bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 28.06.2017 | Vārda dienas: Kitija, Viesturs, Viestards
LatviaLatvija

Lielās piejūras pilsētas tiek pie līdzekļiem, ko līdz šim atvēlēja laukiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Liepāja, Ventspils un Jūrmala – šīs trīs pilsētas tikušas pie iespējas izmantot daļu no Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļiem, kas iepriekš republikas nozīmes pilsētām nebija pieejami, jo pamatā izlietoti lauku reģionos, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Tagad par zivsaimniecības teritorijām ir atzīta visa piekraste, izņemot Rīgu. Šādas izmaiņas ierosināja Zemkopības ministrija un to aktīvi aizstāvēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tas gan nepārsteidz, jo gan minētās pilsētas, gan ministriju stūrē vienas partiju apvienības – Zaļo un zemnieku savienības – biedri.

Atpūtas vieta Jūrnieka ligzda Baltijas jūras piekrastē ir zvejnieku ģimenes dibināta atpūtas vieta. Tās saimnieki iepriekšējā fondu periodā iesnieguši vairākus projektus, kas saņēmuši Zivsaimniecības fonda atbalstu. Zivju kūpinātava atpūtniekiem, izzinošs rotaļu laukumiņš laivas formā, ierīkota videi draudzīga kanalizācijas sistēma.

Šādas un līdzīgas iniciatīvas piekrastē dzīvojošajiem ļāva īstenot Zivsaimniecības fonda programma, kas domāta vietējās sabiedrības virzītu iniciatīvu atbalstam. Programmai gan iepriekš, gan šajā periodā atvēlēti aptuveni 14 miljoni eiro. Tos sadala starp vietējām rīcības grupām, kas pieņem un vērtē projektus, ko iesniedz uzņēmēji, biedrības un pašvaldības.

Taču šajā fondu periodā 14,7 miljoni eiro būs jādala citādi nekā iepriekš. Tagad šajā programmā vairs nav iespējams pieteikties iekšzemē esošām teritorijām. Tā domāta tikai piekrastei.

Turklāt Zemkopības ministrija nosacījumus negaidot izmainījusi tā, ka šī nauda, kas līdz šim bija mērķēta piekrastes lauku un ciemu attīstīšanai, tagad būs jādala arī ar trim republikas līmeņa pilsētām – Liepāju, Ventspili un Jūrmalu. Nevalstiskajām organizācijām tas bija nepatīkams pārsteigums. «Nevienu aiz rokas jau nav iespējams pieķert, un jebkura lieta būs tikai viedoklis un skatu punkts, bet tas process, ka pilsētas tika iekļautas pēkšņi un teju vienas nakts laikā, un īpaši arī nekonsultējoties ar vietējām rīcības grupām, tas arī var norādīt uz to, ka šis lēmums nav gājis parastu, demokrātisku ceļu, strādājot caur konsultatīvām padomēm un tamlīdzīgi, bet tas ir nācis pa citām durvīm, ļoti iespējams,» raidījumam saka biedrības Latvijas Lauku forums padomes priekšsēdētājs Valdis Kudiņš.

Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizstāvot lielajām pilsētām iespēju tikt arī pie šīs fondu naudas, izmantojis pat tādu argumentu, ka «lielajās pilsētās lauku LEADER programma nav pieejama». Zemkopības ministrija savu lēmumu mēģina pamatot ar faktu, ka Ventspilī un Liepājā atrodas liela daļa no visiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: «Protams, ka visai teritorijai vajadzētu attīstīties, un mēs būtu laimīgi, ja mums būtu zivsaimniecība gar visu jūras piekrasti, nevis tikai koncentrēta kaut kādos punktos.  Bet tur ir daudz arī riska faktoru. Gan tie paši zivju krājumi, gan arī dažādi ar tirgus problēmas.  Mēs nevaram piespiedu kārtā izveidot, vai arī izveidot un pēc gada tur arī vairs nebūs.  Jo nebūs perspektīvas attīstīt šo. Jo diemžēl Latvijā esam tādi.»

Taču šeit ir pretrunas. Jo viens no vietējās rīcības programmas uzdevumiem ir mazināt iespēju nevienlīdzību, un atbalstīt darbavietu rašanos arī piekrastē. Pilsētu iespējas ir krietni lielākas. Tie, kas tikuši pie jaunām finanšu iespējām ir gandarīti. Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norāda: «Skaidrs ir viens, ka vecajā plānošanas periodā Eiropas Zivsaimniecības fondā tādas iespējas nebija.  Un skaidrs, ka mēs patiesībā esam priecīgi un gandarīti, ka Zemkopības ministrija uzklausījusi lielo pilsētu jau sen sacīto,  ka šis dalījums – lauku teritorijas un pilsētas, zivsaimniecības teritorijās īsti nav pareizs.»

Pirms diviem gadiem vienā no sēdēm, kur apsprieda fondu rīcības programmu, teikts, ka trīs republikas pilsētu iekļaušana zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās ir «politiskais lēmums un šis jautājums netiks apspriests». Kad priekšlikumi nonāca līdz valdībai, pret Liepājas, Ventspils un Jūrmalas iekļaušanu iebilda Vides ministrija. Taču viņu argumenti netika ņemti vērā.

VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls komentē: «Tā argumentācija un priekšlikumi bija saistīti ar to, ka republikas lieluma pilsētām ir pieejami arī citi fondi – vairāk nekā novadiem,  un tā bija galvenā argumentācija, kādēļ VARAM izteica šo priekšlikumu, bet jāsaka, ka atbalstu tas neguva, un ir tā redakcija, kas ir pašlaik spēkā.»

Vietējās rīcības grupas, kad uzzināja par gaidāmajām izmaiņām, veica aptuvenus aprēķinus, kā izskatīsies viņiem pieejamie līdzekļi, ja 14,7 miljoni vēl būs jādala ar lielpilsētām. Sanācis, ka, piemēram, Talsu rajona partnerībai lielās pilsētas samazina līdzekļus par aptuveni deviņsimt tūkstošiem (salīdzinot ar variantu bez pilsētām), biedrībai Jūrkante, kas darbojas Vidzemes piekrastē – par vairāk nekā 500 tūkstošiem. Vairāk bija jāsaņem biedrībām Liepājas, Ventspils un Jūrmalas apkaimē.

Liepājas rajona partnerības izpilddirektore Inita Ate norāda: «Mēs ilgi runājām, baidījāmies, tiklīdz uzzinājām, ka tās pilsētas nāk klāt.  Protams, ka no mūsu lauku iedzīvotājiem bija jautājumi, vai Liepāja neatņems mums naudu. Un tad mēs diskutējām un skatījāmies. (..) Ir jāskatās uz nozari kopumā.  Lielākā daļa zivsaimiecības uzņēmumu ir Liepājā, ostas – ir Liepājā un Pāvilostā, kas ir tā bāzes vieta.»

Pilsētas var pieteikties projektiem, kas saistīti ar vides uzlabošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Un pašvaldības vienam projektam var iegūt atbalstu līdz pat 400 tūkstošiem. Apstiprinātās stratēģijas liecina, ka pilsētas par šo naudu grib attīstīt muzejus.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norāda: «Jāsaprot, ka pašvaldības, vienalga,  vai tie ir pilsēta vai kāds mazāks novads, strādā ar visiem iespējamajiem ārējā finansējuma piesaistes līdzekļiem.  Un Liepāja neatšķiras. (..) investīciju plānā mums ir  projekts, iecere par jūrniecības muzeja būvniecību.  Ne tikai jūrniecības muzeja, bet arī patiesībā Liepājas investīciju programmu plānā mums ir divas  komponentes – mums ir muzeja būvniecība un ekspozīcijas izveide.»

Jānorāda, ka šie 14 miljoni eiro, ir tikai astoņi procenti no visas naudas, kas Latvijai pieejama EJZF programmās. Kopumā tie ir 183,6 miljoni eiro, kam nav bijis šāda teritorijas dalījuma un kas ir pieejami zivsaimniecībai un ostu attīstīšanai gan Ventspilī, gan Liepājā, gan citur.

Ref: 102.000.102.13887


Pievienot komentāru

Lembergs turpina nevadīt Ventspils domes sēdes; šoreiz viņam «slikta balss»

Lai arī Ventspils zīmols ir «Pilsēta ar rītdienu», domes darbā maz kas mainās un joprojām sēžu kārtība ir absurda un ne visiem saprotama. Proti, Ventspils mēra amatā atkārtoti iecelts joprojām atstādinātais no mēra amata pienākumiem Aivars Lembergs, kurš aizvien nevada nevienu domes sēdi, trešajā jaunā sasaukuma domes sēdē aizbildinoties ar «sliktu balsi».

Valdība piešķir 700 000 eiro, lai no Slokas teritorijas aizvāktu 14 000 tonnas atkritumu

Valdība atbalstījusi līdz 700 000 eiro piešķiršanu, lai Valsts vides dienests varētu nodrošināt ugunsgrēka seku likvidēšanu nelegālās atkritumu uzglabāšanas vietā Jūrmalā, Ventspils šosejā 47.

EK piespriež Google 2,4 miljardu eiro naudassodu par konkurences kropļošanu

Eiropas Komisija izmeklēšanā secinājusi, ka interneta milzis Google pārkāpis Eiropas Savienības prettresta noteikumus, izmantojot dominējošu tirgus stāvokli, lai uz konkurentu rēķina reklamētu savu interneta veikalu cenu salīdzināšanas pakalpojumu.

VVD uzdod uzņēmumam no galvaspilsētas aizvākt 100 tonnas lietotu riepu

Valsts vides dienests ir sācis administratīvo lietvedību saistībā ar lietotu riepu krāvumiem Rīgā, Starta ielā, otrdien valdības sēdes laikā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Aptauja: Konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk pakļauti publiskie iepirkumi

Konkurences padome pēc uzņēmēju aptaujas secina, ka konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk ir pakļauti augsti koncentrētie tirgi un publiskie iepirkumi. Tikmēr kā vienu no izplatītākajiem konkurences kropļojumiem respondenti arī šajā aptaujā min valsts un pašvaldību nepamatoti radītos ierobežojumus.

Atvieglota cūkgaļas produkcijas aprite Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā

Sagatavoti grozījumi Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, apstiprināja. Grozījumi mazina administratīvo slogu cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota daudzstāvu māja Zolitūdes traģēdijas vietā

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Pēc Alžīras apmeklējuma būs jādezinficē dzīvnieku pārvadāšanas transports

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus mutes un nagu sērgas draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, pieņēma. Grozījumi attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā dzīvniekus vai dzīvnieku barību un iebrauc Latvijā no Alžīrijas un Tunisijas tieši vai tranzītā caur jebkuru citu valsti.

Igaunijā rosina skolās aizliegt pārtiku ar zemu uzturvērtību

Aizliegt Igaunijas sākumskolās un vispārējās izglītības iestādēs tirgot pārtikas produktus, kuriem ir zema uzturvērtība, bet daudz kaloriju - tā ierosināts likumprojektā, ko izstrādājusi Igaunijas Sociālo lietu ministrija un veselības un darba lietu ministrs Jevgēnijs Osinovskis.

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanā ieviests «klusēšanas - piekrišanas» princips

Turpmāk sociālo pakalpojumu sniedzēju atbildīgo institūciju administratīvajā praksē tiks ieviests un piemērots «klusēšanas - piekrišanas» princips, lai mazinātu birokrātiju. Proti, ja pakalpojumu sniedzējs līdz noteiktajam datumam nebūs saņēmis ministrijas atbildi uz iesniegumu, pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu, skaidro Labklājības ministrija.

Latvijā šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8 000 dižkoki, iedzīvotāji aicināti turpināt meklēt

Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8 000 dižkoki, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei iniciatīvas LV100 Dižošanās ietvaros ikviens aicināts doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Eksperti: Latvija neprot vai neizmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas

Neskatoties uz plašajām tehnoloģiskajām iespējām veidot spēcīgu digitālo ekonomiku, Latvija neizmanto vai neprot izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Rezultātā cieš valsts konkurētspēja globālajā tirgū. Tāpēc nepieciešams rīkoties valstiskā līmenī un ieguldīt līdzekļus sabiedrības un uzņēmēju izglītošanā. Tā uzskata Latvijas Interneta asociācija.

Aizdomas, ka Jūrmalā sadegušajās ķīpās paslēpti nešķirotie atkritumi

Jūrmalā sadegušie atkritumi bija noslēgti blīvās ķīpās, kurās pēc ugunsgrēka atklāti arī nešķiroti atkritumi, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Uzņēmumu vadītāji atzīst - aizvien grūtāk ir atrast jaunus darbiniekus

Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka 60% uzņēmumu atzīst, ka ir daudz grūtāk atrast darbiniekus nekā pirms gada. Tas iezīmē aizvien sarežģītāku personāla atlases procesu darba devējiem, kā rezultātā jauna darbinieka atrašanā var nākties ieguldīt lielākus finanšu līdzekļus un patērēt ilgāku laika periodu.

Iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn

Iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn. Tomēr, neskatoties uz iedzīvotāju skepsi, ir notikušas arī pozitīvas izmaiņas. Kopš pērnā gada maija ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savas ģimenes materiālo stāvokli, liecina Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

NATO ģenerālis: Krievijas aviācijas incidenti virs Baltijas jūras nav naidīgi

Neseniem aviācijas incidentiem virs Baltijas jūras, kurus izraisījuši Krievijas militārie lidaparāti, nav skaidri naidīgs raksturs pret NATO, tomēr tie joprojām ir bīstami, tā vērtējis alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pāvels.

Lidostā aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi

Jaunajai nedēļai iesākoties, pirmdien, 26.jūnijā, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 28 likumpārkāpējus. Vienlaikus uz ārējām robežām aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Liellopi - visbiežāk apdrošinātie mājlopi lauksaimniecībās Latvijā

Mājlopus Latvijā apdraud plēsēji, dažādas traumas, kā arī iespējami ugunsgrēki, liecina Ergo apkopotā informācija, analizējot pieteikumus par zaudējumiem, kas lopkopjiem radušies lopu bojāejas dēļ.

Vakarā un naktī notiks vērienīgi remontdarbi Rīgas centrā

Jau šīs dienas izskaņā notiks plānotie ūdensvada komunikāciju mezglu remontdarbi vairākos nozīmīgos Rīgas centra ielu krustojumos, kas provizoriski noslēgsies trešdien, 28.jūnijā, no rīta.

Uzņēmumā: Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties

Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties, norāda piena pārstrādes uzņēmuma Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs. Viņš pauž, ka zemā piena produktu patēriņa iemesli būtu interesants temats pētījumam.

Naftas cenas turpina kāpt, kas var liecināt, ka ASV ir būtiski sarukušas naftas rezerves

Naftas cenas pasaulē otrdienas, 27.jūnija, rītā turpina pieaugumu jau ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem gaidot datu publiskošanu, kas varētu liecināt, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir būtiski sarukušas naftas produktu rezerves.

Ģimenes ārsti nevienojas ar VM, tāpēc 3.jūlijā pieteiks streiku

Veselības ministrijas un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika sarunās pirmdien, 26.jūnijā, vienošanās nav panākta, tāpēc 3.jūlijā sāksies ģimenes ārstu streiks, pauž LĢĀA prezidente Sarmīte Veide.

FKTK piemērojusi soda naudu trīs Latvijas bankām

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienotās Valsts Federālo izmeklēšanas biroju konstatēja, ka trīs Latvijas bankas - AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka - nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Berluskoni gandarīts par vēlēšanās atgūtām pozīcijām

Itālijas bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš ticis notiesāts krāpšanos ar nodokļiem, paudis gandarījumu lielo atbalstu, ko viņa partija saņēmusi Itālijas pašvaldību vēlēšanās.

Londona izklāsta Lielbritānijas piedāvājumu ES pilsoņu palikšanai valstī

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pavēstījusi, ka vēlas, lai valstī dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi paliktu Lielbritānijā arī pēc valsts izstāšanās no ES.