bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.04.2017 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Lielākā no jauna piešķirtā pensija šogad – 6 000 eiro mēnesī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad lielākā no jauna piešķirtā pensija ir bijusi 6 000 eiro, kas iekarojusi ceturto vietu Latvijas lielāko pensiju topā, raksta Latvijas Avīze.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, nākamās lielākās šogad no jauna piešķirtās pensija bijušas 4 400, 4 100, 3 900 un 3 500 eiro.

Savukārt kopumā piecas Latvijā lielākās pensijas ir 19 000, 6 600, 6 500, 6 000 un 5 200 eiro.

Kā zināms, starp lielo pensiju saņēmējiem ir minēti eksprezidents Andris Bērziņš un Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuri atzinuši, ka saņemot ap 6 000 eiro mēnesī.

Par 1 500 eiro lielāku pensiju Latvijā saņem 1 473 personas.

BNN jau vēstīja, ka Lembergs, komentējot ziņas, ka kļuvis par vienu no bagātākajiem pensionāriem Latvijā, norādījis, ka maksājot lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nākotnē var saņemt lielu pensiju, tāpēc nav jājūtas vainīgam par to, ka saņem lielu pensiju.

«Nejūtos vainīgs, ka maksāju lielus nodokļus un man ir liela pensija, patiešām liela,» atzina Lembergs, komentējot sabiedrībā ažiotāžu izsaukušo informāciju par to, ka viņš, sasniedzot pensionēšanās vecumu, saņem ap 6 000 eiro pensiju.

Viņš gan uzsvēra, ka lielāko daļu viņa ienākumu nodrošina nevis pašvaldība, bet sabiedriskās organizācijas, piemēram, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta attīstības asociācija.

«Jo vairāk pelnāt, jo vairāk tiek atskaitīts jūsu individuālajā pensiju fondā. Nav svarīgi, cik amatos strādā,» viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Lembergs šovasar oficiāli sasniedzis pensionēšanās vecumu un pievienojies lielāko pensiju saņēmēju pulkam. Pēc Lemberga teiktā, viņa pensijas apmērs ir aptuveni 6 000 eiro mēnesī.

Tāpat rakstīts, ka Lemberga ienākumi pērn pieauguši līdz 485 620 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija par 2015.gadu.

Salīdzinot ar 2014.gadu, kad Lemberga deklarēto ienākumu apmērs bija 450 613 eiro, pērn viņa ienākumi palielinājušies. Vēl pirms gada Lemberga deklarēto ienākumu apmērs bija 309 060 eiro.

Kā liecina deklarācijas dati, lielākos ienākumus 2015.gadā Lembergam nodrošinājis valdes locekļa un priekšsēdētāja amats Biznesa attīstības asociācijā, kur viņš nopelnījis 187 819 eiro.

Savukārt 90 169 eiro Lembergs deklarējis kā ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības uzņēmumā Valters un Rapa. Kā iepriekš skaidroja Lembergs, šie ieņēmumi ir nomas maksa par viņam piederošu namu Rīgā, Ojāra Vācieša ielā.

Savukārt 86 616 eiro Lembergs nopelnījis, pildot Ventspils attīstības aģentūras prezidenta un valdes locekļa pienākumus.

No Ventspils brīvostas pārvaldes, kur Lembergs ir valdes priekšsēdētājs, viņš saņēmis 45 705 eiro, bet Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidenta un valdes locekļa amats viņam nodrošinājis 24 159 eiro ienākumus. Ventspils domē Lembergs pērn nopelnījis 18 151 eiro, kas ir vairāk nekā vēl pirms gada, kad saņemti 17 234 eiro.

Ievērojamu summu viņš saņēmis arī no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) – 32 824 eiro, kas deklarācijā norādīti kā citi ienākumi. 2014.gadā ienākumi no VSAA 525 eiro apmērā deklarēti kā pensija.

Lemberga deklarētās parādsaistības ir 10,79 miljoni eiro un 5,27 miljoni ASV dolāru (4,72 miljoni eiro). Tikpat lielas parādsaistības viņš bija deklarējis arī iepriekšējos gados. Savulaik, komentējot ievērojamās parādsaistības, Lembergs uzsvēra: «Par savām parādsaistībām vēlos informēt, ka tie ir mani parādi nevis kādai bankai vai kredītiestādei, bet gan maniem bērniem.» Paša Lemberga izsniegtā aizdevuma apjoms ir 232 411 eiro.

Lemberga deklarētie skaidrās naudas uzkrājumi ir 115 000 eiro, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieauguši par pieciem tūkstošiem. Bankās Ventspils mērs uzkrājis 243 655 eiro un 30 487 ASV dolārus (27 338 eiro). Uzkrājumi bankās, salīdzinot ar 2014.gadu, samazinājušies par 15 553 eiro.

Pērn Lembergs iegādājies juridiskos pakalpojumus par 34 658 Šveices frankiem (31 553 eiro) un 30 855 eiro.

Lembergam pieder AS Ventspils nafta akcijas 8246 eiro vērtībā, AS Latvijas Kuģniecība akcijas 615 530 eiro vērtībā, viena 142 eiro vērta AS Ventbunkers akcija, AS Latvijas Krājbanka akcijas 8 450 eiro vērtībā un 799 privatizācijas sertifikāti.

Lembergam pieder dzīvoklis Ventspilī, pieci zemes gabali Ventspils novada Puzes un Ugāles pagastā, kā arī zeme Rīgā. Ventspils mēra valdījumā ir vēl viens dzīvoklis Ventspilī. Viņam pieder arī vairāki transportlīdzekļi, tostarp motorlaiva un sešas airu laivas.

Bez jau minētajiem amatiem Lembergs ir arī Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs, basketbola kluba Ventspils prezidents un valdes loceklis un Latvijas Ostu asociācijas valdes loceklis.

Tāpat jau vēstīts, ka Lemberga vārds parādās arī tā dēvētajos «Panamas dokumentos», izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Pētniecības centrs secina, ka daļa «Panamas dokumentos» atrodamo materiālu par Aivaru Lembergu un viņa meitu bija zināmi iepriekš, proti, dokumentos minētās ārzonu formas ir publiski zināmas no tiesu materiāliem saistībā ar joprojām izskatāmo krimināllietu, kurā prokuratūra ārzonu mudžeklī cenšas pierādīt, ka politiķis ir patiesais saimnieks daļā Ventspils uzņēmumu.

2008.gada janvārī-martā Lemberga advokāte Irina Kauke lūdza MF sniegt oficiālu atbildi, vai Lembergs ir saistīts ar virkni Panamā un Britu Virdžīnu salās reģistrētām firmām, kuras figurē viņa kriminālprocesā – Zele Mineral Resources Limited, Hinch Invest & Finance S.A, Regina Development Inc, Kaywood International Limited, Concavo Limited, Delvar Invest Eurocom, Digentia.

MF par maksu sniedza arī šādu pakalpojumu. Panamas juristi atbildēja, ka viņa paša vārda reģistros nav, bet tas nenozīmē, ka viņam nekas nepieder, jo akcionāru sarakstus tur pašas kompānijas. Kauke Re:Baltica atteicās no komentāriem un paziņoja, ka kategoriski iebilst pret informācijas publicēšanu.

Dokumentos arī atrodams apliecinājums, ka Lemberga meita Līga ir firmas Canrif Limited direktore, taču nav plašākas informācijas, kam tā izmantota.

Kā zināms, Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.

Ref: 102.000.102. 14198


Pievienot komentāru

  1. guna teica:

    Ko graužiet Lembergu–garšigāks būstas kuram 19. TŪKSTOŠI eri pensija . Tas būtu interesanti—

    +1 0 -1 0

  2. mārtiņš teica:

    Paši biezie klusē miljonāri nekrta no kurienes nauda nonāk kas viņiem dod
    protams likums traucē īstenot. Blēži smaida un priecājas .

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Seims ierobežo elektroenerģijas importu no Baltkrievijas AES

Lietuvas parlaments aizvadītajā nedēļā ar likumu noteicis ierobežojumus elektroenerģijas importam no Lietuvas pierobežā topošās Astravjecas atomelektrostacijas un citām nedrošām kodolspēkstacijām trešajās valstīs.

BNN nedēļas apkopojums: Populistiskie solījumi politikā. Nord Stream 2 dzīvotspēja Ventspilī. Uzliesmojošie telefoni

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijā ir Eiropas Savienībā otrs zemākais naturalizācijas līmenis

Latvijā ir Eiropas Savienībā otrs zemākais naturalizācijas līmenis - pilsonību ieguvušo personu skaits attiecībā pret valstī dzīvojošo ārvalstnieku skaitu , liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Augulis neatbalsta maksas ceļu ieviešanu Latvijā

Maksas ceļu ieviešana tuvākajā laikā nebūs risinājums papildu finansējuma gūšanai autoceļiem, vēsta satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Zaudējumus kompensēs ar cenu celšanos degvielai, cigaretēm un alkoholam

Nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, liecina Finanšu ministrijas saskaņošanai nodotās nodokļu reformas pamatnostādnes.

Par narkotisku ievešanu lielā apmērā no Lielbritānijas aizturēti divi rīdzinieki

Pēdējā mēneša laikā Valsts policija ir veikusi izmeklēšanu, atklājot divu personu grupu, kas no Lielbritānijas Latvijā ieveda pie amfetamīnu grupas piederošas vielas jeb ekstazī, ko vēlāk pārdevuši, ziņo VP.

Vislabāk pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmumu attīstībā novērtē Vidzemē

Vispozitīvāk pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai vērtē uzņēmēji Vidzemē (43%), liecina Citadele Index pētījums.

LTRK: Atkritumu apsaimniekošanas jomā jāveic pastiprinātāka kontrole

Neievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumu un Satversmes tiesas spriedumu, vairāk nekā trīs gadu laikā desmitā daļa Latvijas pašvaldību joprojām nav izsludinājušas publiskos iepirkumus atkritumu apsaimniekošanas jomā atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.

Veicinās plašāku ekonomisko sadarbību starp Latviju un Singapūru

Veicinās plašāku Latvijas un Singapūras ekonomisko sadarbību, gan abu pušu nodokļu administrāciju, gan investoru līmenī, vēsta Finanšu ministrija.

Lange: Ceļu stāvokļa dēļ autovadītāji ik gadu zaudē vairāk nekā miljardu eiro

Sliktais ceļu stāvoklis ik gadu Latvijas autovadītājiem rada zaudējumus kopumā vairāk nekā miljarda eiro apmērā piektdien, 21.aprīlī, ikgadējā ceļinieku konferencē uzsver AS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Palielinās zemnieku interese par auzu bioloģisko audzēšanu

Gatavojoties jaunajai ražas sezonai, AS Rīgas Dzirnavnieks turpina slēgt līgumus ar zemnieku saimniecībām par jaunās graudu ražas iepirkumiem, BNN vēsta uzņēmumā.

Francijā meklē Elizejas lauku uzbrukuma līdzdalībnieku

Francijas policija piektdien, 21.aprīlī, sākusi dzīt pēdas otrai personai, kura tiek turēta aizdomās par traģisko 20.aprīļa uzbrukumu Parīzē, kur bruņots uzbrucējs ar automātisko kaujas ieroci nošāvis policistu un ievainojis vēl divus cilvēkus.

Latvija un Lietuva turpina darbu pie vienota gāzes tirgus attīstības plāna izstrādes

Latvija un Lietuva turpina darbu pie vienota gāzes tirgus attīstības plāna izstrādes, BNN ziņo Ekonomikas ministrijā.

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums - 3,4 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums pērn bija 3,4 miljons eiro jeb 0,01% no iekšzemes kopprodukta un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds uz 2016.gada beigām bija 10,038 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2017.gada aprīļa notifikācijas rezultāti.

Trasta komercbankas administrators martā atguvis 1,195 miljonus eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators martā atguvis 1,195 miljonus eiro, kas ir 9,2 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Biznesa konsultanti iesaka atjaunot Valsts autoceļu fondu un ieviest maksas ceļus

Par aizņēmumu kā finansējuma avotu valsts ceļu tīkla uzturēšanai un attīstībai var runāt tikai tad, kad ir izveidots ilgtspējīgs finansējuma modelis valsts budžeta un nodokļu sistēmas ietvarā, piektdien, 21.aprīlī, notiekošajā ikgadējā ceļinieku konferencē norādīja konsultanti no SIA KPMG Baltics.

Igaunijā investēs miljonus lauku reģionos IT un tehnoloģiju biznesa attīstībai

Turpat 160 miljoni eiro tiks ieguldīti informācijas un sakaru tehnoloģiju uzņēmējdarbības attīstīšanai Igaunijā ārpus lielajām pilsētām, to paredz šonedēļ Igaunijas valdības pieņemtā valsts budžeta stratēģija 2018.-2021.gadam.

Baltkrievijā novērtē Latvijas pozitīvo pieredzi e-pārvaldes attīstībā

Baltkrievijā novērtē Latvijas pozitīvo pieredzi e-pārvaldes attīstībā, konstruktīvā sadarbība ir sniegusi Latvijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem saņemt lētākus viesabonēšanas tarifus un veicināta mobilo operatoru efektīvāka mobilās platjoslas attīstība, ziņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Eksperti: No cukura nodokļa ieviešanas Igaunijā ieguvēji būs Latvijas ražotāji

Igaunijas pārtikas nozares pārstāvji par diskriminējošu uzskata valdības lēmumu ieviest tā dēvēto cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem un pieļauj, ka ieguvēji būs Latvijas ražotāji.

Vājas digitālo tehnoloģiju zināšanas var mazināt konkurētspēju tirgū

Tikai 2% Latvijas vadošo mazumtirdzniecības uzņēmumu valdēs ir locekļi ar digitālo tehnoloģiju zināšanām, transporta un loģistikas uzņēmumos – 6%, enerģētikas nozarē – 4%, bet ražošanas nozares uzņēmumos – 0%, liecina personāla atlases uzņēmuma Amrop veiktais pētījums.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēti 44 likumpārkāpēji

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē ceturtdien, 20.aprīlī, ir konstatējuši 44 likumpārkāpējus.

Puse Latvijas iedzīvotāju prognozē: Nākamo 12 mēnešu laikā NĪ cenas paaugstināsies

2017.gada martā gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju ir prognozējuši, ka nākamo 12 mēnešu laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies. Līdz ar to SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība šī gada martā pieauga līdz 42,4 punktiem, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2014.gada vasaras, liecina SEB bankas publicētais ziņojums.

Delna: Uzņēmumu patiesā labuma guvēju reģistram jābūt publiskam

Latvijas valdība sākusi ieviest ceturto Eiropas Savienības direktīvu pret naudas atmazgāšanu, kas pieņemta 2015.gadā un paredz patiesā labuma guvēju reģistra izveidi. Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā likuma redakcija izpildīs tikai minimālās direktīvas prasības reģistra izveidē, lai iestādes spētu kontrolēt un izsekot uzņēmumu finanšu plūsmām, norāda sabiedrība par atklātību Delna.

Tiesa Krievijā aizliedz Jehovas lieciniekus kā ekstrēmistisku organizāciju

Krievijas Augstākā tiesa pieņēmusi valdības lūgumu atzīt Jehovas lieciniekus, kas plašāk pazīstami ar jaunu sekotāju piesaistīšanu, klauvējot pie mājokļu durvīm, par nelikumīgu reliģisku organizāciju, jo tās rīcībā esot saskatītas ekstrēmistiskas darbības.

Valdība aiz slēgtām durvīm jau vienojusies neatbalstīt Ventspils ostas iesaisti Nord Stream 2

Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream 2 liecina rīcībā esošā informācija.

Jaunākie komentāri