bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Latvijas pašvaldības sadarbojušās ar krievu izlūkdienestiem saistītām NVO

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Satversmes aizsardzības birojs konstatējis, ka izlūkdienesti Krievijā nereti strādā zem valsts, pašvaldību, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju piesega. Savukārt viena no šīm organizācijām par saviem sadarbības partneriem sauc divas Latgales pašvaldības.

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUVasaras un ziemas skolas par Krievijas ārpolitikas un drošības jautājumiem, žurnālistu preses braucieni uz Krieviju, zinātniskās konferences. Tie ir tikai daži no pasākumiem, ko organizē četras Krievijas nevalstiskās organizācijas: Kaļiņingradas sabiedrisko politisko pētījumu centrs Russkaja Baltika, Sanktpēterburgas Starptautiskās un reģionālās politikas centrs, Krievijas – Baltijas mediju centrs un Krievijas Stratēģisko pētījumu centrs. Satversmes aizsardzības biroja vērtējumā «šīs organizācijas izmanto kā platformas Krievijas specdienestu aktivitātēm». Izlūkdienesti tajās dibinot kontaktus ar Latvijas pārstāvjiem, lai vēlāk notiekošo virzītu lielajai kaimiņvalstij izdevīgā virzienā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Piemēram, Krievijas – Baltijas mediju centrs par vienu no sadarbības partneriem sauc Ventspils brīvostas pārvaldi. Konferences Baltijas forums ietvaros, kurš lielākoties pulcē Kremļa politikai lojālos, «centrs» organizējis Krievijas žurnālistu vizīti Ventspils ostā. «Iespējams, ka tieši šis apmeklējums arī varētu būt bijis iemesls iekļaut Ventspils brīvostas pārvaldi savu sadarbības partneru vidū. Šobrīd manā rīcībā nav informācijas par jebkādu citu bijušu vai esošu sadarbības piemēru ar minēto organizāciju,» norāda Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Krievijas – Baltijas mediju centrs par saviem sadarbības partneriem sauc arī divas pašvaldības Latgalē. Viena no tām Rēzekne. Rēzeknes pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Aizupiete gan norāda, ka «tas bija pirms gadiem diviem, pat senāk. Viņi rīkoja šeit mediju konferences. Jau otro gadu nav.» Vairāki pasākumi notikuši arī Daugavpilī – gan kino skatīšanās, gan žurnālistu dalība tūrisma konferencē. Tomēr Daugavpils domē sākumā nespēj atcerēties, kādā veidā būtu notikusi sadarbība ar Krievijas – Baltijas mediju centru. Nelīdz ieskatīšanās arī organizācijas mājas lapā. «Es tiešām nevaru komentēt. Nekādu līgumu mums nav!» pārsteigta par sadarbību ir Daugavpils pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Andiņa. Vēlāk, parunājoties ar kolēģiem, Andiņa atceras, ka šīs organizācijas pārstāvjus atveduši portāla gorod.lv līdzīpašnieki. Portāla saimnieki nenoliedz, ka joprojām sadarbojas ar Krievijas – Baltijas mediju centru. Taču tā saistību ar Krievijas izlūkdienestiem sauc par «absurdu». Tomēr tieši šī centra vadītājs Igors Pavlovskis un aktīvists, Kremlim pietuvinātais polittehnologs Modests Koļerovs iekļauti «melnajā sarakstā». Viņiem pēc gorod.lv organziētās vizītes Latvijā iebraukšana šeit ir liegta.

gorod.lv līdzīpašniece, galvenā redaktore Jeļena Kuranova stāsta, ka «mēs viņam poļu kopienā noorganizējām tikšanos. Tālāk organizējām, pats par sevi saprotams, vizīti Krievijas konsulātā un pilsētas domē. Tas bija tā – atnācām, sasveicinājāmies, apmainījāmies dažiem vārdiem un aizgājām. Pēc tam Modests Koļerovs un Igors Pavlovskis bija pie mums vasarnīcā, kur mēs atpūtāmies. Igors Pavlovskis vispār bija atbraucis kompānijas pēc, jo Modestam bija garlaicīgi braukt šurp vienam. Tas saucas, kompānijas pēc viņš «iekrita». Tāpēc tas, kas notiek mūsu valstī, mani baida. Kā es saprotu, tas baida ne tikai mani, bet arī tos pilsoņus, kas no šejienes aizbrauc.»

Taču Koļerovs nav tik nevainīgs kā par viņu izsakās Kuranova. Viņš savos rakstos Latviju un pārējās Baltijas valstis pozicionē kā Krievijas ienaidnieces. Turklāt pēc Daugavpils uz pasākumu Rīgā Koļerovs bija ieradies ar Saeimas dienesta automašīnu, kas toreiz vēl bija reģistrēta uz frakcijas Saskaņas centrs vārda.

Krievijas – Baltijas mediju centrs sadarbojas arī ar Baltijas forumu. Tā prezidents ir Saskaņas politiķis Jānis Urbanovičs. Savukārt viņa partijas biedrs Igors Pimenovs īsi pirms parakstu vākšanas par krievu kā otru valsts valodu piedalījās Russkaja Baltika rīkotajā pasākumā. Tā galvenais jautājums toreiz bija – vai krievu kultūra un valoda ir iespēja vai problēma Baltijas valstīs? «Es par to neko nezinu. Es nezinu, par kādu centru ir runa,» tā Pimenovs. Tomēr, kad Pimenovam nosauc konkrētu laiku un vietu, viņš tomēr atzīstas, ka uz pasākumu Kļiņingradā bijis: «Jā, tajā konferencē es piedalījos. Noteikti, katrā ziņā! Es neatceros, kas to organizēja.»

Taču nav tā, ka šos ar Krievijas izlūkdienestiem saistīto organizāciju rīkotos pasākumus apmeklē tikai konkrētu Kremļa ideju atbalstoši politiķi un aktīvisti. Tajos piedalījies arī ārpolitikas eksperts Andris Sprūds. Viņš telefonsarunā ar raidījumu atklāja, ka tieši pirms diviem gadiem notikusī vasaras skola, kurā pārrunāti drošības, ekonomiskie un enerģētiskie jautājumi, viņam bijusi pēdējā. Pēc tās Sprūdam Krievijas vīzu vairs neizsniedz. «Ja es pēc tam neesmu ielaists Krievijā, iespējams, vai nu es esmu bijis neuzrunājams, vai nav paticis, bet, man šķiet, ja no vilka baidies, neej mežā. Mums ir kaimiņi, kādi mums ir. Gribot negribot mums būs jāveido attiecības gan biznesā, gan enerģētikas jomā, gan diplomātiski politiskajā jomā, gan arī tīri akadēmiski,» norāda Sprūds.

Arī profesors Juris Roznevalds, kurš bijis šādos pasākumos Krievijā norāda, ka tur neesot sacensība par propagandiskāko lozungu, bet gan notiekot zinātniska diskusija. Tieši Krievijas izlūkdienestu iespēju kontaktēties ar Latvijas valsts piederīgajiem dažādās jomās piemin arī Satversmes aizsardzības birojs. «Iespējams, ka tur ir kaut kāda sava interese, un es pieņemu arī, ko es runāju par situāciju Latvijā, kaut kādā veidā varētu tik kaut kur izmantots, bet, redziet, es sniedzu objektīvu informāciju, ja tāda objektīva informācija kaut kur nokļūst, vai to izmanto kāds cits mans kolēģis, kas citē, tā jau ir cita lieta,» atklāj Rozenvalds. Tomēr interesanti ir tas, ka, piemēram, Rozenvalda apmeklēto pasākumu organizēja Kaļiņingradas sabiedriski politisko pētījumu centrs Russkaja Baltika. Taču ielūgumu Rozenvalds esot saņēmis no universitātes, kur konference notikusi. Līdz ar to nereti var būt tā, ka dalībnieki pat īsti nezina, kurš ir patiesais pasākuma saimnieks.

Ref: 102.000.102.8837


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.