bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.06.2018 | Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš

Lietuva - efektīvākā ES fondu finansējuma pārvaldītāja reģionā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.

«Iepriekšējā plānošanas periodā Latvija, Lietuva un Igaunija ES fondu apguvē bija pozitīvais piemērs pārējām CAE valstīm. Kopumā līdz 2015.gada nogalei Latvija bija noslēgusi līgumus ar 8,3 tūkstošiem atbalsta saņēmēju par 4,7 miljardiem eiro, kas par 4% pat pārsniedza piešķirto budžeta apjomu (4,53 miljardi eiro) un kalpoja kā nodrošinājums tam, ka piešķirtais finansējums tiešām tiks apgūts 100% apmērā. Pagājušo deviņu gadu laikā par ES fondu līdzekļiem Latvijā rekonstruēti 923,4 km ceļu un ielu, kā arī 52 km dzelzceļa. Pateicoties ES fondu investīcijām radītas vairāk nekā 5 000 jaunas darba vietas, savukārt 205,5 tūkstoši bezdarbnieku iesaistīti sabiedrībai noderīgos darbos. Izglītības sektorā vairāk nekā 21,8 tūkstoši skolotāju guvuši iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju. Turpat 200 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir uzlabojusies arī dzīves kvalitāte pateicoties realizētajiem ūdenssaimniecības sakārtošanas projektiem. Tomēr jāsecina, ka salīdzinot ar kaimiņiem Latvija ir aizkavējusies jaunā plānošanas perioda (2014.-2020.) fondu apguvē. Kā parāda pētījums, tad Lietuva pērnā gada nogalē jau bija sasniegusi fondu iedzīvināšanas fāzi, savukārt Igaunija bija tikusi vistālāk un uzsākusi pat pirmo līgumu slēgšanu ar atbalsta saņēmējiem,» komentē KPMG Baltics SIA Vadības un risku konsultāciju nodaļas vecākā menedžere Anda Drožina.

Jaunajā plānošanas periodā (2014.-2020.) CAE valstīm no ES fondiem paredzēti 189,96 miljardi eiro, tostarp Latvijai – 4,39, Lietuvai – 6,71 un Igaunijai – 3,33 miljardi eiro. Līdz pērnā gada nogalei visas CAE valstis ir pabeigušas sarunas un noslēgušas līgumus ar Eiropas komisiju par fondu finansējumu. Tomēr tikai četras valstis (Bulgārija, Horvātija, Igaunija un Polija) bija uzsākušas līgumu slēgšanas procesu ar atbalsta saņēmējiem. Jāņem gan vērā, ka arī 2007.-2013. gada plānošanas periodā līgumu slēgšana iesākās tikai 2008. gadā, bet nozīmīgus apjomus sasniedza tikai 2009. gadā.

Kopumā iepriekšējā plānošanas periodā (2007.-2013.) CAE reģiona valstīm no fondiem bija pieejami 175,89 miljardi eiro, kas ir vidēji 14,8% no reģiona valstu gada iekšzemes kopprodukta. Vislielāko finansējumu saņēma Polija (38,2%), Čehija (15%) un Ungārija (14,2%). Savukārt Baltijas valstīm atbilstoši bija pieejami 3,9% Lietuvai, 2,6% Latvijai un 1,9% Igaunijai. Latvijai pieejamais finansējums bija 4,5 miljardi eiro, Igaunijai – 3,4 miljardi eiro, bet Lietuvai – 6,8 miljardi eiro. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo finansējuma kopsummu, pieejamais budžets uz vienu iedzīvotāju pārsniedza reģiona vidējo radītāju – 1 847,9 eiro (Latvijā – 2 298 eiro, Lietuvā – 2 320 eiro, Igaunijā – 2 592 eiro).

Deviņos gados kopumā atbalsta saņēmēji CAE bija parakstījuši līgumus par 187,10 miljardiem eiro jeb 108% no plānošanas periodā (2007.-2013.) paredzētā finansējuma. Līdz 2015. gada beigām 92% jeb 163,66 miljardi eiro, par ko bija noslēgti līgumi, bija nonākuši pie atbalsta saņēmējiem.

Ref: 102.000.102.13082


Pievienot komentāru

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Jaunākie komentāri