bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Latvijas satelīts Venta-1 jau piecus gadus ceļo pa Eiropu, ne orbītu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirmais Latvijas satelīts Venta – 1 esot bijis gatavs jau pirms pieciem gadiem, taču kopš tā laikā satelīts tālāk par Vāciju nav aizceļojis. Konflikts starp Latvijas un Vācijas partneriem samilzis tik ļoti, ka Latvijas puse šobrīd jau apšauba, ka satelīts saglabājis savas sākotnējās funkcijas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijas satelīts Venta – 1 2011. gadā tapa kā izglītības projekts. Satelītā ievietoja AIS sistēmu, kas uztvertu kuģu orientēšanās signālus un tālāk tos noraidītu uz Ventspils augstskolā izveidoto staciju. Papildus Ventā ievietoja kameru, kas uzņemtu zemes fotoattēlus. Par projekta krustmāti toreiz nodēvēja pašreizējo finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu. Bija plānots, ka satelīts orbītā nonāks tuvāko mēnešu laikā. Reizniece – Ozola 2011. gada septembrī pauda, ka «ir raķete Indijā, kurai palaišanas starts ir šī gada pašas beigas, bet tad mums Ventas svars būtu mazliet jāsamazina. Otrs variants ir Krievu raķete Kosmoss nākamā gada sākumā, kur Ventu varētu palaist pilnā apjomā, bet tad laiks ir mazliet vēlāk». Nepilnus divus gadus vēlāk, satelīts joprojām atradās uz zemes. Tā palaišanu orbītā nu jau solīja 2013. gada sākumā. «Mēs esam jau gatavi. Igauņi arī tūlīt būs gatavi. Lietuvieši arī grasās tuvākajā laikā pabeigt. Tīri emocionāli un politiski būtu svarīgi, lai Latvija būtu pirmā ar savu satelītu,» 2013. gada janvārī pauda Reizniece – Ozola. Lietuva un Igaunija gan pamanījās apsteigt Latviju un savus satelītus izplatījumā nosūtīja pirms diviem gadiem. Turklāt Igaunijas satelīts savu misiju jau beidzis, jo šādu pavadoņu strādātspēja ir tikai aptuveni viens gads.

Tikmēr Venta-1 joprojām turpina savu ceļu pa Vāciju un «iziet» nepieciešamās pārbaudes pirms tās palaišanas orbītā. Bažas par pašu satelītu un tā iespējamo nonākšanu izplatījumā pauž Ventspils augstskolas rektore Gita Rēvalde. Viņai nav pārliecības par to, ka Venta-1 saglabājusi tās sākotnējo veidolu ne tikai vizuāli, bet arī funkcionāli. Turklāt arī komunikācija ar projekta vadītāju, Vācijā strādājošo Induli Kalniņu, nevedas. «Venta-1 netiek palaista atsevišķi, bet tā tiek palaista kopā ar itāļu satelītu Max Valier. Iespējams, ka dokumentos figurē, ka Venta-1 ir itāļu satelīta daļa, kas to situāciju padara vēl sarežģītāku. Šobrīd man nevar būt ne par ko pilnīga pārliecība. Vienīgais, ko es esmu redzējusi vizuāli, kas man tika demonstrēts, manuprāt, mazliet atšķīrās no tā, ko es redzēju 2013. gadā,» norāda Rēvalde.

Ventspils augstskola no Vācijas neesot saņēmusi satelīta tehnisko specifikāciju. Taču zināms, ka tā svars ir samazināts. Neskaidrību dēļ Rēvalde lūgusi Izglītības un zinātnes ministrijai deleģēt neatkarīgu speciālistu, kurš varētu doties uz Vāciju. Viņam būtu jāizpēta, vai Venta-1 ir tas pats satelīts, kas tika radīts pirms pieciem gadiem Ventspilī. «Man tas izklausās savādi un dīvaini, ka es no preses uzzinu par to. No Ventspils augstskolas es neesmu saņēmis šādu informāciju,» norāda Vācijas puses pārstāvis, Venta-1 projekta vadītājs Indulis Kalniņš.

Neskaidrības ir arī par finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrijā apgalvo, ka projekta kopējās izmaksas ir 250 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt Ventspils augstskolas dokumentos parādās lielāka summa: 300 tūkstoši eiro, no kuriem 75 tūkstoši eiro atvēlēti Venta-1 palaišanai izplatījumā. Tam būtu jānotiek līdz 2020. gada beigām. Citādi satelīta palaišanai atvēlētā nauda būšot jāatmaksā. «Pagājušajā gadā līgumu pagarinājām. Tas laiks ir iedots pietiekoši ilgs, lai varētu visas tās tehniskās, līgumiskās saistības nokārtot un visas domstarpības ar Brēmeni atrisināt,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.

Pretrunīga ir arī publiski pieejamā informācija par Venta-1 palaišanu orbītā brīdi. Iecerēts, ka Venta-1 izplatījumā dosies kopā ar itāļu satelītu Max Valier. Tie būs izvietoti uz Indijas nesējraķetes. Max Valier mājas lapā redzams, cik dienas palikušas līdz tā nonākšanai izplatījumā. Plānotais starta datums – 15 maijs. Taču citviet starta datums mainīts uz 31. maiju, bet atšķirībā no Max Valier, Venta-1 šajā sarakstā nav atrodama. «Līdz pat vakardienai starta datums bija 26. maijs, vakar es saņēmu paziņojumu, ka indieši starta datumu plāno 31. maijā, bet kosmosa lietās ir tā, ka, faktiski, jūs nevienai raķetei pirms starta nevarat atrast precīzu palaišanas laiku,» skaidro Kalniņš.

Palaišanas laiks tiekot precizēts atkarībā no tā, cik gatava startam esot nesējraķete, kā arī uz tās novietojamie satelīti. Ja tomēr Venta-1 paliek uz zemes, vāciešiem Latvijai būs jāatmaksā palaišanai atvēlētie 75 tūkstoši eiro. Taču pārējos ieguldījumus neviens neatprasīs, jo satelīts ir pabeigts.

Ref: 102.000.102.12386


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.