bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 14.12.2017 | Vārda dienas: Gaisma, Auseklis
LatviaLatvija

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem – Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu – viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Kā, atsaucoties uz noklausītajām sarunām, raksta žurnāls Ir, 2010.gada janvārī Šlesers runājis ar Karginu, kurš atnācis lūgt atbalstu, lai Saeima nenobalso par likuma grozījumiem un neatņem bijušajiem Parex bankas īpašniekiem dāsnos procentu maksājumus no subordinētā kapitāla. Kargins teicis Šleseram, ka viņam ir normāls bizness Baltkrievijā, interesanti piedāvājumi Krievijā, bet Latvijā – pagaidām nekā. Lai gan viņam esot palikusi bijusī Parex bankas klientūra, jāsaprot, «kādā virzienā pareizi kustēties», jo banku jomā esot «ārprātīga uzraudzība».

Šlesers stāstījis, ka, ja viņam veiksies vēlēšanās, tad būšot «daudz izmaiņu» un biznesa iespēju visiem. Viņš attīstīšot ne tikai uzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, bet iestāsies arī par Pilsonības likuma grozīšanu. «Ideja tāda – vajag pārdot pases,» sacījis Šlesers un skaidrojis, ka, piešķirot pilsonību kādiem 10 000 ļoti bagātu investoru, Latvija «ar vienu rāvienu» atrisinātu visas problēmas, taču to nevarot paveikt ar «pašreizējo valdību un visiem tiem parazītiem, kas tagad sēž». «To var izdarīt tikai variantā, ja mums ar SC [politisko spēku Saskaņas centrs] ir 51 balss – vai ar Andri, vai ar Aivaru, bet ne ar citiem. Citi uz to neies,» skaidrojis Šlesers.

Arī Kargins paudis viedokli, ka finanšu vadība valstī jāmaina. «Es neslēpju savu viedokli šaurā lokā, ka vajag vākt nost visu finanšu galvu – [Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru] Rimšēviču, [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Irēnu] Krūmani, tie ir ienaidnieki,» teicis Kargins.

Eksbaņķieris lūdzis Šlesera partijas atbalstu parlamentā. «Saeimā viņi visu laiku grib izvilkt cauri to, lai mūs ar [otru bijušo Parex bankas īpašnieku] Viktoru [Krasovicki] izdrāztu. Un tagad memorandā, kas parakstīts ar SVF [Starptautisko Valūtas fondu], ir punkts, ka valdībai jāvēršas parlamentā, lai bijušajiem akcionāriem atņemtu ienākumus no subordinētā kapitāla. Tātad atņemtu mums ienākumus!» Šlesers apsolījis atbalstu, jo neesot nekāds komunists vai sociālists.

Citā epizodē 2010.gada aprīlī sarunas noklausītas, kad Šlesers pusdienojis ar Dūklavu. Abi pārrunājuši arī nesen notikušo ģenerālprokurora Jāņa Maizīša izgāšanu Saeimā, kad koalīcija solīja, bet slēgtā balsojumā tomēr neatbalstīja viņa atkārtotu ievēlēšanu amatā. «Aivars nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram. Tas ir tāds spēka demonstrējums!» uzslavējis Šlesers. Dūklavs viņam piekritis. «Jā, jā.» Tas tagad būšot signāls visiem ierindas prokuroriem un daudziem drošības struktūrās, ka tūlīt «vara mainīsies», rezumējis Šlesers.

Lai vara tiešām mainītos, bijis jāuzvar vēlēšanās 2010.gada rudenī. «Tajā sapulcītē, kur es piedalos, skaidri un gaiši pateica, ka par [Zaļo un zemnieku savienības (ZZS)] kandidātiem var virzīt tikai tādus cilvēkus, kas reāli ir gatavi strādāt kopā ar PLL [politisko apvienību Par labu Latviju!] un Saskaņas centru,» atstāstījis Dūklavs. Tomēr Šlesers paudis bažas, ka ZZS tiks savēlēti pārāk daudz «nekontrolējamu lumpeņu». Viņš uzsvēris, ka līdz vēlēšanām kopīgi jāstrādā, lai rudenī varētu veidot valdību ar SC. «Mans aprēķins ir tāds – ja ZZS nodrošinās pareizos cilvēkus sarakstā, tad mums nav problēmas pa trijiem uztaisīt absolūto vairākumu,» sacījis Šlesers. «Aivaram arī tāds mērķis,» atbildējis Dūklavs.

Kā vēsta žurnāls ir, Šlesers un Dūklavs pārrunājuši arī to, kā valdība nesen atļāvusi priežu izciršanu Šlesera mājas būvniecībai Pumpuros. Dūklavs stāstījis, ka Ministru prezidents Dombrovskis atteicies šo jautājumu pats virzīt, bet piekritis, ka Dūklavs to izdara, kamēr pats premjers būs ārzemju vizītē.

Sarunas noslēgumā Dūklavs palūdzis Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam «vienu praktisku jautājumu». «Man arī tanī skaitā ostā viens zemes gabals pieder tīri privāti,» stāstījis ministrs. Īpašums esot Daugavas kreisajā krastā, vairāku hektāru plašs. «Tur zem vienas firmiņas jeb zem divām viņš tagad ir piereģistrēts.» Īpašnieki gan esot vairāki, turklāt «visi zem svešām famīlijām». Pašam Dūklavam piederot 10% zemes, bet kompanjoni vēloties īpašumu ostā pārdot un saņemt «15 ļimončikus». Šlesers skaidrojis, ka par tādām summām nav ko sapņot, jo zemi ostā neviens nepērk – to varot lēti iznomāt. Politiķim Ventam Armandam Krauklim esot bijusi līdzīga problēma, ka savulaik nopircis zemi pie lidostas un tad centies pārdot, stāstījis Šlesers.

Dienu pēc Tautas partijas lēmuma atstāt Dombrovska valdību 2010.gada martā trijatā ticies Šlesers, Lembergs un toreizējais SC Saeimas frakcijas vadītājs Urbanovičs, lai vienotos par taktiku līdz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, vēsta žurnāls. Saskaņā ar noklausītajām sarunām, Šlesers bijis nobažījies, vai ZZS tiešām būs gatava veidot valdību ar SC, nevis Vienotību. «Mums tas ir jāzina, jo savādāk sanāk baigi ņičestno. Nu, nevar būt tā, ka šodien [ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts] Brigmanis guļas pilnīgi zem, bet rīt pēkšņi ies kopā ar Šleseru un Urbanoviču! Nu, vot neticu,» sacījis Šlesers. Urbanovičs piekritis. Pēc tam abi politiķi pievērsušies televīzijas ziņām, kur Tautas partijas deputāte Aija Barča paudusi atbalstu mazākumvaldībai. «Šitā te pī**a arī uzmeta,» komentējis Urbanovičs.

Kompānijai viesnīcas numuriņā pievienojies Lembergs, kurš paudis bažas, ka palikšana mazākumvaldībā ar Dombrovski iedzen ZZS stūrī, jo valsts budžeta tēriņi būšot krietni jācērp un, piemēram, labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS) pirms vēlēšanām jānāk pie sabiedrības ar sliktām ziņām. «Izlienot ārā ar saviem priekšlikumiem, kas neviens nebūs labs, vot neviens, viņš visas dusmas izsauks uz zaļajiem zemniekiem,» uztraucies Lembergs. Taču viņš piedāvājis risinājumu – uztaisīt krietni pozitīvāku nākamā gada ekonomiskās izaugsmes prognozi. «Un man deficīts neveidojas. Viss!» Otrs variants, pēc viņa domām, būtu sociālā budžeta iztrūkumu pārfinansēt no pamatbudžeta: «Un visa reforma, b**ģ!»

Ventspils mērs arī devis padomu Šleseram – izmantot to, ka Dombrovska valdībai tagad jāmeklē atbalsts pie viņa, pret kuru paši tā cīnījušies. «Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha – lai nāk lūgties pie tā, ko apdirsa,» sacījis Lembergs.

Kā vēsta Ir, pēc Saeimas vēlēšanām, 2010.gada oktobrī, viesnīcā notikusi saruna starp Lembergu, Šleseru un viņa toreizējo partijas biedru, vēlāko pēcteci amatā Ameriku. Lembergs bijis nikns uz Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un paziņojis, ka varētu runāt ar Dombrovski par viņa nomaiņu. Konflikts esot izvērties par kompāniju LSF, kur «mani bērni ir tieši ieinteresēti». Lembergs stāstījis Šleseram un Amerikam, ka esot bijusi vienošanās par velkoņu iznomāšanu un darbu ostā. Pat «paņēma kukuli, tur kaut kādus 300 000 dolāru», bet beigu galā norunātais nav pildīts, un uzņēmums vēl skaitoties ostai parādā 500 000 dolāru. «Vārdu sakot, samaksāja Loginovam un kompānijai naudu, tie paņēma, to, ko apsolīja, neko neizdarīja, un kompānija vēl palika parādā!» Lembergs paudis sašutumu un prasījis, lai ostas vadība atrod izeju no konflikta.

Ameriks apsolījis: «Es domāju, ka iziesiem. (..) Ir jāatrod juridiski korektākais variants.» Viņš arī palabojis Lembergu, ka neesot nekādi kukuļi ņemti: «Nu, tur nekādu naudu nesamaksāja, beigās viņiem viss bija par solījumiem…» Šlesers mierinājis Lembergu, ka Loginovs «nav slikts cilvēks, bet šad tad viņš ļapņit kaut ko tādu…» Ameriks piebalsojis, ka esot vēl vakar šo audzinājis par izteikumiem, ka pēc prezidenta vēlēšanām kritīs valdība un ostas valde vispār esot lieka: «Koroče, es saku – tu vispār atdajoš atčot kur ir tava loma? (..) Valde ir buferis. Tu taču nevari šodien bez tā bufera izdzīvot pat nedēļu. Nāks jauns ministrs – nahrenizēs tevi ātrāk, nekā tu paspēsi pamosties.» Lembergs solījis, ka satiksmes ministra posteni paņems ZZS.

Par lielo politiku saruna turpinājusies jau divatā – starp Lembergu un Šleseru. Kā, atsaucoties uz noklausītajām sarunām, vēsta žurnāls Ir, Lembergs sācis ar pamācību, ka Šlesers un ekspremjers, biznesmenis Andris Šķēle apvienojoties tikai noēduši viens otra elektorātu, turklāt arī ZZS patraucējuši. «Vot, neklausījāt – tagad tu būtu varējis palikt Rīgā.» Šlesers samiernieciski atzinis, ka «noasiņojuši esam, bet dzīvi», taču viņš joprojām cerot uz varas pārņemšanu pēc prezidenta vēlēšanām 2011.gadā. «Tev jānozīmē prezidents,» licis priekšā Šlesers, skaidrojot, ka Valdis Zatlers «na**j jāvāc nost».

Kā ziņots, viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Ref:224.000.103.1560


Pievienot komentāru

  1. tdi teica:

    Vai nepietiek pierādījumu???????????Lai katrs izskaidro savu teikto….MĒSLI.

    +1 0 -1 0

Nabadzībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā augstāks par ES vidējo

Nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir augstāks par Eiropas Savienībā vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par aizvadīto gadu un aptver 27 no 28 bloka valstīm.

2019.gadā sāks darboties valsts obligātā veselības apdrošināšana, lemj Saeima

Saeima ceturtdien, 14.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Līdz 15.decembrim jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma novembrī

Līdz šī gada 15.decembrim Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada novembrī pārsniedza 711,44 eiro.

Lietuvas budžetā uzsvars uz pārvaldes tēriņu samazināšanu, NATO saistībām un sociālo atbalstu

Lietuvas budžets 2018.gadam, ko Seims pieņēmis šonedēļ, ieies vēsturē ar to, ka, pirmoreiz, pēdējo gadu laikā tiek samazināti tēriņi valsts sektorā, aizsardzībai iecerēts tērēt naudas summu, kas līdzvērtīga NATO dalībvalstij vēlamajiem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tiesa, neiztrūks arī sociālā atbalsta palielinājums.

Kozlovskis: Traģisku avāriju mazināšanai jāpārdomā ceļu būvniecības stratēģiju

Traģisku avāriju mazināšanai tikai ar ceļu policistiem un fotoradariem nebūs līdzēts, tāpēc nepieciešams ieguldīt līdzekļus arī atbilstošā ceļu infrastruktūrā, teic iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Mežu īpašnieki vīlušies Zemkopības ministrijā

«Situācijā, kad, tuvojoties vēlēšanām, racionālas diskusijas vietā notiek melu un biedēšanas kampaņa, Latvijas Meža īpašnieku biedrība savā vakardienas kopsapulcē ir pieņēmusi lēmumu lūgt Zemkopības ministriju apturēt priekšlikumu virzību un diskusiju organizēšanu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Par koku ciršanu mežā un Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi

Veselības dienests: Mīti un patiesība par E-veselību

Tuvojoties E-veselības sistēmas obligātās lietošanas uzsākšanas laikam, Nacionālais veselības dienests ir apkopojis biežāk uzdotos iedzīvotāju jautājumus par E-veselības lietošanu.

Prioritātes būvniecībā - Administratīvā sloga un ēnu ekonomikas mazināšana

Latvijai 2017.gadā ir pamats lepoties ar būvniecības nozari - tā ir kāpinājusi eksportu vēsturiski augstākajā līmenī, tā ir ieviesusi elektronisko darba laika uzskaiti lielos objektos rekordātros tempos, izstrādājusi būvniecības nozares stratēģiju, kā arī spējusi apkalpot pieaugošo pieprasījumu valstī pēc būvniecības pakalpojumiem, vērtējot šogad notikušo būvniecības nozarē uzsver Ekonomikas ministrija.

AT: Latvijas Gāzei jāsedz zaudējumi, kas rodas alternatīvu apkures sistēmu dēļ

Latvijas Gāzei jāsedz zaudējumi, kas patērētājam rodas, ierīkojot alternatīvu apkures sistēmu, piegādātājai atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu, norāda Augstākā tiesa.

Rīgas satiksme vēl nezina, vai lūgt atzīt sevi par cietušo nanotehnoloģiju krimināllietā

Rīgas satiksme vēl nav iepazinusies ar lēmumu par tā dēvētās nanotehnoloģiju krimināllietas nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai, tādēļ vēl nav varējusi pieņemt lēmumu par to, vai lūgs sevi atzīt par cietušo šajā krimināllietā.

Darba devējiem būs dati par nelaimes gadījumā darbā cietušu darbinieku veselību

Darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli.

Veidiņa: Pamazām Rīga kļūst pieejamāka visiem iedzīvotājiem

Jau desmit gadus darbojas Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome, kas savas darbības laikā paveikusi daudz, lai atvieglotu ikdienu tiem cilvēkiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs, pauž Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa.

Pavļuts: Latvijā ierobežos veselības aprūpi 300 tūkstošiem cilvēku

Kustība Par! nosūtījusi vēstuli valsts prezidentam Raimondam Vējonim, aicinot atgriezt Saeimā tikko pieņemto likumu par Veselības finansēšanas likumprojektu. Pēc partijas domām, pieņemtais likums ierobežo veselības aprūpi 300 tūkstošiem cilvēku Latvijā.

SEB: Pasaules ekonomika iegājusī spēcīgas izaugsmes posmā

Pasaules ekonomika šobrīd izskatās iegājusī spēcīgas izaugsmes posmā. Neskatoties uz politisko nenoteiktību, veselīgā ekonomiskā izaugsme varētu turpināties vēl dažus gadus bez būtiska inflācijas pieauguma, secināts jaunajā SEB Investīciju apskatā.

LLKC: Lielā mitruma dēļ visvairāk cieš ziemāju lauki Kurzemē

Ziemāju sējumos situācija šobrīd Latvijā ir atšķirīga, bet lielā mitruma dēļ visvairāk cieš ziemāju lauki Kurzemē, kur sējumi daudzviet ir applūduši un gājuši bojā, saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Oskars Balodis.

EM: Rīgas siltuma iecere iegādāties Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas pretrunā ar sabiedrības interesēm

AS Rīgas siltums iecere iegādāties SIA Rīgas BioEnerģija kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, BNN norāda Ekonomikas ministrijā.

Eiropas Savienības valstīm jāpastiprina cīņa pret bērnu seksuālu izmantošanu

Eiropas Savienības dalībvalstīm jāstiprina sadarbība un ciešāk jāsadarbojas ar Eiropolu un Informācijas tehnoloģijas nozari, lai apkarotu bērnu seksuālu izmantošanu, norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Aizdomās par centralizēto eksāmenu tematu izpaušanu tur Rīgas skolas amatpersonu

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nodevusi kriminālprocesu par 12.klašu latviešu valodas centralizētā eksāmena domrakstu tematu izpaušanu. Par aizdomās turēto šajā lietā ir atzīta viena perona - kāda Rīgas vidusskolas amatpersona.

Pie Rimi piketēs par dējējvistu labturību

Sestdien, 16.decembrī visās Baltijas valstīs vienlaicīgi notiks dzīvnieku aizsardzības organizāciju rīkoti piketi, aicinot Rimi lielveikalu tīklu īstenot sociāli atbildīgu politiku un atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības.

Brīdina mazumtirgotājus nedot atlaides kibernoziedzniekiem izpārdošanās

Pēdējos 12 mēnešos vairāk nekā 77% uzņēmumu cietuši no kāda kiberuzbrukuma, liecina Kaspersky Lab informācijas tehnoloģiju drošības ekonomikas pārskats. Uzbrukumu skaita pieaugums novērots tieši Ziemassvētku pārdošanas periodā, kad veikalos ir vairāk pircēju nekā parasti un pārdošanas apjoma palielināšanās padara mazumtirgotāju ienākumus par pievilcīgu mērķi kibernoziedzniekiem.

Saeima izskata iniciatīvu mainīt PVN likmes pārtikas produktiem

Saeima pieņēmusi lēmumu par kolektīvo iesniegumu, kas mudina samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, un palielināt kaitīgajiem.

Tiesību aktu izmaiņas no 2018.gada; Kur meklēt?

No nākamā gada spēkā stājas vairāk nekā 100 tiesību aktu, to skaitā vairāk nekā 40 likumu. Vienkopus ar šo sarakstu var iepazīties vietnē Likumi.lv. Savukārt LV portālā apkopoti praktiski noderīgi skaidrojumi par tiesiskā regulējuma izmaiņām, vēsta oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis.

Lielvārdes vekseļa lietā aizdomās turētais kļuvis par Daugavpils mēra padomnieku

Par Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Riharda Eigima padomnieku ekonomikas jautājumos kļuvis Jānis Čakstiņš. Jānis Čakstiņš figurē arī kā viens no aizdomās turamajiem tā dēvētajā Lielvārdes 200 miljonu vekseļa lietā. Komentējot šo faktu, Čakstiņš atzina, ka aizdomās turamā statuss viņam joprojām nav noņemts, taču ir atcelts aizliegums izbraukšanai no valsts un noņemta policijas uzraudzība.

Aicina autovadītājus biežāk izmantot saskaņotos paziņojumus

Pieaugot nelielo ceļu satiksmes negadījumu skaitam, kas galvenokārt saistīts ar nepastāvīgajiem laika apstākļiem, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs aicina autovadītājus biežāk izmantot saskaņotos paziņojumus ceļu satiksmes negadījumu apstākļu fiksēšanai.

Maxima: Iedzīvotāji kļuvuši konservatīvāki pārtikas produktu izvēlē

Šī gada 2. un 3.ceturksnī novērojams lielāks konservatīvisms produktu izvēlē - samazinājies to pircēju skaits, kuri labprāt iegādājas jaunus produktus, bet palielinājies to skaits, kuri savos pārtikas produktu iegādes paradumos neko nemaina.