bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Latvijas uzņēmumu kredītsaistību apjoms ir trīsreiz mazāks nekā attīstītajās valstīs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēdējo trīs gadu laikā komercbankas uzņēmumiem izsniegušas kredītus 2,7 miljardu eiro apmērā, no kuriem 155 miljoni izsniegti šā gada pirmajā ceturksnī. Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bankās ir 6,4 miljoni eiro.

«Latvijā kopējais kreditēšanas apmērs no iekšzemes kopprodukta (IKP) joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā – saistības ir mazākas par 100%, kamēr attīstītajās valstīs tas ir 350%, bet attīstības valstīs tuvojas 200%,» komentē Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis. Tai pat laikā LKA eksperti norāda, ka bankas ir gatavībā kreditēt veselīgus Latvijas uzņēmumus, tomēr lielākais šķērslis kredīta iegūšanai ir ēnu ekonomika.

Pozitīva ziņa ir ievērojamais investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā. Tajā ieguldīti 12,7% komercbanku kredītportfeļa. LKA kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs skaidro: «Nozares izaugsmi nodrošinājis eksports, pie kā veicināšanas uzņēmumi ir aktīvi un mērķtiecīgi strādājuši pēdējos 4-5 gadus.»

Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē izsniegtā finansējuma apmērs palielinājies par 54%. Eksperti komentē, ka nozares izaugsmi veicinājusi Latvijas kā Baltijas valstu biznesa centra loma. Tomēr bankas piesardzīgi raugās uz straujo attīstību, lai tā nekļūtu lielāka par pieprasījumu un neradītu «burbuļa» draudus.

Savukārt visstraujāk – par 62% – kreditēšanas apjoms krities vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Analītiķi uzsver, ka iekšzemes pieprasījums ir pietiekams, bet ārvalstu tirdzniecības partneriem ir mainījusies attieksme par Latvijas uzņēmumiem – piegādātāji vairs nepieprasa priekšapmaksu un akceptē garākus preču apmaksas termiņus, līdz ar to nav nepieciešama banku iesaiste. Tāpat investīciju samazinājums skaidrojams ar globālu efektivitātes uzlabošanos – tirgotāji veido mazākus preču krājumus.

Lielākā daļa jeb 31,1% komercbanku kredītportfeļa joprojām ieguldīts nekustamo īpašumu nozarē. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs, jo būvniecība nodrošina salīdzinoši daudz darbavietu, turklāt tajā nav izteikta tiesiskās vides nestabilitāte, portālu BNN informē LKA.

Banku vidū pastāv sīva konkurence par vadošo un stabilo Latvijas Top 50 vai Top 100 uzņēmumu kreditēšanu. Taču šo uzņēmumu vidū ir salīdzinoši pasīvs pieprasījums pēc jaunām investīcijām – svarīgākas ir rūpes par pieprasījumu, kvalificētu darbinieku piesaistīšanu, ģeopolitiskajiem riskiem un citiem faktoriem. Lielajiem uzņēmumiem ir salīdzinoši labāki kreditēšanas nosacījumi nekā Skandināvijā.

Kredīta saņemšanu visbūtiskāk kavē ēnu ekonomika – uzņēmumu neuzrādītās peļņas apjoms 2013.gadā bija lielākais visās Baltijas valstīs jeb 10% no IKP. Tāpat izaugsmi kavē nepilnīga struktūrfondu izmantošana un nepietiekami uzkrāts pašu kapitāls. Piemēram, Latvijas kaimiņvalstis ir soli priekšā struktūrfondu apgūšanā – Lietuvas ekonomikā tiks iepludināti 700 miljoni eiro energoefektivitātes uzlabošanai, kas būs pozitīvs grūdiens ekonomikai. To apgūšana radīs jaunas darbavietas un mazinās energoatkarību un iedzīvotājiem nodrošinās mazākus komunālos rēķinus.

Investīciju piesaisti kavē arī uzņēmumu zināšanu trūkums par finansējuma iegūšanu – ne vienmēr atbilstošākais risinājums ir komercbanku kredīti. Tie būs piemēroti uzņēmumiem stabilas izaugsmes fāzē, savukārt uzņēmumam agrīnajā izaugsmes posmā atbilstošāks būs riska kapitāla fondi. Novērojama sakarība, jo tālāk uzņēmums atrodas no Rīgas, jo tam ir mazākas zināšanas par citiem finanšu instrumentiem, tāpēc nākamajā periodā banku uzdevums būs vēl plašāk un aktīvāk skaidrot finansējuma pieejamības veidus.

«Uzņēmumu investīcijas pamatkapitālā no IKP ir tādā pašā līmenī kā Zviedrijā, bet, lai nodrošinātu līdzvērtību labklājības līmeni, Latvijā investīcijām būtu jābūt apjomīgākām,» vērtē LKA eksperts, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Ir svarīgi, kur investīcijas tiek ieguldītas – Latvijā tās galvenokārt iegulda ražošanas uzlabošanā un efektivitātē, kamēr Igaunijā finansējums tiek ieguldīts pētniecībā un attīstībā, kas ļauj ražot preces ar augstu pievienoto vērtību – zināmākais piemērs Skype programmatūras izgudrošana un izstrādāšana.

Latvijas biznesa vide kopumā ir ļoti piesardzīga investēšanā. 32% uzņēmumu plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā no 10 000 līdz diviem miljoniem eiro. Šāda apjoma finansējumam ir drīzāk kosmētiska nozīme, jo investīciju apjoms ir aptuveni viena ražojoša uzņēmuma darba galda vērtībā.

Lai palielinātu uzņēmumu kreditēšanas apjomus, uzņēmumiem ir jāveicina savas darbības caurspīdība, valstij jāveicina motivācija ienākumu uzrādīšanai, tiesiskās vides sakārtošanai un struktūrfondu koordinēšanai, bet komercbankām jākļūst par uzņēmumu finanšu partneri un zināšanu centru.

Ref: 102.000.102.10134


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.