bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ļaunprātīgu maksātnespējas procesu dēļ Latvija zaudējusi jau 665 miljonus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus. Laika posmā no 2008. līdz 2014.gadam ļaunprātīgu maksātnespējas procesu rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi jau 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo desmit gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, – secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas – pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

«Maksātnespējas process ir ļoti svarīgs normālas, veselīgas uzņēmējdarbības un investīciju vides faktors, taču nav noslēpums, ka Latvijā tas nestrādā efektīvi. Pētījums to apstiprina un pirmo reizi Latvijā parāda, cik maksātnespējas procesa nepilnības ir izmaksājušas uzņēmējiem, valstij un nodokļu maksātājiem. Salīdzinot zaudējumu apmērus, jāsaka, ka sešu gadu laikā zaudētie 665 miljoni eiro ir teju tikpat, cik valsts gadā atvēl izglītības sistēmas uzturēšanai. Ņemot vērā, ka zaudējumi aprēķināti piesardzīgi, droši var apgalvot, ka maksātnespējas procesa nekvalitatīvās uzraudzības un kontroles sistēmas, kā arī procesu ļaunprātīgās izmantošanas sekas uz tautsaimniecību patiesībā ir vēl plašākas,» stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Izplatītākās maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes uzņēmumos, kuros novēroti pārkāpumi, ir īpašnieku un adreses maiņa īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Īpašnieku maiņa fiksēta 83% gadījumu, savukārt adreses maiņa – 57%. Bieži uzņēmumos konstatēta arī valdes maiņa pirms maksātnespējas procesa, laika novilcināšana, priekšlaicīgi pārtraucot tiesiskās aizsardzības procesu, un fiktīvu kreditoru radīšana. Lai nodrošinātu sev labvēlīgāku maksātnespējas procesa rezultātu un iegūtu sev lojālu maksātnespējas administratoru, ir notikušas manipulācijas ar administratoru rindu. Par maksātnespējas procesa, iespējams, ļaunprātīgu izmantošanu liecina arī liels no kreditoriem saņemto sūdzību skaits.

Vismaz viena ļaunprātīga maksātnespējas procesa pazīme novērota teju 1 500 uzņēmumos Latvijā, kuriem pasludināta maksātnespēja, turklāt jo vērtīgāks uzņēmums, jo biežāk šādas pazīmes konstatētas. Pētījuma rezultāti iezīmē arī citu satraucošu tendenci – 54% maksātnespējas administratoru ir administrējuši vismaz trīs uzņēmumus ar kādu no četrām ļaunprātīgām pazīmēm, kas varētu liecināt arī par iespējamu maksātnespējas administratora iesaisti (uzņēmuma adreses maiņa, vienlaikus nemainot valdi un īpašniekus, fiktīvi kreditori, tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana īsu laiku pēc tā pasludināšanas, kā arī manipulācijas ar administratoru rindu).

«Ir apsveicami, ka Latvijā ir labs maksātnespējas procesa regulējums un to ir atzinuši un novērtējuši arī OECD un ārvalstu eksperti. Tomēr likumam ir jātiek pareizi piemērotam arī praksē – lai pārtrauktu turpmāku zaudējumu nodarīšanu uzņēmējiem, valstij un nodokļu maksātājiem, jābūt konkrētai, izlēmīgai rīcībai. Neieviešot visaptverošu maksātnespējas procesu uzraudzību, kā arī nepaaugstinot iesaistīto amatpersonu kompetenci, nākamo desmit gadu laikā zaudējumi var sasniegt 852 miljonus eiro. Jau tagad var novērot, ka samazinās jaunas investīcijas tautsaimniecībā, zūd uzņēmēju uzticība tiesiskumam, iedzīvotāji zaudē darba vietas un emigrē, kas veicina arī konkurētspējas samazināšanos,» norāda Greiškalns.

Maksātnespējas procesu uzraudzību un kontroli Latvijā būtiski apgrūtina visaptverošas informācijas trūkums, ar ko ik dienas saskaras tiesībsargājošās un maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes, jo lielākā daļa jeb 60% maksātnespējas administratoru maksātnespējas ziņojumos likumā prasīto informāciju norāda tikai daļēji vai nenorāda vispār. Turklāt, ja ziņojumā tikusi sniegta informācija par maksātnespējas procesu, to ir sarežģīti apkopot, jo nav izstrādāta standartizēta maksātnespējas procesu ziņojumu elektroniskā veidlapa, tādēļ ziņojumi tiek iesniegti dažādos failu formātos.

«Lai uzlabotu maksātnespējas procesa uzraudzību, būtu nepieciešams ieviest elektronisko datu sistēmu, kas darbotos līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā sistēma EDS. Informācijas pieejamība sniegtu iespēju noteikt, kā strādā ikviens maksātnespējas administrators, kā arī veicinātu pārdomātu un uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanu gan politiskajā, gan administratīvajā līmenī,» komentē ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa.

Pētījums veikts 2015.gadā, analizējot 9 512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, kā arī Maksātnespējas Administrācijas, Lursoft, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī finanšu un nefinanšu institūciju dokumentus un datus.

Ref: 102.000.102.12350


Pievienot komentāru

  1. IZBIJUSI OPTIMISTE saka:

    Vai ļaunprātības, vai stulbuma dēļ?varbūt IR pētījums? JO MANĀMI KA lv POLITIKU PAR GUDRU, UZSKATĪT CITTAUTIEŠIEM ĀRPUS LV ROBEŽĀM IR PAGŖŪTI

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.