bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Lemberga lieta: Tiesas spriedums parādīs, kā valsts pārvaldīta kopš deviņdesmitajiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Aivars Lembergs

Aivars Lembergs

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori Juris Juriss un Aivis Zalužinskis ir valsts apsūdzības uzturētāji no Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas atstādinātā Aivara Lemberga krimināllietā. Prokuratūra viņu apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā ari par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Kā situāciju apraksta Latvijas Avīze, prokuratūra tiesai šo lietu nodeva 2008.gada augustā, un šobrīd iztiesājamās lietas apjoms sasniedz vairāk nekā 220 sējumus. Smagākais posms tiesas izmeklēšanā – liecinieku uzklausīšana un rakstveida pierādījumu pārbaude – ir pabeigts un, visticamāk, nākamgad būs arī tiesas spriedums. «Šī krimināllieta mums atklāja, kā valsts ir pārvaldīta kopš deviņdesmito gadu sākuma. Kad spriedums stāsies spēkā, to detalizētāk varēs uzzināt arī sabiedrība,» saka Zalužinskis.

Intervijā abi prokurori izsaka pārdomas par to, ka redz TV ekrānos, kā apsūdzētais Aivars Lembergs kopā ar politiķiem lemj par valsti svarīgiem jautājumiem. «Latvijā persona, pret kuru izvirzīta smaga apsūdzība, diemžēl atsevišķu politiķu lokā netraucēti bauda visaugstāko uzticību, turpretī citā gadījumā no šādas personas novēršas. Kāpēc neviens neskrien rokoties, piemēram, ar pedofilijā apsūdzēto?» spriež Juriss.

Kā norāda Zalužinskis – diemžēl izskatās, ka lielai daļai sabiedrības ir diezgan vienaldzīgs jautājums par valsts nākotni, ja jau ievēl šādas personas, kuras augstākajā valsts varas iestādē – parlamentā – sēžas pie viena galda ar personām, kuras tiek apsūdzētas par ļoti nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem, tajā skaitā arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lēmumu pieņemšanu valsts vai pašvaldības vārdā, kuros paši personiski, mantiski ir ieinteresēti. Turklāt sabiedrībai šāda, vismaz no morāles viedokļa apšaubāma, prakse – valstisku lēmumu pieņemšana – tiek pasniegta kā pieņemama.

Juriss pārliecināts, ka jābūt pašsaprotamam, ka katram varas atzaram ir jābūt uzticībai pret citu, respektējot tā lomu demokrātiskā valsti, nevis demonstrējot ar savu darbību nihilismu.

Zalužinskis ar nožēlu atzīst, ka tik un tā kaut kāda sabiedrības daļa vienmēr ticēs solījumiem no vēlēšanām līdz vēlēšanām, neizprotot, kāpēc tā problēma rodas. Bet tā rodas no šādiem cilvēkiem, kas ir pie varas un darbojas tikai savās un savu draugu interesēs.

«Kamēr to nevēlēsies atzīt, tikmēr nekas nemainīsies, viņi atkal balsos par tiem pašiem, varbūt citādā izskatā, citādā uzvalkā. Manuprāt, ir un arī būs nopietns pārbaudījums izaudzināt jaunu paaudzi, kura domās savādāk, rīkosies savādāk – godīgāk un tiesiskāk. Šobrīd var vērot negatīvu tendenci, ka atsevišķas politiskās partijas piesaista jaunus cilvēkus, kurus audzina domāt tāpat kā tos, kas politikā jau kādu laiku ir darbojušies.»

Jautāti, vai Lemberga un viņam tuvu stāvošo personu lieta ir lielākais izaicinājums profesionālajā karjerā, prokurori atbild: «Tik ilgi neesam strādājuši ne pie vienas sevišķi smagu noziegumu lietas. Zināmā mērā tas ir izaicinājums visai tiesu sistēmai – cik tā ir spējīga uzņemties tādas lietas un novest tās līdz tiesiskam iznākumam. Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanā ir bijuši iesaistīti vismaz deviņi prokurori, neskaitot amatā augstākus prokurorus.»

Tiek atzīts, ka lietas izmeklēšanas laikā bija jūtama pretdarbība visos līmeņos – sākot no atsevišķa masu medija vienpusējas informācijas atspoguļošanas un beidzot ar atsevišķu tiesību normu virzīšanu to pieņemšanai.

«Šī krimināllieta vismaz mums atklāja, kā valsts ir pārvaldīta no deviņdesmito gadu sākuma. Šī, iespējams, ir pirmā lieta, kurā liecinošās personas ir pietiekami atklāti izstāstījušas par to, kurā vietā ir tikuši pieņemti valstij svarīgi jautājumi, tajā skaitā tranzīta jautājumi, un cik tie ir bijuši nošķirti no atsevišķu valsts amatpersonu personiskajām interesēm. Kad spriedums stāsies spēkā, to detalizētāk varēs uzzināt arī sabiedrība,» tā Zalužinskis.

Prokurori atzīmē: «Mūsu ieskatā, tā bīstamība ir ne tik vien tajā apstākli, ka persona turpina pildīt pienākumus, kas viņai aizliegti, bet gan tajā, ka šis mehānisms tika izmantots brīdī, kad notika aktīva liecinošo personu pratināšana. Mūsu ieskatā, bija nepieņemami, ka liecinošās personas saskārās ar tādiem pašiem apstākļiem, kādi tie bija pirms kriminālprocesa, proti, liecinošās personas varēja izjust amatpersonas pilnvaru lietošanu viņām nozīmīgos jautājumos, kaut gan tobrīd personai bija piemērots drošības līdzeklis, kas to liedza.»

Zalužinskis norāda, ka reizēm tiesai vienkārši pietrūkst gribas vai drosmes pieņemt lēmumus pēc būtības. Prokuroriem lietā bija pierādījumi, kas balstījās uz vairāku Ventspils domes deputātu iesniegumiem, ka apsūdzētā persona pretdarbojas kriminālprocesā, pārkāpj drošības līdzekli, reāli pildot savus pienākumus un izmantojot savu varu, kas viņam piešķirta kā domes priekšsēdētājam.

«Par to varēja pārliecināties pat no publiskajā telpā izplatītās informācijas. Ja apsūdzētais neievēro piemēroto drošības līdzekli, viņam var piemērot stingrāku drošības līdzekli – policijas uzraudzību, ko īsteno policija, mājas arestu un pat apcietinājumu. Tas liktu apsūdzētajam aizdomāties par savu turpmāko rīcību. Taču valsts apsūdzības uzturētāji tiesā var tikai lūgt, bet lēmumus pieņem tiesa. Mums tie ir jārespektē.»

Zalužinskis stāsta, ka tiesā apsūdzētais Lembergs visai regulāri izrāda sevi visā pilnībā, kāds viņš acīmredzot ir patiesībā. Juriss piebilst, ka vienlāikus tā ir apsūdzētā aizstāvības pozīcija, taču jebkura aizstāvības pozīcija galu galā raksturo pašu cilvēku.

«Spilgti atceros, ka apsūdzētais tiesas zālē pārteicās, sakot, ka viņš esot balsojis par Satversmi, kaut gan droši vien gribēja sacīt, ka balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, un gribēja manā virzienā mest valsts pamatlikuma eksemplāru. Ir brīži, kad var redzēt nesavaldību no apsūdzētā puses, uzrunājot klātesošos ar «tu» vai lietojot tādu izteicienu kā «stāvi pie ratiem», vai prokuroru nodēvējot par «puiku». Tās, protams, ir cilvēka rakstura īpašības, ar kurām prokuroram likuma ietvaros ir jāsamierinās un jāreaģē.»

Par tiesas sēdes kārtības neievērošanu Lembergs ir saņēmis vairākas procesuālās sankcijas – neskaitāmus brīdinājumus un naudas sodu.

«Esmu izmeklējis dažādas sevišķi smagas lietas, pratinājis gan narkotiku tirgotājus, gan kontrabandistus un citus, kas noziedzīgajos grupējumos skaitās ievērojami cilvēki. Bet viņi nekad nav atļāvušies līdzīgas darbības, īpaši pēdējā tiesas sēdē,» stāsta Juriss.

«Reizēm rodas iespaids, ka kriminālās autoritātes tiesai izrāda lielāku cieņu nekā šobrīd Aivars Lembergs,» tā Zalužinskis.

Prokurors Juriss uzsver – ļoti svarīgi ir tas, lai neviens noziedzīgs nodarījums, sabiedrības ieskatā, nepaliek nesodīts.

«Šai lietai ir precedenta nozīme, cik daudz valsts amatpersona drīkst atļauties darīt. Līdz šim tika pieņemts, ka var ārvalstis dibināt dažādas ofšorkompānijas, izveidot veselu kompāniju ķēdi, kuras galā būs patiesais labuma guvējs, kuram Latvijā it kā nav jādeklarē savi ienākumi. Ja tiesa piekritīs valsts apsūdzības viedoklim, spriedums būs signāls, ka tā rīkoties nedrīkst. Šobrīd ir spēkā arī izmaiņas normatīvajos aktos, kur šo jautājumu mēģināts sakārtot detalizētāki, taču neizslēdzu, ka atradīsies gudrinieki, kuriem likums nebūs šķērslis, lai to apietu,» norāda Zalužinskis.

Juriss piebilst, ka aiz šīm visām sarežģītajām juridiskajām konstrukcijām stāv pavisam vienkārša ideja – izņemt Latvijā pelnošo uzņēmumu naudu un noguldīt savām privātajām vajadzībām ārvalstīs.

Runājot par to, ka daudzi ventspilnieki ir apmierināti, jo, lūk, pilsēta ir sakārtota, viss izpucēts.. Juriss saka: «Kad aizbraucu uz citām pilsētām, redzu, ka arī tās ir sakārtotas un skaistas. Ne jau viens cilvēks sakārto pilsētu, daudzi tur ir ieguldījuši savu darbu. Man patīk gan Cēsis, gan Kuldīga, gan Liepāja, arī Rēzekne ir uzposta un līdzīgi arī citas pilsētas. Cilvēkiem ir kļūdaina izpratne par procesiem, domājot, ka viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no viena cilvēka.»

«Ja sabiedrība zinātu, par kādu naudu Ventspils ir uzspodrināta un cik tas bijis godīgi attiecībā pret citiem reģioniem naudas sadales jomā, tad, iespējams, liela sabiedrības daļa būtu neapmierināta,» piebilst Zalužinskis.

Jautāti, kad varētu būt pirmās tiesas instances spriedums, prokurori atbild, ka šogad noteikti nebūs, jo vēl nav sākušās tiesas debates.

Juriss: «Mēs varam prognozēt procesuālo darbību beigu termiņu. Visas liecinošās personas ir nopratinātas, rakstveida pierādījumi pārbaudīti, tātad pats grūtākais un apjomīgākais darbs ir pabeigts, un tagad mēs straujiem soļiem esam pietuvojušies tiesas procesa finišam. Mēs nezinām, cik plašas debates apsūdzēto aizstāvji gatavo, tāpēc grūti spriest, cik ilgi tās risināsies. Lemberga tiesas prāvas pabeigšana varētu būt viens no tiesībsargājošo iestāžu uzdevumiem, sagaidot valsts simtgadi.»

Zalužinskis uzsver, ka gan spriedums, gan sods par apsūdzībā inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir neizbēgams. Vienlaikus Juriss uzskata, ka spriedums šajā krimināllietā droši vien tiks pārsūdzēts gan apelācijas, gan kasācijas kārtībā.

«Tur gan pierādījumi tieši vairs nebūs jāpārbauda, lielāko smagumu iznes pirmā tiesu instance. Piemēram, liecinieki nebūs virs jāpratina, ja nu vienīgi apsūdzētie un viņu aizstāvji pieteiks kādus papildu lieciniekus. Melnais darbs jau būs padarīts, un pēc pārsūdzēšanas tiesas process varēs notikt krietni ātrāk,» skido Zalužinskis.

Jautāti, kāds būtu lielākais gandarījums, pabeidzot šo krimināllietu, Juriss atbild: «Ir bijuši pārdomu brīži par to, ko un kā mēs saprotam ar vārdu «valsts». Šo vārdu valsts apsūdzības uzturētājam tiesas zālē nākas lietot samērā bieži, piemēram, izsakot viedokļus, piesakot lūgumus un citos gadījumos. Jāsaprot, ka prokurora darbā bieži nav jāsaskaras ar pozitīvām emocijām vai plašu atbalstu, bet gandarījums veidojas, ja jūti, ka tavs darbs ir nepieciešams un vajadzīgs – valstij.»

«Gandarījums būs tad, kad mums izdosies pierādīt to, ko esam inkriminējuši. Kā jebkurā lietā, arī šajā prokuroram ir svarīgi cīnīties par taisnīguma atgūšanu, kad izdodas pierādīt izvirzīto apsūdzību, kad tiesa to atzīst par pierādītu. Tas ir gandarījums par padarīto darbu. Tas, vai sabiedrība to novērtēs vai nenovērtēs, ir otršķirīgs jautājums,» tā Zalužinskis.

Ref:103.000.103.100200


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri