bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Latvijas uzņēmumu kredītsaistību apjoms ir trīsreiz mazāks nekā attīstītajās valstīs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēdējo trīs gadu laikā komercbankas uzņēmumiem izsniegušas kredītus 2,7 miljardu eiro apmērā, no kuriem 155 miljoni izsniegti šā gada pirmajā ceturksnī. Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bankās ir 6,4 miljoni eiro.

«Latvijā kopējais kreditēšanas apmērs no iekšzemes kopprodukta (IKP) joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā – saistības ir mazākas par 100%, kamēr attīstītajās valstīs tas ir 350%, bet attīstības valstīs tuvojas 200%,» komentē Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis. Tai pat laikā LKA eksperti norāda, ka bankas ir gatavībā kreditēt veselīgus Latvijas uzņēmumus, tomēr lielākais šķērslis kredīta iegūšanai ir ēnu ekonomika.

Pozitīva ziņa ir ievērojamais investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā. Tajā ieguldīti 12,7% komercbanku kredītportfeļa. LKA kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs skaidro: «Nozares izaugsmi nodrošinājis eksports, pie kā veicināšanas uzņēmumi ir aktīvi un mērķtiecīgi strādājuši pēdējos 4-5 gadus.»

Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē izsniegtā finansējuma apmērs palielinājies par 54%. Eksperti komentē, ka nozares izaugsmi veicinājusi Latvijas kā Baltijas valstu biznesa centra loma. Tomēr bankas piesardzīgi raugās uz straujo attīstību, lai tā nekļūtu lielāka par pieprasījumu un neradītu «burbuļa» draudus.

Savukārt visstraujāk – par 62% – kreditēšanas apjoms krities vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Analītiķi uzsver, ka iekšzemes pieprasījums ir pietiekams, bet ārvalstu tirdzniecības partneriem ir mainījusies attieksme par Latvijas uzņēmumiem – piegādātāji vairs nepieprasa priekšapmaksu un akceptē garākus preču apmaksas termiņus, līdz ar to nav nepieciešama banku iesaiste. Tāpat investīciju samazinājums skaidrojams ar globālu efektivitātes uzlabošanos – tirgotāji veido mazākus preču krājumus.

Lielākā daļa jeb 31,1% komercbanku kredītportfeļa joprojām ieguldīts nekustamo īpašumu nozarē. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs, jo būvniecība nodrošina salīdzinoši daudz darbavietu, turklāt tajā nav izteikta tiesiskās vides nestabilitāte, portālu BNN informē LKA.

Banku vidū pastāv sīva konkurence par vadošo un stabilo Latvijas Top 50 vai Top 100 uzņēmumu kreditēšanu. Taču šo uzņēmumu vidū ir salīdzinoši pasīvs pieprasījums pēc jaunām investīcijām – svarīgākas ir rūpes par pieprasījumu, kvalificētu darbinieku piesaistīšanu, ģeopolitiskajiem riskiem un citiem faktoriem. Lielajiem uzņēmumiem ir salīdzinoši labāki kreditēšanas nosacījumi nekā Skandināvijā.

Kredīta saņemšanu visbūtiskāk kavē ēnu ekonomika – uzņēmumu neuzrādītās peļņas apjoms 2013.gadā bija lielākais visās Baltijas valstīs jeb 10% no IKP. Tāpat izaugsmi kavē nepilnīga struktūrfondu izmantošana un nepietiekami uzkrāts pašu kapitāls. Piemēram, Latvijas kaimiņvalstis ir soli priekšā struktūrfondu apgūšanā – Lietuvas ekonomikā tiks iepludināti 700 miljoni eiro energoefektivitātes uzlabošanai, kas būs pozitīvs grūdiens ekonomikai. To apgūšana radīs jaunas darbavietas un mazinās energoatkarību un iedzīvotājiem nodrošinās mazākus komunālos rēķinus.

Investīciju piesaisti kavē arī uzņēmumu zināšanu trūkums par finansējuma iegūšanu – ne vienmēr atbilstošākais risinājums ir komercbanku kredīti. Tie būs piemēroti uzņēmumiem stabilas izaugsmes fāzē, savukārt uzņēmumam agrīnajā izaugsmes posmā atbilstošāks būs riska kapitāla fondi. Novērojama sakarība, jo tālāk uzņēmums atrodas no Rīgas, jo tam ir mazākas zināšanas par citiem finanšu instrumentiem, tāpēc nākamajā periodā banku uzdevums būs vēl plašāk un aktīvāk skaidrot finansējuma pieejamības veidus.

«Uzņēmumu investīcijas pamatkapitālā no IKP ir tādā pašā līmenī kā Zviedrijā, bet, lai nodrošinātu līdzvērtību labklājības līmeni, Latvijā investīcijām būtu jābūt apjomīgākām,» vērtē LKA eksperts, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Ir svarīgi, kur investīcijas tiek ieguldītas – Latvijā tās galvenokārt iegulda ražošanas uzlabošanā un efektivitātē, kamēr Igaunijā finansējums tiek ieguldīts pētniecībā un attīstībā, kas ļauj ražot preces ar augstu pievienoto vērtību – zināmākais piemērs Skype programmatūras izgudrošana un izstrādāšana.

Latvijas biznesa vide kopumā ir ļoti piesardzīga investēšanā. 32% uzņēmumu plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā no 10 000 līdz diviem miljoniem eiro. Šāda apjoma finansējumam ir drīzāk kosmētiska nozīme, jo investīciju apjoms ir aptuveni viena ražojoša uzņēmuma darba galda vērtībā.

Lai palielinātu uzņēmumu kreditēšanas apjomus, uzņēmumiem ir jāveicina savas darbības caurspīdība, valstij jāveicina motivācija ienākumu uzrādīšanai, tiesiskās vides sakārtošanai un struktūrfondu koordinēšanai, bet komercbankām jākļūst par uzņēmumu finanšu partneri un zināšanu centru.

Ref: 102.000.102.10134


Pievienot komentāru

Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Pieci cilvēki tikuši nonāvēti un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.

Ventspils brīvostas pārvalde izsludinājusi iepirkumu

Izsludināts iepirkums par piebraucamā ceļa Ventspilī, Talsu ielā 200, izveidi un sakārtotu teritoriju, lai viens no zemes nomniekiem tur varētu sākt savas ēkas būvniecību, ziņo Ventspils brīvosta.

Igaunijas investori apsver miljardu eiro vērtas celulozes rūpnīcas celšanu Latvijā

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Latvijā plāno ieviest ceļošanas pases

Deputāti iesnieguši grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, rosinot Latvijā ieviest ceļošanas pases, lai izvairītos no situācijām, kad tiek ierobežotas personu tiesības brīvi pārvietoties, kā arī piedalīties vēlēšanās.

Lauksaimnieki aicina balsot par zemes saglabāšanu vietējo iedzīvotāju īpašumā

Deputātiem nosūtīta vēstule ar aicinājumu atbalstīt lauksaimniekus, lauku iedzīvotājus un grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz vairāku nosacījumu ieviešanu zemes pircējiem un kurus 23.martā trešajā lasījumā skatīs Saeimas sēdē.

Sākas paziņojumu izsūtīšana par pašvaldību vēlēšanām

Šonedēļ Pilsonības migrācijas lietu pārvalde ir sākusi paziņojumu par vēlēšanām sagatavošanu un izsūtīšanu vēlētājiem. Ar to starpniecību vēlētāji tiks informēti par savu vēlēšanu iecirkni un balsošanas kārtību šā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās.

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.