bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris

Likumīgas migrācijas uzlabošanai rosina izveidot ES pārmitināšanas regulējumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Eiropas Komisija trešdien, 13.jūlijā, ierosinājusi Eiropas Savienības (ES) pārmitināšanas regulējumu, kura mērķis ir izstrādāt kopīgu Eiropas politiku pārmitināšanas jomā, lai nodrošinātu sakārtotas un drošas iespējas nokļūt Eiropā personām, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība.

Regulējuma mērķis ir izstrādāt kopīgu Eiropas politiku pārmitināšanas jomā, lai nodrošinātu sakārtotas un drošas iespējas nokļūt Eiropā personām, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas centieniem reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un jāskata saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izklāstīto ilgtermiņa politiku labākai migrācijas pārvaldībai. Tas arī palīdzēs īstenot jauno, uz rezultātiem orientēto partnerības regulējumu sadarbībai ar galvenajām trešām izcelsmes un tranzīta valstīm, ar kuru Komisija nāca klajā 7.jūnijā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss norāda: «Mums jāpieliek solis mūsu kopīgajos centienos nodrošināt starptautisko aizsardzību, un cita starpā tas nozīmē drošā un organizētā veidā pārmitināt bēgļus uz Eiropu. Šodien ierosinātās procedūras nozīmē, ka mēs jau agrīnā posmā sadarbosimies ar valstu valdībām, lai pastiprinātu un sakopotu to centienus un padarītu šo darbu efektīvāku. Dalībvalstis pašas lems par to, cik cilvēku jāpārmitina katru gadu, un tās saņems finansiālu atbalstu no ES budžeta, lai īstenotu praksē savus lēmumus. Tas ir efektīvs veids, kādā Eiropas Savienība var īstenot savu kopējo atbildību, lai apliecinātu solidaritāti ar valstīm ārpus ES un palīdzēt tām tikt galā ar daudzajiem cilvēkiem, kuri bēg no kara un vajāšanas.»

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls piebilda: «Šodienas priekšlikums ir nozīmīgs posms mūsu centienos piedāvāt likumīgas iespējas, lai ļautu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem droši nokļūt Eiropas Savienībā un saņemt aizsardzību. Šis priekšlikums ir daļa no lielāka mērķa, proti, nodrošināt to, ka aizsardzība tiek piedāvāta tiem, kam tā ir vajadzīga, samazināt neatbilstīgas migrācijas stimulus, kā arī aizsargāt migrantus pret ekspluatāciju no kontrabandas tīklu organizatoru puses un aizsargāt viņus no bīstamiem ceļojumiem uz Eiropu. Izveidojot pastāvīgu regulējumu ar savstarpēji saskaņotu kārtību, mēs varam nodrošināt ātrākas procedūras, kas mums ļaus pakāpeniski palielināt mūsu kopējās saistības pārmitināšanas jomā. Cenšoties slēgt neatbilstīgus migrācijas ceļus, ES tādējādi rada patiesi likumīgu migrācijas iespēju.»

Iesniegtajā priekšlikumā būs paredzēts pastāvīgs regulējums ar vienotu procedūru pārmitināšanai ES iekšienē. Kaut arī dalībvalstis arī turpmāk pašas lems par to, cik cilvēku katru gadu tiks pārmitināti, tomēr Eiropas Savienība, koordinējot atsevišķu valstu centienus un rīkojoties kopā, panāks lielāku ietekmi. Jaunais pārmitināšanas regulējums tiks īstenots, izmantojot ikgadējos ES pārmitināšanas plānus, kurus pieņems Padome un kuri tiks konkretizēti ar mērķtiecīgām ES pārmitināšanas programmām, ko pieņems Komisija. Ikgadējos ES pārmitināšanas plānos tiks noteiktas vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes, uz kuru pamata tiks veikta pārmitināšana, kā arī maksimālais to personu kopskaits, kuras jāpārmitina nākamajā gadā, balstoties uz dalībvalstu un asociēto Šengenas valstu līdzdalību un ieguldījumu, ko tās sniegušas konkrētajā ikgadējā pārmitināšanas plānā.

ES pārmitināšanas regulējumā ir izklāstīti kritēriji, kas būtu jāņem vērā, nosakot reģionus vai trešās valstis, no kurām tiek veikta pārmitināšana, piemēram – to personu skaits trešās valstīs, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība, vispārējās attiecības starp ES un trešajām valstīm, kā arī efektīva šo valstu sadarbība patvēruma un migrācijas jomā, tostarp šo valstu patvēruma sistēmu pilnveidošana un sadarbība neatbilstīgās migrācijas, atpakaļuzņemšanas un atgriešanas jomā.

Ar jauno ES pārmitināšanas regulējumu tiks izveidots vienots standarta procedūru kopums pārmitināšanas kandidātu atlasei un attieksmei pret tiem. Tajā arī konkretizēti kopējie atbilstības kritēriji mērķtiecīgo ES pārmitināšanas programmu ietvaros veicamajai pārmitināšanai uz Eiropas Savienību un izklāstīti kopīgie kandidātu izslēgšanas iemesli un pārmitināšanas procedūras veids (parastā vai paātrinātā procedūra), ko varētu izmantot.

Lai atbalstītu dalībvalstu centienus veikt pārmitināšanu saskaņā ar mērķtiecīgajām ES programmām, Komisija no ES budžeta piešķirs 10 000 eiro par katru pārmitināto personu. Līdzekļi tiks piešķirti no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF). Pārmitināšana, ko veic ārpus Savienības pārmitināšanas regulējuma, nesaņems finansiālu atbalstu no Savienības budžeta.

Saskaņā ar līgumiem pievienotajiem attiecīgajiem protokoliem Apvienotā Karaliste un Īrija var piedalīties ierosinātās regulas īstenošanā, ja vien tās to vēlas. Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

Kā zināms, Eiropas Komisija 2015.gada 13.maijā Eiropas programmā migrācijas jomā ierosināja tālejošu stratēģiju, kas veido pamatu Komisijas pastāvīgajam darbam ar mērķi novērst gan tūlītējās, gan ilgtermiņa problēmas saistībā ar migrācijas plūsmu efektīvu un visaptverošu pārvaldību; minētajā stratēģijā arī izklāstīta nepieciešamība pēc kopīgas pieejas, lai ar pārmitināšanas palīdzību nodrošinātu aizsardzību pārvietotām personām, kurām tā ir vajadzīga.

Eiropas Komisija 2015.gada 8.jūnijā nāca klajā ar ieteikumu par Eiropas shēmu attiecībā uz pārmitināšanu; pēc tam 2015.gada 20.jūlijā tika pieņemti Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par 22 504 personu, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārmitināšanu, izmantojot daudzpusējas un valstu shēmas.

2015.gada 15.decembrī Komisija pieņēma ieteikumu attiecībā uz brīvprātīgu humanitāras uzņemšanas shēmu ar Turciju. Saskaņā ar 2016.gada 18.martā pieņemto ES un Turcijas paziņojumu brīvprātīga humanitāras uzņemšanas shēma tiks iedarbināta, tiklīdz neatbilstīga pārceļošana starp Turciju un ES beigsies vai vismaz būs būtiski un ilgtspējīgi samazināta.

Eiropas Komisija 2016. gada 6. aprīlī publicēja paziņojumu, ar ko tika sākta kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma un strukturētas pārmitināšanas sistēmas izveide, uz kuras pamata tiek veidota Savienības politika pārmitināšanas jomā un paredzēta kopēja pieeja attiecībā uz to personu drošu un likumīgu ierašanos Savienībā, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība.

Ref: 102.000.102.13114


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.