bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Latvijas pierobežā Krievija veido bāzi ar modernākajiem kaujas helikopteriem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPāris minūtes līdz Daugavpilj, stunda līdz Rīgai – tāds būtu ātrums, ar kādu mūsu valsts pilsētas sasniegtu blakus Latvijai Krievijā bāzētie jaunākās paaudzes kaujas helikopteri.

50 kilometru attālumā no Latvijas robežsargu posteņiem Ostrovas pilsētā Krievija veido vienu no plašākajām aviobāzēm šajā reģionā. Tur jau nogādāti gandrīz 20 helikopteri, kurus var uzskatīt par modernākajiem, ātrākajiem un arī dārgākajiem pasaulē. Viena tāda lidaparāta cena ir pielīdzināma visam pagājušā gada Latvijas aizsardzības budžetam, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Militāristi uz Krievijas aktivitātēm raugās ar bažām. Mūsu aizsardzības sistēmas nav gatavas, lai pamanītu šādus helikopterus, jo tie lido pārāk zemu, lai tos redzētu šobrīd strādājošie radari.

Tikmēr Lielvārdē bāzējas Latvijas gaisa spēku vienība. Tās aprīkojums gan ir krietni pieticīgāks – četri helikopteri, kas paredzēti glābšanas darbiem uz sauszemes un jūrā. Latvijas armijai lidaparātu, ar kuriem būtu iespējams dot bruņotu triecienu, nav.

Aviācijas eskadriļas komandieris ar lepnumu izrāda Latvijas gaisa spēku ekipējumu, ko iespējams ievietot vienā nelielā angārā. Tie ir Krievijas ražojuma helikopteri. Jaunākais būvēts ap 2000.gadu. Pārējie vēl deviņdesmitajos. Nesen Latvijas gaisa spēki trenējušies arī ar vecajām lidmašīnām. Nu tās noliktas ekskursantu apskatei, jo tehniski un morāli novecojušas. Mūsu armijas gaisa kuģu parks ir četri lielie MI – 17 un divi nelieli helikopteri MI-2, kas šobrīd atrodas kapitālajā remontā.

«Meklēšanas dežūrās mēs esam visu laiku. Darba laikā līdz 17:00 esam 20 minūšu gatavībā, ārpus darba laika 90 minūšu gatavībā, attiecīgi arī sestdienās un svētdienās. Tas ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem,» stāsta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Aviācijas eskadriļas komandieris, majors Armands Špillers.

Gaisa spēku uzdevums nav uzbrukt. Viņi piedalās cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās. Līdz slimnīcām Rīgā palīdz nogādāt smagāk cietušos. Helikopteri nesen aprīkoti ar īpašām meklēšanas ierīcēm, kas redz siltus priekšmetus un palīdz meklēšanas darbos sliktos laika apstākļos un tumsā. Vienas ierīces cena ir aptuveni miljons latu. Iepirktas tādas četras. MI-17 maksimālais lidošanas ātrums ir 250 kilometri stundā. No Liepājas līdz nosēšanās laukumam Gaiļezera slimnīcā Rīgā varot atlidot nedaudz vairāk kā stundas laikā. Uz borta ir vieta 19 cilvēkiem. Vienā stundā lidaparāts patērē 800 litrus degvielas un ar pilnu bāku var nolidot divas ar pusi stundas. Lai gaisa spēki strādātu ar pilnu jaudu – būtu nepieciešamas sešas ekipāžas. Šobrīd nokomplaktētas četras.

Krietni modernāki helikopteri bāzēti vien 50 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Ostrova 5 karaspēka bāze saglabājusies vēl no padomju laikiem. Pēdējos gadus stāvējusi tukša, bet šobrīd Krievija nolēmusi to atjaunot. Pēc kārtas piecpadsmitā aviācijas bāze, kur pēc gada vai diviem būs nobāzēti 100 lidaparāti. Kā skaidro atvaļinātais bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš – to taktiskais uzdevums ir, iebrūkot pretinieka teritorijā, sniegt atbalstu sauszemes karaspēkam.

«Kaujas helikopteri komplektā ar kravas helikopteriem var tikt izmantoti aeromobilām operācijām. Tas nozīmē, ka paceļas gaisā no viena lidlauka, pārlido kaut kādas robežas vai valsts robežas, nosēžas pretinieka teritorijā, izkrauj kravu – kaujiniekus un aizlido. Kaujas helikopteri vajadzīgi, lai segtu visu šo te operāciju,» teic Vērdiņš.

K 52 jeb saukts arī Aligator, kas šobrīd ir pasaulē viens no ātrākajiem, lido virs 300 kilometriem stundā. To korpusi ir īpaši droši pret lodēm. Lidaparāti ar savām raķetēm spējīgi iznīcināt tankus un bruņmašīnas. Īpašu stabilitāti pat lidojot spēcīgas vētras laikā un manevrētspējas nodrošina divi rotori, kas katrs griežas savā virzienā. Krievijas Federācija ik gadu savam militāri rūpnieciskajam kompleksam pasūta aptuveni 20 šādus helikopterus. To darbības rādiuss ir aptuveni 500 kilometri. Tātad Ostrovas bāze ir tiešs drauds Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.

«Kā minimums te ir jāuzdod Krievijas pusei jautājumi. Ja politiskā līmenī viņi runā, ka viņi vēlas labas pragmatiskas attiecības, tad kas ir šie mājieni ar bruņoto spēku kontingenta palielināšanu pie Latvijas robežām? Arī ar šo helikopteru bāzi. Tas ir jautājums, ko Krievija grib ar šo teikt. Un šiem jautājumiem ir jāizskan diplomātiskā līmenī. Mums nav jākautrējas runāt par to, kas notiek pie mūsu robežām. Tā ir mūsu darīšana,» uzsver Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

«Baltijas pusē esam uz aizsardzību orientēti savos militāros objektos un savās militārās struktūrās. Tad katrā ziņā otrā pusē robežai mēs redzam gan taktiskās raķetes, kas var nest kodollādiņus, gan uzbrukuma helikopterus. Tie visi ir uzbrukuma ieroči. Uz jautājumu parasti, kāpēc šeit ir vajadzīgi uzbrukuma ieroči, atbilde ir – mēs ķersim teroristus,» tā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers.

Latgales pusē gaisu pēta pirms 11 gadiem uzbūvētais Audriņu radars un ik pa laikam no Šauļiem gaisā paceļas NATO iznīcinātāji no lidlauka Lietuvā. Tomēr militāristi uzskata, ka pēc šīs aviobāzes izveidošanas Latvijai nopietni jādomā, kā stiprināt izlūkošanu pierobežā. Krievijas jaunās paaudzes helikopteri kaujas uzdevumos dodas zemā lidojumā – ne augstāk par koku galotnēm. Un tik zemu lidojošus objektus Latvijas NATO radars nespēj uztvert. To apliecina atvaļinātais buņoto spēku ģenerālis Gundars Ābols. «Latvijā jau vispār šobrīd tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas nav. Ja mēs ņemam vērā šādu apstākli, tad šis helikopteris īstenībā varētu lidot nebaidoties, ja mums nebūtu NATO gaisa iznīcinātāji, kas atrodas Šauļos. Praktiski, ja nav šo te pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas spēj vienlaikus sekot un identificēt un vest kauju ar desmit līdz 12 objektiem vienlaikus tad mēs esam kā bez rokām. Mūs vienkārši no gaisa nospiedīs,» uzsver Ābols.

Šobrīd zināms, ka Latvijas armija plāno iepirkt lietotas kaujas bruņmašīnas no Lielbritānijas. Bijušie militāristi spriež, ka tās kalpos kā bāze pretgaisa aizsardzības raķetēm, ko tuvākajā laikā Latvijas armija varētu iegādāties, lai stiprinātu mūsu pierobežas aizsardzību. Tāpat steidzami jāveido jauns gaisa radaru tīkls.

«Ir jāuzlabo patreizējās gaisa novērošanas sistēmas, iespējams, papildinot tās ar zemā lidojuma radariem, kas spēj konstatēt pacelšanās brīdi. Plus, iespējams, pasīvie radari, kurus atklāt nevar arī iespējamās pretinieka radara dislokācijas iekārtas un, protams, jāveic pašu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana. Vai tas ir iespējams mums vieniem pašiem, es stipri šaubos, jo šīs sistēmas ir pārāk dārgas, lai pat trīs Baltijas valstis to atļautos, bet kopā ar NATO un ASV sabiedrotajiem noteikti, ka mēs to varam izdarīt,» teic Ābols.

102.000.102.7040


Pievienot komentāru

  1. pūce teica:

    kļūst baisi, kad šo visu izlasa…

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.