bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.02.2017 | Vārda dienas: Skaidrīte, Justs, Skaidra
LatviaLatvija

Lielās piejūras pilsētas tiek pie līdzekļiem, ko līdz šim atvēlēja laukiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Liepāja, Ventspils un Jūrmala – šīs trīs pilsētas tikušas pie iespējas izmantot daļu no Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļiem, kas iepriekš republikas nozīmes pilsētām nebija pieejami, jo pamatā izlietoti lauku reģionos, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Tagad par zivsaimniecības teritorijām ir atzīta visa piekraste, izņemot Rīgu. Šādas izmaiņas ierosināja Zemkopības ministrija un to aktīvi aizstāvēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tas gan nepārsteidz, jo gan minētās pilsētas, gan ministriju stūrē vienas partiju apvienības – Zaļo un zemnieku savienības – biedri.

Atpūtas vieta Jūrnieka ligzda Baltijas jūras piekrastē ir zvejnieku ģimenes dibināta atpūtas vieta. Tās saimnieki iepriekšējā fondu periodā iesnieguši vairākus projektus, kas saņēmuši Zivsaimniecības fonda atbalstu. Zivju kūpinātava atpūtniekiem, izzinošs rotaļu laukumiņš laivas formā, ierīkota videi draudzīga kanalizācijas sistēma.

Šādas un līdzīgas iniciatīvas piekrastē dzīvojošajiem ļāva īstenot Zivsaimniecības fonda programma, kas domāta vietējās sabiedrības virzītu iniciatīvu atbalstam. Programmai gan iepriekš, gan šajā periodā atvēlēti aptuveni 14 miljoni eiro. Tos sadala starp vietējām rīcības grupām, kas pieņem un vērtē projektus, ko iesniedz uzņēmēji, biedrības un pašvaldības.

Taču šajā fondu periodā 14,7 miljoni eiro būs jādala citādi nekā iepriekš. Tagad šajā programmā vairs nav iespējams pieteikties iekšzemē esošām teritorijām. Tā domāta tikai piekrastei.

Turklāt Zemkopības ministrija nosacījumus negaidot izmainījusi tā, ka šī nauda, kas līdz šim bija mērķēta piekrastes lauku un ciemu attīstīšanai, tagad būs jādala arī ar trim republikas līmeņa pilsētām – Liepāju, Ventspili un Jūrmalu. Nevalstiskajām organizācijām tas bija nepatīkams pārsteigums. «Nevienu aiz rokas jau nav iespējams pieķert, un jebkura lieta būs tikai viedoklis un skatu punkts, bet tas process, ka pilsētas tika iekļautas pēkšņi un teju vienas nakts laikā, un īpaši arī nekonsultējoties ar vietējām rīcības grupām, tas arī var norādīt uz to, ka šis lēmums nav gājis parastu, demokrātisku ceļu, strādājot caur konsultatīvām padomēm un tamlīdzīgi, bet tas ir nācis pa citām durvīm, ļoti iespējams,» raidījumam saka biedrības Latvijas Lauku forums padomes priekšsēdētājs Valdis Kudiņš.

Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizstāvot lielajām pilsētām iespēju tikt arī pie šīs fondu naudas, izmantojis pat tādu argumentu, ka «lielajās pilsētās lauku LEADER programma nav pieejama». Zemkopības ministrija savu lēmumu mēģina pamatot ar faktu, ka Ventspilī un Liepājā atrodas liela daļa no visiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: «Protams, ka visai teritorijai vajadzētu attīstīties, un mēs būtu laimīgi, ja mums būtu zivsaimniecība gar visu jūras piekrasti, nevis tikai koncentrēta kaut kādos punktos.  Bet tur ir daudz arī riska faktoru. Gan tie paši zivju krājumi, gan arī dažādi ar tirgus problēmas.  Mēs nevaram piespiedu kārtā izveidot, vai arī izveidot un pēc gada tur arī vairs nebūs.  Jo nebūs perspektīvas attīstīt šo. Jo diemžēl Latvijā esam tādi.»

Taču šeit ir pretrunas. Jo viens no vietējās rīcības programmas uzdevumiem ir mazināt iespēju nevienlīdzību, un atbalstīt darbavietu rašanos arī piekrastē. Pilsētu iespējas ir krietni lielākas. Tie, kas tikuši pie jaunām finanšu iespējām ir gandarīti. Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norāda: «Skaidrs ir viens, ka vecajā plānošanas periodā Eiropas Zivsaimniecības fondā tādas iespējas nebija.  Un skaidrs, ka mēs patiesībā esam priecīgi un gandarīti, ka Zemkopības ministrija uzklausījusi lielo pilsētu jau sen sacīto,  ka šis dalījums – lauku teritorijas un pilsētas, zivsaimniecības teritorijās īsti nav pareizs.»

Pirms diviem gadiem vienā no sēdēm, kur apsprieda fondu rīcības programmu, teikts, ka trīs republikas pilsētu iekļaušana zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās ir «politiskais lēmums un šis jautājums netiks apspriests». Kad priekšlikumi nonāca līdz valdībai, pret Liepājas, Ventspils un Jūrmalas iekļaušanu iebilda Vides ministrija. Taču viņu argumenti netika ņemti vērā.

VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls komentē: «Tā argumentācija un priekšlikumi bija saistīti ar to, ka republikas lieluma pilsētām ir pieejami arī citi fondi – vairāk nekā novadiem,  un tā bija galvenā argumentācija, kādēļ VARAM izteica šo priekšlikumu, bet jāsaka, ka atbalstu tas neguva, un ir tā redakcija, kas ir pašlaik spēkā.»

Vietējās rīcības grupas, kad uzzināja par gaidāmajām izmaiņām, veica aptuvenus aprēķinus, kā izskatīsies viņiem pieejamie līdzekļi, ja 14,7 miljoni vēl būs jādala ar lielpilsētām. Sanācis, ka, piemēram, Talsu rajona partnerībai lielās pilsētas samazina līdzekļus par aptuveni deviņsimt tūkstošiem (salīdzinot ar variantu bez pilsētām), biedrībai Jūrkante, kas darbojas Vidzemes piekrastē – par vairāk nekā 500 tūkstošiem. Vairāk bija jāsaņem biedrībām Liepājas, Ventspils un Jūrmalas apkaimē.

Liepājas rajona partnerības izpilddirektore Inita Ate norāda: «Mēs ilgi runājām, baidījāmies, tiklīdz uzzinājām, ka tās pilsētas nāk klāt.  Protams, ka no mūsu lauku iedzīvotājiem bija jautājumi, vai Liepāja neatņems mums naudu. Un tad mēs diskutējām un skatījāmies. (..) Ir jāskatās uz nozari kopumā.  Lielākā daļa zivsaimiecības uzņēmumu ir Liepājā, ostas – ir Liepājā un Pāvilostā, kas ir tā bāzes vieta.»

Pilsētas var pieteikties projektiem, kas saistīti ar vides uzlabošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Un pašvaldības vienam projektam var iegūt atbalstu līdz pat 400 tūkstošiem. Apstiprinātās stratēģijas liecina, ka pilsētas par šo naudu grib attīstīt muzejus.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norāda: «Jāsaprot, ka pašvaldības, vienalga,  vai tie ir pilsēta vai kāds mazāks novads, strādā ar visiem iespējamajiem ārējā finansējuma piesaistes līdzekļiem.  Un Liepāja neatšķiras. (..) investīciju plānā mums ir  projekts, iecere par jūrniecības muzeja būvniecību.  Ne tikai jūrniecības muzeja, bet arī patiesībā Liepājas investīciju programmu plānā mums ir divas  komponentes – mums ir muzeja būvniecība un ekspozīcijas izveide.»

Jānorāda, ka šie 14 miljoni eiro, ir tikai astoņi procenti no visas naudas, kas Latvijai pieejama EJZF programmās. Kopumā tie ir 183,6 miljoni eiro, kam nav bijis šāda teritorijas dalījuma un kas ir pieejami zivsaimniecībai un ostu attīstīšanai gan Ventspilī, gan Liepājā, gan citur.

Ref: 102.000.102.13887


Pievienot komentāru

Ungārija sāk celt otro robežas žogu

Ungārija sākusi celt otro žoga līniju uz valsts dienvidu robežas ar Serbiju, pavēstījusi Ungārijas valdība.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji pie ārsta dodas tikai gadījumos, ja saslimis bērns

Vairāk nekā 80% iedzīvotāju, saskaroties ar saaukstēšanās saslimšanu simptomiem, nevēršas pie ārsta, un tikai 12% iedzīvotāju pirms medikamentu lietošanas konsultējušies ar mediķi, secināts zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Apvienoto Arābu Emirātos varēs izmantot Latvijas vadītāja apliecību

Satiksmes ministrs Uldis Augulis, pirmdien, 27.februārī, parakstījis Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu Saprašanās memorandu par abu valstu vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu, BNN ziņo Satiksmes ministrija.

Eksperti: Atalgojums Latvijā varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā

Latvijā arī šogad atalgojums varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā, turklāt arī tautsaimniecības un mājsaimniecības izaugsmes prognozes ir cerīgākas, prognozē ekonomikas eksperti, komentējot Centrālās Statistikas pārvaldes datus par darba samaksu Latvijā 2016.gadā.

FKTK tiesā pieprasa Trasta komercbankas maksātnespēju

Finanšu un kapitāla tirgus komisija Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi pieteikumu atzīt likvidējamo Trasta komercbanku par maksātnespējīgu, ziņo FKTK pārstāvji.

Igaunijā pagastus brīdina par piespiedu apvienošanu

Igaunijā, turpinoties administratīvai reformai ar mērķi apvienot pagastus administratīvās vienībās ar vismaz 5 000 iedzīvotājiem, valsts Finanšu ministrija nosūtījusi brīdinājumus par piespiedu apvienošanu 22 pagastiem, kuri ilgstoši nav vienojušies ar kaimiņiem par apvienošanos.

Latvijas aptieka pievienos sev iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus

Farmācijas kompānijai AS Olainfarm piederošā SIA Latvija aptieka sev pievienos iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus, liecina Firmas.lv informācija.

Pie stabila noguldījuma apjoma ABLV Bank plāno atgriezties trīs gadu laikā

Biržas Nasdaq Riga sniegtā informācija norāda, ka ABLV Bank šogad plāno mazāku peļņu nekā pagājušajā gadā, tas saistīts ar klientiem, kuru apkalpošana saistīta ar augstu riska līmeni. Pie stabila noguldījumu apjoma un klientu skaita pieauguma banka atgriezīsies apmēram triju gadu laikā, prognozē ABLV Bank vadība.

Igaunijā uzņēmēju peļņa pērn sarukusi par 10%

Igaunijas uzņēmumu kopējā peļņa 2016.gadā turpinājusi sarukt otro gadu pēc kārtas, un pērn bijusi ap 2,7 miljardiem eiro, kas ir kritums par 10%, ja salīdzina ar 2015.gadu.

Nebanku kreditēšanas iestādēm rodas strīds ar PTAC par uzlikto 211 000 eiro sodu

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro Patērētāju tiesību aizsardzības centrs parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību savu viedokli BNN pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Atalgojuma kāpums pērn palēninājies

Pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2015.gadu, vidējā alga palielinājās par 41 eiro jeb 5,0%, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015.gadā.

VM ar papildu maksājumu cer piesaistīt mediķus darbam ārpus Rīgas

Veselības ministrija ar vienreizēju un ikmēneša papildu maksājumu palīdzību cer piesaistīt mediķus darbam ārpus Rīgas.

Pauliņš atkāpjas no Latvijas Radio amata, pārmetot NEPLP kompenteces trūkumu

Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš paziņojis darbiniekiem par atkāpšanos no amata šā gada 9.martā.

Nekā personīga: FM Latvijas iedzīvotājiem sola lētāku dzīvi; Lembergs iebilst

Finanšu ministrija sola lētāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem, bet, samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes pašvaldības skars vissāpīgāk. Līdz ar to radusies situācija, kur «ragos» sagājuši Latvijai un Ventspilij biedri - no Ventspils mēra pienākumu izpildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs un finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola.

Pārizdod klasisko mobilo Nokia 3310 mūsdienīgākā versijā

Turpat 17 gadus pēc Nokia 3310 laišanas tirgū, Somijas uzņēmums HMD Global nācis klajā ar klasiskā kabatas tālruņa mūsdienīgāku versiju.

RNP neesot laikus pamanījis, ka 2,5 miljonu līgumu izpilda nepareizie uzņēmumi

Rīgas namu pārvaldnieks nav laikus pamanījis un faktiski ir pieļāvis, ka divarpus miljonus eiro vērtu līgumu izpilda ne tie uzņēmumi, kas bija vinnējuši iepirkuma konkursu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Maskavā tūkstoši cilvēku pulcējas Ņemcova piemiņas gājienā

Maskavā vairāki tūkstoši cilvēku piedalījušies gājienā, pieminot 2015.gadā Kremļa tuvumā nošauto Krievijas opozīcijas līderi Borisu Ņemcovu. Bijušais Krievijas premjerministra vietnieks Ņemcovs, kurš asi nopēlis Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma rīcību, 2015.gada 27.februārī gāja bojā no šāvieniem mugurā, kad gāja mājās ar savu ukraiņu draudzeni.

Viedoklis: Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā

Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā, jo iedzīvotāji vēl arvien bieži attaisno gan aplokšņu algu esamību, gan arī citas nelikumīgas darbības, norāda Lietuvas Brīvā tirgus institūta prezidents Živlinas Šilens.

Senāta sēdē diskutēs par RPIVA pievienošanu LU

Latvijas Universitātes galvenajā ēkā pirmdien, 27.februārī, norisināsies Senāta sēde, kurā paredzēts apspriest jautājumu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU.

Turpmāko nedēļu Latvijā saglabāsies nepatstāvīgi laikapstākļi

Arī februāra izskaņā un marta sākumā Latvijā saglabāsies nepastāvīgi laika apstākļi - katru dienu gaidāmi nokrišņi, turklāt, ieplūstot siltākām gaisa masām, pamatā līs, lai gan dažubrīd gaidāms vēl arī slapjš sniegs un pat sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Koalīcijas partneri konceptuāli neiebilst par kapitāla nodokļu palielināšanu

Valdošās koalīcijas partneri pagaidām konceptuāli neiebilst par iespējamu darbaspēka nodokļu samazināšanu un kapitāla nodokļu palielināšanu.

Nedēļa Lietuvā. Premjerministrs un Landsberģis - noslēpumaini par neizziņotu tikšanos

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis aizvadītajā nedēļā neizziņotā tikšanās reizē apspriedies ar Seima otrās lielākās, opozīcijā strādājošās Tēvzemes Savienības priekšsēdētāju Gabrieļu Landsberģi.

BNN nedēļas apkopojums: «Oligarhu lietas» ēnas. Mazāka samaksa par virsstundām. Visiem pilsonību Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajām tēmām, kurās novērojamas tādas tēmu kategorijas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

EM: Latvijai būs grūti izpildīt ES Energoefiktātes direktīvas 2030.gada mērķi

Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Mediķi vērsīsies ST, ja nepanāks vienošanos par pagarinātā darba laika atcelšanu

Gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.