bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula

Lielākās katastrofas kosmosa izpētes vēsturē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kopš kosmosa izpētes sākuma teju pirms 60 gadiem ir bijuši daudzi nozīmīgi sasniegumi, kā arī nedaudzas, taču ļoti sāpīgas traģēdijas. Par spīti neveiksmēm, drosmīgie meklējumi turpinās, jo cilvēce vēlas rast jaunas atbildes uz jautājumiem par Visuma dabu un apmierināt vienu no savām galvenajām vajadzībām – vairot zināšanas.

Lūk, lielākās avārijas kosmosa apguves vēsturē, ko apkopojis televīzijas kanāls National Geographic, atzīmējot 30 gadus kopš kosmosa kuģa Challenger bojāejas.

Pirmais nāves gadījums

Kosmisko lidojumu vēsturē pirmā katastrofa ar letālu iznākumu notika 1967.gadā, kad padomju kosmonauta Vladimira Komarova pilotējamā kosmosa kuģa Sojuz 1 kapsula  nogāzās Krievijas teritorijā. Valda uzskats, ka Komarovs un vairākas citas personas zinājušas, ka kapsulai ir defekti, taču Padomju Savienības līderi esot ignorējuši viņu brīdinājumus. Vairāki avoti uzskata, ka traģēdiju izraisīja izpletņa sistēmas atteice.

Padomju kosmonautu bojāeja kosmosā

1971.gadā trīs padomju kosmonauti gāja bojā, atgriežoties uz Zemes no kosmosa stacijas Salyut 1. Viņu kosmosa kuģis Sojuz 11 veica normālu nolaišanos, tāpēc glābšanas komanda bija pārsteigta, kad ieraudzīja kosmonautus, kas miruši sēdēja savos krēslos ar tumši ziliem plankumiem uz sejas, asinīm pilot no deguna un ausīm. Izmeklēšanā tika secināts, ka plīsis elpošanas ventilācijas vārsts, nosmacējot kosmonautus. Tā kā kosmosa kuģa kapsulā bija ierīkota automātiska atgriešanās programma, tā varēja piezemēties arī bez pilotu palīdzības.

Challenger bojāeja

1986.gada 28.janvārī 73 sekundes pēc starta kosmosa kuģis Challenger izira 14 kilometru augstumā virs Atlantijas okeāna, nogalinot septiņus astronautus. Kosmosa kuģi iznīcināja ārējās degvielas krātuves eksplozija. Pierādīts, ka negadījuma izraisītājs bija bojāta O-veida plomba uz vienas no dzinējraķetēm. Šai kosmosa misijai, ko miljoniem cilvēku vēroja tiešajā ēterā, bija pievērsta milzīga uzmanība, jo Challenger komandā bija iekļauta skolotāja Krista Makolife. Viņa bija ieplānojusi amerikāņu skolēniem no kosmosa sniegt plašāku izpratni par Visumu un vēstīt par iespējām attīstīt starpplanētu ceļojumus. Challenger katastrofa ASV sabiedrībai bija ļoti traumatisks negadījums, kura dēļ ASV kosmosa kuģu programma tika apturēta uz 32 mēnešiem.

Columbia avārija

Vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis Columbia, atgriežoties uz Zemes pēc 16 dienu misijas, 2003.gada 1.februārī izjuka, ieejot Zemes atmosfērā. Bojā gāja visi septiņi astronauti, kas atradās uz borta. Avārijas apstākļu izmeklēšanā noskaidroja, ka kosmosa kuģa sairšanas galvenais cēlonis bija pacelšanās laikā gūtie bojājumi, kad putu materiāla atlūzas no ārējās degvielas tvertnes sabojāja kuģa kreiso spārnu. Putu materiāls bija izsitis caurumu Columbia aizsargvairogā, ļaujot karstajām gāzēm, kas rodas kosmosa kuģim ieejot atmosfērā, izraisīt eksploziju. Izmeklētāji arī atklāja, ka Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas inženieri bija pauduši bažas par iespējamajiem kosmosa kuģa spārna bojājumiem pacelšanās laikā. Columbia 16 dienu misijas laikā inženieri trīs reizes pieprasījuši kosmosa kuģa satelītu attēlus, lai pārbaudītu, kur trāpījušas putu atlūzas, un vai tās nav bojājušas kuģi, taču šie attēli netika uzņemti.

Apollo 1 traģēdija

Apollo programma bija ASV pilotējamu kosmisko lidojumu projekts, lai veiktu nolaišanos uz Mēness. 1967.gada 27.janvārī trīs amerikāņu astronauti gāja bojā, kad uz zemes tika izmēģināts kosmosa kuģa Apollo 1 komandas modulis. Kosmosa kuģa kabīnē izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā astronauti nosmaka, bet viņu ķermeņi sadega. Izmeklēšanā atklājās vairākas kļūdas, tostarp kabīnē tika lietots tīrs skābeklis, viegli uzliesmojoši skafandra stiprinājumi,  bet kosmosa kuģa lūka vērās uz iekšpusi, kas liedza ekipāžai ātri izkļūt ārā.

Apollo 13 avārija

Kosmosa misija Apollo 13 spilgti izgaismoja briesmas, kādas cilvēkam var draudēt kosmosā, taču tā laimīgā kārtā beidzās bez cilvēku upuriem. Kosmosa kuģa starts notika 1970.gada 11.aprīlī. Lidojuma laikā uzsprāga skābekļa rezervuārs, kas sabojāja dienesta moduli, un izgāzās plāns izsēsties uz Mēness. Lai atgrieztos uz Zemes, astronautiem vajadzēja aplidot apkārt Mēnesim, izmantojot tā gravitāciju.

Ref: 102.000.102.11721


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.