bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

LIAA: Uzņēmēji jau cieš zaudējumus Krievijas – Ukrainas konflikta dēļ

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols

Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Krieviju sasniedza 1 470 000 000 eiro, bet imports – 1 200 000 000 eiro. Pirms gada Krievijas uzņēmēji biznesā Latvijā ieguldījuši pusmiljardu eiro. Visvairāk – uzņēmumu pamatkapitālā. Aptuveni 100 miljonus elektrības un gāzes nozarē, 50 miljonus nekustamajā īpašumā.

Latvija Krievijai vairāk par visu tirgojusi pārtikas preces no kā lauvas tiesa bija alkohols. Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aprēķini – TOP 7 eksporta preces uz Krieviju bija viskijs, medikamenti, konjaks, kokskaidu plātnes, šprotes, rums un degvīns. Importā dominē naftas un gāzes produkti, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Šobrīd krīze jau labu laiku kā sākusies – tā novērojusi Investīciju un attīstības aģentūra. «Mūsu aģentūras vērtējums ir, ka uzņēmēji Latvijā cieš zaudējumus. Gan tranzīta un loģistikas jomā strādājošie, gan tirdzniecībā. Uzņēmēji ir sabijušies par savu perspektīvu. Tas skādē biznesam. Ja šādas sankcijas tiks ieviestas, tad šie zaudējumi, ko uzņēmēji cieš tagad, liksies ziediņi salīdzinoši ar to, kas iestāsies,» komentē LIAA direktors Andris Ozols.

Salīdzinot ar Krieviju tirdzniecības apjomi ar Ukrainu ir 13 reižu mazāki. Visvairāk ukraiņi Latvijā ieguldījuši banku un finanšu jomā. Nekustamo īpašumu darījumu apjoms nepārsniedza piecus miljonus eiro. Latvijas eksportpreces uz Ukrainu – medikamenti, mobilie telefoni, televizori, brētliņas un degvīns. No Ukrainas – metāla sakausējumi, vilcienu vagoni, un velkoņi. Jau pirms gada tirgošanās apjoms ar Ukrainu kritās uz pusi. Kas notiks šogad – neviens neņemas prognozēt. Tomēr no konflikta Ukrainā Latvijai esot arī savi ieguvumi.

«Šobrīd Kijevas centrā, kur vispār nebija pieejamas tirdzniecības platības, tagad daudz kas ir pieejams daudz lētāk. Latvijas uzņēmumiem mans ieteikums būtu – tiem, kam ir resursi un iespējas – izmantot šo izveidojušos situāciju. Lai cik tas emocionāli nepiedienīgi liktos, bet tāds ir bizness,» tā Ozols.

Lielākais alkohola tirgotājs uz Krieviju ir Latvijas Balzams. Tas pieder uzņēmumam SPI Grupa, kuras īpašnieks Jurijs Šeflers ieguldījis naudu arī augstceltņu Z-torņi būvēšanā Rīgā, Pārdaugavā. Akcionāra sliktās attiecības ar Kremli līdz šim neesot traucējušas Latvijas Balzamam tirgoties Krievijā. Īsi pēc nemieru sākuma Ukrainā, uzņēmums tur nogādāja papildus dzērienu partijas, kas pietiktu vairākiem mēnešiem, ja piegādes apstātos. Uzņēmuma vadībai vislielākās bažas ir par to, ka pēc sankciju ieviešanas Krievijas tirgu Latvijas bizness var pazaudēt uz ļoti ilgu laiku.

«Ja Krievija tiks izolēta ekonomiski, tā savas ārējās ekonomiskās attiecības pārkārtos citu valstu virzienā, pamanīsies savas ekonomiskās saites veidot ar alternatīviem piegādātājiem mūsu piegādātajai produkcijai un tajā brīdī, kad šīs ekonomiskās sankcijas varētu beigties, visticamāk, Eiropai būs ļoti grūti atgūt iepriekšējās pozīcijas,» prognozē AS Latvijas Balzams komercdirektors Valters Kaže.

Rīgas piena kombināts arī nonācis Krievijas biznesmeņa rokās – 2011.gadā to kopā ar Valmieras pienu nopirka piena magnāts Andrejs Bezhmeļņickis. Briestošā krīze pagaidām uzņēmumu nav skārusi. Lielākās problēmas rada rubļa svārstības. Līgumi ar Krievijas firmām ļauj tām ar Piena kombinātu norēķināties mēneša laikā pēc preču piegādes. Ja pa to laiku rubļa vērtība nokrīt – Krievijas uzņēmums samaksās mazāk. Piesardzīgākas ir arī bankas un negribīgi aizdod naudu biznesiem, kas saistīts ar Krieviju.

Iespējamās sankcijas var iesaldēt vairākus nozīmīgus valsts darījumus, mēģinot pārdot airbaltic, banku Citadele un jo īpaši Liepājas Metalurgu, par ko bijusi interese no vairākiem Krievijas uzņēmumiem.

Finanšu ministrija pagaidām iespējamo investoru loku neplāno sašaurināt un Liepājā laipni gaidīti arī pircēji no Krievijas. Tikšot vērtēta vien to reputācija, atpazīstamība un vai viņš būs, piemēram, gatavs atjaunot Liepājas Metalurga darbību. LIAA vadītājs gan iesaka politiķiem būt piesardzīgākiem. Stratēģisku un lielu uzņēmumu pārdošana tik neskaidrā laikā Krievijas virzienā var radīt nopietnas problēmas Latvijai.

«Skatoties arī šo ierobežoto personu sarakstu, kuriem Krievijas uzņēmējiem ir zināmas grūtības radušās pēdējo notikumu kontekstā, jāprognozē, vai šīs pieteiktās investīcijas notiks un kādas izcelsmes nauda tā ir. Vai projekts nevar tikt apturēts Latvijai visnepiemērotākajā brīdī, jo lielu investīcijas projektu sagatavošana prasa milzīgus arī mūsu valsts resursus. Ja šāds projekts paliek pusratā tādēļ, ka mēs nepareizi noprognoizējam, kas notiks, kas attīstīsies, tad mēs varētu ciest zaudējumus,» brīdina Ozols.

Visgraujošāk pa Latvijas budžetu sitīs krīze tranzīta jomā, jo īpaši dzelceļa kravu pārvadājumos. Pagājušajā gadā 77% no dzelzceļa kravām – galvenokārt naftas produkti un ogles – nāca no Krievijas. Pēc ziņām, ka ASV sankciju sarakstā nokļuvis Krievijas dzelceļa šefs, Latvijas dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis no jebkādiem komentāriem par nākotni atteicās.

Jau drīz Eiropas Savienībai var nākties spriest par sankcijām, kas uzliktu plašus ierobežojumus Krievijas uzņēmējdarbībai Eiropā, lai šādi tomēr mēģinātu piespiest Krieviju beidzot sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu. Latvijas uzņēmējiem jārēķinās, ka zaudējumi būs.

«Protams, ka mēs nevēlamies kļūt par pēdējo dzelzceļa staciju, protams, ka mēs gribam, lai mūsu lidmašīnas lidotu uz Krieviju, mēs gribētu, lai mūsu uzņēmēji sadarbojas, bet lai viņi sadarbotos uz līdzvērtīgiem, skaidriem līgumiem, kurus otra puse respektē. Kas attiecas uz pašreizējo krīzi – mēs redzam, ka ir noticis bezprecedenta gadījums šajā gadsimtā. Rīcība, kas lauzusi visus iespējamos, neiespējamos līgumus, rīcība, kas ir pret visām konvencijām, starptautiskām paražām utt. Iespējams, ka būs grūti, iespējams, ka būs smagi, un es saprotu, ka būs arī zaudējumi, ja mēs nonāksim līdz tam. Bet nu šī ir tā situācija, kur iespējams, ka mēs runājam par lietām, kas ir svarīgākas par zināmiem zaudējumiem ekonomiskajā sadarbībā,» skaidro Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

102.000.102.6988


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.