bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.08.2017 | Vārda dienas: Valgudis, Ralfs, Vitālijs
LatviaLatvija

Latvijas ceļu būvētājs: Iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar valdības prioritātēm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUDivas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka primāri būtu jāuzlabo valsts reģionālās nozīmes autoceļu stāvoklis. Savukārt 59% aptaujāto pauž pārliecību, ka patlaban būtu jāremontē vietējās nozīmes (pašvaldību) autoceļi, noskaidrots biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) veiktajā pētījumā.

Biedrība norāda, ka ņemot vērā esošās ceļu nozares finansējuma prognozes, paredzams, ka šāda viedokļa piekritēju Latvijā kļūs arvien vairāk.

Eksperti skaidro, ka patlaban iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar valdības prioritātēm. «Nodokļu reformā ceļu nozare ir aizmirsta, valdība būtiskāko uzmanību pievērš tikai valsts galvenajiem autoceļiem, kuru remontam atšķirībā no vietējiem ceļiem ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.»

LCB pārstāvji pauž: «Jāatceras, ka aiz katra reģionālā un vietējā ceļa ir reāli Latvijas iedzīvotāji – gan privātpersonas, gan uzņēmēji, kas nevēlas paļauties uz tukšiem solījumiem un grib reālu risinājumu paredzamā nākotnē. Tādēļ, piemēram, Brunavas pagasts Bauskas novadā šopavasar pieprasīja izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar vietējo ceļu slikto stāvokli, autoceļā Vidzemes šoseja-Drusti-Jaunpiebalga iedzīvotāji stādīja kartupeļus, un Amatas novada pašvaldība izsludināja akciju Brūk ceļi, brūk dzīves

Ceļu sliktā kvalitāte negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību un arī Latvijas ekonomiku kopumā. Kā liecina pētījuma rezultāti, puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtē, ka slikto ceļu dēļ uzņēmējdarbība Latvijā ārpus lielajām pilsētām daudzviet sezonāli ir nopietni apgrūtināta. 41% iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmējiem nākas tērēt nesamērīgi daudz līdzekļu autotransporta remontos.

Teju katrs trešais (37%) respondents pauž viedokli, ka slikto ceļu dēļ uzņēmējdarbība ārpus lielajām pilsētām daudzviet ir pastāvīgi apgrūtināta, savukārt katrs piektais aptaujātais atzīst, ka uzņēmējiem pašiem dažkārt nākas ieguldīt līdzekļus ceļu remontos. Tikai 5% aptaujāto domā, ka autoceļu stāvoklis uzņēmējdarbību Latvijā īpaši neietekmē.

LCB uzsver, ka aptaujas rezultātus apliecina arī vienas no lielākajām Vārkavas novada lauksaimniecības, kokapstrādes un mežistrādes saimniecībām Šņepstu Jaunāres ražošanas vadītājs Jānis Šņepsts. Viņa pārstāvētais uzņēmums sliktā grants ceļa Rožupe–Špoģi dēļ uz nenoteiktu laiku pārtraucis kokapstrādi.

«Ceļu sliktais stāvoklis samazina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un rada zaudējumus arī mājsaimniecību līmenī. Pētījums iezīmē absurdu situāciju – katram piektajam aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam pēdējo gadu laikā slikta ceļu stāvokļa dēļ ir bijušas grūtības saņemt kādu no valsts pakalpojumiem (piemēram, apmeklēt kādu iestādi, apmeklēt ārstu, pietiekami ātri neieradās neatliekamā medicīniskā palīdzība, u.tml.). 11% no šiem respondentiem ar šādām grūtībām nācies saskarties pat vairākkārtīgi,» turpina LCB pārstāvis.

Tāpat 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuru mājsaimniecībā izmanto automašīnu, apliecina, ka pēdējā gada laikā viņiem ir nācies vienu vai vairākas reizes labot automašīnu ceļu sliktās kvalitātes radītu bojājumu dēļ. 19% aptaujāto auto sliktās ceļu kvalitātes dēļ nācies labot vienu reizi, 28% autoservisā vērsušies divas līdz trīs reizes, bet 21% – četras vai vairāk reizes.

Aptuveni trešdaļa (36%) aptaujāto norāda, ka ceļu un tiltu remontiem un uzturēšanai vajadzētu novirzīt pilnībā visus līdzekļus no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem un nodevām.

Līdzīga aptaujāto daļa (32%) domā, ka ceļu un tiltu remontiem un uzturēšanai vajadzētu novirzīt vismaz 80% no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem un nodevām, bet aptuveni katrs trešais – ka 50%. Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka pašreizējais finansēšanas apjoms (24%) ir atbilstošs.

LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzīst, ka aizvien palielinās plaisa starp valsts galveno autoceļu un reģionālo un vietējo ceļu stāvokli. Cēlonis tam esot nepietiekamais finansējums.

Bērziņš skaidro, ka Finanšu ministrija iespēju palielināt finansējumu ceļiem saista ar budžeta prognozes pārpildi. «Ja, sākot no 2018.gada, valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem būs lielāki par prognozēto, tad šo starpību jeb atlikumu, kas ir lielāks par prognozēto, novirzīs ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Protams, garantijas, ka prognoze tiks pārpildīta, nav, un šāda nostāja nevairo nozares optimismu un pārliecību par rītdienu.»

Finansējums ir nepietiekams, Valsts autoceļu sakārtošanas programmas izpilde atpaliek no plāna, Nacionālās attīstības plāns tiek ignorēts. Netiek pildīti solījumi Eiropas Komisijai palielināt finansējumu ceļiem no valsts budžeta, kas Latvijai draud ar finanšu korekciju līdz pat 133,5 miljoniem eiro, turpina Bērziņš.

LCB aicina vieglprātīgi neizvairīties no risinājuma meklēšanas. ›Lai ceļu būves nozare un pasūtītājs – valsts un pašvaldības – paspētu paveikt nepieciešamos priekšdarbus (projektēšana, izsoles u.t.t.) 2019. un 2020.gada sezonām, lēmumi jāpieņem jau šogad, un tos nedrīkst atlikt uz laiku pēc Saeimas vēlēšanām, kad būs jauna valdība. Neizlēmības rezultātā valsts var pazaudēt gan 2019. un 2020.gadu sezonas, gan pašu ceļu būves nozari, gan ceļu kvalitāti, nemaz jau nerunājot par pasludināto «ekonomisko uzrāvienu», turpina LCB pāstāvji. 

Pētījumu šī gada martā īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Tajā piedalījās 1 005 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ref:224.000.103.939


Pievienot komentāru

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos apmācīti vairāk nekā 1 160 zemessargu

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos militārās pamatapmācības un kolektīvās apmācības nometnēs, kā arī dažādos profesionālajos kursos apmācīti jau vairāk nekā 1 160 zemessargu no 2.Vidzemes, 3.Latgales un 4.Kurzemes brigādes.

FM: Nākamgad budžeta izdevumiem papildus varētu atvēlēt ap 79 miljoniem eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, pauž  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Izbeigts kriminālprocess par iespējamām manipulācijām ar Ventspils naftas akcijām

Valsts policija pirms aptuveni pusgada izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesnieguma par iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar AS Ventspils nafta akcijām, pavēsta VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Antāne atzīst, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē ir traģiska

Tranzīta jomas situāciju Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne skaidro kā traģisku. Kravu apjoma kritums ir vērojams kopš 2012.gada. Viņa min arī to, ka, atskatoties nesenā pagātnē, pērnais gads bijis viens no sliktākajiem gadiem Latvijas tranzīta vēsturē, RīgaTV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu saka eksperte.

Pulks: Rīgas bērnudārzos ēdināšanai jābūt bez maksas

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks nosūtījis vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, pieprasot nekavējoties veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumu 2018.gada Rīgas pilsētas budžeta projektā, lai nākamajā gadā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visiem Rīgas pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.

Daugavpiliešu deputāts Eigims pamet koalīciju ar Saskaņu

Daugavpils partija Mūsu partija, kuras saraksta līderis ir Rihards Eigims, ir nolēmusi izstāties no koalīcijas Daugavpils domē ar Saskaņu.

Pētījums: Trūcīgās mājsaimniecības no nodokļu reformas iegūs maz

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: Tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra Biceps veiktās izpētes rezultāti.

Iedzīvotāji vislabprātāk izvēlas dzīvokļus lietuviešu projektos un «hruščovkās»

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos - tā liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Pūce: Vai nu Kučinskim ir atmiņa kā zelta zivtiņai, vai vienkārši savus izteikums neuztver nopietni

Partija Latvijas attīstībai aicina premjeru Māri Kučinski apliecināt solījumu Latvijas nodokļu maksātājiem nemainīt nodokļus tuvākos trīs gadus, šāds aicinājums pieņemts, ņemot vērā otrdienas, 22.augusta, Ministru kabineta sēdē izskanējušo informāciju, ka tiks meklētas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai.

ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju VID

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes ir teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīvais vilnis: Ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā varētu būt apmēram 40%

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, saka zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

VID: Restorānos lielākoties konstatēti pārkāpumi ar nelegālo nodarbinātību

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien, 23.augustā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

23.augustā visa Eiropa piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, teikts Eiropas parlamenta ziņojumā.

Līdz ar ūdensvada avāriju izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos

No trešdienas, 23.augusta, pulksten 10.45 līdz nākamās nedēļas pirmdienai, 28.augustam, saistībā ar ūdensvada avārijas seku likvidēšanu Krišjāņa Valdemāra ielā un Raiņa bulvārī, slēgts labais pagrieziens no Krišjāņa Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri, vēsta Rīgas satiksme.

FKTK izsniedz atļauju AS Latvijas Centrālais depozitārijs sniegt pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus.

Nespējot atrast lētus būvniekus, Liepājas cietuma celtniecība varētu ieilgt

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, pēc valdības sēdes otrdien, 22.augustā, pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.