bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.03.2017 | Vārda dienas: Kazimirs, Izidors

Lemberga lieta: Tiesas spriedums parādīs, kā valsts pārvaldīta kopš deviņdesmitajiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 no 2)

Aivars Lembergs

Aivars Lembergs

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori Juris Juriss un Aivis Zalužinskis ir valsts apsūdzības uzturētāji no Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas atstādinātā Aivara Lemberga krimināllietā. Prokuratūra viņu apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā ari par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Kā situāciju apraksta Latvijas Avīze, prokuratūra tiesai šo lietu nodeva 2008.gada augustā, un šobrīd iztiesājamās lietas apjoms sasniedz vairāk nekā 220 sējumus. Smagākais posms tiesas izmeklēšanā – liecinieku uzklausīšana un rakstveida pierādījumu pārbaude – ir pabeigts un, visticamāk, nākamgad būs arī tiesas spriedums. «Šī krimināllieta mums atklāja, kā valsts ir pārvaldīta kopš deviņdesmito gadu sākuma. Kad spriedums stāsies spēkā, to detalizētāk varēs uzzināt arī sabiedrība,» saka Zalužinskis.

Intervijā abi prokurori izsaka pārdomas par to, ka redz TV ekrānos, kā apsūdzētais Aivars Lembergs kopā ar politiķiem lemj par valsti svarīgiem jautājumiem. «Latvijā persona, pret kuru izvirzīta smaga apsūdzība, diemžēl atsevišķu politiķu lokā netraucēti bauda visaugstāko uzticību, turpretī citā gadījumā no šādas personas novēršas. Kāpēc neviens neskrien rokoties, piemēram, ar pedofilijā apsūdzēto?» spriež Juriss.

Kā norāda Zalužinskis – diemžēl izskatās, ka lielai daļai sabiedrības ir diezgan vienaldzīgs jautājums par valsts nākotni, ja jau ievēl šādas personas, kuras augstākajā valsts varas iestādē – parlamentā – sēžas pie viena galda ar personām, kuras tiek apsūdzētas par ļoti nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem, tajā skaitā arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lēmumu pieņemšanu valsts vai pašvaldības vārdā, kuros paši personiski, mantiski ir ieinteresēti. Turklāt sabiedrībai šāda, vismaz no morāles viedokļa apšaubāma, prakse – valstisku lēmumu pieņemšana – tiek pasniegta kā pieņemama.

Juriss pārliecināts, ka jābūt pašsaprotamam, ka katram varas atzaram ir jābūt uzticībai pret citu, respektējot tā lomu demokrātiskā valsti, nevis demonstrējot ar savu darbību nihilismu.

Zalužinskis ar nožēlu atzīst, ka tik un tā kaut kāda sabiedrības daļa vienmēr ticēs solījumiem no vēlēšanām līdz vēlēšanām, neizprotot, kāpēc tā problēma rodas. Bet tā rodas no šādiem cilvēkiem, kas ir pie varas un darbojas tikai savās un savu draugu interesēs.

«Kamēr to nevēlēsies atzīt, tikmēr nekas nemainīsies, viņi atkal balsos par tiem pašiem, varbūt citādā izskatā, citādā uzvalkā. Manuprāt, ir un arī būs nopietns pārbaudījums izaudzināt jaunu paaudzi, kura domās savādāk, rīkosies savādāk – godīgāk un tiesiskāk. Šobrīd var vērot negatīvu tendenci, ka atsevišķas politiskās partijas piesaista jaunus cilvēkus, kurus audzina domāt tāpat kā tos, kas politikā jau kādu laiku ir darbojušies.»

Jautāti, vai Lemberga un viņam tuvu stāvošo personu lieta ir lielākais izaicinājums profesionālajā karjerā, prokurori atbild: «Tik ilgi neesam strādājuši ne pie vienas sevišķi smagu noziegumu lietas. Zināmā mērā tas ir izaicinājums visai tiesu sistēmai – cik tā ir spējīga uzņemties tādas lietas un novest tās līdz tiesiskam iznākumam. Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanā ir bijuši iesaistīti vismaz deviņi prokurori, neskaitot amatā augstākus prokurorus.»

Tiek atzīts, ka lietas izmeklēšanas laikā bija jūtama pretdarbība visos līmeņos – sākot no atsevišķa masu medija vienpusējas informācijas atspoguļošanas un beidzot ar atsevišķu tiesību normu virzīšanu to pieņemšanai.

«Šī krimināllieta vismaz mums atklāja, kā valsts ir pārvaldīta no deviņdesmito gadu sākuma. Šī, iespējams, ir pirmā lieta, kurā liecinošās personas ir pietiekami atklāti izstāstījušas par to, kurā vietā ir tikuši pieņemti valstij svarīgi jautājumi, tajā skaitā tranzīta jautājumi, un cik tie ir bijuši nošķirti no atsevišķu valsts amatpersonu personiskajām interesēm. Kad spriedums stāsies spēkā, to detalizētāk varēs uzzināt arī sabiedrība,» tā Zalužinskis.

Prokurori atzīmē: «Mūsu ieskatā, tā bīstamība ir ne tik vien tajā apstākli, ka persona turpina pildīt pienākumus, kas viņai aizliegti, bet gan tajā, ka šis mehānisms tika izmantots brīdī, kad notika aktīva liecinošo personu pratināšana. Mūsu ieskatā, bija nepieņemami, ka liecinošās personas saskārās ar tādiem pašiem apstākļiem, kādi tie bija pirms kriminālprocesa, proti, liecinošās personas varēja izjust amatpersonas pilnvaru lietošanu viņām nozīmīgos jautājumos, kaut gan tobrīd personai bija piemērots drošības līdzeklis, kas to liedza.»

Zalužinskis norāda, ka reizēm tiesai vienkārši pietrūkst gribas vai drosmes pieņemt lēmumus pēc būtības. Prokuroriem lietā bija pierādījumi, kas balstījās uz vairāku Ventspils domes deputātu iesniegumiem, ka apsūdzētā persona pretdarbojas kriminālprocesā, pārkāpj drošības līdzekli, reāli pildot savus pienākumus un izmantojot savu varu, kas viņam piešķirta kā domes priekšsēdētājam.

«Par to varēja pārliecināties pat no publiskajā telpā izplatītās informācijas. Ja apsūdzētais neievēro piemēroto drošības līdzekli, viņam var piemērot stingrāku drošības līdzekli – policijas uzraudzību, ko īsteno policija, mājas arestu un pat apcietinājumu. Tas liktu apsūdzētajam aizdomāties par savu turpmāko rīcību. Taču valsts apsūdzības uzturētāji tiesā var tikai lūgt, bet lēmumus pieņem tiesa. Mums tie ir jārespektē.»

Zalužinskis stāsta, ka tiesā apsūdzētais Lembergs visai regulāri izrāda sevi visā pilnībā, kāds viņš acīmredzot ir patiesībā. Juriss piebilst, ka vienlāikus tā ir apsūdzētā aizstāvības pozīcija, taču jebkura aizstāvības pozīcija galu galā raksturo pašu cilvēku.

«Spilgti atceros, ka apsūdzētais tiesas zālē pārteicās, sakot, ka viņš esot balsojis par Satversmi, kaut gan droši vien gribēja sacīt, ka balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, un gribēja manā virzienā mest valsts pamatlikuma eksemplāru. Ir brīži, kad var redzēt nesavaldību no apsūdzētā puses, uzrunājot klātesošos ar «tu» vai lietojot tādu izteicienu kā «stāvi pie ratiem», vai prokuroru nodēvējot par «puiku». Tās, protams, ir cilvēka rakstura īpašības, ar kurām prokuroram likuma ietvaros ir jāsamierinās un jāreaģē.»

Par tiesas sēdes kārtības neievērošanu Lembergs ir saņēmis vairākas procesuālās sankcijas – neskaitāmus brīdinājumus un naudas sodu.

«Esmu izmeklējis dažādas sevišķi smagas lietas, pratinājis gan narkotiku tirgotājus, gan kontrabandistus un citus, kas noziedzīgajos grupējumos skaitās ievērojami cilvēki. Bet viņi nekad nav atļāvušies līdzīgas darbības, īpaši pēdējā tiesas sēdē,» stāsta Juriss.

«Reizēm rodas iespaids, ka kriminālās autoritātes tiesai izrāda lielāku cieņu nekā šobrīd Aivars Lembergs,» tā Zalužinskis.

Prokurors Juriss uzsver – ļoti svarīgi ir tas, lai neviens noziedzīgs nodarījums, sabiedrības ieskatā, nepaliek nesodīts.

«Šai lietai ir precedenta nozīme, cik daudz valsts amatpersona drīkst atļauties darīt. Līdz šim tika pieņemts, ka var ārvalstis dibināt dažādas ofšorkompānijas, izveidot veselu kompāniju ķēdi, kuras galā būs patiesais labuma guvējs, kuram Latvijā it kā nav jādeklarē savi ienākumi. Ja tiesa piekritīs valsts apsūdzības viedoklim, spriedums būs signāls, ka tā rīkoties nedrīkst. Šobrīd ir spēkā arī izmaiņas normatīvajos aktos, kur šo jautājumu mēģināts sakārtot detalizētāki, taču neizslēdzu, ka atradīsies gudrinieki, kuriem likums nebūs šķērslis, lai to apietu,» norāda Zalužinskis.

Juriss piebilst, ka aiz šīm visām sarežģītajām juridiskajām konstrukcijām stāv pavisam vienkārša ideja – izņemt Latvijā pelnošo uzņēmumu naudu un noguldīt savām privātajām vajadzībām ārvalstīs.

Runājot par to, ka daudzi ventspilnieki ir apmierināti, jo, lūk, pilsēta ir sakārtota, viss izpucēts.. Juriss saka: «Kad aizbraucu uz citām pilsētām, redzu, ka arī tās ir sakārtotas un skaistas. Ne jau viens cilvēks sakārto pilsētu, daudzi tur ir ieguldījuši savu darbu. Man patīk gan Cēsis, gan Kuldīga, gan Liepāja, arī Rēzekne ir uzposta un līdzīgi arī citas pilsētas. Cilvēkiem ir kļūdaina izpratne par procesiem, domājot, ka viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no viena cilvēka.»

«Ja sabiedrība zinātu, par kādu naudu Ventspils ir uzspodrināta un cik tas bijis godīgi attiecībā pret citiem reģioniem naudas sadales jomā, tad, iespējams, liela sabiedrības daļa būtu neapmierināta,» piebilst Zalužinskis.

Jautāti, kad varētu būt pirmās tiesas instances spriedums, prokurori atbild, ka šogad noteikti nebūs, jo vēl nav sākušās tiesas debates.

Juriss: «Mēs varam prognozēt procesuālo darbību beigu termiņu. Visas liecinošās personas ir nopratinātas, rakstveida pierādījumi pārbaudīti, tātad pats grūtākais un apjomīgākais darbs ir pabeigts, un tagad mēs straujiem soļiem esam pietuvojušies tiesas procesa finišam. Mēs nezinām, cik plašas debates apsūdzēto aizstāvji gatavo, tāpēc grūti spriest, cik ilgi tās risināsies. Lemberga tiesas prāvas pabeigšana varētu būt viens no tiesībsargājošo iestāžu uzdevumiem, sagaidot valsts simtgadi.»

Zalužinskis uzsver, ka gan spriedums, gan sods par apsūdzībā inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir neizbēgams. Vienlaikus Juriss uzskata, ka spriedums šajā krimināllietā droši vien tiks pārsūdzēts gan apelācijas, gan kasācijas kārtībā.

«Tur gan pierādījumi tieši vairs nebūs jāpārbauda, lielāko smagumu iznes pirmā tiesu instance. Piemēram, liecinieki nebūs virs jāpratina, ja nu vienīgi apsūdzētie un viņu aizstāvji pieteiks kādus papildu lieciniekus. Melnais darbs jau būs padarīts, un pēc pārsūdzēšanas tiesas process varēs notikt krietni ātrāk,» skido Zalužinskis.

Jautāti, kāds būtu lielākais gandarījums, pabeidzot šo krimināllietu, Juriss atbild: «Ir bijuši pārdomu brīži par to, ko un kā mēs saprotam ar vārdu «valsts». Šo vārdu valsts apsūdzības uzturētājam tiesas zālē nākas lietot samērā bieži, piemēram, izsakot viedokļus, piesakot lūgumus un citos gadījumos. Jāsaprot, ka prokurora darbā bieži nav jāsaskaras ar pozitīvām emocijām vai plašu atbalstu, bet gandarījums veidojas, ja jūti, ka tavs darbs ir nepieciešams un vajadzīgs – valstij.»

«Gandarījums būs tad, kad mums izdosies pierādīt to, ko esam inkriminējuši. Kā jebkurā lietā, arī šajā prokuroram ir svarīgi cīnīties par taisnīguma atgūšanu, kad izdodas pierādīt izvirzīto apsūdzību, kad tiesa to atzīst par pierādītu. Tas ir gandarījums par padarīto darbu. Tas, vai sabiedrība to novērtēs vai nenovērtēs, ir otršķirīgs jautājums,» tā Zalužinskis.

Ref:103.000.103.100200


Pievienot komentāru

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

Īri Brexit dēļ Latvijā apgūst robežas sargāšanu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt dzeramā ūdens paraugu

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt periodisku dzeramā ūdens paraugu (ēkas siltummezglā un ūdens paraugos kondicionēšanas sistēmā) analizēšanu un profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu arī pēc noslēguma dezinfekcijas veikšanas, vēsta Veselības ministrija.

Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā

Ministru prezidents Māris Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvijā darbu sākusi biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība

Latvijā darbu uzsākusi starptautiskā biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība, kuras uzdevums ir jaunu inovatīvu uzņēmumu un tehnoloģiju attīstītāju sagatavošana investīciju piesaistei InnoEnergy akseleratorā.

EK vēlas rast risinājumus, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem

Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, par prioritāti norāda Ekonomikas ministrija.

Zemi Latvijā neļaus iegādāties ES pilsoņiem, kuri patstāvīgi neuzturas Latvijā

Izmaiņas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā ceturtdien, 23.martā.

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Saeima piekrīt disciplināri sodīto tiesnešu vārdu publiskošanai

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti, paredz Saeimā ceturtdien, 23.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Latvijas šautriņu metēji kvalificējas PDC pasaules kausam

Latvijas šautriņu metēji Madars Razma un Nauris Gleglu izcīnījuši tiesības pārstāvēt Latviju PDC pasaules kausā šautriņu mešanā, kurš no 1.jūnija līdz 4.jūnijam notiks Vācijas pilsētā Frankfurtē un kura kopējais balvu fonds būs 350 tūkstoši eiro.

Eksperti: Interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu

Kibernoziedznieki kļūst arvien viltīgāki, bet viņu sūtītās krāpnieciskās e-pasta vēstules arvien grūtāk atšķirt no parastā e-pasta - interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu, skaidro antivīrusu programmu izstrādātāji eScan.

Rinkēvičs: Latvija atbalsta Starptautiskās koalīcijas cīņu ar Daesh

«Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh ir kļuvusi par ļoti piemērotu un efektīvu instrumentu, lai ievērojami samazinātu Daesh militārās, finansiālās, un rekrutēšanas spējas,» starptautiskās koalīcijas ārlietu ministru sanāksmē pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.