bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Latvijas tekošā konta deficīts pērn sasniedza 1,2% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērnā gada pēdējā ceturksnī, kā arī 2015. gadā kopumā tekošais konts Latvijā uzrādīja uzlabošanos, galvenokārt preču bilances dinamikas ietekmē. Taču tas galvenokārt atspoguļo preču importa sarukumu vājās iekšzemes investīciju aktivitātes un eksporta attīstības, kā arī globālo cenu krituma dēļ.

Pērn vāja ārējā pieprasījuma apstākļos preču eksports saglabāja pozitīvu pieaugumu. 2015. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 90,6 milj. eiro jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP); 3. ceturksnī deficīts bija 2,9% no IKP. Tekošā konta deficīts 2015. gadā kopumā samazinājās līdz 299,5 milj. eiro jeb 1,2% no iekšzemes kopprodukta IKP (2014. gadā kopumā šis rādītājs bija -466,8 milj. eiro jeb 2,0% no IKP). Līdz ar to arī preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance 2015. gadā kopumā salīdzinājumā ar 2014. gadu uzlabojās, tās deficīts bija 347,2 milj. eiro jeb 1,4% no IKP, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pērnā gada 4.ceturksnī preču bilances deficītam turpinot samazināties (līdz 379,9 milj. eiro jeb 5,9% no IKP) un uzrādot straujāko ceturkšņa samazinājumu pēdējo piecu gadu laikā, arī 2015. gadā kopumā preču bilance uzlabojās (deficīts sarucis līdz 2,1 mljrd. eiro jeb 8,7% no IKP; 2014. gadā šis rādītājs bija 9,6% no IKP). Šādu attīstību noteica preču eksporta neliela pozitīva pieauguma saglabāšanās (2015. gadā 1,0% pieaugums salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu), vienlaikus preču importam sarūkot (0,5% samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Preču importa samazinājumu visa gada laikā noteica kritums lielākajā daļā importa preču grupu, kas galvenokārt saistīts ar izejvielu cenu kritumu pasaulē, lēno eksporta attīstību, kas noteica mazāku pieprasījumu pēc starppatēriņa precēm, kā arī vāju investīciju aktivitāti. Vislielākais importa kritums bija minerālproduktiem, tekstilmateriāliem un metālu izstrādājumiem. Preču eksporta pieaugumu sekmēja tādu preču grupu labvēlīgā attīstība kā mehānismi un mehāniskās ierīces, augu valsts produkti, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumi un koks un koka izstrādājumu eksports, kā arī jaunu noieta tirgu apgūšana. Pozitīvi, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvie dati norāda uz Latvijas preču eksporta tirgus daļu pieaugumu pasaules importā. Jāatzīmē arī panākumi inovatīvu produktu, piemēram, lidojošo dronu AirDog, ražošanā un eksportēšanā. Starp eksportu veicinošiem faktoriem bija arī rekordlielā graudaugu raža un iepriekšējos gados realizētā stratēģija koksnes nozarē, veicot investīcijas, kas pašlaik nodrošina produktivitātes pieaugumu, komentē ekonomiste.

Pakalpojumu bilance gan 2015. gada 4. ceturksnī, gan gadā kopumā saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (4. ceturksnī – 452,7 milj. eiro jeb 7,0% no IKP un 2015. gadā – 1,76 mljrd. eiro jeb 7,2% no IKP; 1,74 mljrd. eiro jeb 7,4% no IKP 2014. gadā). 2015. gadā pakalpojumu eksports demonstrēja 4,9% pieaugumu. Gan gadā kopumā, gan 4. ceturksnī pozitīvu dinamiku uzrādīja galvenokārt braucieni, kā arī finanšu pakalpojumi, telesakaru un IT pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Lai gan 2015. gadā mazinājās tūristu skaits no Krievijas, taču kritumu kompensēja ārvalstu viesu skaita pieaugums no Eiropas Savienības (ES) valstīm. ES viesu skaita pieaugumu stiprināja tādi notikumi kā Latvijas prezidentūra ES Padomē, kā arī Eiropas čempionāts basketbolā, kas 2015. gadā norisinājās Latvijā. 2015. gadā pakalpojumu eksportu negatīvi ietekmēja transporta pakalpojumu un būvniecības pakalpojumu attīstība, kas bija vērojams arī gada pēdējā ceturksnī. Dzelzceļa transporta pakalpojumi saruka kravu pārvadājumu apjomu krituma dēļ, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā. Auto transporta pakalpojumi uzrāda sniegto pārvadājumu apjoma pieaugumu, taču pakalpojumu cenas kritās. Savukārt būvniecības pakalpojumu eksporta samazināšanos ietekmēja galvenokārt būvniecības sektora pavājināšanās nozīmīgākajās partnervalstīs, piemēram, Lietuvā, Lielbritānijā, Somijā, teic bankas eksperte.

Sākotnējo ienākumu konta deficīts 4. ceturksnī samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un veidoja 29,2 milj. eiro jeb 0,5% no IKP. Tomēr pagājušajā gadā kopumā sākotnējo ienākumu negatīvā bilance nedaudz palielinājās, sasniedzot 69,6 milj. eiro jeb 0,3% no IKP (-39,9 milj. eiro jeb 0,2% no IKP 2014. gadā). Salīdzinot ar 2014. gadu, sākotnējo ienākumu kontā palielinājās ES fondu subsīdiju ieplūdes, kā arī valdības procentu maksājumi samazinājās, taču vienlaikus ārvalstu tiešo investoru reinvestētā peļņa Latvijā un Latvijas tiešo investoru no ārvalstīm saņemto dividenžu apmērs pieauga, kas veidoja negatīvās bilances nelielu palielināšanos.

Otrreizējo ienākumu pārpalikums 4. ceturksnī nedaudz samazinājās, veidojot 47,0 milj. eiro jeb 0.7% no IKP. 2015. gadā kopumā tika novērota neliela uzlabošanās līdz 117,3 milj. eiro jeb 0,5% no IKP (103.1 milj. eiro jeb 0,4% no IKP 2014. gadā). Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļi 2015. gadā ieplūda nedaudz mazākā apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču samazinājumu līdzsvaroja ieplūžu pieaugums no Eiropas Sociālā fonda un citiem ES fondiem.

Kapitāla kontā 4. ceturksnī bija vērojama ieplūžu samazināšanās (pozitīvais saldo pret IKP bija 105,7 milj. eiro jeb 1,6%). Arī 2015. gadā kopumā kapitāla konta pozitīvais saldo bija mazāks nekā 2014. gadā (684,0 milj. eiro jeb 2,8% no IKP, salīdzinot ar 753,7 milj. eiro jeb 3,2% no IKP 2014. gadā). Mazākas līdzekļu ieplūdes bija no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas paredzēti publiskās infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, un Kohēzijas fonda (infrastruktūras attīstības projekti vides aizsardzības un transporta jomā).

Maksājumu bilances finanšu konta saldo gan 4. ceturksnī, gan 2015. gadā kopumā bija negatīvs (attiecīgi 61,6 milj. eiro jeb 1,0% no IKP un 154 milj. eiro jeb 0,6% no IKP). Aktīvi ārvalstīs samazinājās nedaudz straujāk nekā saistības, tādējādi līdzekļi ieplūda Latvijā. Būtiskākie darījumi gan 2015. gada 4. ceturksnī, gan gadā kopumā bija saistīti ar portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu posteņiem. 2015. gada martā Eirosistēmas centrālās bankas aizsāka Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), kā ietvaros Latvijas Banka iegādājās Latvijas valsts un starptautisko organizāciju parāda vērtspapīrus. Galvenokārt minētās programmas ietekmē centrālās bankas portfeļieguldījumu aktīvi parāda vērtspapīru veidā pieauga. Nozīmīgas plūsmas veidoja arī kredītiestāžu ieguldījumi parāda vērtspapīros, taču būtiski lielāks bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās samazinājums. 2015. gadā valdības sektorā lielākās plūsmas bija saistītas gan ar aizņēmuma daļas atmaksu no Eiropas Komisijas starptautiskā aizdevuma, gan ar eiro obligāciju emisiju ārējā tirgū.

2015.gadā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā pieauga par 577,9 milj. eiro jeb 2,4% no IKP (4. ceturksnī pieauga par 1,0% no IKP; 2014. gadā – par 1,9% no IKP). Nozīmīgākās investīcijas gadā kopumā ieplūda no Kipras, Krievijas, Norvēģijas un Nīderlandes, savukārt nozaru skatījumā visvairāk investēts finanšu, tirdzniecības un transporta nozarēs, skaidro bankas eksperte.

Ref: 102.000.102.12069


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.