bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.04.2017 | Vārda dienas: Terēze, Gundega
LatviaLatvija

Lielās piejūras pilsētas tiek pie līdzekļiem, ko līdz šim atvēlēja laukiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Liepāja, Ventspils un Jūrmala – šīs trīs pilsētas tikušas pie iespējas izmantot daļu no Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļiem, kas iepriekš republikas nozīmes pilsētām nebija pieejami, jo pamatā izlietoti lauku reģionos, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Tagad par zivsaimniecības teritorijām ir atzīta visa piekraste, izņemot Rīgu. Šādas izmaiņas ierosināja Zemkopības ministrija un to aktīvi aizstāvēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tas gan nepārsteidz, jo gan minētās pilsētas, gan ministriju stūrē vienas partiju apvienības – Zaļo un zemnieku savienības – biedri.

Atpūtas vieta Jūrnieka ligzda Baltijas jūras piekrastē ir zvejnieku ģimenes dibināta atpūtas vieta. Tās saimnieki iepriekšējā fondu periodā iesnieguši vairākus projektus, kas saņēmuši Zivsaimniecības fonda atbalstu. Zivju kūpinātava atpūtniekiem, izzinošs rotaļu laukumiņš laivas formā, ierīkota videi draudzīga kanalizācijas sistēma.

Šādas un līdzīgas iniciatīvas piekrastē dzīvojošajiem ļāva īstenot Zivsaimniecības fonda programma, kas domāta vietējās sabiedrības virzītu iniciatīvu atbalstam. Programmai gan iepriekš, gan šajā periodā atvēlēti aptuveni 14 miljoni eiro. Tos sadala starp vietējām rīcības grupām, kas pieņem un vērtē projektus, ko iesniedz uzņēmēji, biedrības un pašvaldības.

Taču šajā fondu periodā 14,7 miljoni eiro būs jādala citādi nekā iepriekš. Tagad šajā programmā vairs nav iespējams pieteikties iekšzemē esošām teritorijām. Tā domāta tikai piekrastei.

Turklāt Zemkopības ministrija nosacījumus negaidot izmainījusi tā, ka šī nauda, kas līdz šim bija mērķēta piekrastes lauku un ciemu attīstīšanai, tagad būs jādala arī ar trim republikas līmeņa pilsētām – Liepāju, Ventspili un Jūrmalu. Nevalstiskajām organizācijām tas bija nepatīkams pārsteigums. «Nevienu aiz rokas jau nav iespējams pieķert, un jebkura lieta būs tikai viedoklis un skatu punkts, bet tas process, ka pilsētas tika iekļautas pēkšņi un teju vienas nakts laikā, un īpaši arī nekonsultējoties ar vietējām rīcības grupām, tas arī var norādīt uz to, ka šis lēmums nav gājis parastu, demokrātisku ceļu, strādājot caur konsultatīvām padomēm un tamlīdzīgi, bet tas ir nācis pa citām durvīm, ļoti iespējams,» raidījumam saka biedrības Latvijas Lauku forums padomes priekšsēdētājs Valdis Kudiņš.

Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizstāvot lielajām pilsētām iespēju tikt arī pie šīs fondu naudas, izmantojis pat tādu argumentu, ka «lielajās pilsētās lauku LEADER programma nav pieejama». Zemkopības ministrija savu lēmumu mēģina pamatot ar faktu, ka Ventspilī un Liepājā atrodas liela daļa no visiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: «Protams, ka visai teritorijai vajadzētu attīstīties, un mēs būtu laimīgi, ja mums būtu zivsaimniecība gar visu jūras piekrasti, nevis tikai koncentrēta kaut kādos punktos.  Bet tur ir daudz arī riska faktoru. Gan tie paši zivju krājumi, gan arī dažādi ar tirgus problēmas.  Mēs nevaram piespiedu kārtā izveidot, vai arī izveidot un pēc gada tur arī vairs nebūs.  Jo nebūs perspektīvas attīstīt šo. Jo diemžēl Latvijā esam tādi.»

Taču šeit ir pretrunas. Jo viens no vietējās rīcības programmas uzdevumiem ir mazināt iespēju nevienlīdzību, un atbalstīt darbavietu rašanos arī piekrastē. Pilsētu iespējas ir krietni lielākas. Tie, kas tikuši pie jaunām finanšu iespējām ir gandarīti. Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norāda: «Skaidrs ir viens, ka vecajā plānošanas periodā Eiropas Zivsaimniecības fondā tādas iespējas nebija.  Un skaidrs, ka mēs patiesībā esam priecīgi un gandarīti, ka Zemkopības ministrija uzklausījusi lielo pilsētu jau sen sacīto,  ka šis dalījums – lauku teritorijas un pilsētas, zivsaimniecības teritorijās īsti nav pareizs.»

Pirms diviem gadiem vienā no sēdēm, kur apsprieda fondu rīcības programmu, teikts, ka trīs republikas pilsētu iekļaušana zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās ir «politiskais lēmums un šis jautājums netiks apspriests». Kad priekšlikumi nonāca līdz valdībai, pret Liepājas, Ventspils un Jūrmalas iekļaušanu iebilda Vides ministrija. Taču viņu argumenti netika ņemti vērā.

VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls komentē: «Tā argumentācija un priekšlikumi bija saistīti ar to, ka republikas lieluma pilsētām ir pieejami arī citi fondi – vairāk nekā novadiem,  un tā bija galvenā argumentācija, kādēļ VARAM izteica šo priekšlikumu, bet jāsaka, ka atbalstu tas neguva, un ir tā redakcija, kas ir pašlaik spēkā.»

Vietējās rīcības grupas, kad uzzināja par gaidāmajām izmaiņām, veica aptuvenus aprēķinus, kā izskatīsies viņiem pieejamie līdzekļi, ja 14,7 miljoni vēl būs jādala ar lielpilsētām. Sanācis, ka, piemēram, Talsu rajona partnerībai lielās pilsētas samazina līdzekļus par aptuveni deviņsimt tūkstošiem (salīdzinot ar variantu bez pilsētām), biedrībai Jūrkante, kas darbojas Vidzemes piekrastē – par vairāk nekā 500 tūkstošiem. Vairāk bija jāsaņem biedrībām Liepājas, Ventspils un Jūrmalas apkaimē.

Liepājas rajona partnerības izpilddirektore Inita Ate norāda: «Mēs ilgi runājām, baidījāmies, tiklīdz uzzinājām, ka tās pilsētas nāk klāt.  Protams, ka no mūsu lauku iedzīvotājiem bija jautājumi, vai Liepāja neatņems mums naudu. Un tad mēs diskutējām un skatījāmies. (..) Ir jāskatās uz nozari kopumā.  Lielākā daļa zivsaimiecības uzņēmumu ir Liepājā, ostas – ir Liepājā un Pāvilostā, kas ir tā bāzes vieta.»

Pilsētas var pieteikties projektiem, kas saistīti ar vides uzlabošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Un pašvaldības vienam projektam var iegūt atbalstu līdz pat 400 tūkstošiem. Apstiprinātās stratēģijas liecina, ka pilsētas par šo naudu grib attīstīt muzejus.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norāda: «Jāsaprot, ka pašvaldības, vienalga,  vai tie ir pilsēta vai kāds mazāks novads, strādā ar visiem iespējamajiem ārējā finansējuma piesaistes līdzekļiem.  Un Liepāja neatšķiras. (..) investīciju plānā mums ir  projekts, iecere par jūrniecības muzeja būvniecību.  Ne tikai jūrniecības muzeja, bet arī patiesībā Liepājas investīciju programmu plānā mums ir divas  komponentes – mums ir muzeja būvniecība un ekspozīcijas izveide.»

Jānorāda, ka šie 14 miljoni eiro, ir tikai astoņi procenti no visas naudas, kas Latvijai pieejama EJZF programmās. Kopumā tie ir 183,6 miljoni eiro, kam nav bijis šāda teritorijas dalījuma un kas ir pieejami zivsaimniecībai un ostu attīstīšanai gan Ventspilī, gan Liepājā, gan citur.

Ref: 102.000.102.13887


Pievienot komentāru

Skvernelis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē»

Lietuvas premjerministrs būs pakutinājis Latvijas ego, jo pēc tikšanās ar Ķīnas parlamenta priekšsēdētāju, ar kuru apspriestas Ķīnas investīcijas Lietuvā, vērtējis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē», jo sevišķi Klaipēdas ostas attīstības dēļ.

Kalniete: Ungārijas piemērs parāda demokrātijas trauslo dabu

Šā brīža politiskā situācija Ungārijā ir piemērs tam, cik demokrātija Centrāleiropā, Baltijā un citur ir trausla un viegli manipulējama, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība aprīlī sasniegusi augstāko līmeni kopš 2007.gada

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 109,6 punktiem salīdzinājumā ar marta koriģēto rezultātu 108 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada augusta, teikts ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Gada laikā POS termināļu skaits Latvijā pieaudzis par 16%

Pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16%, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Uzmanību - Uz autoceļiem būs redzama bruņoto spēku militārā tehnika - Satraukumam nav pamata

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri.

Saskata potenciālu kravu pārvadājumu attīstībā pa Ziemeļu-Dienvidu koridoru

«Azerbaidžāna ir potenciāli nozīmīga Latvijas sadarbības partnere transporta un loģistikas jomā Aizkaukāza reģionā,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jelgavas pašvaldības koalīcija ļauj būvēt Depo Lielupes krastā

Neskatoties uz iesniegumos norādītajām neatbilstībām par Jelgavas lielveikala Depo Lielupes krastā celtniecību, Jelgavas pašvaldības koalīcijas partijas pieņēmusi lēmumu atstāt negrozītu Būvvaldes lēmumu un ļaut būvēt lielveikalu Lielupes krastā.

Latvijas banku sektora peļņa pirmajā ceturksnī - 104,742 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 104,742 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Citadele kopā ar Visa izveido jauna zīmola kredītkarti Baltijā

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa. Līgums paredz ciešu sadarbību pie jaunu un inovatīvu karšu un citu maksājumu produktu izstrādes visās trīs Baltijas valstīs nākamo 6 gadu laikā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Latvijas balzams: Pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas

Komentējot iecerēto akcīzes likmju kāpinājumu stiprajam alkoholam par gandrīz piecām reizēm attiecībā pret iepriekš plānoto, Latvijas balzams vadība norāda, ka pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas, kad valsts nesaņēma plānotos ienākumus, jo legālo stipro dzērienu tirgus nokritās par 45%.

75% Latvijas vīriešu vairāk uztrauc sirds slimības nekā seksuālo funkciju traucējumi

Lielāko daļu jeb 75% vīriešu sirds un asinsvadu slimības kā potenciāls apdraudējums veselībai uztrauc vairāk nekā seksuālo funkciju traucējumi jeb erektīlā disfunkcija - tā liecina Euroaptiekas un pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktā aptauja internetā.

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.

Igaunija: Iepaliekam Latvijai Rail Baltica projektā

Triju Baltijas valstu paveiktais Rail Baltica projektā atšķiras, kamēr Rīgai projektē Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi, Igaunijā vēl nav skaidrības dzelzceļa maršrutu, novērojuši igauņu žurnālisti.

Savarīgākais starpautiskos pārbraucienos - cena, ceļā pavadītais laiks, pieejamie reisi

Šī gada pirmajos trīs mēnešos starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express ir apkalpojis 518 855 pasažierus, kas ir par 16,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Vislielākais pieaugums pieredzēts tieši maršrutos pa Baltijas valstīm, kur šogad ceļotāju skaits palielinājies par vienu piekto daļu, BNN vēsta uzņēmumā.

EP deputātus uztrauc Turcijas referendums; Paplašināt prezidenta pilnvaras nav godīgi

Eiropa neaizver durvis Turcijai, taču notikumu attīstība pēdējā laikā vedina lūkoties pēc alternatīvām Turcijas dalībai Eiropas Savienībā, EP deputāti ir sacījuši debatēs ar ES paplašināšanās sarunu komisāru Johannesu Hānu.

Barišņikovu uzņems Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem valsts labā

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, atbalstīja lēmumprojektu par pasaulslavenā mākslinieka Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.