bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Latvijas tekošā konta deficīts pērn sasniedza 1,2% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērnā gada pēdējā ceturksnī, kā arī 2015. gadā kopumā tekošais konts Latvijā uzrādīja uzlabošanos, galvenokārt preču bilances dinamikas ietekmē. Taču tas galvenokārt atspoguļo preču importa sarukumu vājās iekšzemes investīciju aktivitātes un eksporta attīstības, kā arī globālo cenu krituma dēļ.

Pērn vāja ārējā pieprasījuma apstākļos preču eksports saglabāja pozitīvu pieaugumu. 2015. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 90,6 milj. eiro jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP); 3. ceturksnī deficīts bija 2,9% no IKP. Tekošā konta deficīts 2015. gadā kopumā samazinājās līdz 299,5 milj. eiro jeb 1,2% no iekšzemes kopprodukta IKP (2014. gadā kopumā šis rādītājs bija -466,8 milj. eiro jeb 2,0% no IKP). Līdz ar to arī preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance 2015. gadā kopumā salīdzinājumā ar 2014. gadu uzlabojās, tās deficīts bija 347,2 milj. eiro jeb 1,4% no IKP, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pērnā gada 4.ceturksnī preču bilances deficītam turpinot samazināties (līdz 379,9 milj. eiro jeb 5,9% no IKP) un uzrādot straujāko ceturkšņa samazinājumu pēdējo piecu gadu laikā, arī 2015. gadā kopumā preču bilance uzlabojās (deficīts sarucis līdz 2,1 mljrd. eiro jeb 8,7% no IKP; 2014. gadā šis rādītājs bija 9,6% no IKP). Šādu attīstību noteica preču eksporta neliela pozitīva pieauguma saglabāšanās (2015. gadā 1,0% pieaugums salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu), vienlaikus preču importam sarūkot (0,5% samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Preču importa samazinājumu visa gada laikā noteica kritums lielākajā daļā importa preču grupu, kas galvenokārt saistīts ar izejvielu cenu kritumu pasaulē, lēno eksporta attīstību, kas noteica mazāku pieprasījumu pēc starppatēriņa precēm, kā arī vāju investīciju aktivitāti. Vislielākais importa kritums bija minerālproduktiem, tekstilmateriāliem un metālu izstrādājumiem. Preču eksporta pieaugumu sekmēja tādu preču grupu labvēlīgā attīstība kā mehānismi un mehāniskās ierīces, augu valsts produkti, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumi un koks un koka izstrādājumu eksports, kā arī jaunu noieta tirgu apgūšana. Pozitīvi, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvie dati norāda uz Latvijas preču eksporta tirgus daļu pieaugumu pasaules importā. Jāatzīmē arī panākumi inovatīvu produktu, piemēram, lidojošo dronu AirDog, ražošanā un eksportēšanā. Starp eksportu veicinošiem faktoriem bija arī rekordlielā graudaugu raža un iepriekšējos gados realizētā stratēģija koksnes nozarē, veicot investīcijas, kas pašlaik nodrošina produktivitātes pieaugumu, komentē ekonomiste.

Pakalpojumu bilance gan 2015. gada 4. ceturksnī, gan gadā kopumā saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (4. ceturksnī – 452,7 milj. eiro jeb 7,0% no IKP un 2015. gadā – 1,76 mljrd. eiro jeb 7,2% no IKP; 1,74 mljrd. eiro jeb 7,4% no IKP 2014. gadā). 2015. gadā pakalpojumu eksports demonstrēja 4,9% pieaugumu. Gan gadā kopumā, gan 4. ceturksnī pozitīvu dinamiku uzrādīja galvenokārt braucieni, kā arī finanšu pakalpojumi, telesakaru un IT pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Lai gan 2015. gadā mazinājās tūristu skaits no Krievijas, taču kritumu kompensēja ārvalstu viesu skaita pieaugums no Eiropas Savienības (ES) valstīm. ES viesu skaita pieaugumu stiprināja tādi notikumi kā Latvijas prezidentūra ES Padomē, kā arī Eiropas čempionāts basketbolā, kas 2015. gadā norisinājās Latvijā. 2015. gadā pakalpojumu eksportu negatīvi ietekmēja transporta pakalpojumu un būvniecības pakalpojumu attīstība, kas bija vērojams arī gada pēdējā ceturksnī. Dzelzceļa transporta pakalpojumi saruka kravu pārvadājumu apjomu krituma dēļ, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā. Auto transporta pakalpojumi uzrāda sniegto pārvadājumu apjoma pieaugumu, taču pakalpojumu cenas kritās. Savukārt būvniecības pakalpojumu eksporta samazināšanos ietekmēja galvenokārt būvniecības sektora pavājināšanās nozīmīgākajās partnervalstīs, piemēram, Lietuvā, Lielbritānijā, Somijā, teic bankas eksperte.

Sākotnējo ienākumu konta deficīts 4. ceturksnī samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un veidoja 29,2 milj. eiro jeb 0,5% no IKP. Tomēr pagājušajā gadā kopumā sākotnējo ienākumu negatīvā bilance nedaudz palielinājās, sasniedzot 69,6 milj. eiro jeb 0,3% no IKP (-39,9 milj. eiro jeb 0,2% no IKP 2014. gadā). Salīdzinot ar 2014. gadu, sākotnējo ienākumu kontā palielinājās ES fondu subsīdiju ieplūdes, kā arī valdības procentu maksājumi samazinājās, taču vienlaikus ārvalstu tiešo investoru reinvestētā peļņa Latvijā un Latvijas tiešo investoru no ārvalstīm saņemto dividenžu apmērs pieauga, kas veidoja negatīvās bilances nelielu palielināšanos.

Otrreizējo ienākumu pārpalikums 4. ceturksnī nedaudz samazinājās, veidojot 47,0 milj. eiro jeb 0.7% no IKP. 2015. gadā kopumā tika novērota neliela uzlabošanās līdz 117,3 milj. eiro jeb 0,5% no IKP (103.1 milj. eiro jeb 0,4% no IKP 2014. gadā). Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļi 2015. gadā ieplūda nedaudz mazākā apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču samazinājumu līdzsvaroja ieplūžu pieaugums no Eiropas Sociālā fonda un citiem ES fondiem.

Kapitāla kontā 4. ceturksnī bija vērojama ieplūžu samazināšanās (pozitīvais saldo pret IKP bija 105,7 milj. eiro jeb 1,6%). Arī 2015. gadā kopumā kapitāla konta pozitīvais saldo bija mazāks nekā 2014. gadā (684,0 milj. eiro jeb 2,8% no IKP, salīdzinot ar 753,7 milj. eiro jeb 3,2% no IKP 2014. gadā). Mazākas līdzekļu ieplūdes bija no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas paredzēti publiskās infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, un Kohēzijas fonda (infrastruktūras attīstības projekti vides aizsardzības un transporta jomā).

Maksājumu bilances finanšu konta saldo gan 4. ceturksnī, gan 2015. gadā kopumā bija negatīvs (attiecīgi 61,6 milj. eiro jeb 1,0% no IKP un 154 milj. eiro jeb 0,6% no IKP). Aktīvi ārvalstīs samazinājās nedaudz straujāk nekā saistības, tādējādi līdzekļi ieplūda Latvijā. Būtiskākie darījumi gan 2015. gada 4. ceturksnī, gan gadā kopumā bija saistīti ar portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu posteņiem. 2015. gada martā Eirosistēmas centrālās bankas aizsāka Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), kā ietvaros Latvijas Banka iegādājās Latvijas valsts un starptautisko organizāciju parāda vērtspapīrus. Galvenokārt minētās programmas ietekmē centrālās bankas portfeļieguldījumu aktīvi parāda vērtspapīru veidā pieauga. Nozīmīgas plūsmas veidoja arī kredītiestāžu ieguldījumi parāda vērtspapīros, taču būtiski lielāks bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās samazinājums. 2015. gadā valdības sektorā lielākās plūsmas bija saistītas gan ar aizņēmuma daļas atmaksu no Eiropas Komisijas starptautiskā aizdevuma, gan ar eiro obligāciju emisiju ārējā tirgū.

2015.gadā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā pieauga par 577,9 milj. eiro jeb 2,4% no IKP (4. ceturksnī pieauga par 1,0% no IKP; 2014. gadā – par 1,9% no IKP). Nozīmīgākās investīcijas gadā kopumā ieplūda no Kipras, Krievijas, Norvēģijas un Nīderlandes, savukārt nozaru skatījumā visvairāk investēts finanšu, tirdzniecības un transporta nozarēs, skaidro bankas eksperte.

Ref: 102.000.102.12069


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.