bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.03.2017 | Vārda dienas: Eiženija, Ženija
LatviaLatvija

LDDK: Latvija riskē arī turpmāk būt par valsti, kur dzīves līmenis ir zemāks nekā ES

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone

Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā – tā 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Šī gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk, norāda LDDK.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Vienlaikus jāakcentē, ka pati pievienošanās vien nedos gaidītos rezultātus valsts tautsaimniecības attīstībai, ja netiks savlaicīgi pabeigta OECD rekomendāciju ieviešana un notiks vilcināšanās ar atbildīgu un drosmīgu lēmumu pieņemšanu, norāda LDDK.

Lai paustu kopīgu redzējumu uz darāmajiem darbiem, sadarbības un sociālā dialoga principiem, LDDK kā viens no valdības sociālajiem partneriem 9.augustā parakstīja vienošanos ar Ministru prezidentu, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Zinātņu akadēmiju par priekšnoteikumiem, kas nepieciešami tautsaimniecības attīstībai. Tas viesa optimismu un radīja priekšnoteikumus nepieciešamo reformu īstenošanai, lai gala rezultātā mainītu nelabvēlīgo emigrācijas tendenci, straujāk kāpinot iekšzemes kopproduktu un uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī paaugstinot iedzīvotāju drošību, pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

«Atliekot vai izvairoties no nepieciešamajām reformām, Latvija riskē arī turpmāk būt par valsti, kur iedzīvotāju dzīves līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, no kuras cilvēki brauc prom labākas dzīves meklējumos, kur valstij katastrofāli trūkst naudas izglītībai, valsts drošībai, veselības aprūpei, transporta infrastruktūrai un citām neatliekamām vajadzībām,» turpina Meņģelsone.

Vienam no vienošanās punktiem plānots pievērsties jau nākamgad, vidēja termiņa nodokļu politikas izveides kontekstā – solidaritātes nodokļa pārskatīšana, jo jau šī gada dati parādīja, kādas sekas ir radījusi solidaritātes nodokļa ieviešana.

«Sasteigta, neizvērtēta solidaritātes nodokļa ieviešana ir mainījusi nodokļu maksātāju uzvedību un radījusi zaudējumus valsts budžetā,» uzsver Meņģelsone, paskaidrojot, ka dati par šī nodokļa iekasēšanu astoņos mēnešos liecina – lai gan kopumā solidaritātes nodoklis ir ienesis papildu līdzekļus budžetā, kopumā lielo algu saņēmēju skaits ir samazinājies un līdz ar to ilgākā laika periodā ietekme uz budžetu būs negatīva. Kopumā tas neveicina izaugsmi un nodokļu sistēmu padara arvien neizdevīgāku vidējiem un lielajiem nodokļu maksātājiem.

LDDK turpinās strādāt pie tā, lai šis jautājums tiktu risināts vidēja termiņa nodokļu politikas veidošanas ietvaros.

Viens no LDDK uzdevumiem jaunajai valdībai bija strādāt pie tā, lai uzlabotu rādītājus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas novērtējuma Doing Business reitingā, un rudenī klajā nākušie dati liecina, ka šis mērķis ir sasniegts un Latvijai izdevies pakāpties uz 14. vietu 189 valstu vērtējumā. Tiesa tik labi nav veicies Globālās konkurētspējas ziņojumā, kur ne tikai nav panākts uzlabojums, bet pat esam noslīdējuši reitingā zemāk līdz 49.vietai. «Latvijas novērtējums ir būtiski zemāks pozīcijās, kas saistītas ar valsts pārvaldes birokrātiju, valsts infrastruktūras attīstību, veselības aprūpi un izglītības politiku, Latvijas nodokļu likmēm un to regulējumu, kā arī darba tirgus efektivitāti. Līdz ar to kopējais Latvijas konkurētspējas novērtējums, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, ir par piecām vietām zemāks,» skaidro Meņģelsone.

Kā vienu no pozitīvajiem šī gada sasniegumiem LDDK min Saeimas lēmumu par grozījumiem Maksātnespējas likumā. Jaunais regulējums ir tikai viens no pirmajiem pasākumiem ceļā uz maksātnespējas procesa sakārtošanu un uzņēmēji sagaida, ka darbs pie tā tiks turpināts, lai Latvijā veidotu tiesisku un investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi.

Neskatoties uz atsevišķiem izņēmumiem, kopumā šo gadu var raksturot ar vārdu «sadarbība». Lai gan LDDK uzskata, ka strauji pēdējā brīža lēmumi budžeta un nodokļu jautājumos nav labā prakse, uzņēmēji uzsver, ka ar Ministru prezidenta Kučinska valdību ir izveidojies aktīvs, abpusēji ieinteresēts un uz rezultātu vērsts dialogs.

Nākamajā gadā ir ļoti svarīgi turpināt iesākto dialogu un atrast kopīgu valodu un izpratni, strādājot pie Nodokļu politikas stratēģijas līdz 2021.gadam. Tā parādīs, vai uzņēmēju intereses ir ņemtas vērā un vai politikas veidotāji un valdības pārstāvji ir izpratuši, ka nodokļu politika var būt labs ierocis tautsaimniecības attīstībai un uzņēmumu izaugsmei, vai arī tieši pretēji – kļūt par uzņēmumu attīstību bremzējošu faktoru.

LDDK kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru jau ir sagatavojusi savus priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu. Sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība.

Būtiski nodokļu politikas kontekstā ir risināt jautājumu par darbinieku sociālo nodrošināšanu, jo šī jautājuma atstāšana novārtā ne tik tālā nākotnē var radīt nepatīkamas sekas un spriedzi iedzīvotāju sociālajai drošībai. LDDK ieskatā ir svarīgi domāt par obligātās veselības apdrošināšanas komponentes iekļaušanu jau esošajā sociālā nodokļa likmē.

Tautsaimniecības attīstības kontekstā viens no uzdevumiem nākamajā gadā ir pārskatīt Obligātā iepirkuma komponenti (OIK) elektroenerģijai, ņemot vērā, ka OIK slogs tieši lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem patlaban ir ārkārtīgi liels un tas neveicina šo uzņēmumu konkurētspēju un samazina industrijas pārstāvjiem iespējas investēt un nodrošināt algu pieaugumu.

«Mūsu kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu,» uzsver Meņģelsone.

Ref: 102.000.102. 14200


Pievienot komentāru

  1. borcin teica:

    nav nekads brinums ! Latvijaa lidz vel shodien rule komunisti-chekisti un parejie sudzagli

    +1 0 -1 0

  2. AAA teica:

    Viss pareizi. Pacēla minimālās algas, bet samazināja neapliekamo minimumu (nu jau līdz 60 €) – pluss pie mīnusa, rezultātā 6 miljoni no minimālās algas saņēmējiem nost un valsts kasei kabatā. Nu vai tad tas cels dzīves līmeni, ja šitā aptīrīs pašus nabadzīgākos un neaizsargātos iedzīvotājus?

    +1 0 -1 0

  3. Noverotajs. teica:

    Prezidents un premjers savas runas labi visu pienem un liek visus likumus realizet,bet nav kas izpilda.Visi savejie nav kas parbauda notiekoso.Jaker mazie,jo tie nespej atpirkties.

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jaunākie komentāri