bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.04.2018 | Vārda dienas: Vēsma, Fanija
LatviaLatvija

Līdz martam atlikta «nolikto atslēgu principa» ieviešana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu un būtiskas izmaiņas juridisko personu maksātnespējas regulējumā, stāsies spēkā 2015.gada 1.martā, nevis 1.janvārī, kā plānots iepriekš.

To paredz Saeimā ceturtdien, 18.decembrī, steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā.

Kā norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, ir izveidojusies situācija, ka 11.Saeimā ir pieņemts jauns maksātnespējas regulējums, kam būtu jāstājas spēkā 1.janvārī, taču tiesām nav instrumentu tajā iekļauto normu piemērošanai. Tādēļ nepieciešams līdz attiecīgu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai atlikt jaunā maksātnespējas regulējuma spēkā stāšanos.

Gatavojot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs bija lūdzis saglabāt spēkā stāšanos 1.janvārī likuma pantam, ar kuru tiek samazināti parādu dzēšanas termiņi fiziskām personām. Taču ministrs, Juridiskajai komisijai skatot minēto likumprojektu, apliecināja – sarunās ar valdību veidojošajām partijām un nevalstiskajām organizācijām radusies pārliecība, ka šo normu pieņemšana turpmāk netiks bremzēta. Tādēļ Rasnačs ir atsaucis savus priekšlikumus un arī likuma pants, kas regulē fiziskās personas saistību dzēšanas termiņus, stāsies spēkā 1.martā.

Līdztekus Juridiskā komisija paudusi konceptuālu atbalstu saistītajiem Civilprocesa likuma grozījumiem, kas nodrošinās procesuālo kārtību jaunajam maksātnespējas regulējumam. Cita starpā likuma izmaiņas reglamentēs tiesas rīcību, ieceļot neitrālu maksātnespējas administratoru gadījumos, kad notiek pāreja no tiesiskās aizsardzības procesa uz juridiskās personas maksātnespējas procesu. Civilprocesa likumā paredzēts arī noteikt, ka tiesa maksātnespējas procesā var atbrīvot no depozīta iemaksas un valsts nodevas samaksas darbiniekus, kuriem vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana.

Civilprocesa likumā paredzētas arī izmaiņas kontekstā ar administratora pienākumu sagatavot izsoles aprēķinu un tiesībām to apstrīdēt, izmaiņas attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, attiecībā uz „ģimenes maksātnespējas” pieteikuma iesniegšanu, kā arī citiem maksātnespējas procesa aspektiem, informē Saeimas Preses dienests.

Kā zināms, Saeima 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu principu», kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Deputāti atbalstīja ieceri par «nolikto atslēgu principu» mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Šie likuma grozījumi būs attiecināmi tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Valdība 2.decembrī akceptēja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Paralēli valdošās koalīcijas politiķi jau strādā pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju.

BNN jau vēstīja, ka likuma izmaiņas arī paredz – ja parādnieks dzēsīs 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņš samazināsies līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā. Ja privātpersona parādu saistību dzēšanas laikā neatkarīgi no savas gribas nespēs samaksāt 50% no kopējām parādsaistībām, parādu dzēšanas termiņš atkarībā no tā, cik parādnieks būs spējīgs maksāt pēc mantas izsoles, būs no viena līdz trīs gadiem.

Vēl deputāti vienojās par kompromisu saistībā ar ienākumu daļas novirzīšanu parāda nomaksai, ja parādnieks nav spējīgs segt vismaz 20% no kopējām saistībām. Līdz šim likumā bija noteikts, ka gadījumā, ja parādnieka saistības maksātnespējas pasludināšanas brīdī nepārsniedz 142 287 eiro, saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru pieprasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk par vienu trešdaļu no minimālās algas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas.

Grozījumi paredz arī samazināt parādsaistību slieksni, lai privātpersonas varētu iziet maksātnespējas procesu, no līdzšinējiem 7 114 eiro uz 5 000 eiro attiecībā uz parādiem, kas jau jāsamaksā, savukārt no līdzšinējiem 14 228 eiro uz 10 000 eiro attiecībā uz parādiem, kas iestāsies gada laikā.

Privātpersonas maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā depozīts Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā divu minimālo mēnešalgu apmērā kā atlīdzība par darbu maksātnespējas administratoram. Depozīta iemaksas kārtību noteiks Ministru kabinets. Pašlaik likums paredz, ka parādniekam ir jāpierāda, ka viņam ir līdzekļi, lai samaksātu par administratora sniegtajiem pakalpojumiem. Praksē nereti ir gadījumi, kad maksātnespējas procesa sākumā šī nauda tiek uzrādīta, taču pēc pakalpojuma sniegšanas persona to nespēj samaksāt.

Savukārt juridisko personu maksātnespējas procesos ar grozījumiem ir nodrošināta lielāka uzņēmumu aizsardzība tiesiskās aizsardzības procesa laikā un maksātnespējas procesa laikā.

Ref: 102.000.102.8873


Pievienot komentāru

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Vienotība: Ir pašvaldības, kuru vadītāji arvien turpina justies kā karaļi

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu konstatēja, ka demokrātijas stiprināšanā pašvaldībās vēl ir daudz darāmā un mudināja ministru nekavējoties atcelt nedemokrātiskos Rīgas domes nolikuma grozījumus.

Jaunākie komentāri