bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa

Likumīgas migrācijas uzlabošanai rosina izveidot ES pārmitināšanas regulējumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Eiropas Komisija trešdien, 13.jūlijā, ierosinājusi Eiropas Savienības (ES) pārmitināšanas regulējumu, kura mērķis ir izstrādāt kopīgu Eiropas politiku pārmitināšanas jomā, lai nodrošinātu sakārtotas un drošas iespējas nokļūt Eiropā personām, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība.

Regulējuma mērķis ir izstrādāt kopīgu Eiropas politiku pārmitināšanas jomā, lai nodrošinātu sakārtotas un drošas iespējas nokļūt Eiropā personām, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas centieniem reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un jāskata saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izklāstīto ilgtermiņa politiku labākai migrācijas pārvaldībai. Tas arī palīdzēs īstenot jauno, uz rezultātiem orientēto partnerības regulējumu sadarbībai ar galvenajām trešām izcelsmes un tranzīta valstīm, ar kuru Komisija nāca klajā 7.jūnijā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss norāda: «Mums jāpieliek solis mūsu kopīgajos centienos nodrošināt starptautisko aizsardzību, un cita starpā tas nozīmē drošā un organizētā veidā pārmitināt bēgļus uz Eiropu. Šodien ierosinātās procedūras nozīmē, ka mēs jau agrīnā posmā sadarbosimies ar valstu valdībām, lai pastiprinātu un sakopotu to centienus un padarītu šo darbu efektīvāku. Dalībvalstis pašas lems par to, cik cilvēku jāpārmitina katru gadu, un tās saņems finansiālu atbalstu no ES budžeta, lai īstenotu praksē savus lēmumus. Tas ir efektīvs veids, kādā Eiropas Savienība var īstenot savu kopējo atbildību, lai apliecinātu solidaritāti ar valstīm ārpus ES un palīdzēt tām tikt galā ar daudzajiem cilvēkiem, kuri bēg no kara un vajāšanas.»

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls piebilda: «Šodienas priekšlikums ir nozīmīgs posms mūsu centienos piedāvāt likumīgas iespējas, lai ļautu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem droši nokļūt Eiropas Savienībā un saņemt aizsardzību. Šis priekšlikums ir daļa no lielāka mērķa, proti, nodrošināt to, ka aizsardzība tiek piedāvāta tiem, kam tā ir vajadzīga, samazināt neatbilstīgas migrācijas stimulus, kā arī aizsargāt migrantus pret ekspluatāciju no kontrabandas tīklu organizatoru puses un aizsargāt viņus no bīstamiem ceļojumiem uz Eiropu. Izveidojot pastāvīgu regulējumu ar savstarpēji saskaņotu kārtību, mēs varam nodrošināt ātrākas procedūras, kas mums ļaus pakāpeniski palielināt mūsu kopējās saistības pārmitināšanas jomā. Cenšoties slēgt neatbilstīgus migrācijas ceļus, ES tādējādi rada patiesi likumīgu migrācijas iespēju.»

Iesniegtajā priekšlikumā būs paredzēts pastāvīgs regulējums ar vienotu procedūru pārmitināšanai ES iekšienē. Kaut arī dalībvalstis arī turpmāk pašas lems par to, cik cilvēku katru gadu tiks pārmitināti, tomēr Eiropas Savienība, koordinējot atsevišķu valstu centienus un rīkojoties kopā, panāks lielāku ietekmi. Jaunais pārmitināšanas regulējums tiks īstenots, izmantojot ikgadējos ES pārmitināšanas plānus, kurus pieņems Padome un kuri tiks konkretizēti ar mērķtiecīgām ES pārmitināšanas programmām, ko pieņems Komisija. Ikgadējos ES pārmitināšanas plānos tiks noteiktas vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes, uz kuru pamata tiks veikta pārmitināšana, kā arī maksimālais to personu kopskaits, kuras jāpārmitina nākamajā gadā, balstoties uz dalībvalstu un asociēto Šengenas valstu līdzdalību un ieguldījumu, ko tās sniegušas konkrētajā ikgadējā pārmitināšanas plānā.

ES pārmitināšanas regulējumā ir izklāstīti kritēriji, kas būtu jāņem vērā, nosakot reģionus vai trešās valstis, no kurām tiek veikta pārmitināšana, piemēram – to personu skaits trešās valstīs, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība, vispārējās attiecības starp ES un trešajām valstīm, kā arī efektīva šo valstu sadarbība patvēruma un migrācijas jomā, tostarp šo valstu patvēruma sistēmu pilnveidošana un sadarbība neatbilstīgās migrācijas, atpakaļuzņemšanas un atgriešanas jomā.

Ar jauno ES pārmitināšanas regulējumu tiks izveidots vienots standarta procedūru kopums pārmitināšanas kandidātu atlasei un attieksmei pret tiem. Tajā arī konkretizēti kopējie atbilstības kritēriji mērķtiecīgo ES pārmitināšanas programmu ietvaros veicamajai pārmitināšanai uz Eiropas Savienību un izklāstīti kopīgie kandidātu izslēgšanas iemesli un pārmitināšanas procedūras veids (parastā vai paātrinātā procedūra), ko varētu izmantot.

Lai atbalstītu dalībvalstu centienus veikt pārmitināšanu saskaņā ar mērķtiecīgajām ES programmām, Komisija no ES budžeta piešķirs 10 000 eiro par katru pārmitināto personu. Līdzekļi tiks piešķirti no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF). Pārmitināšana, ko veic ārpus Savienības pārmitināšanas regulējuma, nesaņems finansiālu atbalstu no Savienības budžeta.

Saskaņā ar līgumiem pievienotajiem attiecīgajiem protokoliem Apvienotā Karaliste un Īrija var piedalīties ierosinātās regulas īstenošanā, ja vien tās to vēlas. Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

Kā zināms, Eiropas Komisija 2015.gada 13.maijā Eiropas programmā migrācijas jomā ierosināja tālejošu stratēģiju, kas veido pamatu Komisijas pastāvīgajam darbam ar mērķi novērst gan tūlītējās, gan ilgtermiņa problēmas saistībā ar migrācijas plūsmu efektīvu un visaptverošu pārvaldību; minētajā stratēģijā arī izklāstīta nepieciešamība pēc kopīgas pieejas, lai ar pārmitināšanas palīdzību nodrošinātu aizsardzību pārvietotām personām, kurām tā ir vajadzīga.

Eiropas Komisija 2015.gada 8.jūnijā nāca klajā ar ieteikumu par Eiropas shēmu attiecībā uz pārmitināšanu; pēc tam 2015.gada 20.jūlijā tika pieņemti Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par 22 504 personu, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārmitināšanu, izmantojot daudzpusējas un valstu shēmas.

2015.gada 15.decembrī Komisija pieņēma ieteikumu attiecībā uz brīvprātīgu humanitāras uzņemšanas shēmu ar Turciju. Saskaņā ar 2016.gada 18.martā pieņemto ES un Turcijas paziņojumu brīvprātīga humanitāras uzņemšanas shēma tiks iedarbināta, tiklīdz neatbilstīga pārceļošana starp Turciju un ES beigsies vai vismaz būs būtiski un ilgtspējīgi samazināta.

Eiropas Komisija 2016. gada 6. aprīlī publicēja paziņojumu, ar ko tika sākta kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma un strukturētas pārmitināšanas sistēmas izveide, uz kuras pamata tiek veidota Savienības politika pārmitināšanas jomā un paredzēta kopēja pieeja attiecībā uz to personu drošu un likumīgu ierašanos Savienībā, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība.

Ref: 102.000.102.13114


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.