bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.04.2017 | Vārda dienas: Terēze, Gundega
LatviaLatvija

Latvijas ceļu būvētājs: Iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar valdības prioritātēm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUDivas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka primāri būtu jāuzlabo valsts reģionālās nozīmes autoceļu stāvoklis. Savukārt 59% aptaujāto pauž pārliecību, ka patlaban būtu jāremontē vietējās nozīmes (pašvaldību) autoceļi, noskaidrots biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) veiktajā pētījumā.

Biedrība norāda, ka ņemot vērā esošās ceļu nozares finansējuma prognozes, paredzams, ka šāda viedokļa piekritēju Latvijā kļūs arvien vairāk.

Eksperti skaidro, ka patlaban iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar valdības prioritātēm. «Nodokļu reformā ceļu nozare ir aizmirsta, valdība būtiskāko uzmanību pievērš tikai valsts galvenajiem autoceļiem, kuru remontam atšķirībā no vietējiem ceļiem ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.»

LCB pārstāvji pauž: «Jāatceras, ka aiz katra reģionālā un vietējā ceļa ir reāli Latvijas iedzīvotāji – gan privātpersonas, gan uzņēmēji, kas nevēlas paļauties uz tukšiem solījumiem un grib reālu risinājumu paredzamā nākotnē. Tādēļ, piemēram, Brunavas pagasts Bauskas novadā šopavasar pieprasīja izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar vietējo ceļu slikto stāvokli, autoceļā Vidzemes šoseja-Drusti-Jaunpiebalga iedzīvotāji stādīja kartupeļus, un Amatas novada pašvaldība izsludināja akciju Brūk ceļi, brūk dzīves

Ceļu sliktā kvalitāte negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību un arī Latvijas ekonomiku kopumā. Kā liecina pētījuma rezultāti, puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtē, ka slikto ceļu dēļ uzņēmējdarbība Latvijā ārpus lielajām pilsētām daudzviet sezonāli ir nopietni apgrūtināta. 41% iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmējiem nākas tērēt nesamērīgi daudz līdzekļu autotransporta remontos.

Teju katrs trešais (37%) respondents pauž viedokli, ka slikto ceļu dēļ uzņēmējdarbība ārpus lielajām pilsētām daudzviet ir pastāvīgi apgrūtināta, savukārt katrs piektais aptaujātais atzīst, ka uzņēmējiem pašiem dažkārt nākas ieguldīt līdzekļus ceļu remontos. Tikai 5% aptaujāto domā, ka autoceļu stāvoklis uzņēmējdarbību Latvijā īpaši neietekmē.

LCB uzsver, ka aptaujas rezultātus apliecina arī vienas no lielākajām Vārkavas novada lauksaimniecības, kokapstrādes un mežistrādes saimniecībām Šņepstu Jaunāres ražošanas vadītājs Jānis Šņepsts. Viņa pārstāvētais uzņēmums sliktā grants ceļa Rožupe–Špoģi dēļ uz nenoteiktu laiku pārtraucis kokapstrādi.

«Ceļu sliktais stāvoklis samazina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un rada zaudējumus arī mājsaimniecību līmenī. Pētījums iezīmē absurdu situāciju – katram piektajam aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam pēdējo gadu laikā slikta ceļu stāvokļa dēļ ir bijušas grūtības saņemt kādu no valsts pakalpojumiem (piemēram, apmeklēt kādu iestādi, apmeklēt ārstu, pietiekami ātri neieradās neatliekamā medicīniskā palīdzība, u.tml.). 11% no šiem respondentiem ar šādām grūtībām nācies saskarties pat vairākkārtīgi,» turpina LCB pārstāvis.

Tāpat 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuru mājsaimniecībā izmanto automašīnu, apliecina, ka pēdējā gada laikā viņiem ir nācies vienu vai vairākas reizes labot automašīnu ceļu sliktās kvalitātes radītu bojājumu dēļ. 19% aptaujāto auto sliktās ceļu kvalitātes dēļ nācies labot vienu reizi, 28% autoservisā vērsušies divas līdz trīs reizes, bet 21% – četras vai vairāk reizes.

Aptuveni trešdaļa (36%) aptaujāto norāda, ka ceļu un tiltu remontiem un uzturēšanai vajadzētu novirzīt pilnībā visus līdzekļus no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem un nodevām.

Līdzīga aptaujāto daļa (32%) domā, ka ceļu un tiltu remontiem un uzturēšanai vajadzētu novirzīt vismaz 80% no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem un nodevām, bet aptuveni katrs trešais – ka 50%. Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka pašreizējais finansēšanas apjoms (24%) ir atbilstošs.

LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzīst, ka aizvien palielinās plaisa starp valsts galveno autoceļu un reģionālo un vietējo ceļu stāvokli. Cēlonis tam esot nepietiekamais finansējums.

Bērziņš skaidro, ka Finanšu ministrija iespēju palielināt finansējumu ceļiem saista ar budžeta prognozes pārpildi. «Ja, sākot no 2018.gada, valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem būs lielāki par prognozēto, tad šo starpību jeb atlikumu, kas ir lielāks par prognozēto, novirzīs ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Protams, garantijas, ka prognoze tiks pārpildīta, nav, un šāda nostāja nevairo nozares optimismu un pārliecību par rītdienu.»

Finansējums ir nepietiekams, Valsts autoceļu sakārtošanas programmas izpilde atpaliek no plāna, Nacionālās attīstības plāns tiek ignorēts. Netiek pildīti solījumi Eiropas Komisijai palielināt finansējumu ceļiem no valsts budžeta, kas Latvijai draud ar finanšu korekciju līdz pat 133,5 miljoniem eiro, turpina Bērziņš.

LCB aicina vieglprātīgi neizvairīties no risinājuma meklēšanas. ›Lai ceļu būves nozare un pasūtītājs – valsts un pašvaldības – paspētu paveikt nepieciešamos priekšdarbus (projektēšana, izsoles u.t.t.) 2019. un 2020.gada sezonām, lēmumi jāpieņem jau šogad, un tos nedrīkst atlikt uz laiku pēc Saeimas vēlēšanām, kad būs jauna valdība. Neizlēmības rezultātā valsts var pazaudēt gan 2019. un 2020.gadu sezonas, gan pašu ceļu būves nozari, gan ceļu kvalitāti, nemaz jau nerunājot par pasludināto «ekonomisko uzrāvienu», turpina LCB pāstāvji. 

Pētījumu šī gada martā īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Tajā piedalījās 1 005 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ref:224.000.103.939


Pievienot komentāru

Ar informācijas tehnoloģijām pārbaudīs piemērotību karavīra statusam

Aizsardzības ministrijā trešdien, 3.maijā, plkst.11.00, parakstīs līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izstrādāt modernu personības novērtēšanas sistēmu, kas tiks izmantota Nacionālo bruņoto spēku personāla atlasē.

Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Pieejams 24,8 milj. eiro ERAF finansējums Inčukalna gudrona dīķu sanācijai

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Strīķe sniegusi paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe piektdien, 28.aprīlī, izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB.

Stradiņa slimnīcas infrastruktūrai pieejami 64 miljoni eiro no ERAF

Ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūrā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir paredzēts vairāk nekā 91 miljons eiro, no tiem 64 miljoni – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Aizdomas par apzinātu provokāciju Olaines novadā; VVD lūdz uzsākt kriminālprocesu

Valsts vides dienests piektdien, 28.aprīlī, or nosūtījis lūgumu Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar nesankcionētajām noziedzīgajām darbībām, ko nezināmas personas, bez saskaņošanas ar VVD, veikušas īpašumā Ekolauks Olaines novadā, kur agrāk atradusies Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve. VVD pieļauj, ka ir notikusi apzināta provokācija

Ārlietu ministrijā: Eiropas attīstības sadarbības politika mainīsies

«Eiropai un Āfrikai ir jāsadarbojas patiesā partnerība jau no pašiem pirmsākumiem, jo mūs ietekmē tie paši ekonomiskie, drošības un ar migrāciju saistītie izaicinājumi,» uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Autovadītāju ievērībai: Pēcpusdienā Pierīgā ir iespējami sastrēgumi

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Auto līzinga uzņēmums: Latvijas privātā auto parka vidējais vecums turpina pieaugt

Auto līzinga Mogo neto peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016.gada periodu, BNN vēsta uzņēmumā.

Pēdējā laikā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā.

Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj.

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 miljoni eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 miljoniem eiro, par datiem ziņo Finanšu ministrija.

Igaunijā apstiprina likumprojektu par savvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.aprīlī, apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu, kas paredz izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, ierobežojot savvaļas sugu dzīvnieku publisku izrādīšanu, tostarp arī izmantošanu cirkā. Tuvākajā laikā par likumprojektu būs jābalso Igaunijas parlamentam.

ERGO: Pēdējo sešu gadu laikā interese par veselības apdrošināšanu ir diezgan maza

Viens no lielākajiem izaicinājumiem privātpersonu veselības apdrošināšanā ir cilvēku attieksme un izpratnes trūkums par tās būtību, tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Rīgā: Būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums

Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; biržu indeksi kāpj ASV, bet sarūk Eiropā

Naftas cenas pasaulē rītā piektdienas, 28.aprīlī, rītā pieaug pēc tam, kad ceturtdien, 27.aprilī, tās nokritās līdz mēneša zemākajai atzīmei. Ceturtdien, 27. aprīlī, naftas cenas samazinājums saistāms ar ieguves atsākšanu Lībijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,5%

Šogad martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Martā būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1%

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3%, strādnieku darba samaksa – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

Akcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

VNT pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas prouduktu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2017.gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas produktu (2016.gadā – 2,7 miljonus tonnu), savukārt SIA LatRosTrans transportēja 1,5 miljonus tonnu (2016.gadā – 1,6 miljonus tonnu).

Mūrniece: Kremļa agresīvā uzvedība ir drauds mūsu reģionam

Amerikas Savienoto Valstu nepārtraukta militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroša, lai stātos pretī reģiona drošības izaicinājumiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu.

Par dalību Sīrijas konfliktā jaunietim piespriež četru gadu cietumsodu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 27.aprīlī, piesprieda četru gadu cietumsodu Mārtiņam Grīnbergam par dalību Sīrijas konfliktā.

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu. No tiem 600km tiks uzklāts mīkstais asfalts, bet 215 km tiks veikta virsmas apstrāde.

Igaunijā ar ziemas riepām atļauj braukt līdz 7.maijam

Neraksturīgi vēso laikapstākļu dēļ Igaunijas Ceļu pārvalde nākusi klajā ar lēmumu paildzināt periodu, kurā autovadītājiem atļauts braukt ar radžotām ziemas riepām vēl pirmajā maija nedēļā.

Igauņu TransferWise atvērs biroju Singapūrā

Igaunijas uzņēmēju vadītais naudas pārvedumu uzņēmums TransferWise paziņojis par ieceri atvērt Āzijas reģionālo biroju Singapūrā.

Pētījums: Palielinās Baltijas valstu tūristu skaits ceļojumiem uz ASV

Vasaras ceļojumu sezonā Baltijas valstu tūristi priekšroku dod lidojumiem uz Āziju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, savukārt populārākās valstis, kurās baltieši labprāt ceļo ar auto, ir Itālija, Spānija un Vācija - tā liecina ceļojumu aģentūras Estravel un auto nomas uzņēmuma Budget apkopotā informācija.

Jaunākie komentāri