bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Latvijas valsts budžeta deficīts - 86,3 miljoni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šā gada aizvadītie četri mēneši noslēgti ar 39,3 miljonu eiro pārpalikumu kopbudžetā, taču salīdzinājumā ar pērno gadu pārpalikums šajā periodā samazinājies par 115,7 miljoniem eiro.

Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums pašvaldību budžetā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada četriem mēnešiem, ir pieaudzis par 67 miljoniem eiro, galvenokārt mazāku kapitālo izdevumu nekā pērn Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei dēļ, kā arī pateicoties labai nodokļu izpildei, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Savukārt valsts budžetā vērojams deficīts 86,3 miljonu eiro apmērā, pretēji pērn novērotajam pārpalikumam 96,4 miljonu eiro apmērā, pamatā mazāku ieņēmumu no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) un ne-nodokļu ieņēmumu, kā arī lielāku tēriņu subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem dēļ.

Šā gada četros mēnešos ĀFP ieņēmumi iekasēti 376,2 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz to, ka gada sākumā tika saņemti avansa maksājumi struktūrfondiem un Kohēzijas fondam 136,8 miljonu eiro apmērā, kā arī atmaksas lauksaimniekiem par jaunā perioda aktivitātēm, kuras tika uzsāktas jau 2015.gada nogalē, vērojams ieņēmumu kritums pret pērnā gada četriem mēnešiem. Ieņēmumu samazinājumu šogad skaidro pagājušā gada atbilstošajā periodā saņemtie maksājumi 303,7 miljonu eiro apmērā par realizētajiem Eiropas reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektiem, noslēdzoties 2007.-2013.gada plānošanas periodam.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns četros mēnešos tika izpildīts 100,1% apmērā, iekasējot 2 352,7 miljonus eiro, galvenokārt pateicoties iedzīvotāju ienākumu pakāpeniskam pieaugumam tautsaimniecībā, kas atspoguļojas darbaspēka nodokļu izpildē, kā arī akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumos, informē FM.

Akcīzes nodoklis četros mēnešos iekasēts 261,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk nekā periodā plānots. Salīdzinājumā ar pērnā gada četriem mēnešiem akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās par 6,3%. Šī nodokļa sekmīgo izpildi pamatā noteica patēriņa pieaugums degvielai un nodokļa likmes palielināšana degvielai ar šā gada 1.janvāri.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 616,9 miljoni eiro, kas ir par desmit miljoniem jeb 1,6% mazāki nekā janvārī-aprīlī plānots. Atbilstoši PVN deklarāciju datiem šā gada četros mēnešos kopējā darījumu vērtība kritās par 1,4%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, pamatā samazinoties ar standartlikmi apliekamo darījumu apjomam. Veikto darījumu apjoma samazinājumu ietekmē būvniecības apjomu samazināšanās un naftas produktu zemās cenas. Taču salīdzinājumā ar pērnā gada četriem mēnešiem PVN ieņēmumi ir kāpuši par 18,5 miljoniem eiro jeb 3,1%. Ieņēmumu palielinājumu pozitīvi ietekmē atmaksātās summas straujā samazināšanās, priekšnodoklim samazinoties straujāk nekā aprēķinātajai PVN summai.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāns šā gada četros mēnešos izpildīts 99,7% apmērā. Nelielā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumu plāna neizpilde 2016.gada četros mēnešos skaidrojama ar operatīvāku VID atmaksu veikšanu par attaisnotajiem izdevumiem pēc gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas. Jāatzīmē, ka šogad novērota augstāka deklarāciju iesniegšanas intensitāte nekā pērn, kā rezultātā ir pieaugusi gan iesniegtā kopējā pārmaksātā summa, gan četros mēnešos veiktās atmaksas. Salīdzinot ar pērnā gada četriem mēnešiem, iedzīvotāju ienākumu kāpums atspoguļojas IIN ieņēmumu pieaugumā par 29,5 miljoniem eiro jeb 6,6%, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (SOC) ieņēmumu pieaugumā par 48,7 miljoniem eiro jeb 6,5%. SOC ieņēmumu zemo pieaugumu valsts speciālajā budžetā ietekmēja lielākas iemaksas fondēto pensiju shēmā, iemaksu likmei palielinoties no 4% uz 5% 2015. gadā un kuras ietekme vēl vērojama šā gada pirmajos četros mēnešos, kā rezultātā valsts speciālajā budžetā ieskaitāmā SOC daļa samazinās.

Kopbudžeta ne-nodokļu ieņēmumos šā gada pirmajos četros mēnešos iekasēti 138,2 miljoni eiro, kas ir par 29,9 miljoniem eiro jeb 17,8% mazāk nekā pērn. Lai gan ne-nodokļu ieņēmumi pārsniedza četros mēnešos plānoto, tomēr atsevišķās pozīcijās pastāv augsti neizpildes riski. Joprojām neizpilde vērojama ieņēmumos no valsts nodevas un kancelejas nodevas par juridiskajiem pakalpojumiem tiesu iestādēs, nodevas par konsulāro amatpersonu sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī ieņēmumos no emisijas kvotu izsolīšanas un autoceļu lietošanas nodevas. Jāpiemin, ka arī 2015.gadā iepriekš minētajām ne-nodokļu ieņēmumu pozīcijām bija vērojama neizpilde.

Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada četros mēnešos bija 2 947,0 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 27,6 miljoniem eiro jeb 0,9%. Lielākais kāpums vērojams valsts pamatbudžeta tēriņiem subsīdijām un dotācijām, kur aprīlī 59,2 miljonu eiro apmērā veikts līdzekļu pārskaitījums AS Enerģijas publiskais tirgotājs, lai daļēji kompensētu obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, kā arī par 50,6 miljoniem eiro pieauguši maksājumi lauksaimniekiem, jo notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu ieviešana nekā pērn. Tēriņu kāpums par 13,2 miljoniem eiro vērojams maksas segšanai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, kā arī publiskā transporta attīstības projektu īstenošanai Liepājā un Daugavpilī. Tāpat par 13,8 miljoniem eiro pieauga Veselības ministrijas izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri-aprīli, tai skaitā izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai, norāda ministrijā.

Kopbudžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem četros mēnešos pieauga par 38,2 miljoniem eiro jeb 4,4%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Šo izdevumu pieaugumu valsts speciālajā budžetā ietekmēja lielāks bezdarbnieka pabalsta, vecāku pabalsta un slimības pabalsta saņēmēju skaits nekā pagājušajā gadā. Palielinoties vidējai darba samaksai tautsaimniecībā, ir pieauguši arī pabalstu vidējie apmēri mēnesī. Savukārt valsts pamatbudžetā, uzlabojoties dzimstības rādītājiem valstī, pieaug izdevumi ģimenes valsts pabalstiem un bērnu kopšanas pabalstiem. Izdevumi valsts pensijām bija par 5,9 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, ko pamatā ietekmēja pensiju izmaksāšanas kārtība gada sākumā. Šā gada sākumā izdevumi pensijām bija augstāki nekā pirms gada, jo daļa no 2015.gada janvāra sākumā izmaksājamām pensijām tika izmaksātas 2014.gada decembra beigās. Vienlaikus izdevumu pieaugumu ietekmēja pensiju vidējo apmēru mēnesī palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015.gada 1.oktobrī.

Savukārt kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada četros mēnešos kritās par 72,4 miljoniem eiro jeb 42,6% pamatā pašvaldību budžetos, kur investīcijas saruka gan pamatdarbības nodrošināšanai, gan ES finansēto projektu īstenošanai. Tas skaidrojams ar iepriekšējā plānošanas perioda beigām un gatavošanos jaunā plānošanas perioda projektu realizācijas straujākai uzsākšanai šā gada otrajā pusē. Taču jāatzīmē, ka valsts pamatbudžetā kapitālo izdevumu pamatfunkciju daļā vērojams kāpums par 17,9 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar kapitālo remontu robežkontroles punktā Vientuļi, augstākiem tēriņiem valsts glābšanas dienestu transportlīdzekļu iegādei un uzturēšanai, kā arī valsts autoceļu un aizsardzības īpašumu uzturēšanai un pārvaldīšanai.

FM informē, ka atbilstoši Eiropas Komisijā iesniegtajai Stabilitātes programmai 2016.-2019.gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts šajā gadā plānots 1% no iekšzemes kopprodukta.

Ref: 102.000.102.12812


Pievienot komentāru

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.