bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Leiškalns: Strādāsim ar to, kas paliek pāri Krievijas ostās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns

«Ja mēs neņemam vērā Jauno zīda ceļu un Ķīnas kravas, par ko tagad runā, tad Latvijas ostas ir radītas un to pirmais nolūks ir apkalpot Krievijas un bijušās Padomju Savienības izejvielu resursus. Tāpēc ir radusies Rīgas osta un galu galā Rīga,» uzskata Latvijas ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns.

«Ir skaidrs, ka mēs strādāsim ar to, kas paliek pāri Krievijas ostās, un paliek pāri ļoti daudz. Maskavas – Pēterburgas dzelzceļa līnija ir pārslogota, tātad kaut kas ir jānovirza uz Latviju. Tikko pasaulē augs pieprasījums pēc kravām, šī pārslogotība būs vēl lielāka – rūda, sāļi, ķīmiskās kravas ir mūsu perspektīva, sākums un gals,» intervijā Latvijas Radio raidījumā Aktuālā intervija uzsver Leiškalns.

«Mums ir iespējas pārorientēt savu ekonomisko struktūru, bet to realizācija prasa milzīgu darbu, ne tikai vāvuļošanu, bet arī domāšanu. Darbaspēka resursi, iedzīvotāju skaita sarukums, milzīgais infrastruktūras daudzums, kas jāuztur, ir Latvijas problēmas. Daudz runā un daudz dara IT biznesā, kas gan neaizstās tranzīta biznesu, kas nodarbina ļoti daudz cilvēku. Tranzītu mēs saglabāsim. Tā nekad nebūs, ka tik sakārtotas ostas kā Latvijā, būs bez darba. Tranzīts Latvijā noteikti eksistēs pēc 2020.gada, un es domāju, ka pēc 2050.gada tas būs daudz tālāk uzsprausts. Visu nosaka dzelzceļa infrastruktūra, un ja Krievijas mērķis būtu mums iegriezt politiski, viņi vienkārši pārgrieztu sliežu ceļus. Taču tas nenotiek, jo arī viņiem pašiem tas ir neizdevīgi un patreizējā situācijā viņiem jāmēģina pārdot un nogādāt pie patērētāja ko tikai var un tādos apjomos, kādos ņem,» uzskata Leiškalns.

Pēc viņa sacītā, paziņojumi par Krievijas kravu samazināšanos uz Latvijas ostām regulāri izskan kopš 90.gadu beigām, jo Krievijas nolūks ir savas kravas kraut caur savām ostām. «Vai tā šobrīd spēj nodrošināt savu kravu pārkraušanu caur savām ostām, es domāju, ka nē, jo Maskavas – Pēterburgas dzelzceļa līnija ir ļoti noslogota. Tas, ka Krievija naftas produktus cenšas nekraut pa dzelzceļu, bet pa cauruļvadiem, tā radot problēmas arī savam dzelzceļam, ir cita lieta. Mums ar šiem paziņojumiem ir jārēķinās,» norāda Leiškalns, vienlaikus piebilstot – kamēr Latvijas un visas Baltijas ostas spēs piedāvāt labākus, drošākus un lētākus apstākļus, tikmēr arī kravas nāks tur, kur ir izdevīgāk un drošāk.

Viņaprāt, «Latvijas ostas – Rīga un Ventspils, Liepāja mazāk – šobrīd ir gatavas jebkuru kravu pārkraušanai. Taču jāņem vērā, ka ekonomiskā situācija Eiropā un pasaulē kopumā stagnē. Jāskatās uz tādām lietām kā rubļa kurss, kas šajā gadījumā ir ārkārtīgi svarīgs – jo zemāks dolārs un augstāks rublis, jo Latvijas ostām un dzelzceļam ir izdevīgāk, tādēļ, ka tarifs uzreiz ir konkurētspējīgāks.»

BNN jau rakstīja – kamēr nozares speciālisti, uzņēmēji, Pasaules banka, Ārlietu ministrijas padomniece brīdina Latvijas valdību par steidzami nepieciešamiem stratēģiskiem uzlabojumiem tranzītbiznesā un raksturo esošo situāciju nozarē, īpaši kravas kritumu, kā dramatisku, Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns jau iepriekš izteicies, ka nekas ārkārtējs nav noticis un šāds iznākums bijis paredzams.

Leiškalns gan septembra beigās intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā uzsvēra, ka plāni, kas attiecas uz Krievijas politiku un tās kravu koncentrēšanu savās ostās un līdz ar to zināmo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, bijuši zināmi jau 90-to gadu beigās. Vienlaikus intervijā viņš nenāca klajā ar piedāvājumu gūzmu, kā risināt šo sasāpējušos, un kā izrādās, sen zināmo situāciju, taču vairākkārt izcēla, ka Rīgas brīvostā viss ir kārtībā, un tā savu 10% kravas kritumu bija jau ieplānojusi.

Kamēr Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors vairākkārtīgi cildināja Rīgas ostu, kurā pats darbojies, vienotu viedokli par visu trīs Latvijas ostu nozīmību un Latvijas kopējās tautsaimniecības interešu izcelšanu pauda ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore un biedrības Baltijas asociācija – tranzīts un loģistika prezidente Inga Antāne.

Antāne uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas ir trīs lielas ostas, un visas trīs nedrīkst tikt aizmirstas, jo tās cieši ietekmē visas Latvijas tautsaimniecību. Biedrības prezidente uzsvēra, ka ir nepieciešams skaidrs, visām trim Latvijas ostām vienots tarifs, veicinot nevis savstarpēju konkurenci Latvijā, bet tieši Latvijas konkurenci pasaulē.

Ja lietuvieši un baltkrievi līdzīgā globālā situācijā ir parūpējušies, lai viņu ostās būtu pieaugums, Latvijai ir jāsēžas pie viena galda un jāpanāk vienota stratēģija, kas ostām palīdzētu izcelt Latvijas pievilcību tranzīta nozarē globālā mērogā, nevis esot katra pašai par sevi. «Latvijā nav tikai viena osta, ļoti lielas investīcijas ir ieguldītas Ventspils un Liepājas ostās. Kopējais apjoms krīt, pat ja Rīgai viss ir kārtībā. Tas nozīmē ka tautsaimniecība zaudē,» norādīja Antāne.

Arī ārlietu ministra padomniece Sondore atzīmēja, ka sarunas un kopēja stratēģija īpaši ir nozīmīga laikā, kad šī gada novembrī ar steigu tuvojas 16+1 samits, kas ne tikai ir viens no atspērieniem Latvijas ekonomikai, bet arī šobrīd «viena no mūsu galvenajām cerībām».

«Un tagad, kad Ķīna patiesībā lemj, un arī Krievija lemj par investīcijām Jaunajā Zīda ceļā, pa kurieni nāks šīs investīcijas, pa kurieni šis dzelzceļa ceļš ies, pa kurieni nāks Ķīnas un tā reģiona kravas no Eiropas atpakaļ, tas ir, saprotiet, tāds «zelta» brīdis. Tas ceļa gals var beigties arī Klaipēdā, arī Tallinā, arī Polijā, arī Vācijā. Būs ļoti liela cīņa par to, kur būs galapunkts (..) Piedodiet, bet to izšķirs mūsu spēja reaģēt uz šo situāciju,» uzsvēra Sondore.

Antāne papildināja, ka «tieši tāpēc ir tapusi atklātā vēstule, jo nozares pārstāvji, respektīvi, mēs – tie, kuri kraus kravas, kuriem būtu jābūt gataviem, mēs neesam informēti, un tas ir pagaidām nožēlojami.»

Kā vēstīts, Antāne jau iepriekš norādījusi, ka «esošā situācija tranzīta nozarē iezīmējas dramatiska, īpaši ņemot vērā, ka šī  nozare ir otra lielākā un Latvijas ekonomikā gadā ienes miljardu eiro. No amatpersonām izskan, ka kaut kas tiek darīts, tiek gatavoti vienoti tarifi, taču mūs neviens nav informējis, kāds izskatās šis vienotais piedāvājums un konkurētspējīgais tarifs.»

«Šobrīd ir jābūt gatavam Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam, taču šī dokumenta nav, kas ir svarīgs, lai saprastu, kā tālāk attīstīties. Bija jābūt vienotam piedāvājumam uz Ķīnas samitu, kas notiks no 4. līdz 7.novembrim, kad Latviju apmeklēs, varētu teikt, pasaules lielākās ekonomikas premjers. Ir septembra otrā puse, taču es neesmu redzējusi šo piedāvājumu. Piedāvājumu nevar izstrādāt bez uzņēmēju, stividoru iesaistes, kas strādā ostās. Pat ja šis piedāvājums ir, mēs neesam viņu redzējuši un par viņu diskutējuši, taču novembrī ir vienīgā iespēja Ķīnas uzņēmējiem parādīt savu piedāvājumu,» iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvērusi Antāne.

Tāpat vēstīts, ka BATL vairākkārt ir vērsis atbildīgo institūciju uzmanību uz sadarbības iespējām Ķīnas virzienā, tostarp, izstrādājot priekšlikumus sadarbības koordinēšanai 16+1 ietvaros, kā rezultātā Latvija ir uzņēmusies galvenā koordinatora lomu starp Baltijas valstīm.

Iniciatīva 16+1 ietver savstarpējas sadarbības veicināšanu dažādās nozarēs, tostarp transporta un loģistikas, kur plānots pārdalīt desmit miljardus eiro. Šajā sadarbības modelī ietilpst 11 Eiropas Savienības (ES) jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna.

Ref: 102.000.102.13662


Pievienot komentāru

  1. njā teica:

    vai šāds cilvēks ir tiesīgs būt par asociācijas vadītāju, ja tik mierīgi un priecīgi samierinās ar kaut kādām paliekām un pārpalikumiem, nevis iet uz maksimumu? tāpēc jau esam tur, kur esam…

    +1 0 -1 0

  2. privātais teica:

    šitas džeks, kur papūš, tur ir. ja siltas kabatas, tad nekādu pretenziju arī nav.

    +1 0 -1 0

  3. vitālijs teica:

    Leiškalns–:)D
    neatceros kad ,taču kauta kas notika Saeimas namā un ārā bija pulcējusies tauta.Neatminu ko ,taču kāds deputāts publiski paziņoja ,ka viņi tur esot varonību izdarījuši.Nu un tur ar Leiškalns uzpeldēja .un kad kāds no tautas viņam ko uzprasīja ,tas vienkārši pateica ::Atpisies.
    un kad cilvēks pārjautāja ,ko šis teicis ,tad Leiškalns apķērās un teica ,ka neko .
    Tā bija tiešraide pa TV.

    +1 0 -1 0

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi

Līdz šī gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Latvijai ir cerības atgūt no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu

Ir cerības, ka Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.

Raidījumā: Starptautiskā prasība pret valsti saistīta ar bēdīgi slaveno Winergy lietu

Norvik bankas pieteikums pret Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā Vašingtonā ir saistīts ar Winergy vēja parka biznesu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Banka pagaidām nav darījusi zināmu, cik lielu summu vēlas no valsts piedzīt. 

Turcija iebrūk Sīrijā, lai vērstos pret kurdu kaujiniekiem

Turcijas sauszemes spēki ir iebrukuši Sīrijas ziemeļos, pastiprinot Ankaras uzbrukumu kurdu kaujinieku vienībām, kuras Turcija uzskata par teroristiskām.

Nedēļas vidū kļūs siltāks un iestāsies atkusnis

Nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt anticiklons. Tikai vietām, galvenokārt valsts ziemeļos, brīžiem gaidāmi nokrišņi - pārsvarā sniegs un slapjš sniegs. Debesis būs mākoņains, tomēr bieži starp mākoņiem uzspīdēs saule, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Pastiprinās biļešu kontroli un paplašinās videonovērošanu autobusos

Lai izskaustu negodprātīgus pasažieru autobusu šoferus, kuri mēdz paņemt no pasažiera naudu, neizsniedzot pretī biļeti, Autotransporta direkcija šogad plāno pastiprināt biļešu kontroli un paplašināt videonovērošanas pieejamību autobusos.

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Jaunākie komentāri