bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.06.2018 | Vārda dienas: Rasa, Rasma, Maira

Lietuvā: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rokas Masiulis

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere  pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts – tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim.  Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Pēc viņa teiktā, juridiski situāciju var raksturot tā – komisāre fiksē konkurences pārkāpumu, nosaka sodu un līdztekus tam tiek paredzēta arī kompensācija, kas šajā gadījumā būtu Mažeiķu-Reņģes posma atjaunošana.

«Ja mēs vērstos tiesā un mums izdotos pierādīt, ka – es runāju teorētiski – nekāda pārkāpuma nav, tad automātiski atkristu arī Reņģes posma atjaunošana. (..) Taču atjaunošana tiek aplūkota ne tikai šīs lietas kontekstā. Var tiesāties, bet varbūt ir vērts apsvērt iespēju vienkārši atjaunot Reņģes posmu, nesaistot to ar šo lietu, parādot mūsu partneriem tiklab Polijā, kā Latvijā  labo gribu – ka mēs vienkārši gribam pielikt punktu šai sāpīgajai problēmai, kas attīstījusies līdz tādam līmenim,» norādījis Masjulis.

Viņš atzinis, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šis jautājums tā vai citādi būs jāapspriež valdībā, jo tam ir ne tikai ekonomiski, bet arī politiski aspekti.

«Jāvērtē vesela pakete jautājumu, kas saistīti ar EK. Pirmkārt, Lietuva saņem ne mazumu Eiropas līdzekļu. Otrkārt, pēc agrākās dzelzceļa uzņēmuma vadības atkāpšanās saglabājušas ļoti sliktas attiecības ar EK transporta jomā. Viena no nākamā gada prioritātēm, kam, domājams, nepietiks ar vienu gadu vien, būs šo attiecību atjaunošana. Tādēļ arī šīs lietas risinājums būtu viens no soļiem, kuri, ceru, varētu uzlabot mūsu attiecības ar EK, jo mums būs jāstrādā kopā daudzus gadus. Lietuvai ir ne viens vien projekts – gan Rail Baltica, gan Via Baltica, gan citi. Protams, nepieciešams arī racionāli izvērtēt juridiskās iespējas uzvarēt šai lietā,» izteicies ministrs.

Komentējot Lietuvos geležinkeliai apgalvojumu, ka uz Latviju ved vēl divi ceļi, kas tiek izmantoti tikai par 20%, viņš norādījis, ka Mažeiķu-Reņģes posms «kalpo diviem mērķiem».

«Mūsu partneri – gan Polijas naftas koncerns PKN Orlen, gan latvieši, uzskata, ka Reņģe ir vajadzīga, bez tās nevar. Reālā dzīve rāda, ka uz Latviju pirms šā posma izārdīšanas un pēc tam tiek vests  tas pats kravu apjoms. Domāju, ka uz Latviju varētu braukt arī pa esošajiem ceļiem, taču Reņģei ir arī diezgan liela simboliska nozīme, runājot par agresīvu Lietuvos geležinkeliai izturēšanos, un to, iespējams, varētu atrisināt vienīgi šā posma atjaunošana,» atzinis Masjulis.

Komentējot Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumu, ka tiesā būtu pārsūdzama tikai naudassoda aprēķināšanas metodika, nevis pats konkurences pārkāpuma fakts, Masjulis norādījis, ka galīgā nostāja tiks formulēta tikai pēc vizītes Briselē un lēmuma pieņemšanas valdībā.

«Taču summa ir vissāpīgākā lieta. Komisija [balstījusies uz pieņēmumu], ka pa jūras ceļu tiktu vesti visi 100% [Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas Orlen Lietuva] produkcijas, ko [gadījumā, ja sliežu ceļš nebūtu nojaukts,] varētu vest caur Latviju. Faktiski tika vesta tikai ļoti neliela daļa. Aprēķina formulā tika ielikti maksimālie lielumi, bet tie nav gluži reāli,» viņš spriedis. «Komisija, manuprāt, ņēmusi hipotētiskus skaitļus un tos ekstrapolējusi. Man grūti atbildēt viņu vietā, bet šis elements ir diskutējams,» teicis Masjulis.

Ministrs norādījis, ka Lietuvos geležinkeliai vadītājs Mants Bartuška tikko bijis Latvijā, un izteicis cerību, ka viņš atradīs laiku arī tālākām sarunām, bet 15.novembrī visu triju Baltijas valstu satiksmes ministri tiksies Viļņā.

«Centīšos uzklausīt [latviešu] viedokli. Mums ar viņiem jāspēj atrast risinājumu. Ir jāmāk pārkāpt sev pāri un meklēt saskares punktus. (..) Nebūtu labi, ja mēs meklētu viens otra vājības. Ir jāpavelk svītra un jāskatās nākotnē,» viņš uzsvēris.

Lūgts komentēt EK pamudinājumu sadalīt Lietuvos geležinkeliai  atsevišķās kompānijās ar atsevišķiem akcionāriem, Masjulis atgādinājis, ka Lietuva no nacionālās drošības viedokļa ir atšķirīgā situācijā nekā pārējās ES valstis.

«Ir jāsaprot, ka Lietuva nodrošina tranzītu uz Kaļiņingradu, kas ir vismilitarizētākā zona Eiropā. Ne tikai Lietuva, bet arī pārējā Eiropa ir ieinteresēta, lai tranzīts uz šo zonu tiktu kontrolēts. Iedomājieties, ja mēs atvērtu durvis un saskaldītu šo tirgu – Krievijai tas ir stratēģiskais mērķis. Cik laika būtu vajadzīgs, lai nodempingotu cenas, un te runa būtu vairs ne par komerciju, bet par politiku, par ģeopolitiku. Atlaižot grožus, esmu pārliecināts, tiktu mēģināts nostiprināties šai jomā,» viņš spriedis.

Pēc ministra teiktā, Vestagerei šis aspekts ir zināms. «Īpaši šis temats tika skarts, kad Lietuva stājās Eiropas Savienībā. Eiropa sākumā pat nesaprata šo tranzītu uz Kaļiņingradu, bet vēlāk ļoti atbalstīja to, ka mums būtu jāparedz izņēmums, lai Lietuvā viss būtu vienās – valsts – rokās, jo galu galā tas ir Eiropas interesēs,» stāstījis Masjulis.

Atgriežoties pie jautājuma  par attiecībām ar Latviju, viņš norādījis, ka noteikti tiks mēģināts atrast kopsaucēju.

«Latviešus aizvainoja tas, cik pēkšņi sliedes tika noārdītas. [Bijušā Lietuvos geležinkeliai vadītāja Staša] Dailīdkas agresija nekādā ziņā neveicināja mūsu attiecību veidošanu, bet domāju, mums izdosies pārliecināt, ka domas par teorētiskiem zaudējumiem nebūt nav tas auglīgākais attiecību ceļš nākotnei, jo, uzdodot tādu toni, visi sāk domāt tādā griezumā. Uzskatu, ka mums ar viņiem ir daudz iespēju atrast kopīgu valodu,» sacījis Lietuvas satiksmes ministrs.

Intervijā viņš aicināts paust viedokli arī par apgalvojumu, ka Latvija neatsaucas Lietuvas aicinājumam boikotēt Baltkrievijā topošo Astravjecas atomelektrostaciju un tajā ražotās elektroenerģijas importu, jo cer tādējādi pamudināt Baltkrieviju savas kravas novirzīt caur Latviju.

«Mēs sākumā bijām pārsteigti, bet vēlāk sapratām, ka latvieši saskata komerciālu izdevīgumu Astravjecas atbalstīšanā, tādējādi cerot piesaistīt savām ostām vairāk kravu. No Baltkrievijas dzirdam atsauksmes, ka Latvijas delegāciju locekļi atbalsta Astravjecu vai vismaz nav pret to, toties lietuvieši, lūk, ir pret Astravjecu, tādēļ kravas vajadzētu virzīt caur Latviju. To pārbaudīt nav iespējams, bet šādu informāciju nācies dzirdēt diezgan daudz, un uztrauc tas, ka tikai kaut kāda komerciāla aspekta dēļ varētu upurēt šo jautājumu, kurš ir galvenokārt politisks. Ceru, ka tas neapstiprināsies,» viņš sacījis, piebilstot, ka arī par šo jautājumu paredzēts runāt ar Latvijas pārstāvjiem.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka noteikusi uzņēmumam Lietuvos  geležinkeliai nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo tas, 2008.gadā likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu ar Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā paredzēts ne tikai naudassods, bet arī prasība Lietuvos geležinkeliai novērst pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība.

Lietuvas amatpersonas apgalvo, ka sliedes šai posmā izārdītas drošības apsvērumu dēļ, bet, kā atzinusi ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK konstatējusi, ka Lietuvas dzelzceļa uzņēmums radījis situāciju, lai tā klients – Polijas naftas koncernam PKN Orlen piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca Orlen Lietuva – nevarētu izmantot konkurences radītās priekšrocības.

Pēc viņas teiktā, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca gadiem ilgi izmantojusi Lietuvos   geležinkeliai pakalpojumus, lai nosūtītu savu produkciju uz ārzemēm, taču 2008.gadā tā nolēmusi pārbaudīt, vai Latvijas valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” tai nevarētu piedāvāt labākas cenas, taču Lietuvas dzelzceļa uzņēmums nevis mēģinājis piedāvāt labākus nosacījumus, bet izārdījis reālāko ceļu, pa kuru Orlen produkcija varēja sasniegt Latviju.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paziņojis, ka Lietuvos geležinkeliai EK lēmumu par naudassodu pārsūdzēs Eiropas Savienības Tiesā, taču arī norādījis, ka uzņēmums tuvākajā laikā varētu sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu.

19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms negaidīti tika slēgts 2008.gadā, to skaidrojot ar sliežu ceļa slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.

Ref:224.000.103.2678


Pievienot komentāru

Saeima balsojumā neatbalsta Rasnača demisiju

Trešdien, 20.jūnijā, Saeima ar balsojumu 33 par un 41 pret, deviņiem deputātiem atturoties, neatbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL–TB/LNNK) demisiju.

Maigāki sodi digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētajiem; idejas autori cietumsodu nesaņem

Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoja iepriekš notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, taču piemēroja naudas sodus un reālu brīvības atņemšanu citiem apsūdzētajiem.

Pēc Saeimas sēdes KNAB darbinieki aiztur Kaimiņu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki  pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu. Viņš zināja teikt, ka uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izsaukta partijas grāmatvede, un piebilda, ka nespējot saprast, kāpēc birojs to darījis, jo partijai tā dēvētās «melnās kases» neesot.

ASV izstājas no ANO Cilvēktiesību padomes

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par izstāšanos no ANO Cilvēktiesību padomes, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, Vašingtonai uzskatot, ka organizācijā tiek ievēlētas valstis, kuras ilgstoši pieļauj rupjus cilvēktiesību pārkāpumus.

Vai atklāto «mafijas» shēmu dēļ kriminālvajāšanai izdos Kaimiņu?

Pašlaik Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu,  apstiprināja KPV LV premjera amata kandidāts advokāts Aldis Gobzems.

Kontroles dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, tā Znotiņa

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, norāda Kontroles dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Kanāda legalizē marihuānu lietošanai vienkārši tāpat

Kanādas parlaments pieņēmis likumu, kas paredz atļaut lietot marihuānu atpūtas nolūkos. Šīs psihoaktīvā auga lietošana medicīniskos nolūkos Kanādā bijusi atļauta kopš 2001.gada.

Deputāti: kredītņēmēju spēju atmaksāt aizdevumu vērtēs stingrāk

Latvijā vēlas stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju aizdevumu atmaksāt, informē Saeimas Preses dienests.

Plāno aizliegt militārās apmācības, kas netiek organizētas valsts aizsardzībai

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās.

Čakša apstiprina Lietuvas dienestu veiktu pratināšanu, tomēr detaļās neieslīgst

Lietuvas dienesti lietā par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā ir nopratinājuši arī Latvijas veselības ministri Andu Čakšu, atzīst amatpersona.

Cilvēktiesību komiteja: VDK dokumentiem jābūt publiski pieejamiem

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

VARAM joprojām nav izdevies saskaņot iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar iesaistītajām pusēm joprojām nav izdevies vienoties par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, apstiprina ministrijas pārstāve Anda Zaļepska.

Krievijas «melnajā sarakstā» iekļauti vairāki Saeimas deputāti un sabiedriski politiskie aktīvisti

Krievijas Ārlietu ministrijas Latvijai iesniegtajā «melnajā sarakstā» ir iekļauti vairāki Saeimas deputāti, kā arī sabiedriski politiskie aktīvisti, liecina šo cilvēku ieraksti sociālajos tīklos.

Pērn mediķi nepamatoti iekasējuši samaksu par pakalpojumiem 255 000 eiro apmērā

Pagājušajā gadā ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēta nepamatoti prasīta samaksa par pakalpojumiem 254 994 eiro apmērā.

Krievija liedz iebraukt Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstīja sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām personām

Krievijas Ārlietu ministrija iesniegusi Latvijas vēstniecībai Maskavā Latvijas pilsoņu sarakstu, kuriem noteikts iebraukšanas liegums Krievijā par sankciju atbalstīšanu advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Budžeta komisija par Latvijas Bankas padomes locekli virza Mārtiņu Kazāku

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, vienbalsīgi lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Lietuva uzņēmusi Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektorus

Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektori apmeklējuši Lietuvu, kamēr tās teritorijā Lietuvas un citu NATO dalībvalstu spēki attīstījuši prasmes militārajās mācībās Zobena cirtiens 2018.

Zemnieku saeima aicina izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Biedrība Zemnieku saeima nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetam izsludināt un Saeimai apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.

Vairāk saules lietā apcietinātā IT speciālista aizstāvji pārsūdzējuši tiesas piemēroto drošības līdzekli

Krimināllietā par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā Vairāk saules aizdomās turētā IT speciālista Edgara Štromberga aizstāvji ir pārsūdzējuši viņam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atklāja zvērināts advokāts Mareks Halturins.

Velorikšām Tallinā prasīs drošības jostas

Tallinas velorikšu pakalpojumos līdz šim pastāvējusi minimāla pilsētas vadības kontrole, taču tas mainīsies no jūlija, kad, stājoties spēkā jauniem noteikumiem, šis dabai draudzīgais pasažieru pārvadājumu veids tiks pielīdzināts automašīnu taksometra pakalpojumiem.

Latvijas ostās šī gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauts par 7,5% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 27,072 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Vācijā apcietina Audi vadītāju saistībā ar dīzeļauto shēmas izmeklēšanu

Izmeklētāji Vācijā ir apcietinājuši autobūves uzņēmuma Audi izpilddirektoru Rupertu Štadleru saistībā ar izmeklēšanu izplūdes mērierīču maldināšanas shēmā Volkswagen grupas uzņēmumos.

Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus

Rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus, liecina Rīgas domes sagatavotie dokumenti.

Jaunākie komentāri