bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Lielās pilsētas neatbalsta pacelt nodokli alkoholam un degvielai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamā gada budžeta robs ir 460 miljonus eiro, ko iecerēts kompensēt ar patēriņa nodokļu celšanu, paceļot nodokli alkoholam un degvielai. Valdības iecerēto nodokļu reformu neatbalsta lielās pašvaldības, vēsta raidījums Nekā personīga.

BNN iepriekš vēstīja, ka nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, liecina Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai nodotās nodokļu reformas pamatnostādnes.

Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro.

Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada plānots palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1 000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli iecerēts palielināt par 12% – no 206 eiro līdz 231 eiro par 1 000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm plānots celt par 5,5% – no 67 eiro par 1 000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija, iepriekš vēstīja BNN.

Savukārt raidījums Nekā personīga norāda, ka plānotajām reformām pastāv divas daļas – patīkamā un nepatīkamā daļa.

Patīkamā daļa.

Atcels nodokli reinvestētajai peļņai, samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli, pacels neapliekamo minimumu un minimālo algu. No nodokļiem atbrīvos pensijas līdz 300 eiro, kā arī palielinās atvieglojumus par apgādājamajiem.

Nodokļos iezīmējas neliela progresivitāte. FM aprēķinājusi, ka minimālās algas saņēmējam būs 69 eiro vairāk uz rokas, cilvēkam ar 910 eiro algu 25, savukārt strādājošais ar vismaz 1000 eiro lielu algu uz rokas saņems 19 eiro vairāk. Pensionāri pēc nodokļu reformas iegūtu aptuveni 15 eiro.

Nepatīkamā daļa

Valsts vēlas no 15-20% palielināt uzņēmumu ienākumu nodokli izņemtajai peļņai, noteikt griestus attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecību, izglītību un ziedošanu, no autoratlīdzībām ieturēt 5% pensiju apdrošināšanai, ieviest jaunu 20% nodokli laimestiem virs 3000 eiro, kā arī palielināt akcīzi alkoholam, tabakas produktiem un degvielai. Akcīzes pieaugums cenu palielināšot ar 4,5 centiem litrā.

Pagaidām šiem nepopulārākajiem kompensējošajiem mehānismiem nav divu ietekmīgu spēlētāju – pašvaldību un tranzītbiznesa smagsvaru atbalsta. Īpaši tie iebilst pret nodokļa celšanu dīzeļdegvielai.

Latvijas dzelzceļam Krievijas lēmums samazināt tranzītu caur Latvijas ostām radījis kritumu. Ja vēl valsts tagad palielinās akcīzi dīzeļdegvielai, uzņēmuma stāvoklis kļūs neapskaužams.

Nekā personīga kļuvis zināms, ka pašreizējā redakcijā neatbalstīt reformu solījis satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš gan partejiskās piederības dēļ kolēģes ieceres publiski nekritizēšot. Neapmierinātas ir arī pašvaldības, jo dīzeļdegviela ir būtiska daļa no sabiedriskā transporta izmaksām. Lielās pilsētas bija ieplānojušas palielināt līdzfinansējumu Eiropas fondiem. Nodoms mazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa šos sapņus sagrauj.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) raidījumam skaidro: «Pašvaldības jau bija plānojušas tā kā lielākus ieņēmumus un ka viņas varēs rēķināties ar to naudu, ar Eiropas naudu, likt klāt savu naudu. Šeit es gribētu padiskutēt, vai pašvaldība vēlas, lai viņu iedzīvotājiem būtu lielāki ieņēmumi vai pašvaldības vēlas, lai viņiem būtu lielāki ienākumi. Tā ir drusciņ starpība.»

Reforma saasinājusi valdības attiecības ar pašvaldībām. Kučinskis, kurš pats iepriekš bijis lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, tagad sūdzas, cik spēcīgs ir pašvaldību lobisms. Lielo pilsētu asociācija pat noalgojusi auditorkompāniju, lai FM pierādītu, ka tās aprēķini par ieguvumiem valsts budžetā ir nepareizi. Ministrija apgalvo, ka tieši otrādi – struktūrfondu pieplūdums turpmākos pāris gadus ļaus pārvarēt ieņēmumu kritumu, ko radīs nodokļu mazinājums pensionāriem un strādājošajiem, teikts raidījumā.

Savukārt FM padomnieks Jurijs Spiridonovs norāda: «Mēs šodien esam saņēmuši pārmetumu par to, ka FM ir pārāk konservatīva, vērtējot likmes.»

Mazāki ienākumi no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļiem «sitīs» pa veselības budžetu un pabalstu sistēmu, norāda Nekā personīga. Tādēļ Finanšu ministrija piedāvā nofiksēt, ka 1% no sociālajām iemaksām jeb aptuveni 80 miljoni papildus novirzāmi veselības aprūpei. Pret to savukārt iebilst Labklājības ministrs Reirs no Vienotības. Esot bažas, ka tādā veidā tika «noēsts» krīzes gados jau tā paputinātais sociālā budžeta uzkrājums.

Un šis ir tikai viens no Vienotības iebildumiem. Partija uzskata, ka Kučinska iecerētie kompensējošie mehānismi budžeta ieņēmumus samazinās. Un, ja gadīsies krīze, valsts būšot spiesta ķerties pie budžeta bāzes izdevumiem, apdraudot skolotāju un policistu algas.

Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns par situāciju skaidro: «Vai tika apskatīta arī tāda iespēja, ka budžets būs jākonsolidē? Jā. šāds pieņēmums izskanēja, tas mūs dara bažīgus. Jo, jā, taisnība, bija tāda lieta, ka izskanēja, ka būs jāpārskata budžeta bāzes finansējums. Ministrijām. Tas nozīmē to, citiem vārdiem sakot, jau Latvijas pazīstamais termins – konsolidācija.»

Arī Smiltēns premjerministram iesaka atmest ideju par akcīzes celšanu degvielai, jo, ja Latvijā būs dārgākā degviela Baltijā, mūsu benzīntankus neizmantos starptautiskie auto kravu pārvadātāji.

Atbildot uz Smiltēna bažām, ministru prezidents saka: «Pierobežas reģioni nekļūs par tādu kā biznesa vietu, no kuras visi ievedīs degvielu, kas it kā būs lētāka? Šis viss tiek veikts arī, sazinoties patstāvīgi ar Lietuvas kolēģiem. Tāpēc aicinu attiecībā uz alkoholu un cigaretēm Lietuvas mans kolēģis pie manis griezās jau gada sākumā. Mana atbilde bija nezinu. Tā kā mēs šos pieaugumus jebkurā gadījumā sabalansēsim,» ar pārliecību skaidro Kučinskis.

Tupretī domnīcas CERTUS vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis pauž neizpratni: «Mēs dzīvojam jocīgos laikos, ja mums konservatori kļuvuši par reformatoriem, liberāļi par sociāldemokrātiem.»

Pašreizējais valdības plāns paredz trešdien, 26.aprīlī, par nodokļu reformu diskutēt ar pašvaldībām, bet jau piektdien, 28.aprīlī, pieņemt valdībā. Savukārt vasarā vairākās ārkārtas sēdēs valdības plāns paredz izskatīt Saeimā, lai tas varētu stāties spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

Ref: 225.000.224.697


Pievienot komentāru

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri