bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.10.2017 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

LIAA: Uzņēmēji jau cieš zaudējumus Krievijas – Ukrainas konflikta dēļ

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols

Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Krieviju sasniedza 1 470 000 000 eiro, bet imports – 1 200 000 000 eiro. Pirms gada Krievijas uzņēmēji biznesā Latvijā ieguldījuši pusmiljardu eiro. Visvairāk – uzņēmumu pamatkapitālā. Aptuveni 100 miljonus elektrības un gāzes nozarē, 50 miljonus nekustamajā īpašumā.

Latvija Krievijai vairāk par visu tirgojusi pārtikas preces no kā lauvas tiesa bija alkohols. Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aprēķini – TOP 7 eksporta preces uz Krieviju bija viskijs, medikamenti, konjaks, kokskaidu plātnes, šprotes, rums un degvīns. Importā dominē naftas un gāzes produkti, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Šobrīd krīze jau labu laiku kā sākusies – tā novērojusi Investīciju un attīstības aģentūra. «Mūsu aģentūras vērtējums ir, ka uzņēmēji Latvijā cieš zaudējumus. Gan tranzīta un loģistikas jomā strādājošie, gan tirdzniecībā. Uzņēmēji ir sabijušies par savu perspektīvu. Tas skādē biznesam. Ja šādas sankcijas tiks ieviestas, tad šie zaudējumi, ko uzņēmēji cieš tagad, liksies ziediņi salīdzinoši ar to, kas iestāsies,» komentē LIAA direktors Andris Ozols.

Salīdzinot ar Krieviju tirdzniecības apjomi ar Ukrainu ir 13 reižu mazāki. Visvairāk ukraiņi Latvijā ieguldījuši banku un finanšu jomā. Nekustamo īpašumu darījumu apjoms nepārsniedza piecus miljonus eiro. Latvijas eksportpreces uz Ukrainu – medikamenti, mobilie telefoni, televizori, brētliņas un degvīns. No Ukrainas – metāla sakausējumi, vilcienu vagoni, un velkoņi. Jau pirms gada tirgošanās apjoms ar Ukrainu kritās uz pusi. Kas notiks šogad – neviens neņemas prognozēt. Tomēr no konflikta Ukrainā Latvijai esot arī savi ieguvumi.

«Šobrīd Kijevas centrā, kur vispār nebija pieejamas tirdzniecības platības, tagad daudz kas ir pieejams daudz lētāk. Latvijas uzņēmumiem mans ieteikums būtu – tiem, kam ir resursi un iespējas – izmantot šo izveidojušos situāciju. Lai cik tas emocionāli nepiedienīgi liktos, bet tāds ir bizness,» tā Ozols.

Lielākais alkohola tirgotājs uz Krieviju ir Latvijas Balzams. Tas pieder uzņēmumam SPI Grupa, kuras īpašnieks Jurijs Šeflers ieguldījis naudu arī augstceltņu Z-torņi būvēšanā Rīgā, Pārdaugavā. Akcionāra sliktās attiecības ar Kremli līdz šim neesot traucējušas Latvijas Balzamam tirgoties Krievijā. Īsi pēc nemieru sākuma Ukrainā, uzņēmums tur nogādāja papildus dzērienu partijas, kas pietiktu vairākiem mēnešiem, ja piegādes apstātos. Uzņēmuma vadībai vislielākās bažas ir par to, ka pēc sankciju ieviešanas Krievijas tirgu Latvijas bizness var pazaudēt uz ļoti ilgu laiku.

«Ja Krievija tiks izolēta ekonomiski, tā savas ārējās ekonomiskās attiecības pārkārtos citu valstu virzienā, pamanīsies savas ekonomiskās saites veidot ar alternatīviem piegādātājiem mūsu piegādātajai produkcijai un tajā brīdī, kad šīs ekonomiskās sankcijas varētu beigties, visticamāk, Eiropai būs ļoti grūti atgūt iepriekšējās pozīcijas,» prognozē AS Latvijas Balzams komercdirektors Valters Kaže.

Rīgas piena kombināts arī nonācis Krievijas biznesmeņa rokās – 2011.gadā to kopā ar Valmieras pienu nopirka piena magnāts Andrejs Bezhmeļņickis. Briestošā krīze pagaidām uzņēmumu nav skārusi. Lielākās problēmas rada rubļa svārstības. Līgumi ar Krievijas firmām ļauj tām ar Piena kombinātu norēķināties mēneša laikā pēc preču piegādes. Ja pa to laiku rubļa vērtība nokrīt – Krievijas uzņēmums samaksās mazāk. Piesardzīgākas ir arī bankas un negribīgi aizdod naudu biznesiem, kas saistīts ar Krieviju.

Iespējamās sankcijas var iesaldēt vairākus nozīmīgus valsts darījumus, mēģinot pārdot airbaltic, banku Citadele un jo īpaši Liepājas Metalurgu, par ko bijusi interese no vairākiem Krievijas uzņēmumiem.

Finanšu ministrija pagaidām iespējamo investoru loku neplāno sašaurināt un Liepājā laipni gaidīti arī pircēji no Krievijas. Tikšot vērtēta vien to reputācija, atpazīstamība un vai viņš būs, piemēram, gatavs atjaunot Liepājas Metalurga darbību. LIAA vadītājs gan iesaka politiķiem būt piesardzīgākiem. Stratēģisku un lielu uzņēmumu pārdošana tik neskaidrā laikā Krievijas virzienā var radīt nopietnas problēmas Latvijai.

«Skatoties arī šo ierobežoto personu sarakstu, kuriem Krievijas uzņēmējiem ir zināmas grūtības radušās pēdējo notikumu kontekstā, jāprognozē, vai šīs pieteiktās investīcijas notiks un kādas izcelsmes nauda tā ir. Vai projekts nevar tikt apturēts Latvijai visnepiemērotākajā brīdī, jo lielu investīcijas projektu sagatavošana prasa milzīgus arī mūsu valsts resursus. Ja šāds projekts paliek pusratā tādēļ, ka mēs nepareizi noprognoizējam, kas notiks, kas attīstīsies, tad mēs varētu ciest zaudējumus,» brīdina Ozols.

Visgraujošāk pa Latvijas budžetu sitīs krīze tranzīta jomā, jo īpaši dzelceļa kravu pārvadājumos. Pagājušajā gadā 77% no dzelzceļa kravām – galvenokārt naftas produkti un ogles – nāca no Krievijas. Pēc ziņām, ka ASV sankciju sarakstā nokļuvis Krievijas dzelceļa šefs, Latvijas dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis no jebkādiem komentāriem par nākotni atteicās.

Jau drīz Eiropas Savienībai var nākties spriest par sankcijām, kas uzliktu plašus ierobežojumus Krievijas uzņēmējdarbībai Eiropā, lai šādi tomēr mēģinātu piespiest Krieviju beidzot sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu. Latvijas uzņēmējiem jārēķinās, ka zaudējumi būs.

«Protams, ka mēs nevēlamies kļūt par pēdējo dzelzceļa staciju, protams, ka mēs gribam, lai mūsu lidmašīnas lidotu uz Krieviju, mēs gribētu, lai mūsu uzņēmēji sadarbojas, bet lai viņi sadarbotos uz līdzvērtīgiem, skaidriem līgumiem, kurus otra puse respektē. Kas attiecas uz pašreizējo krīzi – mēs redzam, ka ir noticis bezprecedenta gadījums šajā gadsimtā. Rīcība, kas lauzusi visus iespējamos, neiespējamos līgumus, rīcība, kas ir pret visām konvencijām, starptautiskām paražām utt. Iespējams, ka būs grūti, iespējams, ka būs smagi, un es saprotu, ka būs arī zaudējumi, ja mēs nonāksim līdz tam. Bet nu šī ir tā situācija, kur iespējams, ka mēs runājam par lietām, kas ir svarīgākas par zināmiem zaudējumiem ekonomiskajā sadarbībā,» skaidro Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

102.000.102.6988


Pievienot komentāru

«Islāma valsts» galvaspilsēta krīt sīriešu kaujinieku rokās

Sīriešu kaujinieku apvienība, ko atbalsta Amerikas Savienotās Valstis, paziņojusi, ka ir ieņēmusi Rakas pilsētu Sīrijā, kur pēdējos trīs gadus valdījis teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Polija cer, ka Turcija iestāsies ES

Polija cer, ka Turcija ar laiku pievienosies Eiropas Savienībai, tā norādījis Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), tiekoties ar savu Turcijas kolēģi īsi pirms ES-Turcijas galotņu sanāksmes.

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Brīdina LLU un RISEBA par iespējamu darbību saskaņošanu iepirkumā

Konkurences padome izteikusi brīdinājumu divām Latvijas augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei un RISEBA - par iespējamu piedāvājumu saskaņošanu Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā iepirkumā.

Uztura speciāliste: Bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un «sausa», ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste.

KNAB atsaka kriminālprocesu eksprezidentes kapavietas lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir atteicies ierosināt kriminālprocesu saistībā ar kapavietas ierādīšanu I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Igaunija no IT uzņēmuma piedzīs 270 000 eiro par neizveidotu informācijas sistēmu

Somijas informācijas tehnoloģiju grupas Tieto uzņēmumam Igaunijā būs jāmaksā Igaunijas Sociālo lietu ministrijai 270 000 eiro par tā nespēju īstenot projektu Skais2, kura nolūks bijis izveidot jaunu informācijas sistēmu Igaunijas sociālās apdrošināšanas iestādei.

Pārmet neaktīvitāti Latgales reģiona Saeimas deputātiem

Saeimā no Latgales reģiona ievēlētie deputāti ir samērā neaktīvi, reti izsakot savu viedokli un aizstāvot šī reģiona iedzīvotājus un uzņēmējus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Latvijā vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēzi ielaistās stadijās

Attieksme pret iespēju mazināt saslimšanu ar vēzi ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema, uzsver bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA Dziedniecība Ingrīda Circene.

Ūdeņraža transporta tehnoloģija - realitāte Latvijā

Līdz 2017.gada beigām Rīgā plānots uzstādīt ūdeņraža uzpildes staciju. Publiski pieejamā H2 uzpildes stacija Rīgā nodrošinās starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu: nākamā tuvākā stacija būs Pērnavā.

Maltā piemin noslepkavotu žurnālisti, korupcijas atmaskotāju

Maltā vairāki tūkstoši iedzīvotāju pulcējušies, lai pieminētu noslepkavotu analītisko žurnālisti, kura vainojusi Maltas valdību korupcijā.

Latvija aicina Irānu demonstrēt konstruktīvu rīcību drošības sekmēšanā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kur diskutēja par Irānas lomu reģionā un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu Irānai, ņemot vērā gaidāmo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ziņojumu ASV Kongresam par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ieviešanu no Irānas puses.

Bildēs: Pāri Īrijai brāžas stiprākā vētra pēdējos 50 gados

Īrijā trīs cilvēki gājuši bojā, 120 000 mājsaimniecības un uzņēmumi palikuši bez elektrības, kad valsti skārusi vētra Ofēlija. Pirmdien, 16.oktobrī, vēja brāzmas Īrijā sasniegušas ātrumu 44 metri sekundē.

No Latvijas izvests par 54,14% vairāk alkohola; eksportēts, galvenokārt, uz Krieviju

Šogad astoņos mēnešos no Latvijas izvesti 102,259 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 54,14% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos astoņos mēnešos.

ASV biržu indeksi sasniedz rekordus; naftas cenas kāpj

Amerikas Savienoto Valstu biržu trīs vadošie indeksi pirmdien, 16.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz banku akciju cenu pieaugumu. Turklāt ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jelenas nedēļas nogalē izteiktā prognoze par drīzu inflācijas pieaugumu stiprinājusi pārliecību, ka decembrī tiks paaugstināta bāzes procentu likme.

Bildēs: Portugālē un Spānijā traģiski mežu ugunsgrēki

Ne mazāk kā 30 cilvēki gājuši bojā postošos mežu ugunsgrēkos Portugālē un Spānijā.

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Jaunākie komentāri