bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna

Lietuvas sporta bizness Latvijā: Jābūt pacietīgam un konsekventam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Publicitātes foto

Pētījumos ir pierādīts, ka katrs eiro, kas tiek iztērēts fiziskām aktivitātēm un treniņiem, ietaupa trīs eiro, kas taptu iztērēti veselības aprūpē vai medikamentiem. Kaut mūsu sporta kultūrai pietrūkst daudz, salīdzinot ar Skandināviju, esam labā sākuma pozīcijā, lai padarītu sportu par populāru tendenci mūsu sabiedrībā. Tā intervijā portālam BNN norāda Vidmantas Šiugždinis, uzņēmuma Impuls LTU un Gym LV valdes priekšsēdētājs.

Janvārī Rīgā durvis vēra pirmā un tagad aprīlī otrā Lemon Gym trenažieru zāle. Cik Lemon Gym klubus plānojāt atvērt Latvijā vispār?

Šobrīd plānojam atvērt četrus sporta klubus 2016.gadā, divus sporta klubus 2017.gadā un divus līdz trīs sporta klubus 2018.gadā. Laika posmā no 2016. līdz 2017.gadam mūsu attīstība notiks Rīgas robežās, bet vēlāk apsvērsim klubu atvēršanu arī citās pilsētās.

Jāatzīmē, ka mūsu mītnes vieta ir Lietuva. Kluba koncepts tika radīts un atklāts 2014.gada beigās kā pirmais budžeta sporta klubs Baltijā. Pirmais Lemon Gym klubs Viļņā tika atvērts 2015.gada februārī un gada beigās Viļņā bija jau četri Lemon Gym sporta klubi, kuru kopējais apmeklētāju skaits sasniedza 6’000.

Vai izjūtat lielu konkurenci Latvijā?

Jā, konkurence Latvijā ir diezgan spēcīga – šeit jau darbojas divas lielas sporta klubu ķēdes- «MyFitness» un«Atlētika», kā arī parādās arvien jauni spēlētāji. Taču mēs uzskatām, ka Lemon Gym piedāvājums ir saistošs patērētajiem Rīgā – sporta nodarbībām jābūt pieejamām, vienkāršām un tām jāsagādā prieks, tāpēc tuvākajā nākotnē notiks izmaiņas tirgū.

Ar kādām grūtībām Jums nākas sastapties Latvijā?

Pirmais uzdevums bija atrast pareizo lokāciju un sarunāt ilgtermiņa īres līgumus. Kā jauns spēlētājs šajā tirgū mēs izjutām lielāku piesardzību no vietējiem namīpašniekiem. Tādējādi sākumā bija nepieciešams vairāk laika, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā kompetentam un uzticamam biznesa partnerim tirgū. Ir jābūt pacietīgam, konsekventam un jāstrādā ik dienas, lai nodibinātu attiecības, un pēc tam, kad pirmais klubs ir atvērts, kļūst vieglāk.

Kā vērtējat valsts uzņēmējdarbības regulējumu un kontroli Latvijā, salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm? Kur, Jūsuprāt, ir vieglāk uzsākt un veikt biznesu un kāpēc?

Situācija uzņēmējdarbības regulējumā ir diezgan līdzīga visās Baltijas valstīs, vienīgi – uzsākot biznesu jaunā valstī – paiet laiks, līdz tiek iepazīti konkrēti noteikumi un klientu profils. Tāpat, kā teicu, arī nekustamā īpašuma attīstītāji izturas piesardzīgāk pret jaunpienācējiem. Citādi mēs nesaskatām nozīmīgas atšķirības šķēršļos, ar ko nākas saskarties, attīstot biznesu Latvijā.

Vai domājat paplašināties arī Igaunijā?

Jā, mēs saredzam potenciālu visās Baltijas valstīs un aktīvi meklējam iespējas paplašināties. Pirmais klubs Igaunijā atvērsies 2016.gada beigās/ 2017.gada sākumā.

Pagājušajā gadā Lietuvā tika ieviests eiro. Vai izjutāt pozitīvas izmaiņas? Kā eiro ieviešana ietekmējusi uzņēmējdarbību?

Jā, mēs izjūtam pozitīvas izmaiņas tirgū. Tā kā esam uzņēmums, kas darbojas vairākos tirgos, tad ir daudz vienkāršāk veikt grāmatvedības uzskaiti un salīdzināt savu darbību ar citiem starptautiskiem spēlētājiem. Līdz ar eiro ieviešanu ir vērojama ekonomikas izaugsme un arvien vairāk uzņēmumu investē mūsu tirgū, kas ir pozitīvs solis.

Cik lielas investīcijas nepieciešamas šobrīd, lai uzsāktu biznesu Latvijā/Lietuvā? Vai investori labprāt gatavi investēt naudu sporta un fitnesa jomā?

Fitnesa tirgus ir specifisks un tajā nav daudz lielu investoru, īpaši Baltijas tirgū, kas ir salīdzinoši neliels.

Investīciju apjoms sporta klubā vai sporta zālē ir atkarīgs no kluba lieluma, lokācijas, telpu stāvokļa, tehniskajām vajadzībām. Tas var variēt no 50 000 eiro krosfita klubam līdz 4-5 miljoniem eiro lielam pilna servisa klubam.

Vai un kā Baltijā ir mainījusies cilvēku attieksme pret sportu pēdējo 10 – 15 gadu laikā?

Pēdējos gados ir noticis būtisks solis vispārējo fizisko aktivitāšu attīstībā – skriešanā, riteņbraukšanā, dažādās āra aktivitātēs. Tiek atvērtas dažādas specializētas studijas, kā arī budžeta sporta klubi, kas viennozīmīgi ir vērtējams kā pozitīvs pienesums industrijai kopumā. Cilvēku daudzums, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, vēl arvien ir zems – salīdzinot ar Rietumu valstīm. Ir nepieciešams atbalsts no valdības, lai uzlabotu situāciju nākotnē. Pētījumos ir pierādīts, ka katrs eiro, kas tiek iztērēts fiziskām aktivitātēm un treniņiem, ietaupa trīs eiro, kas taptu iztērēti veselības aprūpei vai medikamentiem. Tādējādi var sekmēt aktīvākas, veselīgākas un turīgākas sabiedrības izveidi.

Vai latviešiem un lietuviešiem ir manāmas atšķirības sporta paradumos?

Latvijas iedzīvotāji trenējas nedaudz vairāk nekā lietuvieši. Vēsturiski Latvijas fitnesa klubos aktīvi ir bijuši cilvēki, kas nodarbojas ar kultūrismu, bet šobrīd arī plašāka sabiedrības daļa sāk apmeklēt sporta klubus. Turklāt budžeta klases sporta klubu parādīšanās palielina fitnesa patēriņu valstī un arvien vairāk cilvēku dažādās vecuma grupās sāk trenēties.

Kā Jūs vērtējat Latvijas iedzīvotāju sportiskumu?

Visas Baltijas valstis ir samērā līdzīgā līmenī. Iespējams, igauņi ir nedaudz attīstītāki, bet kopumā mēs esam vidējā Centrāleiropas līmenī. Mūsu sporta kultūrai pietrūkst daudz, salīdzinot ar Skandināviju, bet tajā pašā laikā mēs neesam ieraduši ēst ātrās ēdināšanas iestādēs, tādēļ pie mums nav daudz cilvēku ar lieko svaru. Manuprāt, mēs esam labā sākuma pozīcijā, lai padarītu sportu par populāru tendenci mūsu sabiedrībā – skriešana, riteņbraukšana, fitness un citas aktivitātes kļūst arvien populārākas katru gadu.

Vai Jums nešķiet, ka Latvijas klienti dažādā piedāvājuma dēļ ir pārāk izlutināti?

Nē, patiesībā uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieliski klienti. Iespējams, viņi vēl nav pieraduši trenēties visa gada garumā un plāno savus treniņus īstermiņā, bet tas noteikti ar laiku mainīsies. Mēs cenšamies iegūt atsauksmes no mūsu klientiem un pastāvīgi sekot līdzi, ko uzlabot mūsu klubos. Lemon Gym ir savi darbības standarti, kas tiek izvērtēti ik ceturksni, un mēs darām visu, lai saglabātu augstu līmeni. Piemēram, mēs ticam, ka mūsu ventilācijas sistēma un klubu tīrība ir vienā no augstākajiem līmeņiem tirgū.

Aprakstiet, kāds ir Lemon Gym klients?

Šobrīd mūsu galvenā mērķauditorija ir jaunieši, 20 – 35 gadus veci, pilsētnieki, aktīvi un dzīvespriecīgi cilvēki, kas novērtē neatkarību, brīvību, tiecas izmēģināt visu jauno un fitnesu nesaista ar luksus klases pakalpojumu.

Paredzam, ka nākotnē, kad lielāka sabiedrības daļa būs iepazinusi mūsu klubu vienkāršo lietojamību, pozitīvo atmosfēru un izdevīgo cenu, pievienosies arī gados vecāka auditorija.

Kādus paņēmienus lietojat, lai pievilinātu jaunus klientus?

Mēs strādājam ar dažādām auditorijām – sākot ar korporatīvajiem klientiem un beidzot ar universitātēm. Visbūtiskāk jaunam klubam ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā kopienā. Paturot prātā jauniešu auditoriju, mēs esam ļoti aktīvi sociālajos medijos un redzam attīstības iespējas šajā virzienā arī nākotnē. Tāpat īstenojam radošas un jautras mārketinga aktivitātes, kas uzrunā mūsu klientus. Tā, piemēram, nesen īstenojām akciju, kurā ikvienam bija iespēja uz savas automašīnas uzlīmēt Lemon Gym uzlīmi. Noteikumi bija vienkārši – tie, kuri uzlīmēs savai mašīnai īpašo Lemon Gym uzlīmi, varēs apmeklēt mūsu zāli bez maksas tik ilgi, kamēr tā būs pielīmēta. Atsaucība šādai aktivitātei bija ļoti liela. Tāpat, protams, jāuzsver, ka labākais veids, kā piesaistīt jaunus klientus, ir esošo klientu apmierinātība un dalīšanās ar informāciju par mūsu sporta klubu savā draugu un paziņu lokā.

Ar ko Lemon Gym atšķiras no citām Rīgas sporta zālēm?

Visiem Lemon Gym sporta klubiem ir izdevīgas atrašanās vietas, arī Rīgā tie atradīsies visvairāk apdzīvotajos rajonos ar ērtu piekļuvi gan automašīnām, gan sabiedriskajam transportam. Turklāt pie visiem klubiem ir bezmaksas stāvvietas, kā arī pieejams wi-fi. Visi mūsu klubi ir plaši un gaiši, ar vienkāršu un skaidru plānojumu, košās krāsās un aprīkoti ar pasaulē vadošā trenažieru ražotāja Life Fitness trenažieriem. Tāpat visi Lemon Gym klubi ir maksimāli automatizēti, tādējādi tie lieliski iederas pilsētas iedzīvotāju saspringtajā dzīves ritmā, neliekot gaidīt rindās reģistratūrā.

Ref:108.000.103.1004


Pievienot komentāru

  1. Guntiss teica:

    Sveiki paldies par rakstu, ļoti saturošs un interesants. Gribētu ka papildinājumu pateikt ka ir ne valsts finanšu institūcija Cityfinances SIA. Ļoti daudziem vidējiem un maziem uzņēmējiem jau palīdzēja. Pietiek kaut ko minēt, sūti pieteikumu un sāc attīstīt biznesu. Vairāk informācijas mājaslapā http://www.cityfinances.lv

    +1 0 -1 0

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.