bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Latvijas satelīts Venta-1 jau piecus gadus ceļo pa Eiropu, ne orbītu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirmais Latvijas satelīts Venta – 1 esot bijis gatavs jau pirms pieciem gadiem, taču kopš tā laikā satelīts tālāk par Vāciju nav aizceļojis. Konflikts starp Latvijas un Vācijas partneriem samilzis tik ļoti, ka Latvijas puse šobrīd jau apšauba, ka satelīts saglabājis savas sākotnējās funkcijas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijas satelīts Venta – 1 2011. gadā tapa kā izglītības projekts. Satelītā ievietoja AIS sistēmu, kas uztvertu kuģu orientēšanās signālus un tālāk tos noraidītu uz Ventspils augstskolā izveidoto staciju. Papildus Ventā ievietoja kameru, kas uzņemtu zemes fotoattēlus. Par projekta krustmāti toreiz nodēvēja pašreizējo finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu. Bija plānots, ka satelīts orbītā nonāks tuvāko mēnešu laikā. Reizniece – Ozola 2011. gada septembrī pauda, ka «ir raķete Indijā, kurai palaišanas starts ir šī gada pašas beigas, bet tad mums Ventas svars būtu mazliet jāsamazina. Otrs variants ir Krievu raķete Kosmoss nākamā gada sākumā, kur Ventu varētu palaist pilnā apjomā, bet tad laiks ir mazliet vēlāk». Nepilnus divus gadus vēlāk, satelīts joprojām atradās uz zemes. Tā palaišanu orbītā nu jau solīja 2013. gada sākumā. «Mēs esam jau gatavi. Igauņi arī tūlīt būs gatavi. Lietuvieši arī grasās tuvākajā laikā pabeigt. Tīri emocionāli un politiski būtu svarīgi, lai Latvija būtu pirmā ar savu satelītu,» 2013. gada janvārī pauda Reizniece – Ozola. Lietuva un Igaunija gan pamanījās apsteigt Latviju un savus satelītus izplatījumā nosūtīja pirms diviem gadiem. Turklāt Igaunijas satelīts savu misiju jau beidzis, jo šādu pavadoņu strādātspēja ir tikai aptuveni viens gads.

Tikmēr Venta-1 joprojām turpina savu ceļu pa Vāciju un «iziet» nepieciešamās pārbaudes pirms tās palaišanas orbītā. Bažas par pašu satelītu un tā iespējamo nonākšanu izplatījumā pauž Ventspils augstskolas rektore Gita Rēvalde. Viņai nav pārliecības par to, ka Venta-1 saglabājusi tās sākotnējo veidolu ne tikai vizuāli, bet arī funkcionāli. Turklāt arī komunikācija ar projekta vadītāju, Vācijā strādājošo Induli Kalniņu, nevedas. «Venta-1 netiek palaista atsevišķi, bet tā tiek palaista kopā ar itāļu satelītu Max Valier. Iespējams, ka dokumentos figurē, ka Venta-1 ir itāļu satelīta daļa, kas to situāciju padara vēl sarežģītāku. Šobrīd man nevar būt ne par ko pilnīga pārliecība. Vienīgais, ko es esmu redzējusi vizuāli, kas man tika demonstrēts, manuprāt, mazliet atšķīrās no tā, ko es redzēju 2013. gadā,» norāda Rēvalde.

Ventspils augstskola no Vācijas neesot saņēmusi satelīta tehnisko specifikāciju. Taču zināms, ka tā svars ir samazināts. Neskaidrību dēļ Rēvalde lūgusi Izglītības un zinātnes ministrijai deleģēt neatkarīgu speciālistu, kurš varētu doties uz Vāciju. Viņam būtu jāizpēta, vai Venta-1 ir tas pats satelīts, kas tika radīts pirms pieciem gadiem Ventspilī. «Man tas izklausās savādi un dīvaini, ka es no preses uzzinu par to. No Ventspils augstskolas es neesmu saņēmis šādu informāciju,» norāda Vācijas puses pārstāvis, Venta-1 projekta vadītājs Indulis Kalniņš.

Neskaidrības ir arī par finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrijā apgalvo, ka projekta kopējās izmaksas ir 250 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt Ventspils augstskolas dokumentos parādās lielāka summa: 300 tūkstoši eiro, no kuriem 75 tūkstoši eiro atvēlēti Venta-1 palaišanai izplatījumā. Tam būtu jānotiek līdz 2020. gada beigām. Citādi satelīta palaišanai atvēlētā nauda būšot jāatmaksā. «Pagājušajā gadā līgumu pagarinājām. Tas laiks ir iedots pietiekoši ilgs, lai varētu visas tās tehniskās, līgumiskās saistības nokārtot un visas domstarpības ar Brēmeni atrisināt,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.

Pretrunīga ir arī publiski pieejamā informācija par Venta-1 palaišanu orbītā brīdi. Iecerēts, ka Venta-1 izplatījumā dosies kopā ar itāļu satelītu Max Valier. Tie būs izvietoti uz Indijas nesējraķetes. Max Valier mājas lapā redzams, cik dienas palikušas līdz tā nonākšanai izplatījumā. Plānotais starta datums – 15 maijs. Taču citviet starta datums mainīts uz 31. maiju, bet atšķirībā no Max Valier, Venta-1 šajā sarakstā nav atrodama. «Līdz pat vakardienai starta datums bija 26. maijs, vakar es saņēmu paziņojumu, ka indieši starta datumu plāno 31. maijā, bet kosmosa lietās ir tā, ka, faktiski, jūs nevienai raķetei pirms starta nevarat atrast precīzu palaišanas laiku,» skaidro Kalniņš.

Palaišanas laiks tiekot precizēts atkarībā no tā, cik gatava startam esot nesējraķete, kā arī uz tās novietojamie satelīti. Ja tomēr Venta-1 paliek uz zemes, vāciešiem Latvijai būs jāatmaksā palaišanai atvēlētie 75 tūkstoši eiro. Taču pārējos ieguldījumus neviens neatprasīs, jo satelīts ir pabeigts.

Ref: 102.000.102.12386


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.