bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.04.2017 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Lietotu auto shēmās valsts zaudē vismaz 20 miljonus eiro gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zemā cena nebūt nenozīmē, ka auto ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet gan to, ka, iespējams, šis auto Latvijā ir nonācis ar kādas krāpnieciskās shēmas starpniecību, skaidro Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Latvijas lietoto automašīnu tirgus krietni atšķiras no Rietumeiropas – ar auto vecumu, nobraukumu, tehnisko stāvokli, degvielu sadalījumu un arī ar cenām. Automašīnas, kas atvestas no rietumiem, vairumā gadījumu maksā lētāk nekā izcelsmes valstī.

Portālā ss.lv regulāri tiek publicēti jauni sludinājumi ar automašīnām, kuras ir tikko atdzītas no ārvalstīm un gaida savus jaunos īpašniekus Latvijā. Pircējus cenas priecē, jo bieži vien tās ir tādā pašā līmenī vai pat zemākas kā Eiropas lielākajā auto sludinājumu portālā Mobile.de.

«Mānīšanās ar odometru rādījumiem ir tikai kaitinoša blakus parādība daudz lielākai problēmai. Savu artavu šai ēnas pusei sācis dot arī pašmāju populārais sludinājumu portāls ss.lv, ļaujot par atsevišķu samaksu slēpt automašīnas nobraukumu, kas pretējā gadījumā sludinājumā ir obligāti jānorāda. Arī VIN numuri šad tad tiek «kļūdaini» ierakstīti, kas atskaitēs slēpj gan patieso nobraukumu, gan arī datus par avārijām,» norāda portālu autoDNA.lv un AutoDetektīvs.lv pārstāvis Agris Dulevičs.

«Negodprātīgie autotirgotāji pārsvarā izmanto trīs shēmas – PVN karuseli, kurā nodoklis,  iespējams, pat vairākkārtīgi tiek izkrāpts no valsts; auto tirgošana par neto cenu, manipulējot ar īpašajiem PVN noteikumiem un nenomaksājot PVN, kā arī priekšnodokļa ģenerēšana, izmantojot fiktīvus darījumus uzņēmuma saimniecībā, tādējādi samazinot valsts budžetā nomaksājamo summu,» stāsta Rūtiņš.

Saskaņā ar Auto asociācijas aprēķiniem, PVN shēmās pēc ļoti konservatīviem aprēķiniem pazūd aptuveni 20 miljonu eiro gadā.  Ja vēl piesummējam 30 miljonus, kas autoservisos netiek nomaksāti algu nodokļos, tad autonozarē kopā tie ir vismaz 50 miljoni eiro gadā.

Vispopulārākās automašīnas, kuras tiek importētas caur PVN karuseļiem, ir premium segmenta vecumā līdz pieciem, maksimums, septiņiem gadiem. Jo dārgāks automobilis, jo vairāk var nopelnīt uz nenomaksātā PVN rēķina.

«Lietoto auto tirgus Latvijā ir ļoti savdabīgs. Katru dienu mūsu datubāzēs parādās jauni auto, kuri ievesti no ārvalstīm par ļoti kārdinošām cenām. Tas vien liek uzdot jautājumu – kāpēc? Vai tad importētāji nevēlas gūt peļņu? Vai konkurence ir tik sīva, ka jāstrādā ar zaudējumiem? Bieži vien sanāk apvienot visu kopā – auto ir bijis ar lielu nobraukumu, avarējis, pārdots izsolē, izvazāts pa karuseļiem un pārdots Latvijā «bez defektiem», » absurdo situāciju stāsta Dulevičs.

PVN karuseļa shēma

Latvijā tikko ievesta auto neto cena ir 10 000 eiro un pircējs kopā ar PVN attiecīgi samaksā tirgotājam 12 100 eiro. Tirgotājam valsts budžetā būtu jānomaksā 2 100 eiro, bet tas netiek izdarīts un auto ir kļuvis par PVN tiesu lētāks. Tirgotājas gan vairumā gadījumu ir tikai reklāmas izkārtne un nodokļa izkrāpšanai ir radīts viens vai vairāki buferuzņēmumi, kas laiku pa laikam beidz savu darbību un visu laiku mainās.

Saskaņā ar likumu, importējot preci, PVN nav jāmaksā. Tā no uzņēmuma A Lietuvā auto nopērk uzņēmums B Latvijā, kurš to tālāk pārdod uzņēmumam C, piemērojot PVN, kurš, arī piemērojot PVN, automobili pārdod tālāk uzņēmumam D, kurš savukārt preci eksportē atkal uz Lietuvu. Uzņēmumam D pienākas nodokļa atmaksa, bet uzņēmums B, kuram nodoklis būtu jāieskaita valsts budžetā, to neizdara. Tā tas auto griežas PVN karuselī, nenomaksājot ne tikai PVN nodokli, bet papildus vēl izkrāpjot no valsts naudu, skaidro autoDNA pārstāvis.

Auto neto

Ne mazāk izplatīta metode: auto tiek importēts no ārvalstīm un pārdots par neto cenu, nesamaksājot PVN. Šajā gadījumā pircējs tiek apzināti iesaistīts dokumentu viltošanā un melu stāstīšanā pie automašīnas reģistrācijas CSDD.

Tirgotājs – reģistrēts PVN maksātājs Latvijā auto nopērk no uzņēmuma, kas ir PVN maksātājs Vācijā. Šādā gadījumā auto tiek pārdots par neto summu. Pēc tam veicot jau pārdošanas darījumu Latvijā, iegādes dokumenti tiek iznīcināti un pie automašīnas pārdošanas jaunajam pircējam – privātpersonai Latvijā tiek piedāvāts noslēgt līgumu it kā pa tiešo ar šo pārdevēju Vācijā. Protams, ka līgums ir fiktīvs un parakstīts it kā no Vācijas uzņēmuma puses, kura parakstu visdrīzāk ir uzlicis izpalīdzīgais pārdevējs Latvijā.

Ar savu parakstu pircējs ir apzināti iesaistījies dokumentu viltošanas shēmā – parakstījies uz viltota līguma skaidri apzinoties, ka nav bijis iesaistīts auto iegādes procesā ar Vācijas kompāniju! Tādējādi pircējs ir apzināti iesaistījies PVN izkrāpšanā. Arī atbildība par automašīnas tehnisko stāvokli no negodprātīgā autotirgotāja tiek momentā noņemta un pircējs paliek ar fiktīvu līgumu, kurš noslēgts starp viņu un kaut kādu uzņēmumu Vācijā.

Situācijas risināšanas ieteikums

Ja runa ir par PVN karuseli, tad ļoti efektīvi to būtu apturēt ar reverso PVN. Respektīvi, pie auto importa no ārvalstīm un pārdošanas tālāk gala lietotājam, PVN daļu maksā nevis tirgotājam, bet pa tiešo valstij. Tāda kārtība, piemēram, ir būvmateriālu, metāllūžņu, elektronikas tirdzniecībā un vēl dažās citās jomās.

«Galvenā problēma ar reversā PVN ieviešanu ir milzu birokrātijā. Ir nozares, kurās reversā PVN piešķiršana ir atstāta nacionālo valdību atbildībā, bet pārējās nozarēs šāda nepieciešamība ir jāpierāda un jāsaņem atļauja no Eiropas Komisijas (EK). Auto tirdzniecība arī ir vien no šīm nozarēm. Līdz ar to Latvijai ir jāpaveic milzu mājasdarbs, kas jāiesniedz EK, ko neviens īsti nevēlas darīt,» komentē Rūtiņš.

Ref:224.000.102.045


Pievienot komentāru

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu protāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

Ārlietu ministrija atbalstīs diasporas mediju konkursa organizēšanu

Ārlietu ministrija trešdien, 26.aprīlī, noslēdza sadarbības līgumu ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un piešķīra 23 000 eiro mediju konkursa organizēšanai par diasporas tematiku un Latvijas diasporas mediju atbalstam.

Reirs: Audžuģimenēs zobārsta apmeklējums ir problēma

Daudzviet Latvijā audžuģimenēs viena no aktuālākajām veselības problēmām ir bērnu nepieciešamība pēc zobārsta apmeklējuma, informē labklājības ministrs Jānis Reirs, sakot, ka bieži vien situācijas ir pamatīgi «ielaistas».

Kariņš: Latvijas valstij jāpārņem kontrole Conexus Baltic Grid

Latvijas valstij jāiegādājas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akciju kontrolpaketi, savu uzskatu pauž Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Vēloties apturēt tiesas sēdi, apsūdzētais ziņo par viltus sprādzienu tiesu namā

Par apzināti nepatiesu ziņojumu par to, ka tiesas namā notiks sprādziens, prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu. Ziņojums veikts, jo apsūdzētais vēlējies apturēt sēdi, vēsta prokuratūra.

Eiropas Komisija vēršas pret Ungārijas augstākās izglītības likumu

Eiropas Komisija ir uzsākusi juridisku procedūru pret Ungāriju saistībā ar tās pieņemto augstākās izglītības likumu, kura nolūks tā pretinieku vērtējumā ir slēgt prestižu augstskolu, ko savulaik dibinājis ungāru-ebreju filantrops Džordžs Soross.

Atbalsta jaunu likumu autortiesību jomā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 26.aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Latvijas Biznesa savienība: MVU attīstībai svarīga iedzīvotāju pirktspēja un investīcijas

Viens no aktuālākajiem mazo un vidējo uzņēmumu jautājumiem joprojām ir finansējuma pieejamība. Latvijas Biznesa Savienība sniegs informatīvu atbalstu sadarbībā ar attīstības finanšu institūciju Altum un komercbankām, ziņo Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs.

Par dzīvības apdrošināšanu visbiežāk aizdomājas, dzirdot ziņas par negadījumiem

Lielākoties par dzīvības apdrošināšanu cilvēki aizdomājas reizēs, kad medijos lasa vai dzird par kādiem negadījumiem - traģiski bojā gājušiem cilvēkiem, vecākus zaudējušiem bērniem, liecina DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības Ergo pētījuma rezultāti.

Dārzeņu audzētāji: Nozarei ir nākotne, bet to bremzē smagais nodokļu slogs

Salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Pulks: Rīgas pašvaldības sociālo tīklu kontus uztur rīdzinieki; KNAB izmeklē

«Rīgas pašvaldības sociālo tīklu konti ir izveidoti par rīdzinieku naudu un tos nevar nelikumīgi privatizēt, lai veicinātu savu politisko mērķu sasniegšanu,» ar publisku paziņojumu klajā nāk Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks.

Virši-A, atklāj četrpadsmito degvielas uzpildes staciju Rīgas reģionā

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A, atklāj četrpadsmito degvielas uzpildes staciju Rīgas reģionā – DUS Brīvība Brīvības gatvē 250.

Mežsarga pieļauj, ka viņas rotāciju motivējuši Bērnu un Stradiņa slimnīcai negatīvi lēmumi

Veselības inspekcija (VI) pēdējā laikā pieņēmusi divus negatīvus lēmumus par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un vienu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu, turklāt tie pieņemti par laiku, kad abu iestāžu valdēs bija pašreizējā veselības ministre Anda Čakša, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda VI vadītāja Aija Mežsarga, kuru ministre vēlas aizrotēt uz zemāku amatu citā padotības iestādē.

Pērn ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās ilgāk, bet tērēja mazāk

Pērn ārvalstu ceļotāji 6,8 miljons reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes2016. gadā ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās ilgāk, bet tērēja mazāk jaunākie dati.

Erasmus studentu apmaiņas programma ir vērtīga, bet ieguvēju var būt vairāk

Eiropas Savienības studiju apmaiņas programmas bagātina studējošos un dod pienesumu ekonomikai, tomēr izmantot to sniegtās priekšrocības varētu vairāk ES pilsoņu nekā pašlaik, vērtē portāls EurActiv

Īslaicīga bezdarba gadījumā katrs trešais iedzīvotājs nespētu samaksāt rēķinus

Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam būtu grūtības segt savus ikmēneša maksājumus, ja pēkšņi, piemēram, īslaicīga bezdarba vai slimības gadījumā, samazinātos ienākumi, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja.

Igaunijas veselības aprūpes arodbiedrības piekrīt algu risinājumam

Pēc piecus mēnešus ilgām sarunām ar Igaunijas veselības resoru virkne Igaunijas mediķu arodbiedrību šonedēļ parakstījušas koplīgumu, piekrītot darba samaksas celšanai un atsakoties no plāniem rīkot vērienīgus streikus.

Ansips: Bronzas nakts grautiņu Tallinā klātienē vadījuši Krievijas militāristi

Apritot 10 gadiem kopš Tallinā notika nemieri pēc Padomju pieminekļa – Bronzas kareivja – un karavīru apbedījumu pārvietošanas uz kapsētu, toreizējais Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips norādījis, ka galvaspilsētā grautiņus klātienē vadījuši Krievijas īpašo uzdevumu vienības karavīri.

Reportieri bez robežām: Mediji piedzīvo nebijušus draudus

«Preses brīvība pasaulē nekad nav bijusi tik apdraudēta kā tagad,» trešdien, 26.aprīlī, savā ikgadējā ziņojumā Pasaules preses brīvības indekss brīdina starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija Reportieri bez robežām.

Latvijas uzņēmumiem ir neizmantots potenciāls Spānijas tirgus apgūšanā

Latvijas un Spānijas ārlietu ministri pauž nepieciešamību stiprināt vienotību starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, vēsta Ārlietu ministrijā.

LB ekonomiste: Latviešu apmierinātība ar dzīvi ir zemāka nekā vairākumā ES valstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu, Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula komentē vairākus mērījumus, kas raksturo tautaismniecības attīstību un cilvēku dzīves kvalitāti makroekonomika.lv publikācijā.

Latvija un Etiopija apspriež iespējamo sadarbību aviācijas jomā

Latvija un Etiopija ieinteresētas sekmēt plašāku divpusējo sadarbību, ziņo Ārlietu ministrijā.

Latvijā vairāk nekā puse nelegāli lejupielādē vai straumē filmas un seriālus

Vairāk nekā puse atzīst, ka ir nelegāli lejupielādējuši vai straumējuši filmas vai seriālus, 50,6% ir klausījušies nelegāli iegūtu mūziku, bet 38%- nelegāli lejupielādējuši datorprogrammu, liecina Tieslietu ministrijas veiktais pētījums.

Coca-Cola zemāku pārdošanas apjomu dēļ atlaidīs 1 200 darbiniekus

2017.gada pirmajā ceturksnī Coca-Cola dzērienu pārdošanas apjoms pasaule samazinājies par vienu procentu. Amerikāņu dzērienu lielražotājs Coca-Cola pavēstījis, ka līdz ar limonāžu pieprasījuma samazināšanos tas šogad pasaulē atteiksies no 1 200 darbiniekiem.

Nodokļu reformā neiekļaus ieceri par 1% sociālo iemaksu novirzīšanu veselībai

Konceptuāls atbalsts no koalīcijas partneriem nodokļu reformai ir, tomēr tās pamatnostādnēs veselības aprūpei netiks paredzēts novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, līdz ar to risinājums veselības nozares finansējumam tiks piedāvāts vēlāk, otrdien, 25.aprīlī, pēc valdības koalīcijas sanāksmes žurnālistiem stāsta Ministru prezidents Māris Kučinskis.