bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Lietuvas sporta bizness Latvijā: Jābūt pacietīgam un konsekventam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Publicitātes foto

Pētījumos ir pierādīts, ka katrs eiro, kas tiek iztērēts fiziskām aktivitātēm un treniņiem, ietaupa trīs eiro, kas taptu iztērēti veselības aprūpē vai medikamentiem. Kaut mūsu sporta kultūrai pietrūkst daudz, salīdzinot ar Skandināviju, esam labā sākuma pozīcijā, lai padarītu sportu par populāru tendenci mūsu sabiedrībā. Tā intervijā portālam BNN norāda Vidmantas Šiugždinis, uzņēmuma Impuls LTU un Gym LV valdes priekšsēdētājs.

Janvārī Rīgā durvis vēra pirmā un tagad aprīlī otrā Lemon Gym trenažieru zāle. Cik Lemon Gym klubus plānojāt atvērt Latvijā vispār?

Šobrīd plānojam atvērt četrus sporta klubus 2016.gadā, divus sporta klubus 2017.gadā un divus līdz trīs sporta klubus 2018.gadā. Laika posmā no 2016. līdz 2017.gadam mūsu attīstība notiks Rīgas robežās, bet vēlāk apsvērsim klubu atvēršanu arī citās pilsētās.

Jāatzīmē, ka mūsu mītnes vieta ir Lietuva. Kluba koncepts tika radīts un atklāts 2014.gada beigās kā pirmais budžeta sporta klubs Baltijā. Pirmais Lemon Gym klubs Viļņā tika atvērts 2015.gada februārī un gada beigās Viļņā bija jau četri Lemon Gym sporta klubi, kuru kopējais apmeklētāju skaits sasniedza 6’000.

Vai izjūtat lielu konkurenci Latvijā?

Jā, konkurence Latvijā ir diezgan spēcīga – šeit jau darbojas divas lielas sporta klubu ķēdes- «MyFitness» un«Atlētika», kā arī parādās arvien jauni spēlētāji. Taču mēs uzskatām, ka Lemon Gym piedāvājums ir saistošs patērētajiem Rīgā – sporta nodarbībām jābūt pieejamām, vienkāršām un tām jāsagādā prieks, tāpēc tuvākajā nākotnē notiks izmaiņas tirgū.

Ar kādām grūtībām Jums nākas sastapties Latvijā?

Pirmais uzdevums bija atrast pareizo lokāciju un sarunāt ilgtermiņa īres līgumus. Kā jauns spēlētājs šajā tirgū mēs izjutām lielāku piesardzību no vietējiem namīpašniekiem. Tādējādi sākumā bija nepieciešams vairāk laika, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā kompetentam un uzticamam biznesa partnerim tirgū. Ir jābūt pacietīgam, konsekventam un jāstrādā ik dienas, lai nodibinātu attiecības, un pēc tam, kad pirmais klubs ir atvērts, kļūst vieglāk.

Kā vērtējat valsts uzņēmējdarbības regulējumu un kontroli Latvijā, salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm? Kur, Jūsuprāt, ir vieglāk uzsākt un veikt biznesu un kāpēc?

Situācija uzņēmējdarbības regulējumā ir diezgan līdzīga visās Baltijas valstīs, vienīgi – uzsākot biznesu jaunā valstī – paiet laiks, līdz tiek iepazīti konkrēti noteikumi un klientu profils. Tāpat, kā teicu, arī nekustamā īpašuma attīstītāji izturas piesardzīgāk pret jaunpienācējiem. Citādi mēs nesaskatām nozīmīgas atšķirības šķēršļos, ar ko nākas saskarties, attīstot biznesu Latvijā.

Vai domājat paplašināties arī Igaunijā?

Jā, mēs saredzam potenciālu visās Baltijas valstīs un aktīvi meklējam iespējas paplašināties. Pirmais klubs Igaunijā atvērsies 2016.gada beigās/ 2017.gada sākumā.

Pagājušajā gadā Lietuvā tika ieviests eiro. Vai izjutāt pozitīvas izmaiņas? Kā eiro ieviešana ietekmējusi uzņēmējdarbību?

Jā, mēs izjūtam pozitīvas izmaiņas tirgū. Tā kā esam uzņēmums, kas darbojas vairākos tirgos, tad ir daudz vienkāršāk veikt grāmatvedības uzskaiti un salīdzināt savu darbību ar citiem starptautiskiem spēlētājiem. Līdz ar eiro ieviešanu ir vērojama ekonomikas izaugsme un arvien vairāk uzņēmumu investē mūsu tirgū, kas ir pozitīvs solis.

Cik lielas investīcijas nepieciešamas šobrīd, lai uzsāktu biznesu Latvijā/Lietuvā? Vai investori labprāt gatavi investēt naudu sporta un fitnesa jomā?

Fitnesa tirgus ir specifisks un tajā nav daudz lielu investoru, īpaši Baltijas tirgū, kas ir salīdzinoši neliels.

Investīciju apjoms sporta klubā vai sporta zālē ir atkarīgs no kluba lieluma, lokācijas, telpu stāvokļa, tehniskajām vajadzībām. Tas var variēt no 50 000 eiro krosfita klubam līdz 4-5 miljoniem eiro lielam pilna servisa klubam.

Vai un kā Baltijā ir mainījusies cilvēku attieksme pret sportu pēdējo 10 – 15 gadu laikā?

Pēdējos gados ir noticis būtisks solis vispārējo fizisko aktivitāšu attīstībā – skriešanā, riteņbraukšanā, dažādās āra aktivitātēs. Tiek atvērtas dažādas specializētas studijas, kā arī budžeta sporta klubi, kas viennozīmīgi ir vērtējams kā pozitīvs pienesums industrijai kopumā. Cilvēku daudzums, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, vēl arvien ir zems – salīdzinot ar Rietumu valstīm. Ir nepieciešams atbalsts no valdības, lai uzlabotu situāciju nākotnē. Pētījumos ir pierādīts, ka katrs eiro, kas tiek iztērēts fiziskām aktivitātēm un treniņiem, ietaupa trīs eiro, kas taptu iztērēti veselības aprūpei vai medikamentiem. Tādējādi var sekmēt aktīvākas, veselīgākas un turīgākas sabiedrības izveidi.

Vai latviešiem un lietuviešiem ir manāmas atšķirības sporta paradumos?

Latvijas iedzīvotāji trenējas nedaudz vairāk nekā lietuvieši. Vēsturiski Latvijas fitnesa klubos aktīvi ir bijuši cilvēki, kas nodarbojas ar kultūrismu, bet šobrīd arī plašāka sabiedrības daļa sāk apmeklēt sporta klubus. Turklāt budžeta klases sporta klubu parādīšanās palielina fitnesa patēriņu valstī un arvien vairāk cilvēku dažādās vecuma grupās sāk trenēties.

Kā Jūs vērtējat Latvijas iedzīvotāju sportiskumu?

Visas Baltijas valstis ir samērā līdzīgā līmenī. Iespējams, igauņi ir nedaudz attīstītāki, bet kopumā mēs esam vidējā Centrāleiropas līmenī. Mūsu sporta kultūrai pietrūkst daudz, salīdzinot ar Skandināviju, bet tajā pašā laikā mēs neesam ieraduši ēst ātrās ēdināšanas iestādēs, tādēļ pie mums nav daudz cilvēku ar lieko svaru. Manuprāt, mēs esam labā sākuma pozīcijā, lai padarītu sportu par populāru tendenci mūsu sabiedrībā – skriešana, riteņbraukšana, fitness un citas aktivitātes kļūst arvien populārākas katru gadu.

Vai Jums nešķiet, ka Latvijas klienti dažādā piedāvājuma dēļ ir pārāk izlutināti?

Nē, patiesībā uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieliski klienti. Iespējams, viņi vēl nav pieraduši trenēties visa gada garumā un plāno savus treniņus īstermiņā, bet tas noteikti ar laiku mainīsies. Mēs cenšamies iegūt atsauksmes no mūsu klientiem un pastāvīgi sekot līdzi, ko uzlabot mūsu klubos. Lemon Gym ir savi darbības standarti, kas tiek izvērtēti ik ceturksni, un mēs darām visu, lai saglabātu augstu līmeni. Piemēram, mēs ticam, ka mūsu ventilācijas sistēma un klubu tīrība ir vienā no augstākajiem līmeņiem tirgū.

Aprakstiet, kāds ir Lemon Gym klients?

Šobrīd mūsu galvenā mērķauditorija ir jaunieši, 20 – 35 gadus veci, pilsētnieki, aktīvi un dzīvespriecīgi cilvēki, kas novērtē neatkarību, brīvību, tiecas izmēģināt visu jauno un fitnesu nesaista ar luksus klases pakalpojumu.

Paredzam, ka nākotnē, kad lielāka sabiedrības daļa būs iepazinusi mūsu klubu vienkāršo lietojamību, pozitīvo atmosfēru un izdevīgo cenu, pievienosies arī gados vecāka auditorija.

Kādus paņēmienus lietojat, lai pievilinātu jaunus klientus?

Mēs strādājam ar dažādām auditorijām – sākot ar korporatīvajiem klientiem un beidzot ar universitātēm. Visbūtiskāk jaunam klubam ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā kopienā. Paturot prātā jauniešu auditoriju, mēs esam ļoti aktīvi sociālajos medijos un redzam attīstības iespējas šajā virzienā arī nākotnē. Tāpat īstenojam radošas un jautras mārketinga aktivitātes, kas uzrunā mūsu klientus. Tā, piemēram, nesen īstenojām akciju, kurā ikvienam bija iespēja uz savas automašīnas uzlīmēt Lemon Gym uzlīmi. Noteikumi bija vienkārši – tie, kuri uzlīmēs savai mašīnai īpašo Lemon Gym uzlīmi, varēs apmeklēt mūsu zāli bez maksas tik ilgi, kamēr tā būs pielīmēta. Atsaucība šādai aktivitātei bija ļoti liela. Tāpat, protams, jāuzsver, ka labākais veids, kā piesaistīt jaunus klientus, ir esošo klientu apmierinātība un dalīšanās ar informāciju par mūsu sporta klubu savā draugu un paziņu lokā.

Ar ko Lemon Gym atšķiras no citām Rīgas sporta zālēm?

Visiem Lemon Gym sporta klubiem ir izdevīgas atrašanās vietas, arī Rīgā tie atradīsies visvairāk apdzīvotajos rajonos ar ērtu piekļuvi gan automašīnām, gan sabiedriskajam transportam. Turklāt pie visiem klubiem ir bezmaksas stāvvietas, kā arī pieejams wi-fi. Visi mūsu klubi ir plaši un gaiši, ar vienkāršu un skaidru plānojumu, košās krāsās un aprīkoti ar pasaulē vadošā trenažieru ražotāja Life Fitness trenažieriem. Tāpat visi Lemon Gym klubi ir maksimāli automatizēti, tādējādi tie lieliski iederas pilsētas iedzīvotāju saspringtajā dzīves ritmā, neliekot gaidīt rindās reģistratūrā.

Ref:108.000.103.1004


Pievienot komentāru

  1. Guntiss teica:

    Sveiki paldies par rakstu, ļoti saturošs un interesants. Gribētu ka papildinājumu pateikt ka ir ne valsts finanšu institūcija Cityfinances SIA. Ļoti daudziem vidējiem un maziem uzņēmējiem jau palīdzēja. Pietiek kaut ko minēt, sūti pieteikumu un sāc attīstīt biznesu. Vairāk informācijas mājaslapā http://www.cityfinances.lv

    +1 0 -1 0

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.