bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Latvijas tekošā konta deficīts pērn sasniedza 1,2% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērnā gada pēdējā ceturksnī, kā arī 2015. gadā kopumā tekošais konts Latvijā uzrādīja uzlabošanos, galvenokārt preču bilances dinamikas ietekmē. Taču tas galvenokārt atspoguļo preču importa sarukumu vājās iekšzemes investīciju aktivitātes un eksporta attīstības, kā arī globālo cenu krituma dēļ.

Pērn vāja ārējā pieprasījuma apstākļos preču eksports saglabāja pozitīvu pieaugumu. 2015. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 90,6 milj. eiro jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP); 3. ceturksnī deficīts bija 2,9% no IKP. Tekošā konta deficīts 2015. gadā kopumā samazinājās līdz 299,5 milj. eiro jeb 1,2% no iekšzemes kopprodukta IKP (2014. gadā kopumā šis rādītājs bija -466,8 milj. eiro jeb 2,0% no IKP). Līdz ar to arī preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance 2015. gadā kopumā salīdzinājumā ar 2014. gadu uzlabojās, tās deficīts bija 347,2 milj. eiro jeb 1,4% no IKP, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pērnā gada 4.ceturksnī preču bilances deficītam turpinot samazināties (līdz 379,9 milj. eiro jeb 5,9% no IKP) un uzrādot straujāko ceturkšņa samazinājumu pēdējo piecu gadu laikā, arī 2015. gadā kopumā preču bilance uzlabojās (deficīts sarucis līdz 2,1 mljrd. eiro jeb 8,7% no IKP; 2014. gadā šis rādītājs bija 9,6% no IKP). Šādu attīstību noteica preču eksporta neliela pozitīva pieauguma saglabāšanās (2015. gadā 1,0% pieaugums salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu), vienlaikus preču importam sarūkot (0,5% samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Preču importa samazinājumu visa gada laikā noteica kritums lielākajā daļā importa preču grupu, kas galvenokārt saistīts ar izejvielu cenu kritumu pasaulē, lēno eksporta attīstību, kas noteica mazāku pieprasījumu pēc starppatēriņa precēm, kā arī vāju investīciju aktivitāti. Vislielākais importa kritums bija minerālproduktiem, tekstilmateriāliem un metālu izstrādājumiem. Preču eksporta pieaugumu sekmēja tādu preču grupu labvēlīgā attīstība kā mehānismi un mehāniskās ierīces, augu valsts produkti, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumi un koks un koka izstrādājumu eksports, kā arī jaunu noieta tirgu apgūšana. Pozitīvi, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvie dati norāda uz Latvijas preču eksporta tirgus daļu pieaugumu pasaules importā. Jāatzīmē arī panākumi inovatīvu produktu, piemēram, lidojošo dronu AirDog, ražošanā un eksportēšanā. Starp eksportu veicinošiem faktoriem bija arī rekordlielā graudaugu raža un iepriekšējos gados realizētā stratēģija koksnes nozarē, veicot investīcijas, kas pašlaik nodrošina produktivitātes pieaugumu, komentē ekonomiste.

Pakalpojumu bilance gan 2015. gada 4. ceturksnī, gan gadā kopumā saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (4. ceturksnī – 452,7 milj. eiro jeb 7,0% no IKP un 2015. gadā – 1,76 mljrd. eiro jeb 7,2% no IKP; 1,74 mljrd. eiro jeb 7,4% no IKP 2014. gadā). 2015. gadā pakalpojumu eksports demonstrēja 4,9% pieaugumu. Gan gadā kopumā, gan 4. ceturksnī pozitīvu dinamiku uzrādīja galvenokārt braucieni, kā arī finanšu pakalpojumi, telesakaru un IT pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Lai gan 2015. gadā mazinājās tūristu skaits no Krievijas, taču kritumu kompensēja ārvalstu viesu skaita pieaugums no Eiropas Savienības (ES) valstīm. ES viesu skaita pieaugumu stiprināja tādi notikumi kā Latvijas prezidentūra ES Padomē, kā arī Eiropas čempionāts basketbolā, kas 2015. gadā norisinājās Latvijā. 2015. gadā pakalpojumu eksportu negatīvi ietekmēja transporta pakalpojumu un būvniecības pakalpojumu attīstība, kas bija vērojams arī gada pēdējā ceturksnī. Dzelzceļa transporta pakalpojumi saruka kravu pārvadājumu apjomu krituma dēļ, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā. Auto transporta pakalpojumi uzrāda sniegto pārvadājumu apjoma pieaugumu, taču pakalpojumu cenas kritās. Savukārt būvniecības pakalpojumu eksporta samazināšanos ietekmēja galvenokārt būvniecības sektora pavājināšanās nozīmīgākajās partnervalstīs, piemēram, Lietuvā, Lielbritānijā, Somijā, teic bankas eksperte.

Sākotnējo ienākumu konta deficīts 4. ceturksnī samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un veidoja 29,2 milj. eiro jeb 0,5% no IKP. Tomēr pagājušajā gadā kopumā sākotnējo ienākumu negatīvā bilance nedaudz palielinājās, sasniedzot 69,6 milj. eiro jeb 0,3% no IKP (-39,9 milj. eiro jeb 0,2% no IKP 2014. gadā). Salīdzinot ar 2014. gadu, sākotnējo ienākumu kontā palielinājās ES fondu subsīdiju ieplūdes, kā arī valdības procentu maksājumi samazinājās, taču vienlaikus ārvalstu tiešo investoru reinvestētā peļņa Latvijā un Latvijas tiešo investoru no ārvalstīm saņemto dividenžu apmērs pieauga, kas veidoja negatīvās bilances nelielu palielināšanos.

Otrreizējo ienākumu pārpalikums 4. ceturksnī nedaudz samazinājās, veidojot 47,0 milj. eiro jeb 0.7% no IKP. 2015. gadā kopumā tika novērota neliela uzlabošanās līdz 117,3 milj. eiro jeb 0,5% no IKP (103.1 milj. eiro jeb 0,4% no IKP 2014. gadā). Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļi 2015. gadā ieplūda nedaudz mazākā apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču samazinājumu līdzsvaroja ieplūžu pieaugums no Eiropas Sociālā fonda un citiem ES fondiem.

Kapitāla kontā 4. ceturksnī bija vērojama ieplūžu samazināšanās (pozitīvais saldo pret IKP bija 105,7 milj. eiro jeb 1,6%). Arī 2015. gadā kopumā kapitāla konta pozitīvais saldo bija mazāks nekā 2014. gadā (684,0 milj. eiro jeb 2,8% no IKP, salīdzinot ar 753,7 milj. eiro jeb 3,2% no IKP 2014. gadā). Mazākas līdzekļu ieplūdes bija no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas paredzēti publiskās infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, un Kohēzijas fonda (infrastruktūras attīstības projekti vides aizsardzības un transporta jomā).

Maksājumu bilances finanšu konta saldo gan 4. ceturksnī, gan 2015. gadā kopumā bija negatīvs (attiecīgi 61,6 milj. eiro jeb 1,0% no IKP un 154 milj. eiro jeb 0,6% no IKP). Aktīvi ārvalstīs samazinājās nedaudz straujāk nekā saistības, tādējādi līdzekļi ieplūda Latvijā. Būtiskākie darījumi gan 2015. gada 4. ceturksnī, gan gadā kopumā bija saistīti ar portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu posteņiem. 2015. gada martā Eirosistēmas centrālās bankas aizsāka Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), kā ietvaros Latvijas Banka iegādājās Latvijas valsts un starptautisko organizāciju parāda vērtspapīrus. Galvenokārt minētās programmas ietekmē centrālās bankas portfeļieguldījumu aktīvi parāda vērtspapīru veidā pieauga. Nozīmīgas plūsmas veidoja arī kredītiestāžu ieguldījumi parāda vērtspapīros, taču būtiski lielāks bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās samazinājums. 2015. gadā valdības sektorā lielākās plūsmas bija saistītas gan ar aizņēmuma daļas atmaksu no Eiropas Komisijas starptautiskā aizdevuma, gan ar eiro obligāciju emisiju ārējā tirgū.

2015.gadā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā pieauga par 577,9 milj. eiro jeb 2,4% no IKP (4. ceturksnī pieauga par 1,0% no IKP; 2014. gadā – par 1,9% no IKP). Nozīmīgākās investīcijas gadā kopumā ieplūda no Kipras, Krievijas, Norvēģijas un Nīderlandes, savukārt nozaru skatījumā visvairāk investēts finanšu, tirdzniecības un transporta nozarēs, skaidro bankas eksperte.

Ref: 102.000.102.12069


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.