bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Ļaunprātīgu maksātnespējas procesu dēļ Latvija zaudējusi jau 665 miljonus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus. Laika posmā no 2008. līdz 2014.gadam ļaunprātīgu maksātnespējas procesu rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi jau 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo desmit gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, – secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas – pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

«Maksātnespējas process ir ļoti svarīgs normālas, veselīgas uzņēmējdarbības un investīciju vides faktors, taču nav noslēpums, ka Latvijā tas nestrādā efektīvi. Pētījums to apstiprina un pirmo reizi Latvijā parāda, cik maksātnespējas procesa nepilnības ir izmaksājušas uzņēmējiem, valstij un nodokļu maksātājiem. Salīdzinot zaudējumu apmērus, jāsaka, ka sešu gadu laikā zaudētie 665 miljoni eiro ir teju tikpat, cik valsts gadā atvēl izglītības sistēmas uzturēšanai. Ņemot vērā, ka zaudējumi aprēķināti piesardzīgi, droši var apgalvot, ka maksātnespējas procesa nekvalitatīvās uzraudzības un kontroles sistēmas, kā arī procesu ļaunprātīgās izmantošanas sekas uz tautsaimniecību patiesībā ir vēl plašākas,» stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Izplatītākās maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes uzņēmumos, kuros novēroti pārkāpumi, ir īpašnieku un adreses maiņa īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Īpašnieku maiņa fiksēta 83% gadījumu, savukārt adreses maiņa – 57%. Bieži uzņēmumos konstatēta arī valdes maiņa pirms maksātnespējas procesa, laika novilcināšana, priekšlaicīgi pārtraucot tiesiskās aizsardzības procesu, un fiktīvu kreditoru radīšana. Lai nodrošinātu sev labvēlīgāku maksātnespējas procesa rezultātu un iegūtu sev lojālu maksātnespējas administratoru, ir notikušas manipulācijas ar administratoru rindu. Par maksātnespējas procesa, iespējams, ļaunprātīgu izmantošanu liecina arī liels no kreditoriem saņemto sūdzību skaits.

Vismaz viena ļaunprātīga maksātnespējas procesa pazīme novērota teju 1 500 uzņēmumos Latvijā, kuriem pasludināta maksātnespēja, turklāt jo vērtīgāks uzņēmums, jo biežāk šādas pazīmes konstatētas. Pētījuma rezultāti iezīmē arī citu satraucošu tendenci – 54% maksātnespējas administratoru ir administrējuši vismaz trīs uzņēmumus ar kādu no četrām ļaunprātīgām pazīmēm, kas varētu liecināt arī par iespējamu maksātnespējas administratora iesaisti (uzņēmuma adreses maiņa, vienlaikus nemainot valdi un īpašniekus, fiktīvi kreditori, tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana īsu laiku pēc tā pasludināšanas, kā arī manipulācijas ar administratoru rindu).

«Ir apsveicami, ka Latvijā ir labs maksātnespējas procesa regulējums un to ir atzinuši un novērtējuši arī OECD un ārvalstu eksperti. Tomēr likumam ir jātiek pareizi piemērotam arī praksē – lai pārtrauktu turpmāku zaudējumu nodarīšanu uzņēmējiem, valstij un nodokļu maksātājiem, jābūt konkrētai, izlēmīgai rīcībai. Neieviešot visaptverošu maksātnespējas procesu uzraudzību, kā arī nepaaugstinot iesaistīto amatpersonu kompetenci, nākamo desmit gadu laikā zaudējumi var sasniegt 852 miljonus eiro. Jau tagad var novērot, ka samazinās jaunas investīcijas tautsaimniecībā, zūd uzņēmēju uzticība tiesiskumam, iedzīvotāji zaudē darba vietas un emigrē, kas veicina arī konkurētspējas samazināšanos,» norāda Greiškalns.

Maksātnespējas procesu uzraudzību un kontroli Latvijā būtiski apgrūtina visaptverošas informācijas trūkums, ar ko ik dienas saskaras tiesībsargājošās un maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes, jo lielākā daļa jeb 60% maksātnespējas administratoru maksātnespējas ziņojumos likumā prasīto informāciju norāda tikai daļēji vai nenorāda vispār. Turklāt, ja ziņojumā tikusi sniegta informācija par maksātnespējas procesu, to ir sarežģīti apkopot, jo nav izstrādāta standartizēta maksātnespējas procesu ziņojumu elektroniskā veidlapa, tādēļ ziņojumi tiek iesniegti dažādos failu formātos.

«Lai uzlabotu maksātnespējas procesa uzraudzību, būtu nepieciešams ieviest elektronisko datu sistēmu, kas darbotos līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā sistēma EDS. Informācijas pieejamība sniegtu iespēju noteikt, kā strādā ikviens maksātnespējas administrators, kā arī veicinātu pārdomātu un uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanu gan politiskajā, gan administratīvajā līmenī,» komentē ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa.

Pētījums veikts 2015.gadā, analizējot 9 512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, kā arī Maksātnespējas Administrācijas, Lursoft, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī finanšu un nefinanšu institūciju dokumentus un datus.

Ref: 102.000.102.12350


Pievienot komentāru

  1. IZBIJUSI OPTIMISTE teica:

    Vai ļaunprātības, vai stulbuma dēļ?varbūt IR pētījums? JO MANĀMI KA lv POLITIKU PAR GUDRU, UZSKATĪT CITTAUTIEŠIEM ĀRPUS LV ROBEŽĀM IR PAGŖŪTI

    +1 0 -1 0

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.