bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Lauksaimnieki cer uz siltu laiku un uz samazināto PVN augļiem un dārzeņiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad Eiropas lauksaimnieki sastopas ar dabas anomālijām. Ja citviet ir neierasti karsts laiks, tad Latvijā ir auksts un lietains. Kas šobrīd notiek dažādās lauksaimniecības nozarēs Latvijā un kāda gaidāma jaunā raža, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa – Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Arī piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Protams, zālājiem lietus nāk tikai par labu, bet to sagatavošanai lopbarībā gan nē. Tiem saimniekiem, kam paredzēts gatavot sienu, ir sarežģīti, jo regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Savukārt skābsienu vai skābbarību sagatavot ir nedaudz vieglāk.»

Turpinot, viņa saka: «Mūsu saimniecībā pirmais lopbarības pļāvums bija ar pusotras nedēļas aizkavēšanos un tuvākajā laikā uzsāksim otro pļāvumu. Piena iepirkuma cenas ir pieņemamas, ar jūliju cena pieauga par desmit eiro/t. Ja runājam par izmaksām, tad arvien straujāk cenas pieaug papildbarībai un veterinārās medicīnas sadaļai. Otra saimniecības pamatnodarbošanās ir graudkopība. Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei.»

Savukārt  z/s Iesalnieki-1 saimnieks Ansis Saliņš par esošo situāciju izsakās šādi: «Šogad saimniecībā aptuveni 500 ha platībā audzējam vasaras rapsi, miežus, griķus, ziemas un vasaras kviešus. Maijs bija netipiski sauss, kā rezultātā graudaugi sadīga nevienmērīgi. Neraksturīgi jūlija izskaņai – tikai tagad beidz ziedēt vasaras rapsis. Šobrīd izskatās, ka ražas novākšanas sezona sāksies nedēļu vēlāk nekā pagājušā gadā, aptuveni pēc trīs nedēļām.»

KS Mūsmāju dārzeņi priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa saka: «Dārzeņi, tieši tāpat kā cilvēki, vasaru nav sagaidījuši un tas ļoti labi atspoguļojas pašreizējā situācijā. Pirmkārt, šogad bija ļoti vēls pavasaris un arī vasara ir aizkavējusies. Ja naktī gaisa temperatūra pazeminās līdz +6 grādiem pēc Celsija, tad uz augstām ražām mēs vienkārši nevaram cerēt. Kartupeļi ziedēja aptuveni trīs nedēļas vēlāk nekā ierasts, un pie šī lietus un aukstuma arī neizskatās, ka tie pietiekami nobriedīs. Kopumā skatoties, kartupeļu raža būs mēnesi vēlāk, kā rezultātā kartupeļu novākšana arī sāksies krietni vēlāk.»

Vienlaikus viņa norāda, ka līdzīga situācija ir ķiplokiem un sīpoliem. Ja iepriekšējā gadā izžāvētus ķiplokus un sīpolus sākām tirgot jūlija pirmajā pusē, tad šogad tikai augusta sākumā. Vietējo dārzeņu trūkumu nokompensē cenas, kas ir gandrīz līdzvērtīgas pavasara un vasaras sākuma cenām. Šogad aukstuma ietekmē Latvijas produkts būs dārgāks, jo vienkārši neaug, nīkuļo, nopūst.

Turpinot, viņa saka: «Tajā pašā laikā masveidā tiek importēti dārzeņi, samaisīti ar vietējiem un gala rezultāta pircējam uzdoti par pašmāju audzēto. Mēs esam kopējā Eiropas Savienības tirgū un ir jānotirgo visa saražotā produkcija, bet nedrīkst samaisīt dažādu valstu produktus un uzdot par vietējo.»

Tāpat Zemnieku saeima vadība un biedri cer uz samazināto PVN augļiem un dārzeņiem. Šogad ir vietējo produktu trūkums un tā ir ļoti labvēlīga augsne, lai varētu piekopt negodīgu tirdzniecību ar importa dārzeņiem, kā rezultātā visi ielu stūri plaukst un zeļ.

Jautājums par samazināto PVN augļiem un dārzeņiem regulāri tiek atlikts, jo nav politiskās gribas to ieviest, savu uzskatu pauž biedri.

«Tāpat ļoti ceram uz vienādiem spēles noteikumiem visiem, jo šobrīd tiem, kas strādā pēc noteikumiem un cenšas nodokļus gan aprēķināt, gan samaksāt, skābeklis arvien vairāk tiek piegriezts, savukārt pārējie, kam nodokļu maksāšana ir nesvarīga, turpina peldēt kā nieres taukos,» tā izsakās  Zemnieku saeima vadība un biedri.

Ref: 225.000.103.1249


Pievienot komentāru

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka.