bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Latviju pametuši teju visi pārvietošanas programmā atvestie bēgļi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens.

Piemēram, trīs bērnu māmiņa no Sīrijas Bunana, kura vēl jūlijā klāstīja par plāniem iekārtot dzīvi Latvijā un jau nedaudz runāja latviski, stāstījusi, ka Latviju pametusi, jo valsts sarūpētais mentors nekādi neesot spējis palīdzēt atrisināt sadzīves problēmas. Visbeidzot naudu pirmajai iemaksai par dzīvokļa īri viņa nolēmusi prasīt brālim, kas dzīvojot Vācijā, taču rezultātā augusta pēdējās dienās ģimene sakravājusi visu savu iedzīvi un pie brāļa devušies paši.

Tā dēvētajā bēgļu uzņemšanas plānā iesaistītās institūcijas oficiāli par bēgļu aizbraukšanu neesot informētas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar pašreizējo likumdošanu patvēruma statusa saņēmējam pēc statusa iegūšanas Latvijas valsts nav jāinformē par savu vēlēšanos pamest Latviju. Ja patvēruma saņēmējs nevēlas Latvijā dzīvot, tad viņam tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir brīva iespēja ceļot un pārcelties pie radniecīgām kopienām uz citām Eiropas valstīm.

Arī Labklājības ministrijā un biedrībā Latvijas Sarkanais krusts, kas nodrošina ārvalstniekiem mentora pakalpojumus, aģentūrai LETA atbildēja, ka tām nav informācijas par ārvalstnieku plāniem pārcelties uz dzīvi citā valstī.

Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. Alternatīvo statusu saņēmušajiem pabalstu maksā deviņus mēnešus pēc statusa piešķiršanas, bet bēgļa statusu ieguvušajiem pabalstu maksā veselu gadu.

PMLP skaidroja, ka pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona ir mirusi, ja persona gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu vai arī ja persona par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu. Tāpat pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas un zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem, PMLP neesot tiesiska pamata bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, kas vairs neuzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, neizmaksāt attiecīgo pabalstu.

Patvēruma likumā ir noteikts viens kritērijs, kas ļauj saņemt pabalstu bēglim vai personai ar alternatīvo statusu, – ja personai nav cita iztikas avota. PMLP gan norādīja, ka ir sagatavoti grozījumi Patvēruma likumā. Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija pēc padziļinātas situācijas izpētes izstrādāja pieeju, kas maina līdz šim piemērotos pabalstu izmaksas principus un kārtību, nemainot uzturēšanās pabalsta apmēru un izmaksai noteikto kopējo termiņu. Plānots sasaistīt pabalstu darbspējīgā vecumā esošām personām ar reģistrēšanos Nodarbinātības valsts aģentūrā un bezdarbnieku pienākumu, tostarp darba meklēšanas un piemērotu darba pienākumu pieņemšanas, pildīšanu un nodarbinātību. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2017.gada janvārī.

Šogad pabalsta izmaksa atsevišķos gadījumos tika atteikta vai pārtraukta, pamatojoties uz likumā noteiktajiem punktiem – par ienākumiem, kas pārsniedz minimālo darba algu, un nepatiesu ziņu sniegšanu iztikas līdzekļu deklarācijā.

Papildus PMLP atgādina – ja patvēruma meklētājs iepriekš nebrīdina Patvēruma meklētāju centra administrāciju par ilgstošu prombūtni un pamet centru, finansiālais atbalsts – dienas nauda trīs eiro apmērā – no PMLP puses netiek sniegta.

Jau ziņots, ka Latvija atbilstoši ES pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas jau uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. Daļa no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo – 18 personas.

Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm – Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm – šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā, PMLP ir jālemj, vai piešķirt patvērumu – bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk, nelikumīgi, caur zaļo robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.

Ref: 102.000.102.13432


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.