bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

LRA aicina Vējoni uz aktīvu rīcību bēgļu uzņemšanas jautājumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni uz aktīvu rīcību, sasaucot forumu, kurā būtu pārstāvēti visi Saeimu veidojošie politiskie spēki, valdības ministri, kā arī Latvijas novadu un pilsētu pašvaldību vadītāji, un kam būtu jāpanāk risinājums bēgļu uzņemšanas jautājumā.

Bēgļu uzņemšanas problēma, kas ir valsts nacionālās drošības jautājums, līdz ar valdības nespēju pieņemt lēmumus dažādos būtiskos jautājumos ir pastiprinājusi konstitucionālu krīzi valstī, uzskata LRA.

«Redzot valdības mazspēju bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanā un augošo sabiedrības satraukumu un neuzticēšanos valsts varai, mēs nākam pie prezidenta ar priekšlikumu pie viena galda sapulcināt visus Saeimas politiskos spēkus, ministrus un pašvaldības un kopīgi, atmetot politiskās ambīcijas, rast risinājumu un pieņemt lēmumu par šo valsts nacionālajai drošībai tik svarīgo jautājumu. Mēs apzināmies, ka šodien ir jāpieņem svarīgi lēmumi, kas ietekmēs arī Latvijas nākamās paaudzes. Šobrīd ir akūti nepieciešama Latvijas pašvaldību iesaiste jautājuma risināšanā un lēmumu pieņemšanā, jo brīdī, kad uzņemsim bēgļus, visticamāk tieši pašvaldības būs tās, uz kuru pleciem gulsies visi praktiskie jautājumi,» uzsver Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.

Latvijas Reģionu apvienība nekad nav iestājusies pret solidaritāti un atbalstu karā cietušiem cilvēkiem. Taču politisko spēku uztrauc valdības nespēja un nevēlēšanās sabiedrībai skaidrot jautājumus, kas saistās ar Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu uzņemšanu Latvijā. LRA apzinās, ka, pievienojoties tādām starptautiskām organizācijām kā NATO un ES, mūsu valsts ir uzņēmusies saistības un apņemšanos ievērot solidaritātes un savstarpējās palīdzības principus, tomēr mūs un mūsu vēlētājus gan Latvijas pilsētās, gan reģionos satrauc neziņa un nespēja pieņemt lēmumus par bēgļu uzņemšanas jautājumiem, norāda apvienībā.

LRA uzsver, ka līdz pat šim brīdim valdība konsekventi ir izvairījusies un slēpusi atbildes uz pietiekami vienkāršiem un saprotamiem, bet tai pašā laikā svarīgiem jautājumiem, piemēram, kā tiks nodrošināta Latvijas iedzīvotāju pamatinterešu aizstāvība, kādi nosacījumi būs jāievēro tām personām, kam tiks piešķirts bēgļa statuss, kas notiks ar tiem ieceļotājiem, kam netiks piešķirts bēgļa statuss, cik bēgļu, no kādām valstīm un kādā laika periodā ir plānots uzņemt, un tamlīdzīgi.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri pirmdien nav spējuši vienoties par saistošām kvotām 120 000 bēgļu sadalei, paziņojušas amatpersonas. «Jā, šobrīd ne visi tam piekrīt,» pēc sanāksmes paziņoja ES prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.

Pēc viņa teiktā, «liels vairākums» atbalsta sadalīšanas principu un viņi pie šī jautājuma atgriezīsies oktobrī.

ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls paziņoja, ka «mums nav vienošanās par mūsu priekšlikumu attiecībā uz 120 000 [bēgļu]».

«Vairums dalībvalstu ir gatavas doties tālāk, bet ne visas,» viņš piebilda.

Slovākijas iekšlietu ministrs Roberts Kaliņaks sacīja, ka viņa valsts, Čehija un citas atteicās atbalstīt plānu un aicināja sasaukt ES līderu samitu.

Iekšlietu ministri vienojās par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas nākamo divu gadu laikā, kas tika sākotnēji ierosināts maijā. Tomēr jautājumā par 120 000 patvēruma meklētāju sadali vienprātību panākt neizdevās.

«Dažas valstis, kā šķiet, neizjūt atbildību par solidaritāti šo lielo izaicinājumu priekšā. Tam ir jāmainās,» sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. «Pretējā gadījumā Eiropai būs liela problēma.»

Ideja par patvēruma meklētāju sadali ES dalībvalstu vidū sastapusies ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pretestību.

«Mēs uzņemsim tikai tik daudz bēgļu, cik mēs varam atļauties,» sacīja Polijas premjerministre Eva Kopača.

«Mēs uzskatām, ka kvotas nav risinājums,» piebilda Kaliņaks.

Eiropas atvērto robežu dēļ panākt, ka patvēruma meklētāji paliek tajās valstīs, kurās viņi nav gribējuši nonākt, būs neiespējami, uzsvēra ministrs.

Aselborns sacīja, ka pietiktu ar vairākuma atbalstu par labu plānam par 120 000 patvēruma meklētāju sadalīšanu, lai priekšlikumu pieņemtu. Savukārt atbilstoši de Mezjēra teiktajam varēja saprast, ka vienošanās faktiski jau ir panākta.

Tiesa gan, Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timermanss sacīja – joprojām tiek īstenoti centieni, lai panāktu, ka priekšlikumam piekrīt visas valstis.

Darbs pie jautājuma par patvēruma meklētāju skaita sadalījumu pa konkrētām valstīm ir jāturpina, sacīja de Mezjērs.

Tāpat ir jāpabeidz darbs pie drošo valstu saraksta, kuru pilsoņi nekvalificēsies patvēruma saņemšanai.

Pastāv vienošanās, ka sarakstā būtu iekļaujamas Balkānu valstis, tomēr par Turcijas iekļaušanu sarakstā izraisījās domstarpības. Aselborns šādu iespēju noraidīja, nostāju skaidrojot ar Turcijas kurdu minoritātes stāvokli.

40 000 patvēruma meklētāju pārvietošana notiks nākamo divu gadu laikā. Tomēr arī šīs brīvprātīgās shēmas ietvaros vēl ir jāsaņem pietiekami daudz dalībvalstu solījumu, lai sasniegtu 40 000 mērķi.

Pirmdien tika panākta vienošanās par nepieciešamību sniegt vairāk palīdzības bēgļu nometnēm Turcijā, Jordānijā un Libānā, kā arī Grieķijas patvēruma un robežkontroles sistēmai, sacīja Aselborns.

Grieķijā un Itālijā būtu jāizveido centri, kas reģistrētu imigrantus, identificētu tos, kuriem ir vērā ņemamas pretenzijas uz patvēruma piešķiršanu un nolemtu par viņu pārvietošanu, bet ekonomiskos imigrantus nosūtītu atpakaļ.

ES ārējo robežu nostiprināšana arī ir svarīgs aspekts imigrantu krīzes atrisināšanas ceļā.

Ministri vienojās, ka ir «nepieciešams bez kavēšanās izvērst» ES robežaģentūras Frontex ātrās reaģēšanas komandas uz «sensitīvajām ārējām robežām», teikts ES prezidentūras paziņojumā.

“Mūsu atbilde uz bēgļu krīzi – krīzi, kas diemžēl, turpināsies tik ilgi, kamēr mūs apkaime degs – veidos vēsturi,» sacīja Avramopuls. «Eiropa ir svarīgās krustcelēs.»

Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 430 000 nelegālo imigrantu.

Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā – pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Ref: 102.000.102.10698


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri