bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Latvijas pierobežā Krievija veido bāzi ar modernākajiem kaujas helikopteriem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPāris minūtes līdz Daugavpilj, stunda līdz Rīgai – tāds būtu ātrums, ar kādu mūsu valsts pilsētas sasniegtu blakus Latvijai Krievijā bāzētie jaunākās paaudzes kaujas helikopteri.

50 kilometru attālumā no Latvijas robežsargu posteņiem Ostrovas pilsētā Krievija veido vienu no plašākajām aviobāzēm šajā reģionā. Tur jau nogādāti gandrīz 20 helikopteri, kurus var uzskatīt par modernākajiem, ātrākajiem un arī dārgākajiem pasaulē. Viena tāda lidaparāta cena ir pielīdzināma visam pagājušā gada Latvijas aizsardzības budžetam, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Militāristi uz Krievijas aktivitātēm raugās ar bažām. Mūsu aizsardzības sistēmas nav gatavas, lai pamanītu šādus helikopterus, jo tie lido pārāk zemu, lai tos redzētu šobrīd strādājošie radari.

Tikmēr Lielvārdē bāzējas Latvijas gaisa spēku vienība. Tās aprīkojums gan ir krietni pieticīgāks – četri helikopteri, kas paredzēti glābšanas darbiem uz sauszemes un jūrā. Latvijas armijai lidaparātu, ar kuriem būtu iespējams dot bruņotu triecienu, nav.

Aviācijas eskadriļas komandieris ar lepnumu izrāda Latvijas gaisa spēku ekipējumu, ko iespējams ievietot vienā nelielā angārā. Tie ir Krievijas ražojuma helikopteri. Jaunākais būvēts ap 2000.gadu. Pārējie vēl deviņdesmitajos. Nesen Latvijas gaisa spēki trenējušies arī ar vecajām lidmašīnām. Nu tās noliktas ekskursantu apskatei, jo tehniski un morāli novecojušas. Mūsu armijas gaisa kuģu parks ir četri lielie MI – 17 un divi nelieli helikopteri MI-2, kas šobrīd atrodas kapitālajā remontā.

«Meklēšanas dežūrās mēs esam visu laiku. Darba laikā līdz 17:00 esam 20 minūšu gatavībā, ārpus darba laika 90 minūšu gatavībā, attiecīgi arī sestdienās un svētdienās. Tas ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem,» stāsta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Aviācijas eskadriļas komandieris, majors Armands Špillers.

Gaisa spēku uzdevums nav uzbrukt. Viņi piedalās cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās. Līdz slimnīcām Rīgā palīdz nogādāt smagāk cietušos. Helikopteri nesen aprīkoti ar īpašām meklēšanas ierīcēm, kas redz siltus priekšmetus un palīdz meklēšanas darbos sliktos laika apstākļos un tumsā. Vienas ierīces cena ir aptuveni miljons latu. Iepirktas tādas četras. MI-17 maksimālais lidošanas ātrums ir 250 kilometri stundā. No Liepājas līdz nosēšanās laukumam Gaiļezera slimnīcā Rīgā varot atlidot nedaudz vairāk kā stundas laikā. Uz borta ir vieta 19 cilvēkiem. Vienā stundā lidaparāts patērē 800 litrus degvielas un ar pilnu bāku var nolidot divas ar pusi stundas. Lai gaisa spēki strādātu ar pilnu jaudu – būtu nepieciešamas sešas ekipāžas. Šobrīd nokomplaktētas četras.

Krietni modernāki helikopteri bāzēti vien 50 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Ostrova 5 karaspēka bāze saglabājusies vēl no padomju laikiem. Pēdējos gadus stāvējusi tukša, bet šobrīd Krievija nolēmusi to atjaunot. Pēc kārtas piecpadsmitā aviācijas bāze, kur pēc gada vai diviem būs nobāzēti 100 lidaparāti. Kā skaidro atvaļinātais bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš – to taktiskais uzdevums ir, iebrūkot pretinieka teritorijā, sniegt atbalstu sauszemes karaspēkam.

«Kaujas helikopteri komplektā ar kravas helikopteriem var tikt izmantoti aeromobilām operācijām. Tas nozīmē, ka paceļas gaisā no viena lidlauka, pārlido kaut kādas robežas vai valsts robežas, nosēžas pretinieka teritorijā, izkrauj kravu – kaujiniekus un aizlido. Kaujas helikopteri vajadzīgi, lai segtu visu šo te operāciju,» teic Vērdiņš.

K 52 jeb saukts arī Aligator, kas šobrīd ir pasaulē viens no ātrākajiem, lido virs 300 kilometriem stundā. To korpusi ir īpaši droši pret lodēm. Lidaparāti ar savām raķetēm spējīgi iznīcināt tankus un bruņmašīnas. Īpašu stabilitāti pat lidojot spēcīgas vētras laikā un manevrētspējas nodrošina divi rotori, kas katrs griežas savā virzienā. Krievijas Federācija ik gadu savam militāri rūpnieciskajam kompleksam pasūta aptuveni 20 šādus helikopterus. To darbības rādiuss ir aptuveni 500 kilometri. Tātad Ostrovas bāze ir tiešs drauds Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.

«Kā minimums te ir jāuzdod Krievijas pusei jautājumi. Ja politiskā līmenī viņi runā, ka viņi vēlas labas pragmatiskas attiecības, tad kas ir šie mājieni ar bruņoto spēku kontingenta palielināšanu pie Latvijas robežām? Arī ar šo helikopteru bāzi. Tas ir jautājums, ko Krievija grib ar šo teikt. Un šiem jautājumiem ir jāizskan diplomātiskā līmenī. Mums nav jākautrējas runāt par to, kas notiek pie mūsu robežām. Tā ir mūsu darīšana,» uzsver Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

«Baltijas pusē esam uz aizsardzību orientēti savos militāros objektos un savās militārās struktūrās. Tad katrā ziņā otrā pusē robežai mēs redzam gan taktiskās raķetes, kas var nest kodollādiņus, gan uzbrukuma helikopterus. Tie visi ir uzbrukuma ieroči. Uz jautājumu parasti, kāpēc šeit ir vajadzīgi uzbrukuma ieroči, atbilde ir – mēs ķersim teroristus,» tā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers.

Latgales pusē gaisu pēta pirms 11 gadiem uzbūvētais Audriņu radars un ik pa laikam no Šauļiem gaisā paceļas NATO iznīcinātāji no lidlauka Lietuvā. Tomēr militāristi uzskata, ka pēc šīs aviobāzes izveidošanas Latvijai nopietni jādomā, kā stiprināt izlūkošanu pierobežā. Krievijas jaunās paaudzes helikopteri kaujas uzdevumos dodas zemā lidojumā – ne augstāk par koku galotnēm. Un tik zemu lidojošus objektus Latvijas NATO radars nespēj uztvert. To apliecina atvaļinātais buņoto spēku ģenerālis Gundars Ābols. «Latvijā jau vispār šobrīd tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas nav. Ja mēs ņemam vērā šādu apstākli, tad šis helikopteris īstenībā varētu lidot nebaidoties, ja mums nebūtu NATO gaisa iznīcinātāji, kas atrodas Šauļos. Praktiski, ja nav šo te pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas spēj vienlaikus sekot un identificēt un vest kauju ar desmit līdz 12 objektiem vienlaikus tad mēs esam kā bez rokām. Mūs vienkārši no gaisa nospiedīs,» uzsver Ābols.

Šobrīd zināms, ka Latvijas armija plāno iepirkt lietotas kaujas bruņmašīnas no Lielbritānijas. Bijušie militāristi spriež, ka tās kalpos kā bāze pretgaisa aizsardzības raķetēm, ko tuvākajā laikā Latvijas armija varētu iegādāties, lai stiprinātu mūsu pierobežas aizsardzību. Tāpat steidzami jāveido jauns gaisa radaru tīkls.

«Ir jāuzlabo patreizējās gaisa novērošanas sistēmas, iespējams, papildinot tās ar zemā lidojuma radariem, kas spēj konstatēt pacelšanās brīdi. Plus, iespējams, pasīvie radari, kurus atklāt nevar arī iespējamās pretinieka radara dislokācijas iekārtas un, protams, jāveic pašu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana. Vai tas ir iespējams mums vieniem pašiem, es stipri šaubos, jo šīs sistēmas ir pārāk dārgas, lai pat trīs Baltijas valstis to atļautos, bet kopā ar NATO un ASV sabiedrotajiem noteikti, ka mēs to varam izdarīt,» teic Ābols.

102.000.102.7040


Pievienot komentāru

  1. pūce teica:

    kļūst baisi, kad šo visu izlasa…

    +1 0 -1 0

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Jaunākie komentāri