bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.03.2017 | Vārda dienas: Kazimirs, Izidors
LatviaLatvija

LRA aicina Vējoni uz aktīvu rīcību bēgļu uzņemšanas jautājumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni uz aktīvu rīcību, sasaucot forumu, kurā būtu pārstāvēti visi Saeimu veidojošie politiskie spēki, valdības ministri, kā arī Latvijas novadu un pilsētu pašvaldību vadītāji, un kam būtu jāpanāk risinājums bēgļu uzņemšanas jautājumā.

Bēgļu uzņemšanas problēma, kas ir valsts nacionālās drošības jautājums, līdz ar valdības nespēju pieņemt lēmumus dažādos būtiskos jautājumos ir pastiprinājusi konstitucionālu krīzi valstī, uzskata LRA.

«Redzot valdības mazspēju bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanā un augošo sabiedrības satraukumu un neuzticēšanos valsts varai, mēs nākam pie prezidenta ar priekšlikumu pie viena galda sapulcināt visus Saeimas politiskos spēkus, ministrus un pašvaldības un kopīgi, atmetot politiskās ambīcijas, rast risinājumu un pieņemt lēmumu par šo valsts nacionālajai drošībai tik svarīgo jautājumu. Mēs apzināmies, ka šodien ir jāpieņem svarīgi lēmumi, kas ietekmēs arī Latvijas nākamās paaudzes. Šobrīd ir akūti nepieciešama Latvijas pašvaldību iesaiste jautājuma risināšanā un lēmumu pieņemšanā, jo brīdī, kad uzņemsim bēgļus, visticamāk tieši pašvaldības būs tās, uz kuru pleciem gulsies visi praktiskie jautājumi,» uzsver Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.

Latvijas Reģionu apvienība nekad nav iestājusies pret solidaritāti un atbalstu karā cietušiem cilvēkiem. Taču politisko spēku uztrauc valdības nespēja un nevēlēšanās sabiedrībai skaidrot jautājumus, kas saistās ar Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu uzņemšanu Latvijā. LRA apzinās, ka, pievienojoties tādām starptautiskām organizācijām kā NATO un ES, mūsu valsts ir uzņēmusies saistības un apņemšanos ievērot solidaritātes un savstarpējās palīdzības principus, tomēr mūs un mūsu vēlētājus gan Latvijas pilsētās, gan reģionos satrauc neziņa un nespēja pieņemt lēmumus par bēgļu uzņemšanas jautājumiem, norāda apvienībā.

LRA uzsver, ka līdz pat šim brīdim valdība konsekventi ir izvairījusies un slēpusi atbildes uz pietiekami vienkāršiem un saprotamiem, bet tai pašā laikā svarīgiem jautājumiem, piemēram, kā tiks nodrošināta Latvijas iedzīvotāju pamatinterešu aizstāvība, kādi nosacījumi būs jāievēro tām personām, kam tiks piešķirts bēgļa statuss, kas notiks ar tiem ieceļotājiem, kam netiks piešķirts bēgļa statuss, cik bēgļu, no kādām valstīm un kādā laika periodā ir plānots uzņemt, un tamlīdzīgi.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri pirmdien nav spējuši vienoties par saistošām kvotām 120 000 bēgļu sadalei, paziņojušas amatpersonas. «Jā, šobrīd ne visi tam piekrīt,» pēc sanāksmes paziņoja ES prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.

Pēc viņa teiktā, «liels vairākums» atbalsta sadalīšanas principu un viņi pie šī jautājuma atgriezīsies oktobrī.

ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls paziņoja, ka «mums nav vienošanās par mūsu priekšlikumu attiecībā uz 120 000 [bēgļu]».

«Vairums dalībvalstu ir gatavas doties tālāk, bet ne visas,» viņš piebilda.

Slovākijas iekšlietu ministrs Roberts Kaliņaks sacīja, ka viņa valsts, Čehija un citas atteicās atbalstīt plānu un aicināja sasaukt ES līderu samitu.

Iekšlietu ministri vienojās par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas nākamo divu gadu laikā, kas tika sākotnēji ierosināts maijā. Tomēr jautājumā par 120 000 patvēruma meklētāju sadali vienprātību panākt neizdevās.

«Dažas valstis, kā šķiet, neizjūt atbildību par solidaritāti šo lielo izaicinājumu priekšā. Tam ir jāmainās,» sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. «Pretējā gadījumā Eiropai būs liela problēma.»

Ideja par patvēruma meklētāju sadali ES dalībvalstu vidū sastapusies ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pretestību.

«Mēs uzņemsim tikai tik daudz bēgļu, cik mēs varam atļauties,» sacīja Polijas premjerministre Eva Kopača.

«Mēs uzskatām, ka kvotas nav risinājums,» piebilda Kaliņaks.

Eiropas atvērto robežu dēļ panākt, ka patvēruma meklētāji paliek tajās valstīs, kurās viņi nav gribējuši nonākt, būs neiespējami, uzsvēra ministrs.

Aselborns sacīja, ka pietiktu ar vairākuma atbalstu par labu plānam par 120 000 patvēruma meklētāju sadalīšanu, lai priekšlikumu pieņemtu. Savukārt atbilstoši de Mezjēra teiktajam varēja saprast, ka vienošanās faktiski jau ir panākta.

Tiesa gan, Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timermanss sacīja – joprojām tiek īstenoti centieni, lai panāktu, ka priekšlikumam piekrīt visas valstis.

Darbs pie jautājuma par patvēruma meklētāju skaita sadalījumu pa konkrētām valstīm ir jāturpina, sacīja de Mezjērs.

Tāpat ir jāpabeidz darbs pie drošo valstu saraksta, kuru pilsoņi nekvalificēsies patvēruma saņemšanai.

Pastāv vienošanās, ka sarakstā būtu iekļaujamas Balkānu valstis, tomēr par Turcijas iekļaušanu sarakstā izraisījās domstarpības. Aselborns šādu iespēju noraidīja, nostāju skaidrojot ar Turcijas kurdu minoritātes stāvokli.

40 000 patvēruma meklētāju pārvietošana notiks nākamo divu gadu laikā. Tomēr arī šīs brīvprātīgās shēmas ietvaros vēl ir jāsaņem pietiekami daudz dalībvalstu solījumu, lai sasniegtu 40 000 mērķi.

Pirmdien tika panākta vienošanās par nepieciešamību sniegt vairāk palīdzības bēgļu nometnēm Turcijā, Jordānijā un Libānā, kā arī Grieķijas patvēruma un robežkontroles sistēmai, sacīja Aselborns.

Grieķijā un Itālijā būtu jāizveido centri, kas reģistrētu imigrantus, identificētu tos, kuriem ir vērā ņemamas pretenzijas uz patvēruma piešķiršanu un nolemtu par viņu pārvietošanu, bet ekonomiskos imigrantus nosūtītu atpakaļ.

ES ārējo robežu nostiprināšana arī ir svarīgs aspekts imigrantu krīzes atrisināšanas ceļā.

Ministri vienojās, ka ir «nepieciešams bez kavēšanās izvērst» ES robežaģentūras Frontex ātrās reaģēšanas komandas uz «sensitīvajām ārējām robežām», teikts ES prezidentūras paziņojumā.

“Mūsu atbilde uz bēgļu krīzi – krīzi, kas diemžēl, turpināsies tik ilgi, kamēr mūs apkaime degs – veidos vēsturi,» sacīja Avramopuls. «Eiropa ir svarīgās krustcelēs.»

Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 430 000 nelegālo imigrantu.

Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā – pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Ref: 102.000.102.10698


Pievienot komentāru

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.

Robežsargi no Latvijas izraidījuši 19 Vjetnamas pilsoņus

Dažu dienu laikā Valsts robežsardze no valsts izraidījusi 19 Vjetnamas pilsoņus, kuri pērn tika aizturēti par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu.

Britu policija nosauc Londonas terorista vārdu

Britu policija pavēstījusi, ka 22.marta terora aktu Londonā sarīkojis Lielbritānijā dzimušais Khalids Masods, bet slimnīcā miris vēl viens upuris.

HIV inficēto tuberkulozes slimnieku īpatsvars Latvijā ir 17,4%, kas ir lielākais ES

HIV inficēto tuberkulozes slimnieku īpatsvars Latvijā ir 17,4%, un tas ir lielākais ne tikai starp Baltijas valstīm, bet visā Eiropā, diskusijā, kas bija veltīta Pasaules tuberkulozes dienai, informē SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Tuvākajās dienās gaisa temperatūra būtiski nepaaugstināsies

Piektdien, 24.martā, saglabājoties augsta spiediena apgabala ieteikmei, gaidāms neliels mākoņu daudzums, mērens vējš, bet gaiss dienas laikā iesils līdz +3…+8 grādiem pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

Īri Brexit dēļ Latvijā apgūst robežas sargāšanu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt dzeramā ūdens paraugu

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt periodisku dzeramā ūdens paraugu (ēkas siltummezglā un ūdens paraugos kondicionēšanas sistēmā) analizēšanu un profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu arī pēc noslēguma dezinfekcijas veikšanas, vēsta Veselības ministrija.

Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā

Ministru prezidents Māris Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvijā darbu sākusi biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība

Latvijā darbu uzsākusi starptautiskā biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība, kuras uzdevums ir jaunu inovatīvu uzņēmumu un tehnoloģiju attīstītāju sagatavošana investīciju piesaistei InnoEnergy akseleratorā.

EK vēlas rast risinājumus, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem

Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, par prioritāti norāda Ekonomikas ministrija.

Zemi Latvijā neļaus iegādāties ES pilsoņiem, kuri patstāvīgi neuzturas Latvijā

Izmaiņas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā ceturtdien, 23.martā.

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.