bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.06.2018 | Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš
LatviaLatvija

Lemberga lieta: Tiesas spriedums parādīs, kā valsts pārvaldīta kopš deviņdesmitajiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Aivars Lembergs

Aivars Lembergs

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori Juris Juriss un Aivis Zalužinskis ir valsts apsūdzības uzturētāji no Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas atstādinātā Aivara Lemberga krimināllietā. Prokuratūra viņu apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā ari par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Kā situāciju apraksta Latvijas Avīze, prokuratūra tiesai šo lietu nodeva 2008.gada augustā, un šobrīd iztiesājamās lietas apjoms sasniedz vairāk nekā 220 sējumus. Smagākais posms tiesas izmeklēšanā – liecinieku uzklausīšana un rakstveida pierādījumu pārbaude – ir pabeigts un, visticamāk, nākamgad būs arī tiesas spriedums. «Šī krimināllieta mums atklāja, kā valsts ir pārvaldīta kopš deviņdesmito gadu sākuma. Kad spriedums stāsies spēkā, to detalizētāk varēs uzzināt arī sabiedrība,» saka Zalužinskis.

Intervijā abi prokurori izsaka pārdomas par to, ka redz TV ekrānos, kā apsūdzētais Aivars Lembergs kopā ar politiķiem lemj par valsti svarīgiem jautājumiem. «Latvijā persona, pret kuru izvirzīta smaga apsūdzība, diemžēl atsevišķu politiķu lokā netraucēti bauda visaugstāko uzticību, turpretī citā gadījumā no šādas personas novēršas. Kāpēc neviens neskrien rokoties, piemēram, ar pedofilijā apsūdzēto?» spriež Juriss.

Kā norāda Zalužinskis – diemžēl izskatās, ka lielai daļai sabiedrības ir diezgan vienaldzīgs jautājums par valsts nākotni, ja jau ievēl šādas personas, kuras augstākajā valsts varas iestādē – parlamentā – sēžas pie viena galda ar personām, kuras tiek apsūdzētas par ļoti nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem, tajā skaitā arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lēmumu pieņemšanu valsts vai pašvaldības vārdā, kuros paši personiski, mantiski ir ieinteresēti. Turklāt sabiedrībai šāda, vismaz no morāles viedokļa apšaubāma, prakse – valstisku lēmumu pieņemšana – tiek pasniegta kā pieņemama.

Juriss pārliecināts, ka jābūt pašsaprotamam, ka katram varas atzaram ir jābūt uzticībai pret citu, respektējot tā lomu demokrātiskā valsti, nevis demonstrējot ar savu darbību nihilismu.

Zalužinskis ar nožēlu atzīst, ka tik un tā kaut kāda sabiedrības daļa vienmēr ticēs solījumiem no vēlēšanām līdz vēlēšanām, neizprotot, kāpēc tā problēma rodas. Bet tā rodas no šādiem cilvēkiem, kas ir pie varas un darbojas tikai savās un savu draugu interesēs.

«Kamēr to nevēlēsies atzīt, tikmēr nekas nemainīsies, viņi atkal balsos par tiem pašiem, varbūt citādā izskatā, citādā uzvalkā. Manuprāt, ir un arī būs nopietns pārbaudījums izaudzināt jaunu paaudzi, kura domās savādāk, rīkosies savādāk – godīgāk un tiesiskāk. Šobrīd var vērot negatīvu tendenci, ka atsevišķas politiskās partijas piesaista jaunus cilvēkus, kurus audzina domāt tāpat kā tos, kas politikā jau kādu laiku ir darbojušies.»

Jautāti, vai Lemberga un viņam tuvu stāvošo personu lieta ir lielākais izaicinājums profesionālajā karjerā, prokurori atbild: «Tik ilgi neesam strādājuši ne pie vienas sevišķi smagu noziegumu lietas. Zināmā mērā tas ir izaicinājums visai tiesu sistēmai – cik tā ir spējīga uzņemties tādas lietas un novest tās līdz tiesiskam iznākumam. Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanā ir bijuši iesaistīti vismaz deviņi prokurori, neskaitot amatā augstākus prokurorus.»

Tiek atzīts, ka lietas izmeklēšanas laikā bija jūtama pretdarbība visos līmeņos – sākot no atsevišķa masu medija vienpusējas informācijas atspoguļošanas un beidzot ar atsevišķu tiesību normu virzīšanu to pieņemšanai.

«Šī krimināllieta vismaz mums atklāja, kā valsts ir pārvaldīta no deviņdesmito gadu sākuma. Šī, iespējams, ir pirmā lieta, kurā liecinošās personas ir pietiekami atklāti izstāstījušas par to, kurā vietā ir tikuši pieņemti valstij svarīgi jautājumi, tajā skaitā tranzīta jautājumi, un cik tie ir bijuši nošķirti no atsevišķu valsts amatpersonu personiskajām interesēm. Kad spriedums stāsies spēkā, to detalizētāk varēs uzzināt arī sabiedrība,» tā Zalužinskis.

Prokurori atzīmē: «Mūsu ieskatā, tā bīstamība ir ne tik vien tajā apstākli, ka persona turpina pildīt pienākumus, kas viņai aizliegti, bet gan tajā, ka šis mehānisms tika izmantots brīdī, kad notika aktīva liecinošo personu pratināšana. Mūsu ieskatā, bija nepieņemami, ka liecinošās personas saskārās ar tādiem pašiem apstākļiem, kādi tie bija pirms kriminālprocesa, proti, liecinošās personas varēja izjust amatpersonas pilnvaru lietošanu viņām nozīmīgos jautājumos, kaut gan tobrīd personai bija piemērots drošības līdzeklis, kas to liedza.»

Zalužinskis norāda, ka reizēm tiesai vienkārši pietrūkst gribas vai drosmes pieņemt lēmumus pēc būtības. Prokuroriem lietā bija pierādījumi, kas balstījās uz vairāku Ventspils domes deputātu iesniegumiem, ka apsūdzētā persona pretdarbojas kriminālprocesā, pārkāpj drošības līdzekli, reāli pildot savus pienākumus un izmantojot savu varu, kas viņam piešķirta kā domes priekšsēdētājam.

«Par to varēja pārliecināties pat no publiskajā telpā izplatītās informācijas. Ja apsūdzētais neievēro piemēroto drošības līdzekli, viņam var piemērot stingrāku drošības līdzekli – policijas uzraudzību, ko īsteno policija, mājas arestu un pat apcietinājumu. Tas liktu apsūdzētajam aizdomāties par savu turpmāko rīcību. Taču valsts apsūdzības uzturētāji tiesā var tikai lūgt, bet lēmumus pieņem tiesa. Mums tie ir jārespektē.»

Zalužinskis stāsta, ka tiesā apsūdzētais Lembergs visai regulāri izrāda sevi visā pilnībā, kāds viņš acīmredzot ir patiesībā. Juriss piebilst, ka vienlāikus tā ir apsūdzētā aizstāvības pozīcija, taču jebkura aizstāvības pozīcija galu galā raksturo pašu cilvēku.

«Spilgti atceros, ka apsūdzētais tiesas zālē pārteicās, sakot, ka viņš esot balsojis par Satversmi, kaut gan droši vien gribēja sacīt, ka balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, un gribēja manā virzienā mest valsts pamatlikuma eksemplāru. Ir brīži, kad var redzēt nesavaldību no apsūdzētā puses, uzrunājot klātesošos ar «tu» vai lietojot tādu izteicienu kā «stāvi pie ratiem», vai prokuroru nodēvējot par «puiku». Tās, protams, ir cilvēka rakstura īpašības, ar kurām prokuroram likuma ietvaros ir jāsamierinās un jāreaģē.»

Par tiesas sēdes kārtības neievērošanu Lembergs ir saņēmis vairākas procesuālās sankcijas – neskaitāmus brīdinājumus un naudas sodu.

«Esmu izmeklējis dažādas sevišķi smagas lietas, pratinājis gan narkotiku tirgotājus, gan kontrabandistus un citus, kas noziedzīgajos grupējumos skaitās ievērojami cilvēki. Bet viņi nekad nav atļāvušies līdzīgas darbības, īpaši pēdējā tiesas sēdē,» stāsta Juriss.

«Reizēm rodas iespaids, ka kriminālās autoritātes tiesai izrāda lielāku cieņu nekā šobrīd Aivars Lembergs,» tā Zalužinskis.

Prokurors Juriss uzsver – ļoti svarīgi ir tas, lai neviens noziedzīgs nodarījums, sabiedrības ieskatā, nepaliek nesodīts.

«Šai lietai ir precedenta nozīme, cik daudz valsts amatpersona drīkst atļauties darīt. Līdz šim tika pieņemts, ka var ārvalstis dibināt dažādas ofšorkompānijas, izveidot veselu kompāniju ķēdi, kuras galā būs patiesais labuma guvējs, kuram Latvijā it kā nav jādeklarē savi ienākumi. Ja tiesa piekritīs valsts apsūdzības viedoklim, spriedums būs signāls, ka tā rīkoties nedrīkst. Šobrīd ir spēkā arī izmaiņas normatīvajos aktos, kur šo jautājumu mēģināts sakārtot detalizētāki, taču neizslēdzu, ka atradīsies gudrinieki, kuriem likums nebūs šķērslis, lai to apietu,» norāda Zalužinskis.

Juriss piebilst, ka aiz šīm visām sarežģītajām juridiskajām konstrukcijām stāv pavisam vienkārša ideja – izņemt Latvijā pelnošo uzņēmumu naudu un noguldīt savām privātajām vajadzībām ārvalstīs.

Runājot par to, ka daudzi ventspilnieki ir apmierināti, jo, lūk, pilsēta ir sakārtota, viss izpucēts.. Juriss saka: «Kad aizbraucu uz citām pilsētām, redzu, ka arī tās ir sakārtotas un skaistas. Ne jau viens cilvēks sakārto pilsētu, daudzi tur ir ieguldījuši savu darbu. Man patīk gan Cēsis, gan Kuldīga, gan Liepāja, arī Rēzekne ir uzposta un līdzīgi arī citas pilsētas. Cilvēkiem ir kļūdaina izpratne par procesiem, domājot, ka viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no viena cilvēka.»

«Ja sabiedrība zinātu, par kādu naudu Ventspils ir uzspodrināta un cik tas bijis godīgi attiecībā pret citiem reģioniem naudas sadales jomā, tad, iespējams, liela sabiedrības daļa būtu neapmierināta,» piebilst Zalužinskis.

Jautāti, kad varētu būt pirmās tiesas instances spriedums, prokurori atbild, ka šogad noteikti nebūs, jo vēl nav sākušās tiesas debates.

Juriss: «Mēs varam prognozēt procesuālo darbību beigu termiņu. Visas liecinošās personas ir nopratinātas, rakstveida pierādījumi pārbaudīti, tātad pats grūtākais un apjomīgākais darbs ir pabeigts, un tagad mēs straujiem soļiem esam pietuvojušies tiesas procesa finišam. Mēs nezinām, cik plašas debates apsūdzēto aizstāvji gatavo, tāpēc grūti spriest, cik ilgi tās risināsies. Lemberga tiesas prāvas pabeigšana varētu būt viens no tiesībsargājošo iestāžu uzdevumiem, sagaidot valsts simtgadi.»

Zalužinskis uzsver, ka gan spriedums, gan sods par apsūdzībā inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir neizbēgams. Vienlaikus Juriss uzskata, ka spriedums šajā krimināllietā droši vien tiks pārsūdzēts gan apelācijas, gan kasācijas kārtībā.

«Tur gan pierādījumi tieši vairs nebūs jāpārbauda, lielāko smagumu iznes pirmā tiesu instance. Piemēram, liecinieki nebūs virs jāpratina, ja nu vienīgi apsūdzētie un viņu aizstāvji pieteiks kādus papildu lieciniekus. Melnais darbs jau būs padarīts, un pēc pārsūdzēšanas tiesas process varēs notikt krietni ātrāk,» skido Zalužinskis.

Jautāti, kāds būtu lielākais gandarījums, pabeidzot šo krimināllietu, Juriss atbild: «Ir bijuši pārdomu brīži par to, ko un kā mēs saprotam ar vārdu «valsts». Šo vārdu valsts apsūdzības uzturētājam tiesas zālē nākas lietot samērā bieži, piemēram, izsakot viedokļus, piesakot lūgumus un citos gadījumos. Jāsaprot, ka prokurora darbā bieži nav jāsaskaras ar pozitīvām emocijām vai plašu atbalstu, bet gandarījums veidojas, ja jūti, ka tavs darbs ir nepieciešams un vajadzīgs – valstij.»

«Gandarījums būs tad, kad mums izdosies pierādīt to, ko esam inkriminējuši. Kā jebkurā lietā, arī šajā prokuroram ir svarīgi cīnīties par taisnīguma atgūšanu, kad izdodas pierādīt izvirzīto apsūdzību, kad tiesa to atzīst par pierādītu. Tas ir gandarījums par padarīto darbu. Tas, vai sabiedrība to novērtēs vai nenovērtēs, ir otršķirīgs jautājums,» tā Zalužinskis.

Ref:103.000.103.100200


Pievienot komentāru

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Jaunākie komentāri