bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa

Lietuvas sporta bizness Latvijā: Jābūt pacietīgam un konsekventam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Publicitātes foto

Pētījumos ir pierādīts, ka katrs eiro, kas tiek iztērēts fiziskām aktivitātēm un treniņiem, ietaupa trīs eiro, kas taptu iztērēti veselības aprūpē vai medikamentiem. Kaut mūsu sporta kultūrai pietrūkst daudz, salīdzinot ar Skandināviju, esam labā sākuma pozīcijā, lai padarītu sportu par populāru tendenci mūsu sabiedrībā. Tā intervijā portālam BNN norāda Vidmantas Šiugždinis, uzņēmuma Impuls LTU un Gym LV valdes priekšsēdētājs.

Janvārī Rīgā durvis vēra pirmā un tagad aprīlī otrā Lemon Gym trenažieru zāle. Cik Lemon Gym klubus plānojāt atvērt Latvijā vispār?

Šobrīd plānojam atvērt četrus sporta klubus 2016.gadā, divus sporta klubus 2017.gadā un divus līdz trīs sporta klubus 2018.gadā. Laika posmā no 2016. līdz 2017.gadam mūsu attīstība notiks Rīgas robežās, bet vēlāk apsvērsim klubu atvēršanu arī citās pilsētās.

Jāatzīmē, ka mūsu mītnes vieta ir Lietuva. Kluba koncepts tika radīts un atklāts 2014.gada beigās kā pirmais budžeta sporta klubs Baltijā. Pirmais Lemon Gym klubs Viļņā tika atvērts 2015.gada februārī un gada beigās Viļņā bija jau četri Lemon Gym sporta klubi, kuru kopējais apmeklētāju skaits sasniedza 6’000.

Vai izjūtat lielu konkurenci Latvijā?

Jā, konkurence Latvijā ir diezgan spēcīga – šeit jau darbojas divas lielas sporta klubu ķēdes- «MyFitness» un«Atlētika», kā arī parādās arvien jauni spēlētāji. Taču mēs uzskatām, ka Lemon Gym piedāvājums ir saistošs patērētajiem Rīgā – sporta nodarbībām jābūt pieejamām, vienkāršām un tām jāsagādā prieks, tāpēc tuvākajā nākotnē notiks izmaiņas tirgū.

Ar kādām grūtībām Jums nākas sastapties Latvijā?

Pirmais uzdevums bija atrast pareizo lokāciju un sarunāt ilgtermiņa īres līgumus. Kā jauns spēlētājs šajā tirgū mēs izjutām lielāku piesardzību no vietējiem namīpašniekiem. Tādējādi sākumā bija nepieciešams vairāk laika, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā kompetentam un uzticamam biznesa partnerim tirgū. Ir jābūt pacietīgam, konsekventam un jāstrādā ik dienas, lai nodibinātu attiecības, un pēc tam, kad pirmais klubs ir atvērts, kļūst vieglāk.

Kā vērtējat valsts uzņēmējdarbības regulējumu un kontroli Latvijā, salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm? Kur, Jūsuprāt, ir vieglāk uzsākt un veikt biznesu un kāpēc?

Situācija uzņēmējdarbības regulējumā ir diezgan līdzīga visās Baltijas valstīs, vienīgi – uzsākot biznesu jaunā valstī – paiet laiks, līdz tiek iepazīti konkrēti noteikumi un klientu profils. Tāpat, kā teicu, arī nekustamā īpašuma attīstītāji izturas piesardzīgāk pret jaunpienācējiem. Citādi mēs nesaskatām nozīmīgas atšķirības šķēršļos, ar ko nākas saskarties, attīstot biznesu Latvijā.

Vai domājat paplašināties arī Igaunijā?

Jā, mēs saredzam potenciālu visās Baltijas valstīs un aktīvi meklējam iespējas paplašināties. Pirmais klubs Igaunijā atvērsies 2016.gada beigās/ 2017.gada sākumā.

Pagājušajā gadā Lietuvā tika ieviests eiro. Vai izjutāt pozitīvas izmaiņas? Kā eiro ieviešana ietekmējusi uzņēmējdarbību?

Jā, mēs izjūtam pozitīvas izmaiņas tirgū. Tā kā esam uzņēmums, kas darbojas vairākos tirgos, tad ir daudz vienkāršāk veikt grāmatvedības uzskaiti un salīdzināt savu darbību ar citiem starptautiskiem spēlētājiem. Līdz ar eiro ieviešanu ir vērojama ekonomikas izaugsme un arvien vairāk uzņēmumu investē mūsu tirgū, kas ir pozitīvs solis.

Cik lielas investīcijas nepieciešamas šobrīd, lai uzsāktu biznesu Latvijā/Lietuvā? Vai investori labprāt gatavi investēt naudu sporta un fitnesa jomā?

Fitnesa tirgus ir specifisks un tajā nav daudz lielu investoru, īpaši Baltijas tirgū, kas ir salīdzinoši neliels.

Investīciju apjoms sporta klubā vai sporta zālē ir atkarīgs no kluba lieluma, lokācijas, telpu stāvokļa, tehniskajām vajadzībām. Tas var variēt no 50 000 eiro krosfita klubam līdz 4-5 miljoniem eiro lielam pilna servisa klubam.

Vai un kā Baltijā ir mainījusies cilvēku attieksme pret sportu pēdējo 10 – 15 gadu laikā?

Pēdējos gados ir noticis būtisks solis vispārējo fizisko aktivitāšu attīstībā – skriešanā, riteņbraukšanā, dažādās āra aktivitātēs. Tiek atvērtas dažādas specializētas studijas, kā arī budžeta sporta klubi, kas viennozīmīgi ir vērtējams kā pozitīvs pienesums industrijai kopumā. Cilvēku daudzums, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, vēl arvien ir zems – salīdzinot ar Rietumu valstīm. Ir nepieciešams atbalsts no valdības, lai uzlabotu situāciju nākotnē. Pētījumos ir pierādīts, ka katrs eiro, kas tiek iztērēts fiziskām aktivitātēm un treniņiem, ietaupa trīs eiro, kas taptu iztērēti veselības aprūpei vai medikamentiem. Tādējādi var sekmēt aktīvākas, veselīgākas un turīgākas sabiedrības izveidi.

Vai latviešiem un lietuviešiem ir manāmas atšķirības sporta paradumos?

Latvijas iedzīvotāji trenējas nedaudz vairāk nekā lietuvieši. Vēsturiski Latvijas fitnesa klubos aktīvi ir bijuši cilvēki, kas nodarbojas ar kultūrismu, bet šobrīd arī plašāka sabiedrības daļa sāk apmeklēt sporta klubus. Turklāt budžeta klases sporta klubu parādīšanās palielina fitnesa patēriņu valstī un arvien vairāk cilvēku dažādās vecuma grupās sāk trenēties.

Kā Jūs vērtējat Latvijas iedzīvotāju sportiskumu?

Visas Baltijas valstis ir samērā līdzīgā līmenī. Iespējams, igauņi ir nedaudz attīstītāki, bet kopumā mēs esam vidējā Centrāleiropas līmenī. Mūsu sporta kultūrai pietrūkst daudz, salīdzinot ar Skandināviju, bet tajā pašā laikā mēs neesam ieraduši ēst ātrās ēdināšanas iestādēs, tādēļ pie mums nav daudz cilvēku ar lieko svaru. Manuprāt, mēs esam labā sākuma pozīcijā, lai padarītu sportu par populāru tendenci mūsu sabiedrībā – skriešana, riteņbraukšana, fitness un citas aktivitātes kļūst arvien populārākas katru gadu.

Vai Jums nešķiet, ka Latvijas klienti dažādā piedāvājuma dēļ ir pārāk izlutināti?

Nē, patiesībā uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieliski klienti. Iespējams, viņi vēl nav pieraduši trenēties visa gada garumā un plāno savus treniņus īstermiņā, bet tas noteikti ar laiku mainīsies. Mēs cenšamies iegūt atsauksmes no mūsu klientiem un pastāvīgi sekot līdzi, ko uzlabot mūsu klubos. Lemon Gym ir savi darbības standarti, kas tiek izvērtēti ik ceturksni, un mēs darām visu, lai saglabātu augstu līmeni. Piemēram, mēs ticam, ka mūsu ventilācijas sistēma un klubu tīrība ir vienā no augstākajiem līmeņiem tirgū.

Aprakstiet, kāds ir Lemon Gym klients?

Šobrīd mūsu galvenā mērķauditorija ir jaunieši, 20 – 35 gadus veci, pilsētnieki, aktīvi un dzīvespriecīgi cilvēki, kas novērtē neatkarību, brīvību, tiecas izmēģināt visu jauno un fitnesu nesaista ar luksus klases pakalpojumu.

Paredzam, ka nākotnē, kad lielāka sabiedrības daļa būs iepazinusi mūsu klubu vienkāršo lietojamību, pozitīvo atmosfēru un izdevīgo cenu, pievienosies arī gados vecāka auditorija.

Kādus paņēmienus lietojat, lai pievilinātu jaunus klientus?

Mēs strādājam ar dažādām auditorijām – sākot ar korporatīvajiem klientiem un beidzot ar universitātēm. Visbūtiskāk jaunam klubam ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā kopienā. Paturot prātā jauniešu auditoriju, mēs esam ļoti aktīvi sociālajos medijos un redzam attīstības iespējas šajā virzienā arī nākotnē. Tāpat īstenojam radošas un jautras mārketinga aktivitātes, kas uzrunā mūsu klientus. Tā, piemēram, nesen īstenojām akciju, kurā ikvienam bija iespēja uz savas automašīnas uzlīmēt Lemon Gym uzlīmi. Noteikumi bija vienkārši – tie, kuri uzlīmēs savai mašīnai īpašo Lemon Gym uzlīmi, varēs apmeklēt mūsu zāli bez maksas tik ilgi, kamēr tā būs pielīmēta. Atsaucība šādai aktivitātei bija ļoti liela. Tāpat, protams, jāuzsver, ka labākais veids, kā piesaistīt jaunus klientus, ir esošo klientu apmierinātība un dalīšanās ar informāciju par mūsu sporta klubu savā draugu un paziņu lokā.

Ar ko Lemon Gym atšķiras no citām Rīgas sporta zālēm?

Visiem Lemon Gym sporta klubiem ir izdevīgas atrašanās vietas, arī Rīgā tie atradīsies visvairāk apdzīvotajos rajonos ar ērtu piekļuvi gan automašīnām, gan sabiedriskajam transportam. Turklāt pie visiem klubiem ir bezmaksas stāvvietas, kā arī pieejams wi-fi. Visi mūsu klubi ir plaši un gaiši, ar vienkāršu un skaidru plānojumu, košās krāsās un aprīkoti ar pasaulē vadošā trenažieru ražotāja Life Fitness trenažieriem. Tāpat visi Lemon Gym klubi ir maksimāli automatizēti, tādējādi tie lieliski iederas pilsētas iedzīvotāju saspringtajā dzīves ritmā, neliekot gaidīt rindās reģistratūrā.

Ref:108.000.103.1004


Pievienot komentāru

  1. Guntiss teica:

    Sveiki paldies par rakstu, ļoti saturošs un interesants. Gribētu ka papildinājumu pateikt ka ir ne valsts finanšu institūcija Cityfinances SIA. Ļoti daudziem vidējiem un maziem uzņēmējiem jau palīdzēja. Pietiek kaut ko minēt, sūti pieteikumu un sāc attīstīt biznesu. Vairāk informācijas mājaslapā http://www.cityfinances.lv

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.