bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

LRA aicina Vējoni uz aktīvu rīcību bēgļu uzņemšanas jautājumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni uz aktīvu rīcību, sasaucot forumu, kurā būtu pārstāvēti visi Saeimu veidojošie politiskie spēki, valdības ministri, kā arī Latvijas novadu un pilsētu pašvaldību vadītāji, un kam būtu jāpanāk risinājums bēgļu uzņemšanas jautājumā.

Bēgļu uzņemšanas problēma, kas ir valsts nacionālās drošības jautājums, līdz ar valdības nespēju pieņemt lēmumus dažādos būtiskos jautājumos ir pastiprinājusi konstitucionālu krīzi valstī, uzskata LRA.

«Redzot valdības mazspēju bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanā un augošo sabiedrības satraukumu un neuzticēšanos valsts varai, mēs nākam pie prezidenta ar priekšlikumu pie viena galda sapulcināt visus Saeimas politiskos spēkus, ministrus un pašvaldības un kopīgi, atmetot politiskās ambīcijas, rast risinājumu un pieņemt lēmumu par šo valsts nacionālajai drošībai tik svarīgo jautājumu. Mēs apzināmies, ka šodien ir jāpieņem svarīgi lēmumi, kas ietekmēs arī Latvijas nākamās paaudzes. Šobrīd ir akūti nepieciešama Latvijas pašvaldību iesaiste jautājuma risināšanā un lēmumu pieņemšanā, jo brīdī, kad uzņemsim bēgļus, visticamāk tieši pašvaldības būs tās, uz kuru pleciem gulsies visi praktiskie jautājumi,» uzsver Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.

Latvijas Reģionu apvienība nekad nav iestājusies pret solidaritāti un atbalstu karā cietušiem cilvēkiem. Taču politisko spēku uztrauc valdības nespēja un nevēlēšanās sabiedrībai skaidrot jautājumus, kas saistās ar Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu uzņemšanu Latvijā. LRA apzinās, ka, pievienojoties tādām starptautiskām organizācijām kā NATO un ES, mūsu valsts ir uzņēmusies saistības un apņemšanos ievērot solidaritātes un savstarpējās palīdzības principus, tomēr mūs un mūsu vēlētājus gan Latvijas pilsētās, gan reģionos satrauc neziņa un nespēja pieņemt lēmumus par bēgļu uzņemšanas jautājumiem, norāda apvienībā.

LRA uzsver, ka līdz pat šim brīdim valdība konsekventi ir izvairījusies un slēpusi atbildes uz pietiekami vienkāršiem un saprotamiem, bet tai pašā laikā svarīgiem jautājumiem, piemēram, kā tiks nodrošināta Latvijas iedzīvotāju pamatinterešu aizstāvība, kādi nosacījumi būs jāievēro tām personām, kam tiks piešķirts bēgļa statuss, kas notiks ar tiem ieceļotājiem, kam netiks piešķirts bēgļa statuss, cik bēgļu, no kādām valstīm un kādā laika periodā ir plānots uzņemt, un tamlīdzīgi.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri pirmdien nav spējuši vienoties par saistošām kvotām 120 000 bēgļu sadalei, paziņojušas amatpersonas. «Jā, šobrīd ne visi tam piekrīt,» pēc sanāksmes paziņoja ES prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.

Pēc viņa teiktā, «liels vairākums» atbalsta sadalīšanas principu un viņi pie šī jautājuma atgriezīsies oktobrī.

ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls paziņoja, ka «mums nav vienošanās par mūsu priekšlikumu attiecībā uz 120 000 [bēgļu]».

«Vairums dalībvalstu ir gatavas doties tālāk, bet ne visas,» viņš piebilda.

Slovākijas iekšlietu ministrs Roberts Kaliņaks sacīja, ka viņa valsts, Čehija un citas atteicās atbalstīt plānu un aicināja sasaukt ES līderu samitu.

Iekšlietu ministri vienojās par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas nākamo divu gadu laikā, kas tika sākotnēji ierosināts maijā. Tomēr jautājumā par 120 000 patvēruma meklētāju sadali vienprātību panākt neizdevās.

«Dažas valstis, kā šķiet, neizjūt atbildību par solidaritāti šo lielo izaicinājumu priekšā. Tam ir jāmainās,» sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. «Pretējā gadījumā Eiropai būs liela problēma.»

Ideja par patvēruma meklētāju sadali ES dalībvalstu vidū sastapusies ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pretestību.

«Mēs uzņemsim tikai tik daudz bēgļu, cik mēs varam atļauties,» sacīja Polijas premjerministre Eva Kopača.

«Mēs uzskatām, ka kvotas nav risinājums,» piebilda Kaliņaks.

Eiropas atvērto robežu dēļ panākt, ka patvēruma meklētāji paliek tajās valstīs, kurās viņi nav gribējuši nonākt, būs neiespējami, uzsvēra ministrs.

Aselborns sacīja, ka pietiktu ar vairākuma atbalstu par labu plānam par 120 000 patvēruma meklētāju sadalīšanu, lai priekšlikumu pieņemtu. Savukārt atbilstoši de Mezjēra teiktajam varēja saprast, ka vienošanās faktiski jau ir panākta.

Tiesa gan, Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timermanss sacīja – joprojām tiek īstenoti centieni, lai panāktu, ka priekšlikumam piekrīt visas valstis.

Darbs pie jautājuma par patvēruma meklētāju skaita sadalījumu pa konkrētām valstīm ir jāturpina, sacīja de Mezjērs.

Tāpat ir jāpabeidz darbs pie drošo valstu saraksta, kuru pilsoņi nekvalificēsies patvēruma saņemšanai.

Pastāv vienošanās, ka sarakstā būtu iekļaujamas Balkānu valstis, tomēr par Turcijas iekļaušanu sarakstā izraisījās domstarpības. Aselborns šādu iespēju noraidīja, nostāju skaidrojot ar Turcijas kurdu minoritātes stāvokli.

40 000 patvēruma meklētāju pārvietošana notiks nākamo divu gadu laikā. Tomēr arī šīs brīvprātīgās shēmas ietvaros vēl ir jāsaņem pietiekami daudz dalībvalstu solījumu, lai sasniegtu 40 000 mērķi.

Pirmdien tika panākta vienošanās par nepieciešamību sniegt vairāk palīdzības bēgļu nometnēm Turcijā, Jordānijā un Libānā, kā arī Grieķijas patvēruma un robežkontroles sistēmai, sacīja Aselborns.

Grieķijā un Itālijā būtu jāizveido centri, kas reģistrētu imigrantus, identificētu tos, kuriem ir vērā ņemamas pretenzijas uz patvēruma piešķiršanu un nolemtu par viņu pārvietošanu, bet ekonomiskos imigrantus nosūtītu atpakaļ.

ES ārējo robežu nostiprināšana arī ir svarīgs aspekts imigrantu krīzes atrisināšanas ceļā.

Ministri vienojās, ka ir «nepieciešams bez kavēšanās izvērst» ES robežaģentūras Frontex ātrās reaģēšanas komandas uz «sensitīvajām ārējām robežām», teikts ES prezidentūras paziņojumā.

“Mūsu atbilde uz bēgļu krīzi – krīzi, kas diemžēl, turpināsies tik ilgi, kamēr mūs apkaime degs – veidos vēsturi,» sacīja Avramopuls. «Eiropa ir svarīgās krustcelēs.»

Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 430 000 nelegālo imigrantu.

Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā – pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Ref: 102.000.102.10698


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.