bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Ļaunprātīgu maksātnespējas procesu dēļ Latvija zaudējusi jau 665 miljonus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus. Laika posmā no 2008. līdz 2014.gadam ļaunprātīgu maksātnespējas procesu rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi jau 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo desmit gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, – secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas – pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

«Maksātnespējas process ir ļoti svarīgs normālas, veselīgas uzņēmējdarbības un investīciju vides faktors, taču nav noslēpums, ka Latvijā tas nestrādā efektīvi. Pētījums to apstiprina un pirmo reizi Latvijā parāda, cik maksātnespējas procesa nepilnības ir izmaksājušas uzņēmējiem, valstij un nodokļu maksātājiem. Salīdzinot zaudējumu apmērus, jāsaka, ka sešu gadu laikā zaudētie 665 miljoni eiro ir teju tikpat, cik valsts gadā atvēl izglītības sistēmas uzturēšanai. Ņemot vērā, ka zaudējumi aprēķināti piesardzīgi, droši var apgalvot, ka maksātnespējas procesa nekvalitatīvās uzraudzības un kontroles sistēmas, kā arī procesu ļaunprātīgās izmantošanas sekas uz tautsaimniecību patiesībā ir vēl plašākas,» stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Izplatītākās maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes uzņēmumos, kuros novēroti pārkāpumi, ir īpašnieku un adreses maiņa īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Īpašnieku maiņa fiksēta 83% gadījumu, savukārt adreses maiņa – 57%. Bieži uzņēmumos konstatēta arī valdes maiņa pirms maksātnespējas procesa, laika novilcināšana, priekšlaicīgi pārtraucot tiesiskās aizsardzības procesu, un fiktīvu kreditoru radīšana. Lai nodrošinātu sev labvēlīgāku maksātnespējas procesa rezultātu un iegūtu sev lojālu maksātnespējas administratoru, ir notikušas manipulācijas ar administratoru rindu. Par maksātnespējas procesa, iespējams, ļaunprātīgu izmantošanu liecina arī liels no kreditoriem saņemto sūdzību skaits.

Vismaz viena ļaunprātīga maksātnespējas procesa pazīme novērota teju 1 500 uzņēmumos Latvijā, kuriem pasludināta maksātnespēja, turklāt jo vērtīgāks uzņēmums, jo biežāk šādas pazīmes konstatētas. Pētījuma rezultāti iezīmē arī citu satraucošu tendenci – 54% maksātnespējas administratoru ir administrējuši vismaz trīs uzņēmumus ar kādu no četrām ļaunprātīgām pazīmēm, kas varētu liecināt arī par iespējamu maksātnespējas administratora iesaisti (uzņēmuma adreses maiņa, vienlaikus nemainot valdi un īpašniekus, fiktīvi kreditori, tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana īsu laiku pēc tā pasludināšanas, kā arī manipulācijas ar administratoru rindu).

«Ir apsveicami, ka Latvijā ir labs maksātnespējas procesa regulējums un to ir atzinuši un novērtējuši arī OECD un ārvalstu eksperti. Tomēr likumam ir jātiek pareizi piemērotam arī praksē – lai pārtrauktu turpmāku zaudējumu nodarīšanu uzņēmējiem, valstij un nodokļu maksātājiem, jābūt konkrētai, izlēmīgai rīcībai. Neieviešot visaptverošu maksātnespējas procesu uzraudzību, kā arī nepaaugstinot iesaistīto amatpersonu kompetenci, nākamo desmit gadu laikā zaudējumi var sasniegt 852 miljonus eiro. Jau tagad var novērot, ka samazinās jaunas investīcijas tautsaimniecībā, zūd uzņēmēju uzticība tiesiskumam, iedzīvotāji zaudē darba vietas un emigrē, kas veicina arī konkurētspējas samazināšanos,» norāda Greiškalns.

Maksātnespējas procesu uzraudzību un kontroli Latvijā būtiski apgrūtina visaptverošas informācijas trūkums, ar ko ik dienas saskaras tiesībsargājošās un maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes, jo lielākā daļa jeb 60% maksātnespējas administratoru maksātnespējas ziņojumos likumā prasīto informāciju norāda tikai daļēji vai nenorāda vispār. Turklāt, ja ziņojumā tikusi sniegta informācija par maksātnespējas procesu, to ir sarežģīti apkopot, jo nav izstrādāta standartizēta maksātnespējas procesu ziņojumu elektroniskā veidlapa, tādēļ ziņojumi tiek iesniegti dažādos failu formātos.

«Lai uzlabotu maksātnespējas procesa uzraudzību, būtu nepieciešams ieviest elektronisko datu sistēmu, kas darbotos līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā sistēma EDS. Informācijas pieejamība sniegtu iespēju noteikt, kā strādā ikviens maksātnespējas administrators, kā arī veicinātu pārdomātu un uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanu gan politiskajā, gan administratīvajā līmenī,» komentē ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa.

Pētījums veikts 2015.gadā, analizējot 9 512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, kā arī Maksātnespējas Administrācijas, Lursoft, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī finanšu un nefinanšu institūciju dokumentus un datus.

Ref: 102.000.102.12350


Pievienot komentāru

  1. IZBIJUSI OPTIMISTE teica:

    Vai ļaunprātības, vai stulbuma dēļ?varbūt IR pētījums? JO MANĀMI KA lv POLITIKU PAR GUDRU, UZSKATĪT CITTAUTIEŠIEM ĀRPUS LV ROBEŽĀM IR PAGŖŪTI

    +1 0 -1 0

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».