bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

LRA par bēgļu jautājumu: Vai briest jauna Citadele?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Saeimas koalīcijas partiju – Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rīcība, to deputātiem apzināti nepiedaloties šodienas balsojumā par lēmumprojektu, ar kuru valdībai tiktu uzdots skaidrot Saeimai un sabiedrībai valsts nostāju Āfrikas bēgļu uzņemšanas jautājumā, acīmredzot kārtējo reizi liecina par vēlmi izvairīties no sabiedrībai un valstij būtisku jautājumu publiskošanas un norāda uz to, ka valdībai nav plāna bēgļu jautājumā,» norāda Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

Kvoruma trūkuma dēļ ceturtdien, 9.jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdē netika skatīts LRA iniciētais un Saeimas opozīcijas frakciju – Saskaņas un No sirds Latvijai, kā arī Nacionālās apvienības atbalstītais priekšlikums valdībai sniegt skaidrojumus bēgļu jautājumā.

Ņemot vērā, ka pēdējos mēnešos ievērojami ir pieaugusi sabiedrības interese par Āfrikas un citu reģionu bēgļu jautājumu un informācija, ko līdz šim izplatījusi valdības vadītāja, ir bijusi tīši vai netīši sabiedrību maldinoša, LRA pauž uzskatu, ka ikvienam Saeimā un sabiedrībā ir tiesības uzzināt precīzu un argumentētu valdības nostāju.

«Valdības deklarācijas 157.punkts skan: «Īstenosim stingru un kontrolētu migrācijas un patvēruma politiku». Diemžēl reālā situācija liecina, ka stingra un kontrolēta politika migrācijas jautājumā izpaliek,» uzsver LRA.

Vēl šā gada 11.maijā, pēc koalīcijas sanāksmes, premjere Laimdota Straujuma publiski paziņoja, ka Latvija neatbalstīs tā dēvētās bēgļu kvotas, bet gan atbalstīs solidaritāti citos pasākumos, piemēram, robežuzraudzības pastiprināšanā, medicīniskās palīdzības sniegšanā, bet ne ieviešot kvotas. Taču jau 26.jūnijā, uzrunājot žurnālistus Briselē, Straujuma paziņoja, ka «Latvija ir gatava uzņemt bēgļus, jo nevar izvairīties no solidarizēšanās Eiropas Savienībā».

«Diemžēl no valdības puses, bez bēgļu uzņemšanas, izmitināšanas finansēšanas avotu  un integrācijas jautājumiem, izpaliek diskusija par vairākiem citiem būtiskiem aspektiem, piemēram, līdz pat šim brīdim nekas nav dzirdēts par drošības analīzi kopējā valsts drošības kontekstā (kā piemēru minot ISIS un atsevišķus radikālus grupējumus), nav dzirdēts arī par drošības analīzi veselības jomā, kur kā piemēru var minēt Ebolas vīrusu, kas uzliesmoja tieši Āfrikā. Nav arī saprotams, kādēļ, runājot par solidaritāti Eiropas Savienībā, netiek pieminēts miljons Ukrainas bēgļu, kuri mentāli mums ir daudz tuvāki, turklāt atrodas kaimiņos,» norāda partija.

«Tāpat nav saprotama migrācijas jautājuma noslepenošana un šī jautājuma izskatīšana Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā. Šāda nostāja liek būt uzmanīgiem un uzdot jautājumus: «Vai atkal briest jauna Citadele? Kādēļ valdība, kas vārdos iestājas par caurspīdību lēmumu pieņemšanā, sabiedrībai būtiskus jautājums skata aiz slēgtām durvīm?»» retoriski jautā LRA.

Opozīcijas partija No sirds Latvijai portālu BNN informē, ka pēc ceturtdien, 9.jūlijā, notikušās Saeimas ārkārtas sēdes, kurā netika izskatīts jautājums par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, partijas  Saeimas frakcija ne tikai iesniegs detalizētus jautājumus Ministru prezidentei par pieņemto lēmumu, bet arī izskatīs iespējamus risinājumus sabiedrības iesaistei šī jautājuma risināšanā.

No sirds Latvijai uzskata, ka Saeimas koalīcijā pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība un partija Vienotība, boikotējot dalību lēmuma pieņemšanā, kārtējo reizi nodemonstrēja klaju nekaunību, liekulību un Latvijas iedzīvotāju tiesību un interešu ignorēšanu. Apzināti tika noorganizēts, ka šo politisko spēku pārstāvētajam Ministru kabinetam nav jāinformē sabiedrība par iemesliem, kāpēc šonedēļ tika pieņemts lēmums par 250 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, kāda būs šī lēmuma ietekme uz valsts finanšu situāciju un drošību, vai Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi šāda bēgļu skaita uzņemšanai.

«Ja neskaita Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas teikto, ka «izvēle bija brīvprātīga, bet izvēles faktiski nebija,» detalizētāks skaidrojums un pamatojums bēgļu uzņemšanai Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, izņemot atsauci uz solidaritāti Eiropas Savienības ietvaros, no valdības puses nav bijis,» saka partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. «Mēs cerējām sagaidīt atbildes uz diviem galvenajiem jautājumu blokiem – kā valdība ir iecerējusi bēgļus integrēt mūsu sabiedrībā un kāda būs bēgļu uzņemšanas finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Jautājumus par bēgļu integrāciju No sirds Latvijai uzdeva Ministru prezidentei jau jūnija sākumā. Diemžēl atbildes uz tiem mēs nesagaidījām – tikai norādi, ka tas ir Kultūras ministrijas atbildības jautājums. Šodien Saeimā notikušais tikai pastiprina pārliecību par to, ka valdībai ne tikai nav atbildes par pieņemto lēmumu, bet arī sapratne par to, ko nozīmē atbildība.»

Pēc viņas domām, sabiedrība gaida skaidru atbildi – kādos termiņos un ko valdība veiks bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu iekļaušanai dzīvesvidē un sabiedrībā, ja vēl nesen veiktajā Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka ar valsts sniegto atbalstu netiek radīti priekšnoteikumi bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušo personu iekļaušanai dzīvesvidē un sabiedrībā. Valdībai pat nav skaidras rīcībpolitikas attiecībā uz to, kas ir nepieciešams bēgļu vai alternatīvo statusu ieguvušo personu atbalstam dzīves gaitu uzsākšanai un integrēšanai sabiedrībā Latvijā. «Lai gan valdībai nav skaidras politikas un vērā ņemami panākumi sabiedrības integrācijas jomā, tā liekulīgi apgalvo, ka esam spējīgi integrēt mūsu sabiedrībā bēgļus,» uzsver Sudraba.

No valdības pārstāvju līdz šim teiktā noprotams, ka būs nepieciešams jauns patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs, jo esošā centra Mucenieki kapacitāte ir gandrīz izsmelta. Ņemot vērā Mucenieki ietilpību un tā izveidei iztērēto, No sirds Latvijai pieņem, ka šodienas cenās viena ietilpības ziņā līdzīga centra izveidei būs nepieciešami ne mazāk kā divi miljoni eiro. Būtiskas izmaksas sagaidāmas saistībā ar patvēruma meklētāju iesniegumu izvērtēšanu un bēgļa statusa piešķiršanu. Tam visam jāpieskaita arī patvēruma meklētāja tiešās izmitināšanas un uzturēšanas izmaksas, kā arī darbinieku atalgojums. Jāņem arī vērā, ka valstij jāgarantē ikmēneša pabalsts 256 eiro pieaugušajiem un 76 eiro bērniem, kā arī valodas apguves pabalsts 49,80 eiro mēnesī. Un tas ir laikā, kad pensijas vidējais apmērs ir tikai 266 eiro, kad vairāk nekā 60 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir atzīti par trūkumcietējiem, kuru ienākumi nepārsniedz pusi no bēgļa pabalsta apmēra, kad valstij nav naudas izglītībai, veselības aprūpei, pensijām un citām, katram valsts iedzīvotājam saprotamām prioritātēm.

«Uz No sirds Latvijai deputātu jautājumiem par izmaksām, iekšlietu ministrs sniedza atbildi, ka «jārēķinās arī ar papildus izdevumiem šo personu pārvietošanas izdevumiem, kas ietvers arī pašvaldību izdevumus, kas pašreiz ir grūti aprēķināmi. Precīzu izmaksu apjomu par katru bēgli pašreiz noteikt nav iespējams». Tad kā drīkst uzsākt kāda pasākuma īstenošanu un atbalstīšanu, nezinot cik tas izmaksās mūsu nodokļu maksātājiem?,» retoriski jautā Sudraba.

Politiskā spēka Saeimas frakcija uzskata, ka pieņemtais lēmums ir pretrunā ar Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēm un kārtējais apliecinājums valdības neprofesionalitātei. Atbalsts ievērojama apjoma bēgļu uzņemšanai ir pieņemts, zinot to, ka valstī nav izveidota ne atbilstoša infrastruktūra, kā arī valsts nevar nodrošināt šo bēgļu integrēšanu. Turklāt šis lēmums prasīs arī ievērojamus papildu finanšu līdzekļus, kurus būtu efektīvāk izlietot Latvijas iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai.

BNN jau vēstīja, ka valdība pirmdien, 6.jūlijā, atbalstījusi Iekšlietu ministrijas iesniegto nacionālās pozīcijas projektu, paredzot, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros uzņems 250 bēgļus.

Kā zināms, Eiropas Savienības valstu un valdības vadītāju sanāksmē 25. un 26.jūnijā tika nolemts, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī no trešajām valstīm.

Ņemot vērā Eiropadomes jūnijā dotos uzdevumus un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, un atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar personu nesamērīgu un ārkārtas pieplūdumu, Latvija piekrīt vienreizējam ieguldījumam, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu. Plānots, ka ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros starptautiskās aizsardzības iespējas koordinēti tiks nodrošinātas 60 000 personām.

«Patiesa solidaritāte var pastāvēt tikai tad, ja visas Eiropas dalībvalstis savu iespēju robežās piedalās bēgļu jautājuma risināšanā. Līdz ar to, Latvija līdz ar citām ES dalībvalstīm ir gatava iesaistīties šajā vienreizējā krīzes risinājuma solidaritātes pasākumā, divu gadu laikā uzņemot 250 patvēruma meklētājus, kamēr tiek īstenotas citas aktivitātes, kas atrisina situāciju Vidusjūras reģionā ilgtermiņā,» uzsvēris iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Šobrīd precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. Vienlaikus jārēķinās ar papildu izdevumiem administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kas saistīta ar īsā laika periodā relatīvi liela papildus personu skaita pieteikumu apstrādi. Pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešams finansējums uzturēšanās pabalstam. Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda ietvaros saņemtā vienreizējā maksājuma 6 000 eiro par katru pārvietoto personu, tāpat no šī finansējuma varēs segt izdevumus šo personu integrācijai sabiedrībā (valodas, izglītības un citi jautājumi), gan atbalstam šo personu dzīvesvietas nodrošināšanai, kā arī šo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apmaksai.

No 1998.gada līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1 440 patvēruma meklētāji (2014.gadā – 364, kas ir visu gadu lielākais skaits). 2015.gadā saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums (89 pirmreizējie iesniegumi un divi atkārtotie iesniegumi. Šogad alternatīvais statuss piešķirts sešām personām. Nav piešķirts neviens bēgļa statuss.

Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 127 personām. Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2014.gadā – Gruzija (166), Ukraina (75), Sīrija (34), Irāka (21). Saistībā ar konfliktu Ukrainā ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas – 2014.gadā un 2015.gadā – 75 un 28 personas.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ref: 102.000.102.10267


Pievienot komentāru

  1. wee teica:

    uzreiz pēc vēlēšanām Āboltiņa izteicās, ka labi apzinās, ka balsis Vienotībai iedotas “kredītā” un tās tiks atstrādātas, atgūstot iedzīvotāju uzticību koalīcijai. Šobrīd redzams, ka Vienotība visus solījumus aizmirsusi un turpina dragāt vecajā manierē. Tāda sajūta, ka partijai par sabiedrību nospļauties un tās viedoklis tiek klaji ignorēts. Tā vispār tiek uzskatīta par tukšu vietu, ja jau nevarēja sanākt uz ārkārtas sēdi – kaut vai sabiedrības, ne opozīcijas dēļ! šķiet, izvēle par ko balsot nākamreiz, daudziem nu ir skaidra un nekādu “balsu uz parāda” vairs nebūs.

    +1 0 -1 0

Jukers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Vai ar bojātu vējstiklu var iziet tehnisko apskati?

Atlīdzības par bojātiem vējstikliem tiek pieteiktas arvien biežāk - šogad reģistrēto apdrošināšanas gadījumu skaits palielinājies par 5%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms par 14%, sasniedzot 820 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Baltijas valstīs īpašuma pirkšanas un īrēšanas tendences ir līdzīgas

Pašlaik Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3 200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku, liecina apkopotā informācija par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā.

Būvniecības izmaksas pieaugušas par 0,2 %

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tallink pētīs maršruta Helsinki-Rīga iespējas

Igauņu kuģniecības uzņēmums Tallink, vēloties pārbaudīt, vai pasažieri ir ieinteresēti doties uz Rīgu, šonedēļ rīko izmēģinājuma braucienu ar kruīza kuģi no Helsinkiem uz Rīgu.

Alus ražotāji: Palielinot akcīzes nodokli alum, daudzi zaudēs darbu

Ja Saeima atbalstīs atsevišķu deputātu lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tad tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē var sarukt par aptuveni 30%, uzskata Latvijas Alus darītāju savienība.

Paraksta līgumu, lai Latvijā aktivizētu digitālo datu aizsardzību

KPMG Baltics un Microsoft Latvia ir noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi, papildus starptautiskajai stratēģiskajai sadarbībai, arī Latvijā aktivizēt datu aizsardzības, analītikas, kā arī citu digitālo biznesa risinājumu izstrādi.

Igaunijā novēro biežākus krāpšanas gadījumus dzīvokļu izīrēšanā

Policija Igaunijā vēsta, ka šovasar novēroti biežāki krāpšanas gadījumi dzīvokļu izīrēšanas jomā, krāpniekiem, piemēram, piedāvājot internetā dzīvokļus, kas tiem nepieder, un prasot priekšapmaksu vai īres maksas depozītu.

LLKA: Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu lauku intereses un attīstību

«Joprojām Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus.»

Vai atrasta ostas zeme, par kuru Dūklava kompanjoni gribēja «15 ļimončikus» ?

Žurnāls Ir  uzmeklējis vairākus hektārus plašu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā Rīdzene runājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uz robežas notverts meklēšanās esošs Latvijas pilsonis - 1988.gadā dzimis vīrietis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā konstatēja 36 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka uz ārējām robežām aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Sporta organizācijas: Nepārdomāta nodokļu reforma var sagraut sporta sistēmu

Latvijas lielākās sporta organizācijas, uzmanīgi sekojot valdības piedāvātās nodokļu sistēmas reformas paketes apspriešanai Saeimā, atkārtoti vērš uzmanību, uz reformas lielo ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, kas var novest pie SLO darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās.

Viedoklis: Pēdējās prezidentu kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

Tiesībsargs: Rīgas dome diskriminē un nepamatoti ierobežo eiropiešus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā. Jansons, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principam, proti, tie aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši.

Čigāne sagaida arī citu Vienotības politiķu pārnākšanu uz jauno politisko kustību

Uz jaunizveidoto sabiedriski politisko kustību Par varētu pārnākt arī citi partijas Vienotība politiķi,  bet ne masveidā, pieļauj no šī politiskā spēka aizgājusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura augusta beigās plāno būt viena no jaunās partijas dibinātājām.

Vērtē vistas gaļas tirgus drošumu Latvijā; tiek meklētas antibiotikas

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.