bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Latvijas tranzītnozare: Šis ir «zelta» brīdis, kas izšķirs Latvijas tautsaimniecības nākotni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Publicitātes foto

Kamēr nozares speciālisti, uzņēmēji, Pasaules banka, ārlietu ministrijas padomniece brīdina Latvijas valdību par steidzami nepieciešamiem stratēģiskiem uzlabojumiem tranzītbiznesā un raksturo esošo situāciju nozarē, īpaši kravas kritumu, kā dramatisku, Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns izteicies, ka nekas ārkārtējs nav noticis un šāds iznākums bijis paredzams.

Leiškalns gan intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā uzsvēra, ka plāni, kas attiecas uz Krievijas politiku un tās kravu koncentrēšanu savās ostās un līdz ar to zināmo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, bijuši zināmi jau 90-to gadu beigās. Vienlaikus intervijā viņš nenāca klajā ar piedāvājumu gūzmu, kā risināt šo sasāpējušos, un kā izrādās, sen zināmo situāciju, taču vairākkārt izcēla, ka Rīgas brīvostā viss ir kārtībā, un tā savu 10% kravas kritumu bija jau ieplānojusi.

Latvijas Radio žurnālista Arņa Krauzes jautāts, vai šajā kontekstā Rīgas brīvostas valde, kas tik labi esot visu prognozējusi, prognozēja arī savu tūkstošiem lielo algu kritumu, Leiškalns atbildēja, ka viņš šādus lēmumus nepieņem, tajos nejaucas un viņu tas maz interesē.

Kamēr Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors vairākkārtīgi cildināja Rīgas ostu, kurā pats darbojies, vienotu viedokli par visu trīs Latvijas ostu nozīmību un Latvijas kopējās tautsaimniecības interešu izcelšanu pauda ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore un biedrības Baltijas asociācija – tranzīts un loģistika prezidente Inga Antāne.

Antāne uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas ir trīs lielas ostas, un visas trīs nedrīkst tikt aizmirstas, jo tās cieši ietekmē visas Latvijas tautsaimniecību. Biedrības prezidente uzsvēra, ka ir nepieciešams skaidrs, visām trim Latvijas ostām vienots tarifs, veicinot nevis savstarpēju konkurenci Latvijā, bet tieši Latvijas konkurenci pasaulē.

Ja lietuvieši un baltkrievi līdzīgā globālā situācijā ir parūpējušies, lai viņu ostās būtu pieaugums, Latvijai ir jāsēžas pie viena galda un jāpanāk vienota stratēģija, kas ostām palīdzētu izcelt Latvijas pievilcību tranzīta nozarē globālā mērogā, nevis esot katra pašai par sevi. «Latvijā nav tikai viena osta, ļoti lielas investīcijas ir ieguldītas Ventspils un Liepājas ostās. Kopējais apjoms krīt, pat ja Rīgai viss ir kārtībā. Tas nozīmē ka tautsaimniecība zaudē,» norāda Inga Antāne.

Arī ārlietu ministra padomniece Sondore atzīmē, ka sarunas un kopēja stratēģija īpaši ir nozīmīga laikā, kad šī gada novembrī ar steigu tuvojas 16+1 samits, kas ne tikai ir viens no atspērieniem Latvijas ekonomikai, bet arī šobrīd «viena no mūsu galvenajām cerībām».

«Un tagad, kad Ķīna patiesībā lemj, un arī Krievija lemj par investīcijām Jaunajā Zīda ceļā, pa kurieni nāks šīs investīcijas, pa kurieni šis dzelzceļa ceļš ies, pa kurieni nāks Ķīnas un tā reģiona kravas no Eiropas atpakaļ, tas ir, saprotiet, tāds «zelta» brīdis. Tas ceļa gals var beigties arī Klaipēdā, arī Tallinā, arī Polijā, arī Vācijā. Būs ļoti liela cīņa par to, kur būs galapunkts (..) Piedodiet, bet to izšķirs mūsu spēja reaģēt uz šo situāciju,» uzsver Sondore.

Antāne papildina, «Tieši tāpēc ir tapusi atklātā vēstule, jo nozares pārstāvji, respektīvi, mēs – tie, kuri kraus kravas, kuriem būtu jābūt gataviem, mēs neesam informēti, un tas ir pagaidām nožēlojami.»

Kā vēstīts, Antāne jau iepriekš norādījusi, ka «esošā situācija tranzīta nozarē iezīmējas dramatiska, īpaši ņemot vērā, ka šī  nozare ir otra lielākā un Latvijas ekonomikā gadā ienes miljardu eiro. No amatpersonām izskan, ka kaut kas tiek darīts, tiek gatavoti vienoti tarifi, taču mūs neviens nav informējis, kāds izskatās šis vienotais piedāvājums un konkurētspējīgais tarifs.»

«Šobrīd ir jābūt gatavam Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam, taču šī dokumenta nav, kas ir svarīgs, lai saprastu, kā tālāk attīstīties. Bija jābūt vienotam piedāvājumam uz Ķīnas samitu, kas notiks no 4. līdz 7.novembrim, kad Latviju apmeklēs, varētu teikt, pasaules lielākās ekonomikas premjers. Ir septembra otrā puse, taču es neesmu redzējusi šo piedāvājumu. Piedāvājumu nevar izstrādāt bez uzņēmēju, stividoru iesaistes, kas strādā ostās. Pat ja šis piedāvājums ir, mēs neesam viņu redzējuši un par viņu diskutējuši, taču novembrī ir vienīgā iespēja Ķīnas uzņēmējiem parādīt savu piedāvājumu,» iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvērusi Antāne.

Tāpat Antānes sacījusi, ka «viens no smagākajiem gadījumiem un skarba mācība mums visiem un Latvijas ekonomikai ir Kālija parka gadījums, kas ir liels specializēts terminālis Ventspils brīvostā, un kas šobrīd pārkrauj ļoti maz, kaut gan tā jauda ir 7,5 miljoni tonnu gadā. Destruktīvu politisko procesu, lēmumu novilcināšanas rezultātā mēs nespējam sagatavot piedāvājumu kravu īpašniekiem. Kālija parks kravas zaudēja tālajā 1999.gadā, kad tieši amatpersonu darbības rezultātā mēs baltkrieviem, kuri gribēja savas kravas vest caur Kālija parku, man nezināmu iemeslu dēļ, nespējām piedāvāt elastīgu, konkurētspējīgu tarifu. Šīs kravas šobrīd tiek pārkrautas Klaipēdā, kas tajā brīdī noreaģēja un kur baltkrievi uzbūvēja savu termināli. Šobrīd Klaipēda pārkrauj desmit miljonus tonnu minerālmēslu gadā.  Tas nozīmē, ka Latvija ir zaudējusi simtiem miljonu valsts ekonomikā, kas varēja ieplūst caur Kālija parku, Ventspils brīvostu. Arī attiecībā uz metalurģijas kravām Lietuvas dzelzceļš ļoti operatīvi noreaģēja uz pieprasījumu un piedāvāja konkrētam kravu īpašniekam zemāku tarifu un metalurģijas produkcija 2004.gadā, ja nemaldos, arī aizgāja no Latvijas valsts. Problēma toreiz bija tāda, ka mēs ar savu tarifu nespējām noreaģēt uz tirgus pieprasījumu un šī problēma pastāv arī šodien. Domāju, tam ir vairāki iemesli, iespējams, kompetences, kapacitātes trūkums, lēmumu novilcināšanas, destruktīvu procesu problēma. Kālija parks spilgti parāda to, pie kā nonākam un kādas ir sekas, ja nespējam savlaicīgi noreaģēt uz pieprasījumu. 1999.gadā saruka baltkrievu kravas uz Kālija parku un tas ir neatgriezenisks, es teiktu – letāls process. Tas nozīmē, ka šo lēmumu rezultātā mēs letāli zaudējām baltkrievu minerālmēslu kravas.»

«Šobrīd kravu apjoma kritumi nav tikai Ventspils ostā, bet arī Rīgas brīvostā, Latvijas Dzelzceļā – tā ir kompleksa, Latvijas kopējā problēma un nevaram runāt par viena vai otra pārvaldnieka atbildību. Problēma ir tā, ka līdz šim neesam spējuši apsēsties pie viena galda, paskatīties reāli uz esošo situāciju, nolikt mājasdarbu termiņu un sagatavoties novembrim, kad Latvijā ieradīsies pasaules lielākās ekonomikas premjers,» jau iepriekš sacījusi Antāne.

BNN jau rakstīja, ka AS Kālija parks akcionāri ir gatavi sākt starptautisku tiesvedību pret Latvijas valsti saistībā ar Ventspils brīvostas plāniem lauzt noslēgto zemes nomas līgumu ar uzņēmumu un pārņemt termināļa būves, kas atrodas uz brīvostas zemes, norāda uzņēmuma pārstāvji.

«[Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja un pilsētas mēra] Aivara Lemberga un Ventspils brīvostas pārvaldes mēģinājumi izbeigt nomas līgumu ar Kālija parku un atņemt tā termināli ir vienkārši prettiesisks mēģinājums ekspropriēt Kālija parka īpašumu. Publiskie resursi tiek ļaunprātīgi izmantoti Lemberga privātajās interesēs. Lembergs ir viens no patiesajiem labuma guvējiem 50% no Kālija parka,» skaidroja uzņēmumā.

Pēc tajā vēstītā, pārējie 50% Kālija parka akcionāru ir ārvalstu investori. «Ventspils brīvostas pārvaldes lēmums atņemt Kālija parkam tā aktīvus ir pretlikumīgs uzbrukums ārvalstu investīcijām, kuras aizsargā starptautiskās tiesības. Latvijas Republika ir atbildīga par to, jo ministriju un Ventspils pašvaldības pārstāvji ir izlemjošā Ventspils brīvostas pārvaldes valde,» pauda Kālija parkā.

Uzņēmuma pārstāvji lūdz Ministru prezidentu Māri Kučinski pārtraukt šo bezprecedenta privātā īpašuma ekspropriēšanu. Ja šie prettiesiskie centieni netiks apstādināti, Kālija parka akcionāri gatavi vērsties pret Latvijas valsti starptautiskās tiesās.

«Šie prettiesiskie mēģinājumi ir signāls jebkuram ārvalstu investoram, ka investīcija Latvijā var tikt patvaļīgi atņemta, ja tas labpatīk Ventspils brīvostas pārvaldei un/vai Aivaram Lembergam. Līgumā starp Kālija parku un Ventspils brīvostas pārvaldi nav neviena vārda, kas prasītu šai kompānijai sasniegt noteiktu kravu apgrozījumu. Tas būtu neiespējami, ņemot vērā dzelzceļa tarifus Latvijā, Krievijas un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas un situāciju pasaules tirgū, kas ir rezultējies vispārējā kravu plūsmas caur Latvijas ostām kritumā,» skaidroja uzņēmumā.

Gadiem ilgi Kālija parks ir informējis Latvijas Satiksmes ministriju, ka dzelzceļa tarifi Ventspils virzienā kaitē uzņēmuma konkurētspējai. Latvijas valstij ir nepieciešams mainīt tās dzelzceļa tarifu politiku, lai palīdzētu termināliem piesaistīt kravas, nevis drīzāk tos iznīcināt, norādījis uzņēmuma valdes loceklis Aivars Gobiņš.

Kālija parks un tā akcionāri aizstāvēs savu pozīciju un izmantos visus pieejamos tiesiskos procesus kā Latvijā, tā starptautiski. Kālija parkam un tā akcionāriem ir skaidrs, ka tik ilgi, kamēr Aivars Lembergs būs noteicējs Ventspils brīvostas pārvaldē un kamēr tās valdes locekļi no ministrijām un Ventspils pašvaldības viņam spēlēs līdzi, ārvalstu ieguldījumi Ventspils brīvostā nevar būt drošībā, uzsvēris Gobiņš.

Tāpat vēstīts, ka BATL vairākkārt ir vērsis atbildīgo institūciju uzmanību uz sadarbības iespējām Ķīnas virzienā, tostarp, izstrādājot priekšlikumus sadarbības koordinēšanai 16+1 ietvaros, kā rezultātā Latvija ir uzņēmusies galvenā koordinatora lomu starp Baltijas valstīm.

Iniciatīva 16+1 ietver savstarpējas sadarbības veicināšanu dažādās nozarēs, tostarp transporta un loģistikas, kur plānots pārdalīt desmit miljardus eiro. Šajā sadarbības modelī ietilpst 11 Eiropas Savienības (ES) jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna.

Ref: 103./102.000.102./103.13580


Pievienot komentāru

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.

Nacionālajā Sporta padomē skatīs valsts sporta budžeta sadalījumu 2018.gadam

Otrdien, 2018.gada 23.janvārī, notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā skatīs šā gada valsts budžeta programmas Sports sadalījumu, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Plāno noteikt institūcijas, kuras būs tiesīgas apstrādāt Invaliditātes sistēmas datus

Plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%, bet Latvijā pieaugums bija nepilni 11%, aģentūru informē AS Latvenergo. Cenu kāpuma galvenais faktors bija NordBalt starpsavienojuma atslēgums nedēļas sākumā, tam turpinoties arī visas nedēļas gaitā.

Nedēļas laikā Kurzemē fiksēti 134 auto ar neatbilstošu riepu protektoru dziļumu

Nedēļas laikā Kurzemes reģionā pārbaudīti 2 827 transportlīdzekļi ar masu līdz 3,5 tonnām, savukārt administratīvo pārkāpumu protokoli noformēti 134 gadījumos. Liepājas pusē konstatēts mazākais riepu protektora dziļums - 0,79 mm, savukārt Talsu pusē - 1,49 mm.

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Mājlopi jāaudzē labturības un ilgtspējas apstākļos, uzskata Igaunija

Lai arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, ir jārūpējas arī par dzīvnieku labturību un lauksaimniecības ilgtspēju, tā uzskata Igaunijas lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.

Tiesnešiem par nopietnākiem disciplinārpārkāpumiem varētu uzlikt pienākumu veikt ārkārtas atestāciju

Nākotnē tiesnešiem, kuri ir pieļāvuši nopietnākus disciplinārpārkāpumus, kā papildsodu varētu noteikt pienākumu veikt ārpuskārtas profesionālās darbības atestāciju, intervijā Latvijas Radio pauž Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Valsts policija Daugavpilī atsavina atpazīstamu smaržu viltojumus

Šī gada sākumā Valsts policija, veicot plānotās pārbaudes, Daugavpilī konstatēja tirdzniecību ar pasaulē populāru smaržu viltojumiem. Pārbaudes laikā tika izņemtas 99 pudelītes ar viltotām smaržām, kuru vērtība lēšama aptuveni 5 000 eiro apmērā.

Pabriks: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika paustā. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks.

Nodokļu reformas izaicinājums janvārī: Darbaspēka nodokļu aprēķins

2018.gads Latvijā ir sācies ar vēsturisku nodokļu reformu un konceptuālām izmaiņām, būtiski ietekmējot uzņēmēju, darba devēju un grāmatvežu ikdienas darbu.

Igaunijā informēs iedzīvotājus par rīcību dižķibeles vai kara gadījumā

Igaunija gatavo brošūru, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās vai kara gadījumā, pavēstījusi augsta armijas amatpersona.

Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto, ziņo de facto

Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā. Departamenta direktors Emīls Jakrins teic, ka viņam neesot pamata apšaubīt Sprinģa godaprātu, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā gada sākumā - 1,217 miljardi eiro

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,217 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Vācijas sociāldemokrāti pauž atbalstu sarunām ar Merkeles konservatīvajiem

Vācijā, kur četrus mēnešus pēc federālā parlamenta vēlēšanām joprojām nav izveidota valdība, koalīcijas sarunām ar kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo partiju tandēmu piekritusi Vācijas Sociāldemokrātiskā partija.

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi

Līdz šī gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Latvijai ir cerības atgūt no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu

Ir cerības, ka Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.