bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.06.2018 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

LIAA: Uzņēmēji jau cieš zaudējumus Krievijas – Ukrainas konflikta dēļ

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols

Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Krieviju sasniedza 1 470 000 000 eiro, bet imports – 1 200 000 000 eiro. Pirms gada Krievijas uzņēmēji biznesā Latvijā ieguldījuši pusmiljardu eiro. Visvairāk – uzņēmumu pamatkapitālā. Aptuveni 100 miljonus elektrības un gāzes nozarē, 50 miljonus nekustamajā īpašumā.

Latvija Krievijai vairāk par visu tirgojusi pārtikas preces no kā lauvas tiesa bija alkohols. Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aprēķini – TOP 7 eksporta preces uz Krieviju bija viskijs, medikamenti, konjaks, kokskaidu plātnes, šprotes, rums un degvīns. Importā dominē naftas un gāzes produkti, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Šobrīd krīze jau labu laiku kā sākusies – tā novērojusi Investīciju un attīstības aģentūra. «Mūsu aģentūras vērtējums ir, ka uzņēmēji Latvijā cieš zaudējumus. Gan tranzīta un loģistikas jomā strādājošie, gan tirdzniecībā. Uzņēmēji ir sabijušies par savu perspektīvu. Tas skādē biznesam. Ja šādas sankcijas tiks ieviestas, tad šie zaudējumi, ko uzņēmēji cieš tagad, liksies ziediņi salīdzinoši ar to, kas iestāsies,» komentē LIAA direktors Andris Ozols.

Salīdzinot ar Krieviju tirdzniecības apjomi ar Ukrainu ir 13 reižu mazāki. Visvairāk ukraiņi Latvijā ieguldījuši banku un finanšu jomā. Nekustamo īpašumu darījumu apjoms nepārsniedza piecus miljonus eiro. Latvijas eksportpreces uz Ukrainu – medikamenti, mobilie telefoni, televizori, brētliņas un degvīns. No Ukrainas – metāla sakausējumi, vilcienu vagoni, un velkoņi. Jau pirms gada tirgošanās apjoms ar Ukrainu kritās uz pusi. Kas notiks šogad – neviens neņemas prognozēt. Tomēr no konflikta Ukrainā Latvijai esot arī savi ieguvumi.

«Šobrīd Kijevas centrā, kur vispār nebija pieejamas tirdzniecības platības, tagad daudz kas ir pieejams daudz lētāk. Latvijas uzņēmumiem mans ieteikums būtu – tiem, kam ir resursi un iespējas – izmantot šo izveidojušos situāciju. Lai cik tas emocionāli nepiedienīgi liktos, bet tāds ir bizness,» tā Ozols.

Lielākais alkohola tirgotājs uz Krieviju ir Latvijas Balzams. Tas pieder uzņēmumam SPI Grupa, kuras īpašnieks Jurijs Šeflers ieguldījis naudu arī augstceltņu Z-torņi būvēšanā Rīgā, Pārdaugavā. Akcionāra sliktās attiecības ar Kremli līdz šim neesot traucējušas Latvijas Balzamam tirgoties Krievijā. Īsi pēc nemieru sākuma Ukrainā, uzņēmums tur nogādāja papildus dzērienu partijas, kas pietiktu vairākiem mēnešiem, ja piegādes apstātos. Uzņēmuma vadībai vislielākās bažas ir par to, ka pēc sankciju ieviešanas Krievijas tirgu Latvijas bizness var pazaudēt uz ļoti ilgu laiku.

«Ja Krievija tiks izolēta ekonomiski, tā savas ārējās ekonomiskās attiecības pārkārtos citu valstu virzienā, pamanīsies savas ekonomiskās saites veidot ar alternatīviem piegādātājiem mūsu piegādātajai produkcijai un tajā brīdī, kad šīs ekonomiskās sankcijas varētu beigties, visticamāk, Eiropai būs ļoti grūti atgūt iepriekšējās pozīcijas,» prognozē AS Latvijas Balzams komercdirektors Valters Kaže.

Rīgas piena kombināts arī nonācis Krievijas biznesmeņa rokās – 2011.gadā to kopā ar Valmieras pienu nopirka piena magnāts Andrejs Bezhmeļņickis. Briestošā krīze pagaidām uzņēmumu nav skārusi. Lielākās problēmas rada rubļa svārstības. Līgumi ar Krievijas firmām ļauj tām ar Piena kombinātu norēķināties mēneša laikā pēc preču piegādes. Ja pa to laiku rubļa vērtība nokrīt – Krievijas uzņēmums samaksās mazāk. Piesardzīgākas ir arī bankas un negribīgi aizdod naudu biznesiem, kas saistīts ar Krieviju.

Iespējamās sankcijas var iesaldēt vairākus nozīmīgus valsts darījumus, mēģinot pārdot airbaltic, banku Citadele un jo īpaši Liepājas Metalurgu, par ko bijusi interese no vairākiem Krievijas uzņēmumiem.

Finanšu ministrija pagaidām iespējamo investoru loku neplāno sašaurināt un Liepājā laipni gaidīti arī pircēji no Krievijas. Tikšot vērtēta vien to reputācija, atpazīstamība un vai viņš būs, piemēram, gatavs atjaunot Liepājas Metalurga darbību. LIAA vadītājs gan iesaka politiķiem būt piesardzīgākiem. Stratēģisku un lielu uzņēmumu pārdošana tik neskaidrā laikā Krievijas virzienā var radīt nopietnas problēmas Latvijai.

«Skatoties arī šo ierobežoto personu sarakstu, kuriem Krievijas uzņēmējiem ir zināmas grūtības radušās pēdējo notikumu kontekstā, jāprognozē, vai šīs pieteiktās investīcijas notiks un kādas izcelsmes nauda tā ir. Vai projekts nevar tikt apturēts Latvijai visnepiemērotākajā brīdī, jo lielu investīcijas projektu sagatavošana prasa milzīgus arī mūsu valsts resursus. Ja šāds projekts paliek pusratā tādēļ, ka mēs nepareizi noprognoizējam, kas notiks, kas attīstīsies, tad mēs varētu ciest zaudējumus,» brīdina Ozols.

Visgraujošāk pa Latvijas budžetu sitīs krīze tranzīta jomā, jo īpaši dzelceļa kravu pārvadājumos. Pagājušajā gadā 77% no dzelzceļa kravām – galvenokārt naftas produkti un ogles – nāca no Krievijas. Pēc ziņām, ka ASV sankciju sarakstā nokļuvis Krievijas dzelceļa šefs, Latvijas dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis no jebkādiem komentāriem par nākotni atteicās.

Jau drīz Eiropas Savienībai var nākties spriest par sankcijām, kas uzliktu plašus ierobežojumus Krievijas uzņēmējdarbībai Eiropā, lai šādi tomēr mēģinātu piespiest Krieviju beidzot sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu. Latvijas uzņēmējiem jārēķinās, ka zaudējumi būs.

«Protams, ka mēs nevēlamies kļūt par pēdējo dzelzceļa staciju, protams, ka mēs gribam, lai mūsu lidmašīnas lidotu uz Krieviju, mēs gribētu, lai mūsu uzņēmēji sadarbojas, bet lai viņi sadarbotos uz līdzvērtīgiem, skaidriem līgumiem, kurus otra puse respektē. Kas attiecas uz pašreizējo krīzi – mēs redzam, ka ir noticis bezprecedenta gadījums šajā gadsimtā. Rīcība, kas lauzusi visus iespējamos, neiespējamos līgumus, rīcība, kas ir pret visām konvencijām, starptautiskām paražām utt. Iespējams, ka būs grūti, iespējams, ka būs smagi, un es saprotu, ka būs arī zaudējumi, ja mēs nonāksim līdz tam. Bet nu šī ir tā situācija, kur iespējams, ka mēs runājam par lietām, kas ir svarīgākas par zināmiem zaudējumiem ekonomiskajā sadarbībā,» skaidro Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

102.000.102.6988


Pievienot komentāru

Vidusskolas eksāmenu rezultāti Igaunijā - par zemu Tartu Universitātei

Igaunijas vidusskolu valsts eksāmenu vidējie rezultāti šogad ir pārāk zemi, lai dotu iespēju nākamiem studentiem iestāties Tartu Universitātē, kas ir starptautiski visaugstāk novērtētā augstākās izglītības iestāde Baltijā.

Vasaras saulgriežos Igaunijā ugunsdzēsēji lūguši reģistrēties «ugunskura sargiem»

Igaunijā aizvadīti vasaras saulgriežu svētki Jaanipäev, kur uz atbildīgu ugunskuru kurināšanu iedzīvotāji aicināti, rosinot katrā Jāņa bērnu pulkā izvirzīt vienu «ugunskura sargu» un par to paziņot ugunsdzēsējiem.

Brīdina – ABLV pašlikvidācijas procesā varētu pazust pierādījumi 102,3 miljonu dolāru atmazgāšanas lietā

Bijušais Sergeja Magņitska darba devējs, Hermitage Capital Management, 2018.gada 21.jūnijā nosūtīja iesniegumu Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ar aicinājumu izmeklēt naudas atmazgāšanu caur ABLV Bank. Iesniegums ir reakcija uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju ABLV īstenot kontrolētu pašlikvidācijas plānu, jo pastāv risks pašlikvidācijas procesā pazaudēt pierādījumus.

Pavasara sesijā Saeima pieņēmusi 68 likumus, bet deputāti uzstājušies 765 reizes

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 9.aprīļa pieņēmusi 68 likumus – 13 jaunus un grozījumus 55 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz 11 kārtējām sēdēm, vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi,bet no tribīnes deputāti šajā laikā runājuši 765 reizes.

Itālija, vēršoties pret migrantu pieplūdumu, brīdina par Šengenas zonas apdraudējumu

Eiropas Savienības bezrobežu zona varētu būt apdraudēta, ja netiks atrisināts Vidusjūras migrācijas plūsmas jautājums, tā tiekoties ar 15 citu dalbvalstu vadītājiem, norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Jurašs vēršas ar iesniegumu KNAB par Lemberga meitas ofšoru tīklu

Jaunās konservatīvās partijas politiķis, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs ir vērsies ar iesniegumu KNAB, aicinot izvērtēt žurnālistu publicētos materiālus par Ventspils mēra Aivara Lemberga meitas ofšoru tīklu, liecina paziņojums sociālajos tīklos.

VID: Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3 000 eiro, šīs personas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvar ilggadējais līderis Erdogans

Turcijā svētdien, 24.jūnijā, aizvadītas parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Kamēr parlamenta vēlēšanu rezultāti vēl tiek skaitīti, prezidenta vēlēšanās savu uzvaru pieteicis ilggadējais Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans.

DP nesaskata kriminālpārkāpumus Tēvijas sargu paziņojumā par «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem»

Drošības policija patlaban nesaskata Krimināllikuma pārkāpumus biedrības Tēvijas sargi paziņojumā par «lielās talkas» rīkošanu Latvijā un «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem».

Šajā nedēļā nokrišņi mitēsies un temperatūra paaugstināsies līdz +27

Šī nedēļa daļā Latvijas vēl iesāksies lietaina, taču, pastiprinoties anticiklonam, nokrišņi mitēsies un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies. Darba nedēļas beigās laika apstākļi atkal mainīsies, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Sperts pirmais solis uz VDK aģentu atklāšanu

Lietuvas Seims ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījis priekšlikumu atklāt šobrīd noslepenotas ziņas par tiem bijušajiem Padomju Valsts Drošības komitejas aģentiem, kuri brīvprātīgi atzinušies sadarbībā ar «Čeku».

BNN nedēļas apkopojums: KNAB vizītes Saeimā. Nedemisonējošais Ašeradens un Rasnačs. DTV spriedums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem. Šoreiz ietvertās tēmas Spriedums; KNAB vizītes; Saeimas uzticība ; Postenis; Cīņa; Kalendārs.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.