bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 08.12.2016 | Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis
LatviaLatvija

Lielās piejūras pilsētas tiek pie līdzekļiem, ko līdz šim atvēlēja laukiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Liepāja, Ventspils un Jūrmala – šīs trīs pilsētas tikušas pie iespējas izmantot daļu no Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļiem, kas iepriekš republikas nozīmes pilsētām nebija pieejami, jo pamatā izlietoti lauku reģionos, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Tagad par zivsaimniecības teritorijām ir atzīta visa piekraste, izņemot Rīgu. Šādas izmaiņas ierosināja Zemkopības ministrija un to aktīvi aizstāvēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tas gan nepārsteidz, jo gan minētās pilsētas, gan ministriju stūrē vienas partiju apvienības – Zaļo un zemnieku savienības – biedri.

Atpūtas vieta Jūrnieka ligzda Baltijas jūras piekrastē ir zvejnieku ģimenes dibināta atpūtas vieta. Tās saimnieki iepriekšējā fondu periodā iesnieguši vairākus projektus, kas saņēmuši Zivsaimniecības fonda atbalstu. Zivju kūpinātava atpūtniekiem, izzinošs rotaļu laukumiņš laivas formā, ierīkota videi draudzīga kanalizācijas sistēma.

Šādas un līdzīgas iniciatīvas piekrastē dzīvojošajiem ļāva īstenot Zivsaimniecības fonda programma, kas domāta vietējās sabiedrības virzītu iniciatīvu atbalstam. Programmai gan iepriekš, gan šajā periodā atvēlēti aptuveni 14 miljoni eiro. Tos sadala starp vietējām rīcības grupām, kas pieņem un vērtē projektus, ko iesniedz uzņēmēji, biedrības un pašvaldības.

Taču šajā fondu periodā 14,7 miljoni eiro būs jādala citādi nekā iepriekš. Tagad šajā programmā vairs nav iespējams pieteikties iekšzemē esošām teritorijām. Tā domāta tikai piekrastei.

Turklāt Zemkopības ministrija nosacījumus negaidot izmainījusi tā, ka šī nauda, kas līdz šim bija mērķēta piekrastes lauku un ciemu attīstīšanai, tagad būs jādala arī ar trim republikas līmeņa pilsētām – Liepāju, Ventspili un Jūrmalu. Nevalstiskajām organizācijām tas bija nepatīkams pārsteigums. «Nevienu aiz rokas jau nav iespējams pieķert, un jebkura lieta būs tikai viedoklis un skatu punkts, bet tas process, ka pilsētas tika iekļautas pēkšņi un teju vienas nakts laikā, un īpaši arī nekonsultējoties ar vietējām rīcības grupām, tas arī var norādīt uz to, ka šis lēmums nav gājis parastu, demokrātisku ceļu, strādājot caur konsultatīvām padomēm un tamlīdzīgi, bet tas ir nācis pa citām durvīm, ļoti iespējams,» raidījumam saka biedrības Latvijas Lauku forums padomes priekšsēdētājs Valdis Kudiņš.

Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizstāvot lielajām pilsētām iespēju tikt arī pie šīs fondu naudas, izmantojis pat tādu argumentu, ka «lielajās pilsētās lauku LEADER programma nav pieejama». Zemkopības ministrija savu lēmumu mēģina pamatot ar faktu, ka Ventspilī un Liepājā atrodas liela daļa no visiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: «Protams, ka visai teritorijai vajadzētu attīstīties, un mēs būtu laimīgi, ja mums būtu zivsaimniecība gar visu jūras piekrasti, nevis tikai koncentrēta kaut kādos punktos.  Bet tur ir daudz arī riska faktoru. Gan tie paši zivju krājumi, gan arī dažādi ar tirgus problēmas.  Mēs nevaram piespiedu kārtā izveidot, vai arī izveidot un pēc gada tur arī vairs nebūs.  Jo nebūs perspektīvas attīstīt šo. Jo diemžēl Latvijā esam tādi.»

Taču šeit ir pretrunas. Jo viens no vietējās rīcības programmas uzdevumiem ir mazināt iespēju nevienlīdzību, un atbalstīt darbavietu rašanos arī piekrastē. Pilsētu iespējas ir krietni lielākas. Tie, kas tikuši pie jaunām finanšu iespējām ir gandarīti. Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norāda: «Skaidrs ir viens, ka vecajā plānošanas periodā Eiropas Zivsaimniecības fondā tādas iespējas nebija.  Un skaidrs, ka mēs patiesībā esam priecīgi un gandarīti, ka Zemkopības ministrija uzklausījusi lielo pilsētu jau sen sacīto,  ka šis dalījums – lauku teritorijas un pilsētas, zivsaimniecības teritorijās īsti nav pareizs.»

Pirms diviem gadiem vienā no sēdēm, kur apsprieda fondu rīcības programmu, teikts, ka trīs republikas pilsētu iekļaušana zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās ir «politiskais lēmums un šis jautājums netiks apspriests». Kad priekšlikumi nonāca līdz valdībai, pret Liepājas, Ventspils un Jūrmalas iekļaušanu iebilda Vides ministrija. Taču viņu argumenti netika ņemti vērā.

VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls komentē: «Tā argumentācija un priekšlikumi bija saistīti ar to, ka republikas lieluma pilsētām ir pieejami arī citi fondi – vairāk nekā novadiem,  un tā bija galvenā argumentācija, kādēļ VARAM izteica šo priekšlikumu, bet jāsaka, ka atbalstu tas neguva, un ir tā redakcija, kas ir pašlaik spēkā.»

Vietējās rīcības grupas, kad uzzināja par gaidāmajām izmaiņām, veica aptuvenus aprēķinus, kā izskatīsies viņiem pieejamie līdzekļi, ja 14,7 miljoni vēl būs jādala ar lielpilsētām. Sanācis, ka, piemēram, Talsu rajona partnerībai lielās pilsētas samazina līdzekļus par aptuveni deviņsimt tūkstošiem (salīdzinot ar variantu bez pilsētām), biedrībai Jūrkante, kas darbojas Vidzemes piekrastē – par vairāk nekā 500 tūkstošiem. Vairāk bija jāsaņem biedrībām Liepājas, Ventspils un Jūrmalas apkaimē.

Liepājas rajona partnerības izpilddirektore Inita Ate norāda: «Mēs ilgi runājām, baidījāmies, tiklīdz uzzinājām, ka tās pilsētas nāk klāt.  Protams, ka no mūsu lauku iedzīvotājiem bija jautājumi, vai Liepāja neatņems mums naudu. Un tad mēs diskutējām un skatījāmies. (..) Ir jāskatās uz nozari kopumā.  Lielākā daļa zivsaimiecības uzņēmumu ir Liepājā, ostas – ir Liepājā un Pāvilostā, kas ir tā bāzes vieta.»

Pilsētas var pieteikties projektiem, kas saistīti ar vides uzlabošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Un pašvaldības vienam projektam var iegūt atbalstu līdz pat 400 tūkstošiem. Apstiprinātās stratēģijas liecina, ka pilsētas par šo naudu grib attīstīt muzejus.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norāda: «Jāsaprot, ka pašvaldības, vienalga,  vai tie ir pilsēta vai kāds mazāks novads, strādā ar visiem iespējamajiem ārējā finansējuma piesaistes līdzekļiem.  Un Liepāja neatšķiras. (..) investīciju plānā mums ir  projekts, iecere par jūrniecības muzeja būvniecību.  Ne tikai jūrniecības muzeja, bet arī patiesībā Liepājas investīciju programmu plānā mums ir divas  komponentes – mums ir muzeja būvniecība un ekspozīcijas izveide.»

Jānorāda, ka šie 14 miljoni eiro, ir tikai astoņi procenti no visas naudas, kas Latvijai pieejama EJZF programmās. Kopumā tie ir 183,6 miljoni eiro, kam nav bijis šāda teritorijas dalījuma un kas ir pieejami zivsaimniecībai un ostu attīstīšanai gan Ventspilī, gan Liepājā, gan citur.

Ref: 102.000.102.13887


Pievienot komentāru

Modovas jaunievēlētais prezidents iestājas pret NATO biroja atvēršanu

Moldovas jaunievēlētais prezidents, sociālists Igors Dodons šonedēļ norādījis, ka iestājas pret ieceri Kišiņevā atvērt NATO sadarbības biroju.

LTRK: Jābūt konkurētspējīgiem laikā, kad igauņi apsver mikrouzņēmumu režīma ieviešanu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sarunās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski panākusi kompromisu par minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu atcelšanu nepilnām darba slodzēm un mikrouzņēmumiem, paredzot, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiks palielināts, lai neradītu būtisku fiskālu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.

ES revizori nezina, kam tērēti Ukrainai piešķirtie miljardi

Eiropas Savienība pēdējo gadu laikā Ukrainai piešķīrusi vairākus miljardus eiro, galvenokārt kā tiešas iemaksas valsts budžetā, taču ES Eiropas Revīzijas palāta 6.decembrī atzinusi, ka nevar pateikt, kā šī nauda tērēta.

Latvijā piektais lielākais smēķētāju īpatsvars ES

Latvijā smēķē 29,5% vismaz 15 gadu vecumu sasniegušo valsts iedzīvotāju, kas ir piektais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Latvijas Finierim ugunsgrēka dēļ lielākā atlīdzība apdrošinātāju nozares vēsturē

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Pa Latvijas dzelzceļu šogad pārvadāti 84,4% no pērn sasniegtā apjoma

Turpinot nupat aizvadītā rudens tendenci, arī novembrī pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms palielinājies - pagājušajā mēnesī pārvadāti 4,46 miljoni tonnu kravu jeb par 7,6% vairāk nekā pagājušā gada novembrī.

Igaunijā atkāpjas lauku lietu ministrs pēc mazāk kā divām nedēļām amatā

Par atkāpšanos 6.decembrī paziņojis Igaunijas lauku lietu ministrs Martins Repinskis no valdošās Centra partijas, kurš amatā aizvadījis mazāk nekā divas nedēļas, taču bijis spiests uzņemties atbildību par pārmetumiem krāpšanā, kas tiek vērsti pret viņam piederošu uzņēmumu.

Eiropas Komisijai pārmet kūtrumu Lietuvas geju tiesību aizstāvēšanā

Seši eiroparlamentārieši no piecām politiskajām frakcijām šonedēļ pārmetuši Eiropas Savienības Eiropas Komisijai to, ka tā nepievērš uzmanību skaidriem homoseksuālu cilvēku diskriminēšanas gadījumiem Lietuvā.

Šogad iespaidīgs «lēciens» Latvijas uzņēmumu kreditēšanā

Latvijas uzņēmumiem šā gada pirmajos trīs ceturkšņos bankas izsniegušas jaunos aizdevumos 1,4 miljardus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas aprēķini pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem.

Desmit pārsteidzošas prognozes, kas nākamgad var šokēt finanšu vidi

Tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmums Saxo Bank paziņojis savas pārsteidzošās prognozes 2017.gadam. Tās aptver desmit neordinārus iespējamos notikumus un izmaiņas tirgū, kas nākamajā gadā varētu pārsteigt vai šokēt finanšu vidi.

Indijā prezentēs Latvijas tranzīta potenciālu

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš trešdien, 7.decembrī, devies vizītē uz Indiju, lai tiktos ar Indijas amatpersonām, transporta nozares pārstāvjiem un uzstātos Indijas-Eiropas biznesa forumā.

Lielāko krējumu no deputātu kvotām nosmēlusi Ventspils

Lai gan Latvijā ir 119 pašvaldības, caur deputātu kvotām dalītā budžeta nauda lielākoties nogulsnējas dažās pašvaldībās, kurām ir ciešas saites ar valdošajām partijām. Turklāt piecās pašvaldībās piešķirtās summas pārsniedz miljonu eiro.

Iespaidīgās deputātu kvotas - ZZS centieni piešķirt naudu savām pašvaldībām

Deputātu budžeta kvotās sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo Zaļo un zemnieku savienība budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām, norāda Saeimas deputāte, ekspremjere Laimdota Straujuma.

Merkele atbalsta musulmaņu galvassegas aizliegumu likuma robežās

Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka valstī būtu jāaizliedz nēsāt pilnībā seju aizsedzošas galvassegas, «kur vien tas juridiski iespējams». Uzstājoties ar uzrunu viņas pārstāvētās Kristīgo demokrātu savienības kongresā, ilggadējā Vācijas valdības vadītāja paudusi atbalstu aizliegumam valkāt šādas musulmaņu galvassegas skolās, tiesās un citās valsts iestādēs.

FM: Latvija par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņem vidēji četrus eiro

Nākamgad Latvija saņems vairāk nekā iemaksās Eiropas Savienības budžetā, proti, par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņems vidēji četrus eiro, informē Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Grieķijas tiesa atbalsta Turcijas apvērsuma mēģinājumā apsūdzēto izdošanu

Tiesa Grieķijā 6.decembrī atzinusi, ka trīs Turcijas armijas virsniekiem, kuri iejaukti jūlijā notikušajā Turcijas valsts apvērsuma mēģinājumā, būtu jāstājas tiesas priekšā savā dzimtenē.

Igaunijā aicina pieteikties projektētājus un būvniekus elektrostarpsavienojumam ar Latviju

Igaunijas elektrosadales tīklu pārvaldes uzņēmums Elering izsludinājis publiskā iepirkuma konkursu, lai atrastu projektētāju un būvnieku Igaunijas posma veidošanai plānotā trešā Igaunijas-Latvijas elektrības starpsavienojuma ietvaros.

Balsts: Nākamais gads nekustamo īpašumu tirgum var atnest negatīvas izmaiņas

Neskatoties uz nestabilo ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, nekustamo īpašumu tirgus joprojām ir aktīvs un darījumu skaits turpina palielināties. No 2016.gada janvāra līdz novembra beigām, salīdzinot ar situāciju pērn šajā pašā laika posmā, darījumu skaits palielinājies par 12,88%, ziņu portālam BNN atklāj kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Eksperte: Ir ļoti grūti ieteikt mazajiem uzņēmējiem, kā strādāt turpmāk

Ņemot vērā to, ka nav pilnīgi nekāda skaidrība, kāds nākotnē būs nodokļu regulējums, šobrīd mazajiem uzņēmējiem ir ļoti grūti kaut ko ieteikt, kā strādāt nākotnē. Šādu atzinumu otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio izteica nodokļu eksperte, auditorkompānijas KPMG vecākā auditore Gunta Kauliņa.

Facebook, Twitter un YouTube veido «teroristiska satura» datu bāzi

Lielākie Amerikas Savienoto Valstu sociālo tīklu uzņēmumi 5.decembrī paziņojuši, ka tie sadarbojas, lai kopīgi izveidotu datu bāzi ar attēliem un video materiāliem, kas šajās vietnēs tiek izmantoti potenciālo teroristu vervēšanai.

Aptur narkotiku kontrabandistus, no kuriem viens - Centrālcietuma ieslodzītais

Šī gada 23.novembrī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes amatpersonas veica vairākas kratīšanas Rīgā. Kratīšanas notika pie personām, kas tika turētas aizdomās par dažādu narkotisko vielu pasūtīšanu internetā no Nīderlandes un tālāku izplatīšanu Latvijā, piemēram – Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem.

VNT apšauba, ka pārbaudīta patiesā situācija saistībā ar smaku avotu Ventspilī

SIA Ventspils nafta termināls noraida uzņēmumam izvirzītās apsūdzības saistībā ar spēcīgās naftas produktu smakas izplatību aizvadītajā nedēļā Ventspilī, norādot, ka, piemēram, 3.decembrī uzņēmums pārkraušanas darbus nemaz nav veicis.

Francijas premjera amatam nominē iekšlietu ministru

Pēc pašreizējā Francijas premjerministra demisijas valdības vadītāja amatam Parīzē 6.decembrī nominēts līdzšinējais iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs.

Igaunijas ražotāji iestājas pret akcīzes nodokļa kāpumu dabasgāzei

Igaunijā pret valdības iecerēto akcīzes nodokļa likmes kāpumu 5.decembrī kopīgi iestājušās deviņu ražošanas nozaru uzņēmumu asociācijas un Igaunijas Darbadevēju konfederācija.

Ekonomiste: Investīciju ieplūde būs pozitīva, bet lēnāka nekā pērn

Šī gada trešajā ceturksnī tekošajā kontā atkal atgriezies pārpalikums 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas dati. Šogad kopumā pārpalikums veido 1,1% no IKP. Sagaidāms, ka investīciju ieplūde līdz gada beigām būs pozitīva, taču tā būs lēnāka nekā iepriekšējā gadā, prognozē AS Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Jaunākie komentāri