiem, ko organizē četras Krievijas nevalstiskās organizācijas: Kaļiņingradas sabiedrisko politisko pētījumu centrs Russkaja Baltika, Sanktpēterburgas Starptautiskās un reģionālās politikas centrs, Krievijas – Baltijas mediju centrs un Krievijas Stratēģisko pētījumu centrs. Satversmes aizsardzības biroja vērtējumā «šīs organizācijas izmanto kā platformas Krievijas specdienestu aktivitātēm». Izlūkdienesti tajās dibinot kontaktus ar Latvijas pārstāvjiem, lai vēlāk notiekošo virzītu lielajai kaimiņvalstij izdevīgā virzienā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Piemēram, Krievijas – Baltijas mediju centrs par vienu no sadarbības partneriem sauc Ventspils brīvostas pārvaldi. Konferences Baltijas forums ietvaros, kurš lielākoties pulcē Kremļa politikai lojālos, «centrs» organizējis Krievijas žurnālistu vizīti Ventspils ostā. «Iespējams, ka tieši šis apmeklējums arī varētu būt bijis iemesls iekļaut Ventspils brīvostas pārvaldi savu sadarbības partneru vidū. Šobrīd manā rīcībā nav informācijas par jebkādu citu bijušu vai esošu sadarbības piemēru ar minēto organizāciju,» norāda Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Krievijas – Baltijas mediju centrs par saviem sadarbības partneriem sauc arī divas pašvaldības Latgalē. Viena no tām Rēzekne. Rēzeknes pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Aizupiete gan norāda, ka «tas bija pirms gadiem diviem, pat senāk. Viņi rīkoja šeit mediju konferences. Jau otro gadu nav.» Vairāki pasākumi notikuši arī Daugavpilī – gan kino skatīšanās, gan žurnālistu dalība tūrisma konferencē. Tomēr Daugavpils domē sākumā nespēj atcerēties, kādā veidā būtu notikusi sadarbība ar Krievijas – Baltijas mediju centru. Nelīdz ieskatīšanās arī organizācijas mājas lapā. «Es tiešām nevaru komentēt. Nekādu līgumu mums nav!» pārsteigta par sadarbību ir Daugavpils pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Andiņa. Vēlāk, parunājoties ar kolēģiem, Andiņa atceras, ka šīs organizācijas pārstāvjus atveduši portāla gorod.lv līdzīpašnieki. Portāla saimnieki nenoliedz, ka joprojām sadarbojas ar Krievijas – Baltijas mediju centru. Taču tā saistību ar Krievijas izlūkdienestiem sauc par «absurdu». Tomēr tieši šī centra vadītājs Igors Pavlovskis un aktīvists, Kremlim pietuvinātais polittehnologs Modests Koļerovs iekļauti «melnajā sarakstā». Viņiem pēc gorod.lv organziētās vizītes Latvijā iebraukšana šeit ir liegta.

gorod.lv līdzīpašniece, galvenā redaktore Jeļena Kuranova stāsta, ka «mēs viņam poļu kopienā noorganizējām tikšanos. Tālāk organizējām, pats par sevi saprotams, vizīti Krievijas konsulātā un pilsētas domē. Tas bija tā – atnācām, sasveicinājāmies, apmainījāmies dažiem vārdiem un aizgājām. Pēc tam Modests Koļerovs un Igors Pavlovskis bija pie mums vasarnīcā, kur mēs atpūtāmies. Igors Pavlovskis vispār bija atbraucis kompānijas pēc, jo Modestam bija garlaicīgi braukt šurp vienam. Tas saucas, kompānijas pēc viņš «iekrita». Tāpēc tas, kas notiek mūsu valstī, mani baida. Kā es saprotu, tas baida ne tikai mani, bet arī tos pilsoņus, kas no šejienes aizbrauc.»

Taču Koļerovs nav tik nevainīgs kā par viņu izsakās Kuranova. Viņš savos rakstos Latviju un pārējās Baltijas valstis pozicionē kā Krievijas ienaidnieces. Turklāt pēc Daugavpils uz pasākumu Rīgā Koļerovs bija ieradies ar Saeimas dienesta automašīnu, kas toreiz vēl bija reģistrēta uz frakcijas Saskaņas centrs vārda.

Krievijas – Baltijas mediju centrs sadarbojas arī ar Baltijas forumu. Tā prezidents ir Saskaņas politiķis Jānis Urbanovičs. Savukārt viņa partijas biedrs Igors Pimenovs īsi pirms parakstu vākšanas par krievu kā otru valsts valodu piedalījās Russkaja Baltika rīkotajā pasākumā. Tā galvenais jautājums toreiz bija – vai krievu kultūra un valoda ir iespēja vai problēma Baltijas valstīs? «Es par to neko nezinu. Es nezinu, par kādu centru ir runa,» tā Pimenovs. Tomēr, kad Pimenovam nosauc konkrētu laiku un vietu, viņš tomēr atzīstas, ka uz pasākumu Kļiņingradā bijis: «Jā, tajā konferencē es piedalījos. Noteikti, katrā ziņā! Es neatceros, kas to organizēja.»

Taču nav tā, ka šos ar Krievijas izlūkdienestiem saistīto organizāciju rīkotos pasākumus apmeklē tikai konkrētu Kremļa ideju atbalstoši politiķi un aktīvisti. Tajos piedalījies arī ārpolitikas eksperts Andris Sprūds. Viņš telefonsarunā ar raidījumu atklāja, ka tieši pirms diviem gadiem notikusī vasaras skola, kurā pārrunāti drošības, ekonomiskie un enerģētiskie jautājumi, viņam bijusi pēdējā. Pēc tās Sprūdam Krievijas vīzu vairs neizsniedz. «Ja es pēc tam neesmu ielaists Krievijā, iespējams, vai nu es esmu bijis neuzrunājams, vai nav paticis, bet, man šķiet, ja no vilka baidies, neej mežā. Mums ir kaimiņi, kādi mums ir. Gribot negribot mums būs jāveido attiecības gan biznesā, gan enerģētikas jomā, gan diplomātiski politiskajā jomā, gan arī tīri akadēmiski,» norāda Sprūds.

Arī profesors Juris Roznevalds, kurš bijis šādos pasākumos Krievijā norāda, ka tur neesot sacensība par propagandiskāko lozungu, bet gan notiekot zinātniska diskusija. Tieši Krievijas izlūkdienestu iespēju kontaktēties ar Latvijas valsts piederīgajiem dažādās jomās piemin arī Satversmes aizsardzības birojs. «Iespējams, ka tur ir kaut kāda sava interese, un es pieņemu arī, ko es runāju par situāciju Latvijā, kaut kādā veidā varētu tik kaut kur izmantots, bet, redziet, es sniedzu objektīvu informāciju, ja tāda objektīva informācija kaut kur nokļūst, vai to izmanto kāds cits mans kolēģis, kas citē, tā jau ir cita lieta,» atklāj Rozenvalds. Tomēr interesanti ir tas, ka, piemēram, Rozenvalda apmeklēto pasākumu organizēja Kaļiņingradas sabiedriski politisko pētījumu centrs Russkaja Baltika. Taču ielūgumu Rozenvalds esot saņēmis no universitātes, kur konference notikusi. Līdz ar to nereti var būt tā, ka dalībnieki pat īsti nezina, kurš ir patiesais pasākuma saimnieks.

Ref: 102.000.102.8837


Pievienot komentāru

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Vienotība: Ir pašvaldības, kuru vadītāji arvien turpina justies kā karaļi

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu konstatēja, ka demokrātijas stiprināšanā pašvaldībās vēl ir daudz darāmā un mudināja ministru nekavējoties atcelt nedemokrātiskos Rīgas domes nolikuma grozījumus.

Jaunākie komentāri