bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Latvijas ceļu būvētājs: Iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar valdības prioritātēm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUDivas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka primāri būtu jāuzlabo valsts reģionālās nozīmes autoceļu stāvoklis. Savukārt 59% aptaujāto pauž pārliecību, ka patlaban būtu jāremontē vietējās nozīmes (pašvaldību) autoceļi, noskaidrots biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) veiktajā pētījumā.

Biedrība norāda, ka ņemot vērā esošās ceļu nozares finansējuma prognozes, paredzams, ka šāda viedokļa piekritēju Latvijā kļūs arvien vairāk.

Eksperti skaidro, ka patlaban iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar valdības prioritātēm. «Nodokļu reformā ceļu nozare ir aizmirsta, valdība būtiskāko uzmanību pievērš tikai valsts galvenajiem autoceļiem, kuru remontam atšķirībā no vietējiem ceļiem ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.»

LCB pārstāvji pauž: «Jāatceras, ka aiz katra reģionālā un vietējā ceļa ir reāli Latvijas iedzīvotāji – gan privātpersonas, gan uzņēmēji, kas nevēlas paļauties uz tukšiem solījumiem un grib reālu risinājumu paredzamā nākotnē. Tādēļ, piemēram, Brunavas pagasts Bauskas novadā šopavasar pieprasīja izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar vietējo ceļu slikto stāvokli, autoceļā Vidzemes šoseja-Drusti-Jaunpiebalga iedzīvotāji stādīja kartupeļus, un Amatas novada pašvaldība izsludināja akciju Brūk ceļi, brūk dzīves

Ceļu sliktā kvalitāte negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību un arī Latvijas ekonomiku kopumā. Kā liecina pētījuma rezultāti, puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtē, ka slikto ceļu dēļ uzņēmējdarbība Latvijā ārpus lielajām pilsētām daudzviet sezonāli ir nopietni apgrūtināta. 41% iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmējiem nākas tērēt nesamērīgi daudz līdzekļu autotransporta remontos.

Teju katrs trešais (37%) respondents pauž viedokli, ka slikto ceļu dēļ uzņēmējdarbība ārpus lielajām pilsētām daudzviet ir pastāvīgi apgrūtināta, savukārt katrs piektais aptaujātais atzīst, ka uzņēmējiem pašiem dažkārt nākas ieguldīt līdzekļus ceļu remontos. Tikai 5% aptaujāto domā, ka autoceļu stāvoklis uzņēmējdarbību Latvijā īpaši neietekmē.

LCB uzsver, ka aptaujas rezultātus apliecina arī vienas no lielākajām Vārkavas novada lauksaimniecības, kokapstrādes un mežistrādes saimniecībām Šņepstu Jaunāres ražošanas vadītājs Jānis Šņepsts. Viņa pārstāvētais uzņēmums sliktā grants ceļa Rožupe–Špoģi dēļ uz nenoteiktu laiku pārtraucis kokapstrādi.

«Ceļu sliktais stāvoklis samazina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un rada zaudējumus arī mājsaimniecību līmenī. Pētījums iezīmē absurdu situāciju – katram piektajam aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam pēdējo gadu laikā slikta ceļu stāvokļa dēļ ir bijušas grūtības saņemt kādu no valsts pakalpojumiem (piemēram, apmeklēt kādu iestādi, apmeklēt ārstu, pietiekami ātri neieradās neatliekamā medicīniskā palīdzība, u.tml.). 11% no šiem respondentiem ar šādām grūtībām nācies saskarties pat vairākkārtīgi,» turpina LCB pārstāvis.

Tāpat 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuru mājsaimniecībā izmanto automašīnu, apliecina, ka pēdējā gada laikā viņiem ir nācies vienu vai vairākas reizes labot automašīnu ceļu sliktās kvalitātes radītu bojājumu dēļ. 19% aptaujāto auto sliktās ceļu kvalitātes dēļ nācies labot vienu reizi, 28% autoservisā vērsušies divas līdz trīs reizes, bet 21% – četras vai vairāk reizes.

Aptuveni trešdaļa (36%) aptaujāto norāda, ka ceļu un tiltu remontiem un uzturēšanai vajadzētu novirzīt pilnībā visus līdzekļus no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem un nodevām.

Līdzīga aptaujāto daļa (32%) domā, ka ceļu un tiltu remontiem un uzturēšanai vajadzētu novirzīt vismaz 80% no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem un nodevām, bet aptuveni katrs trešais – ka 50%. Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka pašreizējais finansēšanas apjoms (24%) ir atbilstošs.

LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzīst, ka aizvien palielinās plaisa starp valsts galveno autoceļu un reģionālo un vietējo ceļu stāvokli. Cēlonis tam esot nepietiekamais finansējums.

Bērziņš skaidro, ka Finanšu ministrija iespēju palielināt finansējumu ceļiem saista ar budžeta prognozes pārpildi. «Ja, sākot no 2018.gada, valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem būs lielāki par prognozēto, tad šo starpību jeb atlikumu, kas ir lielāks par prognozēto, novirzīs ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Protams, garantijas, ka prognoze tiks pārpildīta, nav, un šāda nostāja nevairo nozares optimismu un pārliecību par rītdienu.»

Finansējums ir nepietiekams, Valsts autoceļu sakārtošanas programmas izpilde atpaliek no plāna, Nacionālās attīstības plāns tiek ignorēts. Netiek pildīti solījumi Eiropas Komisijai palielināt finansējumu ceļiem no valsts budžeta, kas Latvijai draud ar finanšu korekciju līdz pat 133,5 miljoniem eiro, turpina Bērziņš.

LCB aicina vieglprātīgi neizvairīties no risinājuma meklēšanas. ›Lai ceļu būves nozare un pasūtītājs – valsts un pašvaldības – paspētu paveikt nepieciešamos priekšdarbus (projektēšana, izsoles u.t.t.) 2019. un 2020.gada sezonām, lēmumi jāpieņem jau šogad, un tos nedrīkst atlikt uz laiku pēc Saeimas vēlēšanām, kad būs jauna valdība. Neizlēmības rezultātā valsts var pazaudēt gan 2019. un 2020.gadu sezonas, gan pašu ceļu būves nozari, gan ceļu kvalitāti, nemaz jau nerunājot par pasludināto «ekonomisko uzrāvienu», turpina LCB pāstāvji. 

Pētījumu šī gada martā īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Tajā piedalījās 1 005 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ref:224.000.103.939


Pievienot komentāru

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Iepirkumā par Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju uzvarējusi Rere būve 1

Valsts nekustamie īpašumi iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības Rere būve 1 piedāvājums.

Katoļu arhibīskaps Austrālijā notiesāts par bērnu seksuālas izmantošanas slēpšanu

Tiesa Austrālijā atzinusi kādu katoļu baznīcas arhibīskapu vainīgu par bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu slēpšanu, kas notikusi 1970.gados. Adelaidas arhibīskaps kļuvis par augstāko katoļu garīdznieku pasaulē, kurš apsūdzēts un atzīts par vainīgu šādā noziegumā.

Lindermanu atbrīvo no apcietinājuma

Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 21.maijā, nolēma atbrīvot no apcietinājuma aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu, kā arī par masu nekārtību organizēšanu turēto prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu.

Mentorus bēgļiem par pusmiljonu eiro nodrošinās Latvijas Sarkanais Krusts

Turpmāko pusotru gadu sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu sniegs biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, informē Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

Krievijas pirmā peldošā atomelektrostacija sasniedz Arktiku

Pēc ceļa cauri Baltijas jūrai, Krievijas pirmā peldošā atomelektrostacija nonākusi Barenca jūras ostā Murmanskā, lai gatavotos tālākam ceļam uz Krievijas tālajiem austrumiem.

Latvijā tuvākajos gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1 000 eiro

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1 000 eiro, prezentējot jaunāko bankas Nordic Outlook apskatu, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī Latvijas bankās sarucis par 27,1%

Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 27,1% jeb 2,185 miljardiem eiro un marta beigās veidoja 5,869 miljardus eiro, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Pēc 12 gadiem Latvijā baptistiem jauns bīskaps

Latvijas Baptistu draudžu savienības 19.maija kongresā bīskapa amatā uz nākamajiem četriem gadiem tika ievēlēts mācītājs Kaspars Šterns, vēsta LBDS izpilddirektore Žanna Drūnese.

KP atļauj automašīnu un rezerves daļu vairumtirgotāju apvienošanos

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru Auto-Bon Oy iegūst izšķirošu ietekmi pār KW Bruun Baltic OU, iegādājoties tā kapitāldaļas 100% apmērā no Dānijā reģistrētas sabiedrības Interdan Bil A/S.

Plānota plašāka diskusiju par ST sprieduma ietekmi uz valsts un baznīcu attiecībām

Saeimas Prezidijam lūgts atbalstīt parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas sanāksmes organizēšanu par Satversmes tiesas sprieduma ietekmi uz valsts un baznīcu attiecībām un normatīvo regulējumu.

Nacionālā apvienība premjera amatam kā kandidātu izvirza Robertu Zīli

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) valde nolēmusi uz 13.Saeimas vēlēšanām Ministru prezidenta amatam kā kandidātu virzīt Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli, informē NA.

Jaunākie komentāri