bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Līdz jaunā mācību gada sākumam Latvijā slēgs 17 izglītības iestādes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks slēgtas 17 izglītības iestādes, noskaidrots Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

2016.gadā ministrija jau saskaņojusi 15 izglītības iestāžu likvidēšanu, taču viena no tām paredzēta 2017.gada augustā. Turklāt vēl pagājušajā gadā IZM Alūksnes novadā saskaņoja Mārkalnes pamatskolas slēgšanu, savukārt Ventspils novadā – Jūrkalnes pamatskolas slēgšanu, kas notiks šovasar. Savukārt Jelgavas novadā tiks likvidēta arī Elejas vidusskolas Lielplatones filiāle, to pievienojot Elejas pirmsskolas izglītības iestādei Kamenīte.

Tādējādi šis mācību gads būs pēdējais17 izglītības iestādēm – jūlijā Bauskas novadā tiks likvidēta Mežotnes internātvidusskola. Vasaras vidū Gulbenes novadā tiks likvidēta arī Daukstes pamatskola, savukārt Ventspils novadā augustā lemts slēgt Zlēku pamatskolu.

Jūlija beigās tiks likvidēta arī Sadus 1.vidusskola un Saldus 2.viusskola. Saldus novadā tiks slēgta arī Nīgrandes pamatskola, to pievienojot Saldus novada pašvaldības Kalnu vidusskolai, Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestāde Griezīte, to pievienojot Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestādei Straumīte. Saldus 1.vidusskolas struktūrvienības Sātiņu pamatskola izglītības programmu īstenošana līdz ar iestādes slēgšanu tiks nodota Saldus pirmsskolas izglītības iestādei Sienāzītis.

Krāslavas novadā augusta sākumā tiks slēgta Kalniešu pamatskola, Skaistas sākumskola un Sauleskalna sākumskola, bet Rēzeknes novadā augusta otrajā pusē tiks slēgta Kalnezeru Katoļu pamatskola.

Augusta beigās Daugavpils novadā durvis slēgs arī Tabores pamatskola, Birznieku pamatskola un Skrudalienas pamatskola, to pievienojot Silenes pamatskolai.

Šī gada sākumā jau tika slēgtas trīs izglītības iestādes.

IZM šogad arī saskaņojusi vēl 19 reorganizācijas procesus, 14 no kuriem notiks šogad. Vēl pērn ministrija saskaņoja arī Burtnieku Ausekļa vidusskolas reorganizāciju, to pārveidojot par Burtnieku Ausekļa pamatskolu. Līdz ar to 2016.gadā paredzēti 15 reorganizācijas procesi, kuros kopumā iesaistītas 22 izglītības iestādes.

Šogad Mazsalacas novadā Ramatas sākumskola un Mazsalacas vidusskola tiks reorganizētas, apvienojot tās un izveidojot Mazsalacas vidusskolu. Smiltenes vidusskola tiks izveidota, reorganizējot Smiltenes ģimnāziju, Smiltenes Centra vidusskolu un Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolu. Jūlijā Ķemeru vidusskola tiks reorganizēta par Ķemeru pamatskolu, savukārt Jūrmalā Lielupes vidusskola tiks reorganizēta par Lielupes pamatskolu. Līdz ar 1.septembri notiks Aizkraukles novada ģimnāzijas reorganizācija, apvienojot to ar Aizkraukles 1.vidusskolu un Aizkraukles pilsētas sākumskolu, tādējādi izveidojot Aizkraukles novada ģimnāziju.

Līdz ar jauno mācību gadu lemts reorganizēt Mākoņkalna pirmsskolas izglītības iestādi, to pārveidojot par Kaunatas pirmsskolas izglītības iestādes Zvaniņš Mākoņkalna struktūrvienību. Tukuma novada pirmsskolas izglītības iestāde Vālodzīte tiks reorganizēta, izveidojot divas pirmsskolas izglītības iestādes.

Madonas novadā Mārcienas pamatskola tiks reorganizēta par Mārcienas sākumskolu, bet Preiļu novadā Priekuļu pamatskola – pat Priekuļu sākumskolu. Par pirmsskolas izglītības iestādi Cimdiņš tiks reorganizēta Vārkavas pamatskola, bet Nīcgales pamatskola kļūs par sākumskolu. Alojas novada pirmsskolas izglītības iestāde Auseklītis tiks izveidota, Auseklītim pievienojot struktūrvienību Vilzēnos (pievienojot Alojas Ausekļa vidusskolas, Ozolmuižas pamatskolas un Staiceles vidusskolas pirmsskolas izglītības grupas).

Saldus novadā Ezeres vidusskola pārtaps par Ezeres pamatskolu, bet Baltinavas novada pirmsskolas izglītības iestāde tiks reorganizēta, to pievienojot Baltinavas vidusskolai.

Vēl pagājušajā gadā saskaņota arī Burtnieku Ausekļa vidusskolas reorganizācija, pārveidojot to par Burtnieku Ausekļa pamatskolu.

Ministrija saskaņojusi arī vairāku izglītības iestāžu reorganizāciju, kas notiks arī nākamajos gados. 2017.gada vasaras beigās tiks reorganizēta Striķu pamatskola, to pārveidojot par sākumskolu, kā arī par sākumskolu tiks reorganizēta arī Ozolu pamatskola. Savukārt 2018.gadā notiks Uzvaras vidusskolas reorganizācija par Uzvaras pamatskolu, Īslīces vidusskolas reorganizācija par Īslīces pamatskolu, kā arī Staiceles vidusskolas reorganizācija par pamatskolu.

Ministrijā norādīja, ka vēl saskaņošanā atrodas Apes novada pašvaldības iesniegums par trīs izglītības iestāžu reorganizāciju un Jelgavas novada pašvaldības iesniegums par divu izglītības iestāžu reorganizāciju.

Šogad IZM jau saskaņojusi arī četru jaunu izglītības iestāžu dibināšanu. Ventspils novadā dibināta Zlēku pirmsskolas izglītības iestāde Rūķītis, Saldus novadā – Saldus vidusskola, Tukuma novadā – pirmsskolas izglītības iestāde Lotte, bet Daugavpils novadā – Laucesas pamatskola.

Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.

Izskatot jautājumus par pašvaldības lēmuma saskaņošanu, IZM ņem vērā vairākus kritērijus, piemēram, izglītības iestādes darba kvalitāti, skolēnu mācību rezultātus un sekmības dinamiku un izglītības programmu piedāvājumu. Tiek arī izvērtēta izglītības pieejamība – sākumskola (1.-6.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai, transporta nodrošinājums, kā arī izglītības iestādes tīkla attīstības koncepcija novadā (pieejamie finanšu resursi, izglītības iestāžu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls). Svarīga ir arī iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) informētība un viedoklis, norādīja ministrijā.

Ja pašvaldības atsūtītais lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai slēgšanu ir nepilnīgs, IZM pieprasa papildu informāciju un iesniegtos dokumentus vērtē atkārtoti. Šādi gadījumi ir bijuši vairākkārt. Pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pašvaldības lēmums parasti tiek saskaņots.

IZM vairākkārt ir uzsvērusi, ka tikai matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai likvidēt izglītības iestādi. Skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju.

Ref: 102.000.102.12292


Pievienot komentāru

  1. OME teica:

    latvieši..āra no valsts,vietu vajadzēs teroristiem, migrantu mītnēm…

    +1 0 -1 0

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.