bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis

Lietuvas sporta bizness Latvijā: Jābūt pacietīgam un konsekventam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Publicitātes foto

Pētījumos ir pierādīts, ka katrs eiro, kas tiek iztērēts fiziskām aktivitātēm un treniņiem, ietaupa trīs eiro, kas taptu iztērēti veselības aprūpē vai medikamentiem. Kaut mūsu sporta kultūrai pietrūkst daudz, salīdzinot ar Skandināviju, esam labā sākuma pozīcijā, lai padarītu sportu par populāru tendenci mūsu sabiedrībā. Tā intervijā portālam BNN norāda Vidmantas Šiugždinis, uzņēmuma Impuls LTU un Gym LV valdes priekšsēdētājs.

Janvārī Rīgā durvis vēra pirmā un tagad aprīlī otrā Lemon Gym trenažieru zāle. Cik Lemon Gym klubus plānojāt atvērt Latvijā vispār?

Šobrīd plānojam atvērt četrus sporta klubus 2016.gadā, divus sporta klubus 2017.gadā un divus līdz trīs sporta klubus 2018.gadā. Laika posmā no 2016. līdz 2017.gadam mūsu attīstība notiks Rīgas robežās, bet vēlāk apsvērsim klubu atvēršanu arī citās pilsētās.

Jāatzīmē, ka mūsu mītnes vieta ir Lietuva. Kluba koncepts tika radīts un atklāts 2014.gada beigās kā pirmais budžeta sporta klubs Baltijā. Pirmais Lemon Gym klubs Viļņā tika atvērts 2015.gada februārī un gada beigās Viļņā bija jau četri Lemon Gym sporta klubi, kuru kopējais apmeklētāju skaits sasniedza 6’000.

Vai izjūtat lielu konkurenci Latvijā?

Jā, konkurence Latvijā ir diezgan spēcīga – šeit jau darbojas divas lielas sporta klubu ķēdes- «MyFitness» un«Atlētika», kā arī parādās arvien jauni spēlētāji. Taču mēs uzskatām, ka Lemon Gym piedāvājums ir saistošs patērētajiem Rīgā – sporta nodarbībām jābūt pieejamām, vienkāršām un tām jāsagādā prieks, tāpēc tuvākajā nākotnē notiks izmaiņas tirgū.

Ar kādām grūtībām Jums nākas sastapties Latvijā?

Pirmais uzdevums bija atrast pareizo lokāciju un sarunāt ilgtermiņa īres līgumus. Kā jauns spēlētājs šajā tirgū mēs izjutām lielāku piesardzību no vietējiem namīpašniekiem. Tādējādi sākumā bija nepieciešams vairāk laika, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā kompetentam un uzticamam biznesa partnerim tirgū. Ir jābūt pacietīgam, konsekventam un jāstrādā ik dienas, lai nodibinātu attiecības, un pēc tam, kad pirmais klubs ir atvērts, kļūst vieglāk.

Kā vērtējat valsts uzņēmējdarbības regulējumu un kontroli Latvijā, salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm? Kur, Jūsuprāt, ir vieglāk uzsākt un veikt biznesu un kāpēc?

Situācija uzņēmējdarbības regulējumā ir diezgan līdzīga visās Baltijas valstīs, vienīgi – uzsākot biznesu jaunā valstī – paiet laiks, līdz tiek iepazīti konkrēti noteikumi un klientu profils. Tāpat, kā teicu, arī nekustamā īpašuma attīstītāji izturas piesardzīgāk pret jaunpienācējiem. Citādi mēs nesaskatām nozīmīgas atšķirības šķēršļos, ar ko nākas saskarties, attīstot biznesu Latvijā.

Vai domājat paplašināties arī Igaunijā?

Jā, mēs saredzam potenciālu visās Baltijas valstīs un aktīvi meklējam iespējas paplašināties. Pirmais klubs Igaunijā atvērsies 2016.gada beigās/ 2017.gada sākumā.

Pagājušajā gadā Lietuvā tika ieviests eiro. Vai izjutāt pozitīvas izmaiņas? Kā eiro ieviešana ietekmējusi uzņēmējdarbību?

Jā, mēs izjūtam pozitīvas izmaiņas tirgū. Tā kā esam uzņēmums, kas darbojas vairākos tirgos, tad ir daudz vienkāršāk veikt grāmatvedības uzskaiti un salīdzināt savu darbību ar citiem starptautiskiem spēlētājiem. Līdz ar eiro ieviešanu ir vērojama ekonomikas izaugsme un arvien vairāk uzņēmumu investē mūsu tirgū, kas ir pozitīvs solis.

Cik lielas investīcijas nepieciešamas šobrīd, lai uzsāktu biznesu Latvijā/Lietuvā? Vai investori labprāt gatavi investēt naudu sporta un fitnesa jomā?

Fitnesa tirgus ir specifisks un tajā nav daudz lielu investoru, īpaši Baltijas tirgū, kas ir salīdzinoši neliels.

Investīciju apjoms sporta klubā vai sporta zālē ir atkarīgs no kluba lieluma, lokācijas, telpu stāvokļa, tehniskajām vajadzībām. Tas var variēt no 50 000 eiro krosfita klubam līdz 4-5 miljoniem eiro lielam pilna servisa klubam.

Vai un kā Baltijā ir mainījusies cilvēku attieksme pret sportu pēdējo 10 – 15 gadu laikā?

Pēdējos gados ir noticis būtisks solis vispārējo fizisko aktivitāšu attīstībā – skriešanā, riteņbraukšanā, dažādās āra aktivitātēs. Tiek atvērtas dažādas specializētas studijas, kā arī budžeta sporta klubi, kas viennozīmīgi ir vērtējams kā pozitīvs pienesums industrijai kopumā. Cilvēku daudzums, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, vēl arvien ir zems – salīdzinot ar Rietumu valstīm. Ir nepieciešams atbalsts no valdības, lai uzlabotu situāciju nākotnē. Pētījumos ir pierādīts, ka katrs eiro, kas tiek iztērēts fiziskām aktivitātēm un treniņiem, ietaupa trīs eiro, kas taptu iztērēti veselības aprūpei vai medikamentiem. Tādējādi var sekmēt aktīvākas, veselīgākas un turīgākas sabiedrības izveidi.

Vai latviešiem un lietuviešiem ir manāmas atšķirības sporta paradumos?

Latvijas iedzīvotāji trenējas nedaudz vairāk nekā lietuvieši. Vēsturiski Latvijas fitnesa klubos aktīvi ir bijuši cilvēki, kas nodarbojas ar kultūrismu, bet šobrīd arī plašāka sabiedrības daļa sāk apmeklēt sporta klubus. Turklāt budžeta klases sporta klubu parādīšanās palielina fitnesa patēriņu valstī un arvien vairāk cilvēku dažādās vecuma grupās sāk trenēties.

Kā Jūs vērtējat Latvijas iedzīvotāju sportiskumu?

Visas Baltijas valstis ir samērā līdzīgā līmenī. Iespējams, igauņi ir nedaudz attīstītāki, bet kopumā mēs esam vidējā Centrāleiropas līmenī. Mūsu sporta kultūrai pietrūkst daudz, salīdzinot ar Skandināviju, bet tajā pašā laikā mēs neesam ieraduši ēst ātrās ēdināšanas iestādēs, tādēļ pie mums nav daudz cilvēku ar lieko svaru. Manuprāt, mēs esam labā sākuma pozīcijā, lai padarītu sportu par populāru tendenci mūsu sabiedrībā – skriešana, riteņbraukšana, fitness un citas aktivitātes kļūst arvien populārākas katru gadu.

Vai Jums nešķiet, ka Latvijas klienti dažādā piedāvājuma dēļ ir pārāk izlutināti?

Nē, patiesībā uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieliski klienti. Iespējams, viņi vēl nav pieraduši trenēties visa gada garumā un plāno savus treniņus īstermiņā, bet tas noteikti ar laiku mainīsies. Mēs cenšamies iegūt atsauksmes no mūsu klientiem un pastāvīgi sekot līdzi, ko uzlabot mūsu klubos. Lemon Gym ir savi darbības standarti, kas tiek izvērtēti ik ceturksni, un mēs darām visu, lai saglabātu augstu līmeni. Piemēram, mēs ticam, ka mūsu ventilācijas sistēma un klubu tīrība ir vienā no augstākajiem līmeņiem tirgū.

Aprakstiet, kāds ir Lemon Gym klients?

Šobrīd mūsu galvenā mērķauditorija ir jaunieši, 20 – 35 gadus veci, pilsētnieki, aktīvi un dzīvespriecīgi cilvēki, kas novērtē neatkarību, brīvību, tiecas izmēģināt visu jauno un fitnesu nesaista ar luksus klases pakalpojumu.

Paredzam, ka nākotnē, kad lielāka sabiedrības daļa būs iepazinusi mūsu klubu vienkāršo lietojamību, pozitīvo atmosfēru un izdevīgo cenu, pievienosies arī gados vecāka auditorija.

Kādus paņēmienus lietojat, lai pievilinātu jaunus klientus?

Mēs strādājam ar dažādām auditorijām – sākot ar korporatīvajiem klientiem un beidzot ar universitātēm. Visbūtiskāk jaunam klubam ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā kopienā. Paturot prātā jauniešu auditoriju, mēs esam ļoti aktīvi sociālajos medijos un redzam attīstības iespējas šajā virzienā arī nākotnē. Tāpat īstenojam radošas un jautras mārketinga aktivitātes, kas uzrunā mūsu klientus. Tā, piemēram, nesen īstenojām akciju, kurā ikvienam bija iespēja uz savas automašīnas uzlīmēt Lemon Gym uzlīmi. Noteikumi bija vienkārši – tie, kuri uzlīmēs savai mašīnai īpašo Lemon Gym uzlīmi, varēs apmeklēt mūsu zāli bez maksas tik ilgi, kamēr tā būs pielīmēta. Atsaucība šādai aktivitātei bija ļoti liela. Tāpat, protams, jāuzsver, ka labākais veids, kā piesaistīt jaunus klientus, ir esošo klientu apmierinātība un dalīšanās ar informāciju par mūsu sporta klubu savā draugu un paziņu lokā.

Ar ko Lemon Gym atšķiras no citām Rīgas sporta zālēm?

Visiem Lemon Gym sporta klubiem ir izdevīgas atrašanās vietas, arī Rīgā tie atradīsies visvairāk apdzīvotajos rajonos ar ērtu piekļuvi gan automašīnām, gan sabiedriskajam transportam. Turklāt pie visiem klubiem ir bezmaksas stāvvietas, kā arī pieejams wi-fi. Visi mūsu klubi ir plaši un gaiši, ar vienkāršu un skaidru plānojumu, košās krāsās un aprīkoti ar pasaulē vadošā trenažieru ražotāja Life Fitness trenažieriem. Tāpat visi Lemon Gym klubi ir maksimāli automatizēti, tādējādi tie lieliski iederas pilsētas iedzīvotāju saspringtajā dzīves ritmā, neliekot gaidīt rindās reģistratūrā.

Ref:108.000.103.1004


Pievienot komentāru

  1. Guntiss teica:

    Sveiki paldies par rakstu, ļoti saturošs un interesants. Gribētu ka papildinājumu pateikt ka ir ne valsts finanšu institūcija Cityfinances SIA. Ļoti daudziem vidējiem un maziem uzņēmējiem jau palīdzēja. Pietiek kaut ko minēt, sūti pieteikumu un sāc attīstīt biznesu. Vairāk informācijas mājaslapā http://www.cityfinances.lv

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.