bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Lembergs nejūtoties vainīgs par savu lielo pensiju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aivars Lembergs

Maksājot lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nākotnē var saņemt lielu pensiju, tāpēc nav jājūtas vainīgam par to, ka saņem lielu pensiju, tā paziņojis smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs, komentējot ziņas, ka kļuvis par vienu no bagātākajiem pensionāriem Latvijā.

«Nejūtos vainīgs, ka maksāju lielus nodokļus un man ir liela pensija, patiešām liela,» atzina Lembergs, komentējot sabiedrībā ažiotāžu izsaukušo informāciju par to, ka viņš, sasniedzot pensionēšanās vecumu, saņem ap 6 000 eiro pensiju.

Viņš gan uzsvēra, ka lielāko daļu viņa ienākumu nodrošina nevis pašvaldība, bet sabiedriskās organizācijas, piemēram, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta attīstības asociācija.

«Jo vairāk pelnāt, jo vairāk tiek atskaitīts jūsu individuālajā pensiju fondā. Nav svarīgi, cik amatos strādā,» viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Lembergs šovasar oficiāli sasniedzis pensionēšanās vecumu un pievienojies lielāko pensiju saņēmēju pulkam. Pēc Lemberga teiktā, viņa pensijas apmērs ir aptuveni 6 000 eiro mēnesī.

Tāpat rakstīts, ka Lemberga ienākumi pērn pieauguši līdz 485 620 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija par 2015.gadu.

Salīdzinot ar 2014.gadu, kad Lemberga deklarēto ienākumu apmērs bija 450 613 eiro, pērn viņa ienākumi palielinājušies. Vēl pirms gada Lemberga deklarēto ienākumu apmērs bija 309 060 eiro.

Kā liecina deklarācijas dati, lielākos ienākumus 2015.gadā Lembergam nodrošinājis valdes locekļa un priekšsēdētāja amats Biznesa attīstības asociācijā, kur viņš nopelnījis 187 819 eiro.

Savukārt 90 169 eiro Lembergs deklarējis kā ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības uzņēmumā Valters un Rapa. Kā iepriekš skaidroja Lembergs, šie ieņēmumi ir nomas maksa par viņam piederošu namu Rīgā, Ojāra Vācieša ielā.

Savukārt 86 616 eiro Lembergs nopelnījis, pildot Ventspils attīstības aģentūras prezidenta un valdes locekļa pienākumus.

No Ventspils brīvostas pārvaldes, kur Lembergs ir valdes priekšsēdētājs, viņš saņēmis 45 705 eiro, bet Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidenta un valdes locekļa amats viņam nodrošinājis 24 159 eiro ienākumus. Ventspils domē Lembergs pērn nopelnījis 18 151 eiro, kas ir vairāk nekā vēl pirms gada, kad saņemti 17 234 eiro.

Ievērojamu summu viņš saņēmis arī no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) – 32 824 eiro, kas deklarācijā norādīti kā citi ienākumi. 2014.gadā ienākumi no VSAA 525 eiro apmērā deklarēti kā pensija.

Lemberga deklarētās parādsaistības ir 10,79 miljoni eiro un 5,27 miljoni ASV dolāru (4,72 miljoni eiro). Tikpat lielas parādsaistības viņš bija deklarējis arī iepriekšējos gados. Savulaik, komentējot ievērojamās parādsaistības, Lembergs uzsvēra: «Par savām parādsaistībām vēlos informēt, ka tie ir mani parādi nevis kādai bankai vai kredītiestādei, bet gan maniem bērniem.» Paša Lemberga izsniegtā aizdevuma apjoms ir 232 411 eiro.

Lemberga deklarētie skaidrās naudas uzkrājumi ir 115 000 eiro, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieauguši par pieciem tūkstošiem. Bankās Ventspils mērs uzkrājis 243 655 eiro un 30 487 ASV dolārus (27 338 eiro). Uzkrājumi bankās, salīdzinot ar 2014.gadu, samazinājušies par 15 553 eiro.

Pērn Lembergs iegādājies juridiskos pakalpojumus par 34 658 Šveices frankiem (31 553 eiro) un 30 855 eiro.

Lembergam pieder AS Ventspils nafta akcijas 8246 eiro vērtībā, AS Latvijas Kuģniecība akcijas 615 530 eiro vērtībā, viena 142 eiro vērta AS Ventbunkers akcija, AS Latvijas Krājbanka akcijas 8 450 eiro vērtībā un 799 privatizācijas sertifikāti.

Lembergam pieder dzīvoklis Ventspilī, pieci zemes gabali Ventspils novada Puzes un Ugāles pagastā, kā arī zeme Rīgā. Ventspils mēra valdījumā ir vēl viens dzīvoklis Ventspilī. Viņam pieder arī vairāki transportlīdzekļi, tostarp motorlaiva un sešas airu laivas.

Bez jau minētajiem amatiem Lembergs ir arī Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs, basketbola kluba Ventspils prezidents un valdes loceklis un Latvijas Ostu asociācijas valdes loceklis.

Tāpat jau vēstīts, ka Lemberga vārds parādās arī tā dēvētajos «Panamas dokumentos», izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Pētniecības centrs secina, ka daļa «Panamas dokumentos» atrodamo materiālu par Aivaru Lembergu un viņa meitu bija zināmi iepriekš, proti, dokumentos minētās ārzonu formas ir publiski zināmas no tiesu materiāliem saistībā ar joprojām izskatāmo krimināllietu, kurā prokuratūra ārzonu mudžeklī cenšas pierādīt, ka politiķis ir patiesais saimnieks daļā Ventspils uzņēmumu.

2008.gada janvārī-martā Lemberga advokāte Irina Kauke lūdza MF sniegt oficiālu atbildi, vai Lembergs ir saistīts ar virkni Panamā un Britu Virdžīnu salās reģistrētām firmām, kuras figurē viņa kriminālprocesā – Zele Mineral Resources Limited, Hinch Invest & Finance S.A, Regina Development Inc, Kaywood International Limited, Concavo Limited, Delvar Invest Eurocom, Digentia.

MF par maksu sniedza arī šādu pakalpojumu. Panamas juristi atbildēja, ka viņa paša vārda reģistros nav, bet tas nenozīmē, ka viņam nekas nepieder, jo akcionāru sarakstus tur pašas kompānijas. Kauke Re:Baltica atteicās no komentāriem un paziņoja, ka kategoriski iebilst pret informācijas publicēšanu.

Dokumentos arī atrodams apliecinājums, ka Lemberga meita Līga ir firmas Canrif Limited direktore, taču nav plašākas informācijas, kam tā izmantota.

Kā zināms, Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.

Ref: 102.000.102.13329


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.