bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Leiškalns: Strādāsim ar to, kas paliek pāri Krievijas ostās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns

«Ja mēs neņemam vērā Jauno zīda ceļu un Ķīnas kravas, par ko tagad runā, tad Latvijas ostas ir radītas un to pirmais nolūks ir apkalpot Krievijas un bijušās Padomju Savienības izejvielu resursus. Tāpēc ir radusies Rīgas osta un galu galā Rīga,» uzskata Latvijas ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns.

«Ir skaidrs, ka mēs strādāsim ar to, kas paliek pāri Krievijas ostās, un paliek pāri ļoti daudz. Maskavas – Pēterburgas dzelzceļa līnija ir pārslogota, tātad kaut kas ir jānovirza uz Latviju. Tikko pasaulē augs pieprasījums pēc kravām, šī pārslogotība būs vēl lielāka – rūda, sāļi, ķīmiskās kravas ir mūsu perspektīva, sākums un gals,» intervijā Latvijas Radio raidījumā Aktuālā intervija uzsver Leiškalns.

«Mums ir iespējas pārorientēt savu ekonomisko struktūru, bet to realizācija prasa milzīgu darbu, ne tikai vāvuļošanu, bet arī domāšanu. Darbaspēka resursi, iedzīvotāju skaita sarukums, milzīgais infrastruktūras daudzums, kas jāuztur, ir Latvijas problēmas. Daudz runā un daudz dara IT biznesā, kas gan neaizstās tranzīta biznesu, kas nodarbina ļoti daudz cilvēku. Tranzītu mēs saglabāsim. Tā nekad nebūs, ka tik sakārtotas ostas kā Latvijā, būs bez darba. Tranzīts Latvijā noteikti eksistēs pēc 2020.gada, un es domāju, ka pēc 2050.gada tas būs daudz tālāk uzsprausts. Visu nosaka dzelzceļa infrastruktūra, un ja Krievijas mērķis būtu mums iegriezt politiski, viņi vienkārši pārgrieztu sliežu ceļus. Taču tas nenotiek, jo arī viņiem pašiem tas ir neizdevīgi un patreizējā situācijā viņiem jāmēģina pārdot un nogādāt pie patērētāja ko tikai var un tādos apjomos, kādos ņem,» uzskata Leiškalns.

Pēc viņa sacītā, paziņojumi par Krievijas kravu samazināšanos uz Latvijas ostām regulāri izskan kopš 90.gadu beigām, jo Krievijas nolūks ir savas kravas kraut caur savām ostām. «Vai tā šobrīd spēj nodrošināt savu kravu pārkraušanu caur savām ostām, es domāju, ka nē, jo Maskavas – Pēterburgas dzelzceļa līnija ir ļoti noslogota. Tas, ka Krievija naftas produktus cenšas nekraut pa dzelzceļu, bet pa cauruļvadiem, tā radot problēmas arī savam dzelzceļam, ir cita lieta. Mums ar šiem paziņojumiem ir jārēķinās,» norāda Leiškalns, vienlaikus piebilstot – kamēr Latvijas un visas Baltijas ostas spēs piedāvāt labākus, drošākus un lētākus apstākļus, tikmēr arī kravas nāks tur, kur ir izdevīgāk un drošāk.

Viņaprāt, «Latvijas ostas – Rīga un Ventspils, Liepāja mazāk – šobrīd ir gatavas jebkuru kravu pārkraušanai. Taču jāņem vērā, ka ekonomiskā situācija Eiropā un pasaulē kopumā stagnē. Jāskatās uz tādām lietām kā rubļa kurss, kas šajā gadījumā ir ārkārtīgi svarīgs – jo zemāks dolārs un augstāks rublis, jo Latvijas ostām un dzelzceļam ir izdevīgāk, tādēļ, ka tarifs uzreiz ir konkurētspējīgāks.»

BNN jau rakstīja – kamēr nozares speciālisti, uzņēmēji, Pasaules banka, Ārlietu ministrijas padomniece brīdina Latvijas valdību par steidzami nepieciešamiem stratēģiskiem uzlabojumiem tranzītbiznesā un raksturo esošo situāciju nozarē, īpaši kravas kritumu, kā dramatisku, Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns jau iepriekš izteicies, ka nekas ārkārtējs nav noticis un šāds iznākums bijis paredzams.

Leiškalns gan septembra beigās intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā uzsvēra, ka plāni, kas attiecas uz Krievijas politiku un tās kravu koncentrēšanu savās ostās un līdz ar to zināmo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, bijuši zināmi jau 90-to gadu beigās. Vienlaikus intervijā viņš nenāca klajā ar piedāvājumu gūzmu, kā risināt šo sasāpējušos, un kā izrādās, sen zināmo situāciju, taču vairākkārt izcēla, ka Rīgas brīvostā viss ir kārtībā, un tā savu 10% kravas kritumu bija jau ieplānojusi.

Kamēr Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors vairākkārtīgi cildināja Rīgas ostu, kurā pats darbojies, vienotu viedokli par visu trīs Latvijas ostu nozīmību un Latvijas kopējās tautsaimniecības interešu izcelšanu pauda ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore un biedrības Baltijas asociācija – tranzīts un loģistika prezidente Inga Antāne.

Antāne uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas ir trīs lielas ostas, un visas trīs nedrīkst tikt aizmirstas, jo tās cieši ietekmē visas Latvijas tautsaimniecību. Biedrības prezidente uzsvēra, ka ir nepieciešams skaidrs, visām trim Latvijas ostām vienots tarifs, veicinot nevis savstarpēju konkurenci Latvijā, bet tieši Latvijas konkurenci pasaulē.

Ja lietuvieši un baltkrievi līdzīgā globālā situācijā ir parūpējušies, lai viņu ostās būtu pieaugums, Latvijai ir jāsēžas pie viena galda un jāpanāk vienota stratēģija, kas ostām palīdzētu izcelt Latvijas pievilcību tranzīta nozarē globālā mērogā, nevis esot katra pašai par sevi. «Latvijā nav tikai viena osta, ļoti lielas investīcijas ir ieguldītas Ventspils un Liepājas ostās. Kopējais apjoms krīt, pat ja Rīgai viss ir kārtībā. Tas nozīmē ka tautsaimniecība zaudē,» norādīja Antāne.

Arī ārlietu ministra padomniece Sondore atzīmēja, ka sarunas un kopēja stratēģija īpaši ir nozīmīga laikā, kad šī gada novembrī ar steigu tuvojas 16+1 samits, kas ne tikai ir viens no atspērieniem Latvijas ekonomikai, bet arī šobrīd «viena no mūsu galvenajām cerībām».

«Un tagad, kad Ķīna patiesībā lemj, un arī Krievija lemj par investīcijām Jaunajā Zīda ceļā, pa kurieni nāks šīs investīcijas, pa kurieni šis dzelzceļa ceļš ies, pa kurieni nāks Ķīnas un tā reģiona kravas no Eiropas atpakaļ, tas ir, saprotiet, tāds «zelta» brīdis. Tas ceļa gals var beigties arī Klaipēdā, arī Tallinā, arī Polijā, arī Vācijā. Būs ļoti liela cīņa par to, kur būs galapunkts (..) Piedodiet, bet to izšķirs mūsu spēja reaģēt uz šo situāciju,» uzsvēra Sondore.

Antāne papildināja, ka «tieši tāpēc ir tapusi atklātā vēstule, jo nozares pārstāvji, respektīvi, mēs – tie, kuri kraus kravas, kuriem būtu jābūt gataviem, mēs neesam informēti, un tas ir pagaidām nožēlojami.»

Kā vēstīts, Antāne jau iepriekš norādījusi, ka «esošā situācija tranzīta nozarē iezīmējas dramatiska, īpaši ņemot vērā, ka šī  nozare ir otra lielākā un Latvijas ekonomikā gadā ienes miljardu eiro. No amatpersonām izskan, ka kaut kas tiek darīts, tiek gatavoti vienoti tarifi, taču mūs neviens nav informējis, kāds izskatās šis vienotais piedāvājums un konkurētspējīgais tarifs.»

«Šobrīd ir jābūt gatavam Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam, taču šī dokumenta nav, kas ir svarīgs, lai saprastu, kā tālāk attīstīties. Bija jābūt vienotam piedāvājumam uz Ķīnas samitu, kas notiks no 4. līdz 7.novembrim, kad Latviju apmeklēs, varētu teikt, pasaules lielākās ekonomikas premjers. Ir septembra otrā puse, taču es neesmu redzējusi šo piedāvājumu. Piedāvājumu nevar izstrādāt bez uzņēmēju, stividoru iesaistes, kas strādā ostās. Pat ja šis piedāvājums ir, mēs neesam viņu redzējuši un par viņu diskutējuši, taču novembrī ir vienīgā iespēja Ķīnas uzņēmējiem parādīt savu piedāvājumu,» iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvērusi Antāne.

Tāpat vēstīts, ka BATL vairākkārt ir vērsis atbildīgo institūciju uzmanību uz sadarbības iespējām Ķīnas virzienā, tostarp, izstrādājot priekšlikumus sadarbības koordinēšanai 16+1 ietvaros, kā rezultātā Latvija ir uzņēmusies galvenā koordinatora lomu starp Baltijas valstīm.

Iniciatīva 16+1 ietver savstarpējas sadarbības veicināšanu dažādās nozarēs, tostarp transporta un loģistikas, kur plānots pārdalīt desmit miljardus eiro. Šajā sadarbības modelī ietilpst 11 Eiropas Savienības (ES) jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna.

Ref: 102.000.102.13662


Pievienot komentāru

  1. njā teica:

    vai šāds cilvēks ir tiesīgs būt par asociācijas vadītāju, ja tik mierīgi un priecīgi samierinās ar kaut kādām paliekām un pārpalikumiem, nevis iet uz maksimumu? tāpēc jau esam tur, kur esam…

    +1 0 -1 0

  2. privātais teica:

    šitas džeks, kur papūš, tur ir. ja siltas kabatas, tad nekādu pretenziju arī nav.

    +1 0 -1 0

  3. vitālijs teica:

    Leiškalns–:)D
    neatceros kad ,taču kauta kas notika Saeimas namā un ārā bija pulcējusies tauta.Neatminu ko ,taču kāds deputāts publiski paziņoja ,ka viņi tur esot varonību izdarījuši.Nu un tur ar Leiškalns uzpeldēja .un kad kāds no tautas viņam ko uzprasīja ,tas vienkārši pateica ::Atpisies.
    un kad cilvēks pārjautāja ,ko šis teicis ,tad Leiškalns apķērās un teica ,ka neko .
    Tā bija tiešraide pa TV.

    +1 0 -1 0

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.

EK: Pastāv risks, ka nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību

Pastāv risks, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji to palielinās, intervijā Latvijas Radio ir sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.