bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Lidosta Rīga atbalsta IeM rosinājumu attīstīt robežkontroles infrastruktūru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ņemot vērā gan straujo pasažieru skaita pieaugumu, gan izmaiņas Eiropas Savienības (ES) regulējumā par personu kontroli uz ES ārējās robežas, starptautiskā lidosta Rīga atbalsta Iekšlietu ministrijas (IeM) ierosinājumu attīstīt robežkontroles infrastruktūru lidostā, BNN ziņo lidostas pārstāvji.

Lidosta norāda, ka, lai gan pašlaik par lidostas līdzekļiem izbūvētā robežkontroles infrastruktūra ir pietiekama, lai nodrošinātu ieceļojošo un izceļojošo pasažieru personas dokumentu pārbaudi pie esošā pasažieru skaita, tomēr aizvien augošais ceļotāju skaits, kas šogad saskaņā ar lidostas prognozi var sasniegt 6,5 miljonus pasažieru,  neapšaubāmi liek jau tagad meklēt risinājumus, lai izvairītos no rindu veidošanās robežkontrolē. «Lai kādu ceļu izvēlētos IeM – uzstādīt inovatīvus automātiskos dokumentu kontroles risinājumus jeb ABC vārtus vai palielināt Valsts robežsardzes personāla skaitu lidostā, svarīgi ir celt robežkontroles kapacitāti.»

Lai aizvien pieaugošās pasažieru plūsmas apstākļos atbalstītu Valsts robežsardzi, lidosta jau iepriekš par saviem līdzekļiem ir izbūvējusi papildus robežkontroles kabīnes izlidošanas un tranzīta zonā, un kopumā lidostā Valsts robežsardzes vajadzībām ir pieejamas 18 kabīnes. Šogad plānots izbūvēt vēl vienu kabīni ar divām darba vietām ielidošanas zonā, atzīmē Lidosta Rīga pārstāvji.

BNN jau ziņoja, ka lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Viena Eiropas iedzīvotāja pārbaudes laiks ES un nacionālajās datu bāzēs ir aptuveni desmit sekundes. Minimālais robežpārbaudes laiks vienai ārējo robežu šķērsojošajai personai ir 35 – 40 sekundes, kas nozīmē, ka vienas robežsarga darba vietas maksimālā caurlaidība vienā stundā ir līdz 90 personām.

Tomēr pēc iepriekšminētas regulas spēkā stāšanās, lidostā Rīga uzsākot visu ārējo robežu šķērsojošo personu sistemātiskas pārbaudes, konstatēts, ka atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas. Veidojoties šādām rindām, vidējais pasažiera gaidīšanas laiks pirms robežpārbaudes ir vairāk nekā 30 minūtes

IeM atzīmē, ka izceļojošo personu plūsma ir salīdzinoši vienmērīga, jo virzība uz attiecīgo gaisa kuģa piestātni ir organizētāka. Savukārt Latvijā ieceļojošo personu plūsma nav organizatoriska, jo no vairākiem gaisa kuģiem vienlaicīgi personas dodas uz robežpārbaudes vietu, lai pēc iespējas ātrāk ieceļotu Latvijā vai tranzītā dotos uz nākamo valsti.

Līdz ar to ministrija secinājusi, ka lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu minētajā regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām Latvijas ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu rašanos pirms robežpārbaudes.

Ministrija gan norāda, ka valstis var lūgt termiņa pagarinājumu pārbaužu veikšanai, ja konkrētā lidostā ir ar infrastruktūru saistītas grūtības, kuru dēļ ir vajadzīgs ilgāks laiks pielāgojumiem. To Latvija ir izdarījusi, lūdzot pagarinājumu līdz 2019.gada 7.aprīlim. Eiropas Komisija gan vēl nav saskaņojusi pieteikto pagarinājumu, teikts ziņojumā. Pēc IeM paustā, Latvija nav vienīgā, kas šo iespēju izmantojusi.

Attiecīgi, neveicot lidostas infrastruktūras modernizēšanu un pieaugot ārējo robežu šķērsojošo personu skaitam, ir risks, ka pēc minētā termiņa pieaugs vidējais pasažiera gaidīšanas laiks rindā pirms robežpārbaudes, skaidro IeM.

Ziņojumā teikts, ka Valsts robežsardze kopā ar lidostas Rīga administrāciju ir sākusi darbu pie nepieciešamās lidostas infrastruktūras paplašināšanas.

Tiek skaidrots, ka lidostā faktiski nav iespēju papildus izveidot vairākas pārbaudes kabīnes, būtiski palielinot pārbaužu nodrošināšanai nepieciešamos personālresursus. Tādējādi alternatīvs risinājums ir inovatīvu sistēmu ieviešana robežpārbaudes nodrošināšanai, kuras ievērojami ekonomē personāla resursu. Piemēram, viens robežsargs var nodrošināt četru līdz sešu ABC vārtu uzraudzību.

Tādējādi, lai sasniegtu prioritāro mērķi ir nepieciešams izveidot papildus vienu pārbaužu kabīni ar divām darba vietām ieceļošanas sektorā un vienu pārbaužu kabīni ar divām darba vietām tranzīta sektorā, uzstādīt četrus ABC vārtus ieceļošanas sektorā, divus ABC vārtus izlidošanas sektorā un vēl divus ABC vārtus tranzīta sektorā.

Finansējumu ABC vārtu iegādei IeM plāno piesaistīt no ES Iekšējā drošības fonda. Tomēr vārtu sekmīgas darbības nodrošināšanai no 2020.gada būs nepieciešams papildus ikgadējs finansējums 390 775 eiro apmērā standarta programmatūras licences atjaunošanai un uzturēšanas izdevumu segšanai, skaidrots ziņojumā.

Jau ziņots, ka Valsts robežsardze no pagājušā gada 1.aprīļa sākusi visu ES pilsoņu pastiprinātas pārbaudes uz Šengenas zonas ārējās robežas.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk Silenes, Pāternieku, Terehovas, Grebņevas un Vientuļu, Pededzes robežkontroles punktos, Kārsavas un Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktos robežsargi veiks datorizētu pārbaudi visām ieceļojošām un izceļojošām personām, tostarp arī ES, EEZ un Šveices pilsoņiem un mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Arī Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, kā arī starptautiskajā lidostā Rīga tiek veikta datorizēta pārbaude visiem ES, EEZ un Šveices pilsoņiem, kuri šķērsos Šengenas zonas ārējo robežu.

Līdz šim datorizētā robežpārbaude bija trešo valstu pilsoņiem. ES, EEZ un Šveices pilsoņiem, šķērsojot Šengenas zonas ārējo robežu, tika veikta vien ceļošanas dokumentu pārbaude, taču tagad tiek veikta datorizēta robežpārbaude, pārbaudot uzrādītos dokumentus Šengenas informācijas sistēmā, Interpola un nacionālajās informācijas sistēmās.

Pastiprinātu robežpārbaužu ieviešana saistīta ar Eiropas Parlamenta martā apstiprinātajiem grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā. Šo grozījumu mērķis ir palielināt drošību Šengenas telpā un identificēt personas, kuras iespējams varētu radīt draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai.

Ref:244.000.103.3677


Pievienot komentāru

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Iepirkumā par Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju uzvarējusi Rere būve 1

Valsts nekustamie īpašumi iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības Rere būve 1 piedāvājums.

Katoļu arhibīskaps Austrālijā notiesāts par bērnu seksuālas izmantošanas slēpšanu

Tiesa Austrālijā atzinusi kādu katoļu baznīcas arhibīskapu vainīgu par bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu slēpšanu, kas notikusi 1970.gados. Adelaidas arhibīskaps kļuvis par augstāko katoļu garīdznieku pasaulē, kurš apsūdzēts un atzīts par vainīgu šādā noziegumā.

Lindermanu atbrīvo no apcietinājuma

Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 21.maijā, nolēma atbrīvot no apcietinājuma aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu, kā arī par masu nekārtību organizēšanu turēto prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu.

Mentorus bēgļiem par pusmiljonu eiro nodrošinās Latvijas Sarkanais Krusts

Turpmāko pusotru gadu sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu sniegs biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, informē Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

Krievijas pirmā peldošā atomelektrostacija sasniedz Arktiku

Pēc ceļa cauri Baltijas jūrai, Krievijas pirmā peldošā atomelektrostacija nonākusi Barenca jūras ostā Murmanskā, lai gatavotos tālākam ceļam uz Krievijas tālajiem austrumiem.

Latvijā tuvākajos gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1 000 eiro

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1 000 eiro, prezentējot jaunāko bankas Nordic Outlook apskatu, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī Latvijas bankās sarucis par 27,1%

Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 27,1% jeb 2,185 miljardiem eiro un marta beigās veidoja 5,869 miljardus eiro, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Pēc 12 gadiem Latvijā baptistiem jauns bīskaps

Latvijas Baptistu draudžu savienības 19.maija kongresā bīskapa amatā uz nākamajiem četriem gadiem tika ievēlēts mācītājs Kaspars Šterns, vēsta LBDS izpilddirektore Žanna Drūnese.

KP atļauj automašīnu un rezerves daļu vairumtirgotāju apvienošanos

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru Auto-Bon Oy iegūst izšķirošu ietekmi pār KW Bruun Baltic OU, iegādājoties tā kapitāldaļas 100% apmērā no Dānijā reģistrētas sabiedrības Interdan Bil A/S.

Plānota plašāka diskusiju par ST sprieduma ietekmi uz valsts un baznīcu attiecībām

Saeimas Prezidijam lūgts atbalstīt parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas sanāksmes organizēšanu par Satversmes tiesas sprieduma ietekmi uz valsts un baznīcu attiecībām un normatīvo regulējumu.

Nacionālā apvienība premjera amatam kā kandidātu izvirza Robertu Zīli

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) valde nolēmusi uz 13.Saeimas vēlēšanām Ministru prezidenta amatam kā kandidātu virzīt Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli, informē NA.

Emajegi upes aizstāvībai Igaunijā cilvēku ķēdi izveido 4 000 iedzīvotāju

Igaunijā turpinoties cīņai ap miljardu eiro vērtas celulozes rūpnīcas celtniecību, nedēļas nogalē Tartu pilsētā Emajegi upes krastos sapulcējušies ap 4 500 cilvēku, izveidojot dzīvo ķēdi, lai nepieļautu rūpnīcas izveidi, tā pavēstījuši pasākuma rīkotāji.

RD trešo reizi maina nolikumu, jautājumus katrs deputāts varēs uzdot desmit minūtes

Rīgas domes sēdē, saistībā ar jautājumu uzdošanas kārtību, pirmdien, 21.maijā, trešo reizi tika apstiprinātas izmaiņas pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka turpmāk domnieki domes sēdēs ziņotājam jautājumus katrs varēs uzdot desmit minūtes.

Ušakovs nevēlas kļūt par partijas Saskaņa premjera amata kandidātu

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs darīs visu, lai partija Saskaņa viņu nevirzītu par premjera amata kandidātu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, pirmdien, 21.maijā, Rīgas domes sēdē pauda priekšsēdētājs.

Atkarība no mobilā telefona – viena no izplatītākajām jauniešu vidū

Četriem no pieciem pusaudžiem, kuri pieteikti jaunajai atkarību programmai, ir mobilo telefonu atkarības risks, katrs otrais pārlieku aizraujas ar datoru, bet katrs trešais ir uzsācis smēķēt.

MK komiteja piešķir 3,3 miljonus eiro meliorācijas sistēmu uzturēšanai

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 21.maijā, sēdē atbalstīja Zemkopības ministrijas lūgumu pakāpeniski līdz 2021.gadam par kopumā 3 234 187 eiro palielināt ikgadējo valsts budžeta finansējumu meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai.

Saņemot ziņojumus no bankām, VID pievērsīs uzmanību tikai fiziskajām personām ar visaugstāko riska pakāpi

Saņemot ziņojumus no bankām par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro, Valsts ieņēmumu dienests (varēs identificēt fiziskās personas ar visaugstāko riska pakāpi, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā.

Igaunijas ražotāju cenu indekss gadā augšup par 2,1%

Igaunijas ražotāju cenu indekss gada laikā no 2017.gada aprīļa līdz šā gada aprīlim kāpis par 2,1% un to būtiski ietekmējis energoresursu cenu kāpums, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

VDI pārbaudīs būvniecības uzņēmumus; grib mazināt nelaimes gadījumu skaitu

Valsts darba inspekcija uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām, informē VDI Sadarbības un attīstības nodaļas Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Megija Ekkerte.

Jaunākie komentāri