bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Lembergu pirmajās koalīcijas veidošanas sarunās interesē ES fondu sadale

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+4 vērtējums, 4 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils mērs Aivars Lembergs

Par oligarhu dēvētais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir piedalījies pirmajās sarunās par jaunās valdības veidošanu, interesējoties par Eiropas Savienības (ES) fondu sadali, atzīst premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma.

Vaicāta, vai Lembergs būs regulārs koalīcijas sanāksmju viesis, Straujuma intervijā Latvijas Radio atbildēja, ka tas ir jautājums Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij sadarbības partneriem – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet ZZS ir pilntiesīgs koalīcijas partneris.

Pirmajās sarunās Lembergu interesējusi ES fondu sadale.

Topošā valdības vadītāja atzina, ka ES fondu sadale nākamo septiņu gadu periodā ir nozīmīgs jautājums, kuram būs pievērsta jaunās valdības uzmanība. Telekanālā LNT Straujuma pieļāva, ka ES fondu apguve varētu būt viena no retajām jomām, kurā jaunā valdība varētu mēģināt īstenot būtiskas reformas, proti, politiķe uzskata, ka nākamajā septiņgadē fondu apguve būtu jākoncentrē vienā vietā, lai uzņēmējiem būtu saprotamāka to pieejamība. Citas nozīmīgas reformas Straujuma neredz jēgu virzīt īsā darbam atvēlētā termiņa dēļ, jo reformas reformu dēļ radot tikai haosu.

Jau tuvākajās dienās topošās valdības partneri sāks darbu pie valdības deklarācijas. Straujuma apgalvoja, ka, runājot par paveicamajiem darbiem, topošās koalīcijas partneri neesot izvirzījuši ultimātus, lai arī skaidri iezīmējas jautājumi, par kuriem ir atšķirīgi viedokļi – par termiņuzturēšanās atļaujām, par Satversmes preambulu un par mācību valodu skolās. Straujumai ir skaidrs, ka par šiem jautājumiem būs jāveido darba grupas un politiskajās konsultācijās jāskatās, par ko ir iespējams vienoties.

Pašlaik koalīcijas partneri piekrītot uzstādījumam, ka gadījumos, ja vienošanos nav iespējams panākt, strīdīgie jautājumi tiek atlikti uz laiku pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Straujuma par darba virsmērķi izvirzījusi nodrošināt to, lai netiktu saplosīts valsts budžets – neatvērt to un nesākt dalīt naudu gadā, kad ir divas vēlēšanas. Cita viņas pašas darba prioritāte ir noskaidrot vainīgos par Zolitūdes traģēdiju.

Jau vēstīts, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

Lai arī jaunajam Ministru kabinetam būs visai īss mūžs – tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, gāzt valdību jau tagad bijusi vitāla nepieciešamība. Kuluāros runā, ka Lembergam arvien vairāk sāk aptrūkties finanšu līdzekļu, kas tiek izlietoti politiķu «barošanai», PR kampaņas veidošanai un Ventspilī sabūvētās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viņam uz papēžiem neatlaidīgi min tiesībsargājošās instances.

Ventspils politiskajai virtuvei tuvu stāvošas personas portālam BNN norāda, ka Lembergam ir svarīgi, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), būtu viņa pārraudzībā, jo, iegūstot savā kontrolē VARAM, viņam būtu iespēja apturēt vēršanos pret apsūdzētu personu atrašanos valsts pārvaldē. Turklāt stresu Lembergam varētu radīt arī apstāklis, ka bijušais VARAM saimnieks Edmunds Sprūdžs ir pārsūdzējis Liepājas tiesas lēmumu lietā par Lemberga atstādināšanu no amata, un pastāv varbūtība, ka nākamās instances lēmums Ventspils baronam būs nelabvēlīgs. Tāpat VARAM, Satiksmes un Ekonomikas ministrijas viņam nepieciešamas, lai Ventspils brīvostas valdē atgrieztos viņam pakļautie valsts pārstāvji, un tiktu apstādinātas iesāktās ostu reformas, teic zinātāji.

Kad Bērziņš, kurš 10. Saeimā kā deputāts pārstāvēja ZZS, par kuras «krusttēvu» tiek dēvēts Lembergs, tika ievēlēts par Valsts prezidentu, kuluāros izskanēja, ka tas noticis arī ar Lemberga gādību. Turklāt arī pats Bērziņš toreiz neslēpa, ka, pirms kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, par šo jautājumu apspriedies ar Lembergu. Turklāt ar Lemberga ietekmi tikuši saistīti arī iemesli, kāpēc Bērziņš ilgstoši noturējās a/s Latvijas Unibanka (tagad SEB) vadītāja amatā.

Bērziņš pats atzinis, ka viņa mērķis bija radīt konkurenci tā brīža valsts vadītājam un uz otru termiņu kandidējušajam Valdim Zatleram. Turklāt Bērziņu 2011.gada 2.jūnijā par prezidentu ievēlējusi Saeima, kuras atlaišanu 28.maija paziņojumā tautai ierosinājis Zatlers. 23.jūlija referendumā par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94,3% iedzīvotāju. Zatlers savu lēmumu pamatoja ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu, lai gan trīs publiski piesauktie oligarhi – Lembergs, politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers nekautrējās atzīt, ka neredz pamatu Saeimas atlaišanai. Lembergs neslēpa, ka referendumā balsos pret Saeimas atlaišanu.

Turklāt pēc tam, kad Bērziņš ievēlēts par valsts galvu, Lembergs nekautrējies kandidēt uz premjera amatu no Zaļo un zemnieku savienības. Rezultātā gan panākta vienošanās, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija jeb tagadējā Reformu partija, Vienotība un nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), bet valdību vadīs Valdis Dombrovskis.

102.000.102.6267


Pievienot komentāru

  1. sarkasms teica:

    skaisti! esam atpakaļ viduslaikos, kur vecie blēži atkal viegli tiek pie siles

    +1 0 -1 0

  2. no Latgales teica:

    nu, protams, viņam taču jāparūpējas, kā atņemt naudu citām pašvaldībām, jo īpaši Latgalei

    +1 0 -1 0

  3. jautājums Bērziņam teica:

    vai tas ir normāli, ka tagad visi strīdīgie jautājumi uz desmit mēnešiem tiks iesaldēti, kamēr darbu nesāks jauna, pēcvēlēšanu valdība? vai tā rīkojas gudrs, saimniecisks valsts vadītājs, liedzot turpināt darbu vecajam Ministru kabinetam, kas jau bija ieskrējies un kam viss daudz maz raiti beidzot ritēja uz priekšu?

    +1 0 -1 0

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.