bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Latvijas satelīts Venta-1 jau piecus gadus ceļo pa Eiropu, ne orbītu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirmais Latvijas satelīts Venta – 1 esot bijis gatavs jau pirms pieciem gadiem, taču kopš tā laikā satelīts tālāk par Vāciju nav aizceļojis. Konflikts starp Latvijas un Vācijas partneriem samilzis tik ļoti, ka Latvijas puse šobrīd jau apšauba, ka satelīts saglabājis savas sākotnējās funkcijas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijas satelīts Venta – 1 2011. gadā tapa kā izglītības projekts. Satelītā ievietoja AIS sistēmu, kas uztvertu kuģu orientēšanās signālus un tālāk tos noraidītu uz Ventspils augstskolā izveidoto staciju. Papildus Ventā ievietoja kameru, kas uzņemtu zemes fotoattēlus. Par projekta krustmāti toreiz nodēvēja pašreizējo finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu. Bija plānots, ka satelīts orbītā nonāks tuvāko mēnešu laikā. Reizniece – Ozola 2011. gada septembrī pauda, ka «ir raķete Indijā, kurai palaišanas starts ir šī gada pašas beigas, bet tad mums Ventas svars būtu mazliet jāsamazina. Otrs variants ir Krievu raķete Kosmoss nākamā gada sākumā, kur Ventu varētu palaist pilnā apjomā, bet tad laiks ir mazliet vēlāk». Nepilnus divus gadus vēlāk, satelīts joprojām atradās uz zemes. Tā palaišanu orbītā nu jau solīja 2013. gada sākumā. «Mēs esam jau gatavi. Igauņi arī tūlīt būs gatavi. Lietuvieši arī grasās tuvākajā laikā pabeigt. Tīri emocionāli un politiski būtu svarīgi, lai Latvija būtu pirmā ar savu satelītu,» 2013. gada janvārī pauda Reizniece – Ozola. Lietuva un Igaunija gan pamanījās apsteigt Latviju un savus satelītus izplatījumā nosūtīja pirms diviem gadiem. Turklāt Igaunijas satelīts savu misiju jau beidzis, jo šādu pavadoņu strādātspēja ir tikai aptuveni viens gads.

Tikmēr Venta-1 joprojām turpina savu ceļu pa Vāciju un «iziet» nepieciešamās pārbaudes pirms tās palaišanas orbītā. Bažas par pašu satelītu un tā iespējamo nonākšanu izplatījumā pauž Ventspils augstskolas rektore Gita Rēvalde. Viņai nav pārliecības par to, ka Venta-1 saglabājusi tās sākotnējo veidolu ne tikai vizuāli, bet arī funkcionāli. Turklāt arī komunikācija ar projekta vadītāju, Vācijā strādājošo Induli Kalniņu, nevedas. «Venta-1 netiek palaista atsevišķi, bet tā tiek palaista kopā ar itāļu satelītu Max Valier. Iespējams, ka dokumentos figurē, ka Venta-1 ir itāļu satelīta daļa, kas to situāciju padara vēl sarežģītāku. Šobrīd man nevar būt ne par ko pilnīga pārliecība. Vienīgais, ko es esmu redzējusi vizuāli, kas man tika demonstrēts, manuprāt, mazliet atšķīrās no tā, ko es redzēju 2013. gadā,» norāda Rēvalde.

Ventspils augstskola no Vācijas neesot saņēmusi satelīta tehnisko specifikāciju. Taču zināms, ka tā svars ir samazināts. Neskaidrību dēļ Rēvalde lūgusi Izglītības un zinātnes ministrijai deleģēt neatkarīgu speciālistu, kurš varētu doties uz Vāciju. Viņam būtu jāizpēta, vai Venta-1 ir tas pats satelīts, kas tika radīts pirms pieciem gadiem Ventspilī. «Man tas izklausās savādi un dīvaini, ka es no preses uzzinu par to. No Ventspils augstskolas es neesmu saņēmis šādu informāciju,» norāda Vācijas puses pārstāvis, Venta-1 projekta vadītājs Indulis Kalniņš.

Neskaidrības ir arī par finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrijā apgalvo, ka projekta kopējās izmaksas ir 250 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt Ventspils augstskolas dokumentos parādās lielāka summa: 300 tūkstoši eiro, no kuriem 75 tūkstoši eiro atvēlēti Venta-1 palaišanai izplatījumā. Tam būtu jānotiek līdz 2020. gada beigām. Citādi satelīta palaišanai atvēlētā nauda būšot jāatmaksā. «Pagājušajā gadā līgumu pagarinājām. Tas laiks ir iedots pietiekoši ilgs, lai varētu visas tās tehniskās, līgumiskās saistības nokārtot un visas domstarpības ar Brēmeni atrisināt,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.

Pretrunīga ir arī publiski pieejamā informācija par Venta-1 palaišanu orbītā brīdi. Iecerēts, ka Venta-1 izplatījumā dosies kopā ar itāļu satelītu Max Valier. Tie būs izvietoti uz Indijas nesējraķetes. Max Valier mājas lapā redzams, cik dienas palikušas līdz tā nonākšanai izplatījumā. Plānotais starta datums – 15 maijs. Taču citviet starta datums mainīts uz 31. maiju, bet atšķirībā no Max Valier, Venta-1 šajā sarakstā nav atrodama. «Līdz pat vakardienai starta datums bija 26. maijs, vakar es saņēmu paziņojumu, ka indieši starta datumu plāno 31. maijā, bet kosmosa lietās ir tā, ka, faktiski, jūs nevienai raķetei pirms starta nevarat atrast precīzu palaišanas laiku,» skaidro Kalniņš.

Palaišanas laiks tiekot precizēts atkarībā no tā, cik gatava startam esot nesējraķete, kā arī uz tās novietojamie satelīti. Ja tomēr Venta-1 paliek uz zemes, vāciešiem Latvijai būs jāatmaksā palaišanai atvēlētie 75 tūkstoši eiro. Taču pārējos ieguldījumus neviens neatprasīs, jo satelīts ir pabeigts.

Ref: 102.000.102.12386


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.