bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.06.2018 | Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš
LatviaLatvija

Lielās pilsētas neatbalsta pacelt nodokli alkoholam un degvielai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamā gada budžeta robs ir 460 miljonus eiro, ko iecerēts kompensēt ar patēriņa nodokļu celšanu, paceļot nodokli alkoholam un degvielai. Valdības iecerēto nodokļu reformu neatbalsta lielās pašvaldības, vēsta raidījums Nekā personīga.

BNN iepriekš vēstīja, ka nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, liecina Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai nodotās nodokļu reformas pamatnostādnes.

Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro.

Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada plānots palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1 000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli iecerēts palielināt par 12% – no 206 eiro līdz 231 eiro par 1 000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm plānots celt par 5,5% – no 67 eiro par 1 000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija, iepriekš vēstīja BNN.

Savukārt raidījums Nekā personīga norāda, ka plānotajām reformām pastāv divas daļas – patīkamā un nepatīkamā daļa.

Patīkamā daļa.

Atcels nodokli reinvestētajai peļņai, samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli, pacels neapliekamo minimumu un minimālo algu. No nodokļiem atbrīvos pensijas līdz 300 eiro, kā arī palielinās atvieglojumus par apgādājamajiem.

Nodokļos iezīmējas neliela progresivitāte. FM aprēķinājusi, ka minimālās algas saņēmējam būs 69 eiro vairāk uz rokas, cilvēkam ar 910 eiro algu 25, savukārt strādājošais ar vismaz 1000 eiro lielu algu uz rokas saņems 19 eiro vairāk. Pensionāri pēc nodokļu reformas iegūtu aptuveni 15 eiro.

Nepatīkamā daļa

Valsts vēlas no 15-20% palielināt uzņēmumu ienākumu nodokli izņemtajai peļņai, noteikt griestus attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecību, izglītību un ziedošanu, no autoratlīdzībām ieturēt 5% pensiju apdrošināšanai, ieviest jaunu 20% nodokli laimestiem virs 3000 eiro, kā arī palielināt akcīzi alkoholam, tabakas produktiem un degvielai. Akcīzes pieaugums cenu palielināšot ar 4,5 centiem litrā.

Pagaidām šiem nepopulārākajiem kompensējošajiem mehānismiem nav divu ietekmīgu spēlētāju – pašvaldību un tranzītbiznesa smagsvaru atbalsta. Īpaši tie iebilst pret nodokļa celšanu dīzeļdegvielai.

Latvijas dzelzceļam Krievijas lēmums samazināt tranzītu caur Latvijas ostām radījis kritumu. Ja vēl valsts tagad palielinās akcīzi dīzeļdegvielai, uzņēmuma stāvoklis kļūs neapskaužams.

Nekā personīga kļuvis zināms, ka pašreizējā redakcijā neatbalstīt reformu solījis satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš gan partejiskās piederības dēļ kolēģes ieceres publiski nekritizēšot. Neapmierinātas ir arī pašvaldības, jo dīzeļdegviela ir būtiska daļa no sabiedriskā transporta izmaksām. Lielās pilsētas bija ieplānojušas palielināt līdzfinansējumu Eiropas fondiem. Nodoms mazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa šos sapņus sagrauj.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) raidījumam skaidro: «Pašvaldības jau bija plānojušas tā kā lielākus ieņēmumus un ka viņas varēs rēķināties ar to naudu, ar Eiropas naudu, likt klāt savu naudu. Šeit es gribētu padiskutēt, vai pašvaldība vēlas, lai viņu iedzīvotājiem būtu lielāki ieņēmumi vai pašvaldības vēlas, lai viņiem būtu lielāki ienākumi. Tā ir drusciņ starpība.»

Reforma saasinājusi valdības attiecības ar pašvaldībām. Kučinskis, kurš pats iepriekš bijis lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, tagad sūdzas, cik spēcīgs ir pašvaldību lobisms. Lielo pilsētu asociācija pat noalgojusi auditorkompāniju, lai FM pierādītu, ka tās aprēķini par ieguvumiem valsts budžetā ir nepareizi. Ministrija apgalvo, ka tieši otrādi – struktūrfondu pieplūdums turpmākos pāris gadus ļaus pārvarēt ieņēmumu kritumu, ko radīs nodokļu mazinājums pensionāriem un strādājošajiem, teikts raidījumā.

Savukārt FM padomnieks Jurijs Spiridonovs norāda: «Mēs šodien esam saņēmuši pārmetumu par to, ka FM ir pārāk konservatīva, vērtējot likmes.»

Mazāki ienākumi no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļiem «sitīs» pa veselības budžetu un pabalstu sistēmu, norāda Nekā personīga. Tādēļ Finanšu ministrija piedāvā nofiksēt, ka 1% no sociālajām iemaksām jeb aptuveni 80 miljoni papildus novirzāmi veselības aprūpei. Pret to savukārt iebilst Labklājības ministrs Reirs no Vienotības. Esot bažas, ka tādā veidā tika «noēsts» krīzes gados jau tā paputinātais sociālā budžeta uzkrājums.

Un šis ir tikai viens no Vienotības iebildumiem. Partija uzskata, ka Kučinska iecerētie kompensējošie mehānismi budžeta ieņēmumus samazinās. Un, ja gadīsies krīze, valsts būšot spiesta ķerties pie budžeta bāzes izdevumiem, apdraudot skolotāju un policistu algas.

Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns par situāciju skaidro: «Vai tika apskatīta arī tāda iespēja, ka budžets būs jākonsolidē? Jā. šāds pieņēmums izskanēja, tas mūs dara bažīgus. Jo, jā, taisnība, bija tāda lieta, ka izskanēja, ka būs jāpārskata budžeta bāzes finansējums. Ministrijām. Tas nozīmē to, citiem vārdiem sakot, jau Latvijas pazīstamais termins – konsolidācija.»

Arī Smiltēns premjerministram iesaka atmest ideju par akcīzes celšanu degvielai, jo, ja Latvijā būs dārgākā degviela Baltijā, mūsu benzīntankus neizmantos starptautiskie auto kravu pārvadātāji.

Atbildot uz Smiltēna bažām, ministru prezidents saka: «Pierobežas reģioni nekļūs par tādu kā biznesa vietu, no kuras visi ievedīs degvielu, kas it kā būs lētāka? Šis viss tiek veikts arī, sazinoties patstāvīgi ar Lietuvas kolēģiem. Tāpēc aicinu attiecībā uz alkoholu un cigaretēm Lietuvas mans kolēģis pie manis griezās jau gada sākumā. Mana atbilde bija nezinu. Tā kā mēs šos pieaugumus jebkurā gadījumā sabalansēsim,» ar pārliecību skaidro Kučinskis.

Tupretī domnīcas CERTUS vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis pauž neizpratni: «Mēs dzīvojam jocīgos laikos, ja mums konservatori kļuvuši par reformatoriem, liberāļi par sociāldemokrātiem.»

Pašreizējais valdības plāns paredz trešdien, 26.aprīlī, par nodokļu reformu diskutēt ar pašvaldībām, bet jau piektdien, 28.aprīlī, pieņemt valdībā. Savukārt vasarā vairākās ārkārtas sēdēs valdības plāns paredz izskatīt Saeimā, lai tas varētu stāties spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

Ref: 225.000.224.697


Pievienot komentāru

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Jaunākie komentāri