bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris

Lietuvas sporta bizness Latvijā: Jābūt pacietīgam un konsekventam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Publicitātes foto

Pētījumos ir pierādīts, ka katrs eiro, kas tiek iztērēts fiziskām aktivitātēm un treniņiem, ietaupa trīs eiro, kas taptu iztērēti veselības aprūpē vai medikamentiem. Kaut mūsu sporta kultūrai pietrūkst daudz, salīdzinot ar Skandināviju, esam labā sākuma pozīcijā, lai padarītu sportu par populāru tendenci mūsu sabiedrībā. Tā intervijā portālam BNN norāda Vidmantas Šiugždinis, uzņēmuma Impuls LTU un Gym LV valdes priekšsēdētājs.

Janvārī Rīgā durvis vēra pirmā un tagad aprīlī otrā Lemon Gym trenažieru zāle. Cik Lemon Gym klubus plānojāt atvērt Latvijā vispār?

Šobrīd plānojam atvērt četrus sporta klubus 2016.gadā, divus sporta klubus 2017.gadā un divus līdz trīs sporta klubus 2018.gadā. Laika posmā no 2016. līdz 2017.gadam mūsu attīstība notiks Rīgas robežās, bet vēlāk apsvērsim klubu atvēršanu arī citās pilsētās.

Jāatzīmē, ka mūsu mītnes vieta ir Lietuva. Kluba koncepts tika radīts un atklāts 2014.gada beigās kā pirmais budžeta sporta klubs Baltijā. Pirmais Lemon Gym klubs Viļņā tika atvērts 2015.gada februārī un gada beigās Viļņā bija jau četri Lemon Gym sporta klubi, kuru kopējais apmeklētāju skaits sasniedza 6’000.

Vai izjūtat lielu konkurenci Latvijā?

Jā, konkurence Latvijā ir diezgan spēcīga – šeit jau darbojas divas lielas sporta klubu ķēdes- «MyFitness» un«Atlētika», kā arī parādās arvien jauni spēlētāji. Taču mēs uzskatām, ka Lemon Gym piedāvājums ir saistošs patērētajiem Rīgā – sporta nodarbībām jābūt pieejamām, vienkāršām un tām jāsagādā prieks, tāpēc tuvākajā nākotnē notiks izmaiņas tirgū.

Ar kādām grūtībām Jums nākas sastapties Latvijā?

Pirmais uzdevums bija atrast pareizo lokāciju un sarunāt ilgtermiņa īres līgumus. Kā jauns spēlētājs šajā tirgū mēs izjutām lielāku piesardzību no vietējiem namīpašniekiem. Tādējādi sākumā bija nepieciešams vairāk laika, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā kompetentam un uzticamam biznesa partnerim tirgū. Ir jābūt pacietīgam, konsekventam un jāstrādā ik dienas, lai nodibinātu attiecības, un pēc tam, kad pirmais klubs ir atvērts, kļūst vieglāk.

Kā vērtējat valsts uzņēmējdarbības regulējumu un kontroli Latvijā, salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm? Kur, Jūsuprāt, ir vieglāk uzsākt un veikt biznesu un kāpēc?

Situācija uzņēmējdarbības regulējumā ir diezgan līdzīga visās Baltijas valstīs, vienīgi – uzsākot biznesu jaunā valstī – paiet laiks, līdz tiek iepazīti konkrēti noteikumi un klientu profils. Tāpat, kā teicu, arī nekustamā īpašuma attīstītāji izturas piesardzīgāk pret jaunpienācējiem. Citādi mēs nesaskatām nozīmīgas atšķirības šķēršļos, ar ko nākas saskarties, attīstot biznesu Latvijā.

Vai domājat paplašināties arī Igaunijā?

Jā, mēs saredzam potenciālu visās Baltijas valstīs un aktīvi meklējam iespējas paplašināties. Pirmais klubs Igaunijā atvērsies 2016.gada beigās/ 2017.gada sākumā.

Pagājušajā gadā Lietuvā tika ieviests eiro. Vai izjutāt pozitīvas izmaiņas? Kā eiro ieviešana ietekmējusi uzņēmējdarbību?

Jā, mēs izjūtam pozitīvas izmaiņas tirgū. Tā kā esam uzņēmums, kas darbojas vairākos tirgos, tad ir daudz vienkāršāk veikt grāmatvedības uzskaiti un salīdzināt savu darbību ar citiem starptautiskiem spēlētājiem. Līdz ar eiro ieviešanu ir vērojama ekonomikas izaugsme un arvien vairāk uzņēmumu investē mūsu tirgū, kas ir pozitīvs solis.

Cik lielas investīcijas nepieciešamas šobrīd, lai uzsāktu biznesu Latvijā/Lietuvā? Vai investori labprāt gatavi investēt naudu sporta un fitnesa jomā?

Fitnesa tirgus ir specifisks un tajā nav daudz lielu investoru, īpaši Baltijas tirgū, kas ir salīdzinoši neliels.

Investīciju apjoms sporta klubā vai sporta zālē ir atkarīgs no kluba lieluma, lokācijas, telpu stāvokļa, tehniskajām vajadzībām. Tas var variēt no 50 000 eiro krosfita klubam līdz 4-5 miljoniem eiro lielam pilna servisa klubam.

Vai un kā Baltijā ir mainījusies cilvēku attieksme pret sportu pēdējo 10 – 15 gadu laikā?

Pēdējos gados ir noticis būtisks solis vispārējo fizisko aktivitāšu attīstībā – skriešanā, riteņbraukšanā, dažādās āra aktivitātēs. Tiek atvērtas dažādas specializētas studijas, kā arī budžeta sporta klubi, kas viennozīmīgi ir vērtējams kā pozitīvs pienesums industrijai kopumā. Cilvēku daudzums, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, vēl arvien ir zems – salīdzinot ar Rietumu valstīm. Ir nepieciešams atbalsts no valdības, lai uzlabotu situāciju nākotnē. Pētījumos ir pierādīts, ka katrs eiro, kas tiek iztērēts fiziskām aktivitātēm un treniņiem, ietaupa trīs eiro, kas taptu iztērēti veselības aprūpei vai medikamentiem. Tādējādi var sekmēt aktīvākas, veselīgākas un turīgākas sabiedrības izveidi.

Vai latviešiem un lietuviešiem ir manāmas atšķirības sporta paradumos?

Latvijas iedzīvotāji trenējas nedaudz vairāk nekā lietuvieši. Vēsturiski Latvijas fitnesa klubos aktīvi ir bijuši cilvēki, kas nodarbojas ar kultūrismu, bet šobrīd arī plašāka sabiedrības daļa sāk apmeklēt sporta klubus. Turklāt budžeta klases sporta klubu parādīšanās palielina fitnesa patēriņu valstī un arvien vairāk cilvēku dažādās vecuma grupās sāk trenēties.

Kā Jūs vērtējat Latvijas iedzīvotāju sportiskumu?

Visas Baltijas valstis ir samērā līdzīgā līmenī. Iespējams, igauņi ir nedaudz attīstītāki, bet kopumā mēs esam vidējā Centrāleiropas līmenī. Mūsu sporta kultūrai pietrūkst daudz, salīdzinot ar Skandināviju, bet tajā pašā laikā mēs neesam ieraduši ēst ātrās ēdināšanas iestādēs, tādēļ pie mums nav daudz cilvēku ar lieko svaru. Manuprāt, mēs esam labā sākuma pozīcijā, lai padarītu sportu par populāru tendenci mūsu sabiedrībā – skriešana, riteņbraukšana, fitness un citas aktivitātes kļūst arvien populārākas katru gadu.

Vai Jums nešķiet, ka Latvijas klienti dažādā piedāvājuma dēļ ir pārāk izlutināti?

Nē, patiesībā uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieliski klienti. Iespējams, viņi vēl nav pieraduši trenēties visa gada garumā un plāno savus treniņus īstermiņā, bet tas noteikti ar laiku mainīsies. Mēs cenšamies iegūt atsauksmes no mūsu klientiem un pastāvīgi sekot līdzi, ko uzlabot mūsu klubos. Lemon Gym ir savi darbības standarti, kas tiek izvērtēti ik ceturksni, un mēs darām visu, lai saglabātu augstu līmeni. Piemēram, mēs ticam, ka mūsu ventilācijas sistēma un klubu tīrība ir vienā no augstākajiem līmeņiem tirgū.

Aprakstiet, kāds ir Lemon Gym klients?

Šobrīd mūsu galvenā mērķauditorija ir jaunieši, 20 – 35 gadus veci, pilsētnieki, aktīvi un dzīvespriecīgi cilvēki, kas novērtē neatkarību, brīvību, tiecas izmēģināt visu jauno un fitnesu nesaista ar luksus klases pakalpojumu.

Paredzam, ka nākotnē, kad lielāka sabiedrības daļa būs iepazinusi mūsu klubu vienkāršo lietojamību, pozitīvo atmosfēru un izdevīgo cenu, pievienosies arī gados vecāka auditorija.

Kādus paņēmienus lietojat, lai pievilinātu jaunus klientus?

Mēs strādājam ar dažādām auditorijām – sākot ar korporatīvajiem klientiem un beidzot ar universitātēm. Visbūtiskāk jaunam klubam ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā kopienā. Paturot prātā jauniešu auditoriju, mēs esam ļoti aktīvi sociālajos medijos un redzam attīstības iespējas šajā virzienā arī nākotnē. Tāpat īstenojam radošas un jautras mārketinga aktivitātes, kas uzrunā mūsu klientus. Tā, piemēram, nesen īstenojām akciju, kurā ikvienam bija iespēja uz savas automašīnas uzlīmēt Lemon Gym uzlīmi. Noteikumi bija vienkārši – tie, kuri uzlīmēs savai mašīnai īpašo Lemon Gym uzlīmi, varēs apmeklēt mūsu zāli bez maksas tik ilgi, kamēr tā būs pielīmēta. Atsaucība šādai aktivitātei bija ļoti liela. Tāpat, protams, jāuzsver, ka labākais veids, kā piesaistīt jaunus klientus, ir esošo klientu apmierinātība un dalīšanās ar informāciju par mūsu sporta klubu savā draugu un paziņu lokā.

Ar ko Lemon Gym atšķiras no citām Rīgas sporta zālēm?

Visiem Lemon Gym sporta klubiem ir izdevīgas atrašanās vietas, arī Rīgā tie atradīsies visvairāk apdzīvotajos rajonos ar ērtu piekļuvi gan automašīnām, gan sabiedriskajam transportam. Turklāt pie visiem klubiem ir bezmaksas stāvvietas, kā arī pieejams wi-fi. Visi mūsu klubi ir plaši un gaiši, ar vienkāršu un skaidru plānojumu, košās krāsās un aprīkoti ar pasaulē vadošā trenažieru ražotāja Life Fitness trenažieriem. Tāpat visi Lemon Gym klubi ir maksimāli automatizēti, tādējādi tie lieliski iederas pilsētas iedzīvotāju saspringtajā dzīves ritmā, neliekot gaidīt rindās reģistratūrā.

Ref:108.000.103.1004


Pievienot komentāru

  1. Guntiss teica:

    Sveiki paldies par rakstu, ļoti saturošs un interesants. Gribētu ka papildinājumu pateikt ka ir ne valsts finanšu institūcija Cityfinances SIA. Ļoti daudziem vidējiem un maziem uzņēmējiem jau palīdzēja. Pietiek kaut ko minēt, sūti pieteikumu un sāc attīstīt biznesu. Vairāk informācijas mājaslapā http://www.cityfinances.lv

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri