bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Latvijas valdība atbalsta brīvprātīgu papildu 526 bēgļu uzņemšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdība ceturtdien, 17.septembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz, ka Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

«Valdība atbalstīja brīvprātīgu solidāru bēgļu pārvietošanu, atbalstot 526 cilvēku [uzņemšanu], kas ir piedāvāti Latvijai,» pēc valdības sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Valdības lēmums tika pieņemts, ministriem balsojot. No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriem, kuriem šī lēmuma pieņemšanā bija brīvais balsojums, pret balsoja vienīgi veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Viņš skaidroja, ka balsojis «pret», jo koalīcijas padomes sēdē neesot guvis apstiprinājumu, ka Latvijai ir plāns, «ko mēs darīsim un kā mēs uzņemsim bēgļus». Ministrs sacīja, ka viņu neapmierina epizodiskā pieeja bēgļu jautājuma risināšanā, kamēr reāls plāns, kā uzņemt patvēruma meklētājus, netiek izstrādāts. Belēvičs arī atzīmēja, – ir skaidrs, ka būs jāuzņem vairāk bēgļu.

No nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ministriem «pret» balsoja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Kultūras ministre Dace Melbārde valdības sēdē nepiedalījās.

Latvija pozīcijā norāda, ka neiebilst ES koordinētai rīcībai, īstenojot bēgļu pārvietošanas aktivitātes, tomēr joprojām turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, katrai no dalībvalstīm saglabājot tiesības lemt par to, cik lielā mērā iesaistīties aktivitātēs, atkarībā no to iespējām un nacionālās kapacitātes.

Līdz ar to Latvija varētu neiebilst Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumam pārvietot 120 000 personu pēc EK piedāvātās formulas, kas saskaņā ar esošo sadalījumu dalībvalstīm šobrīd Latvijai ir 526 personas, ja tām patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Pozīcijā ir paustas bažas par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdalei.

Pozīcijā arī nosauktas drošās izcelsmes valstis, no kurām Latvija būtu ar mieru uzņemt bēgļus. Tās ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Kosova, Melnkalne, Serbija un Turcija.

Straujuma pēc valdības sēdes informēja, ka nacionālajā pozīcijā tiks iekļauts ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums par sadarbību ar trešajām valstīm, kā arī tas, ka Latvijai ir svarīgi uzņemt ģimenes ar bērniem. Savukārt Belēviča priekšlikums par veselības aizsardzības jautājumiem tiks izskatīts reizē ar darba grupas ziņojumu par turpmāko rīcību ar bēgļiem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pauda gandarījumu, ka valdība ir spējusi vienoties par to, ka Latvija nestāv malā un ir solidāra ar krīzes situācijā nonākušajām valstīm. Lūgts komentēt, kas notiks gadījumā, ja Saeimas Eiropas lietu komisijā netiks atbalstīta šī pozīcija, Kozlovskis izteica cerību, ka pozīcija tomēr netiks mainīta. «Šis ir ļoti nopietns jautājums par mūsu nākotni. Arī Latvija nevar būt pasargāta no līdzīga veida problēmām,» uzsvēra ministrs.

Ekspertu darba grupai ir uzdots 29.septembrī valdībā ziņot par turpmāko rīcību ar bēgļiem, kad tie nonāks Latvijā. Kozlovskis informēja, ka ir iezīmēta nosacīta ceļa karte, kas notiek ar personām brīdī, kad tās nonāk Latvijā, un kur tās tiek pārvietotas pēc statusa izvērtēšanas.

Kā ziņots, arī pēc diskusijām ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pirmdien un otrdien Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būtiski savu nostāju bēgļu jautājumā nav mainījuši un vienošanās par iespējamo kompromisu netika panākta.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tomēr saskaņā ar EK priekšlikumu Latvijai papildus būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi, līdz ar to kopumā – 776 bēgļi.

Ref: 102.000.102.10724


Pievienot komentāru

  1. gaidiet teica:

    Kangari sēklu ir iesējusi, nu jāgaida raza.

    +1 0 -1 0

  2. Rita teica:

    Raža nebūs ilgi jāgaida,tikai būs jādomā,kur šo liks un ko dos ēst.Pašiem siksna reizēm jāsajož.

    +1 0 -1 0

  3. Mērīsim humānismu kvotās? teica:

    Valdība atbalsta-tauta un pat daļa valdības kategoriski pret! Šeit jāpiekrīt ir Rumānijas przidenta Klausa Johannisa viedoklim:”Mēs uzskatām,ka tas nav risinājums un ir neadekvāti runāt par obligātām kvotām,kuras aprēķinātas pēc ārkārtīgi birokrātiskiem kritērijiem-es teiktu,gandrīz kā grāmatvedības uzdevumā,nekonsultējoties ar dalībvalstīm.Tās ir cilvēciskas būtnes,nevis priekšmeti,kas jāskaita.”Bet Latvijas valdība,kura pirmo patvēruma meklētāju grupu gatavojas uzņemt ziemā,nav pat izlēmusi,kur viņus izmitināt un nav aprēķinājusi visus ar bēgļu uzturēšanu saistītos izdevumus. Cukura kvotas,reņģu kvotas,cilvēku kvotas!!

    +1 0 -1 0

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.