bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

LRA par bēgļu jautājumu: Vai briest jauna Citadele?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Saeimas koalīcijas partiju – Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rīcība, to deputātiem apzināti nepiedaloties šodienas balsojumā par lēmumprojektu, ar kuru valdībai tiktu uzdots skaidrot Saeimai un sabiedrībai valsts nostāju Āfrikas bēgļu uzņemšanas jautājumā, acīmredzot kārtējo reizi liecina par vēlmi izvairīties no sabiedrībai un valstij būtisku jautājumu publiskošanas un norāda uz to, ka valdībai nav plāna bēgļu jautājumā,» norāda Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

Kvoruma trūkuma dēļ ceturtdien, 9.jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdē netika skatīts LRA iniciētais un Saeimas opozīcijas frakciju – Saskaņas un No sirds Latvijai, kā arī Nacionālās apvienības atbalstītais priekšlikums valdībai sniegt skaidrojumus bēgļu jautājumā.

Ņemot vērā, ka pēdējos mēnešos ievērojami ir pieaugusi sabiedrības interese par Āfrikas un citu reģionu bēgļu jautājumu un informācija, ko līdz šim izplatījusi valdības vadītāja, ir bijusi tīši vai netīši sabiedrību maldinoša, LRA pauž uzskatu, ka ikvienam Saeimā un sabiedrībā ir tiesības uzzināt precīzu un argumentētu valdības nostāju.

«Valdības deklarācijas 157.punkts skan: «Īstenosim stingru un kontrolētu migrācijas un patvēruma politiku». Diemžēl reālā situācija liecina, ka stingra un kontrolēta politika migrācijas jautājumā izpaliek,» uzsver LRA.

Vēl šā gada 11.maijā, pēc koalīcijas sanāksmes, premjere Laimdota Straujuma publiski paziņoja, ka Latvija neatbalstīs tā dēvētās bēgļu kvotas, bet gan atbalstīs solidaritāti citos pasākumos, piemēram, robežuzraudzības pastiprināšanā, medicīniskās palīdzības sniegšanā, bet ne ieviešot kvotas. Taču jau 26.jūnijā, uzrunājot žurnālistus Briselē, Straujuma paziņoja, ka «Latvija ir gatava uzņemt bēgļus, jo nevar izvairīties no solidarizēšanās Eiropas Savienībā».

«Diemžēl no valdības puses, bez bēgļu uzņemšanas, izmitināšanas finansēšanas avotu  un integrācijas jautājumiem, izpaliek diskusija par vairākiem citiem būtiskiem aspektiem, piemēram, līdz pat šim brīdim nekas nav dzirdēts par drošības analīzi kopējā valsts drošības kontekstā (kā piemēru minot ISIS un atsevišķus radikālus grupējumus), nav dzirdēts arī par drošības analīzi veselības jomā, kur kā piemēru var minēt Ebolas vīrusu, kas uzliesmoja tieši Āfrikā. Nav arī saprotams, kādēļ, runājot par solidaritāti Eiropas Savienībā, netiek pieminēts miljons Ukrainas bēgļu, kuri mentāli mums ir daudz tuvāki, turklāt atrodas kaimiņos,» norāda partija.

«Tāpat nav saprotama migrācijas jautājuma noslepenošana un šī jautājuma izskatīšana Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā. Šāda nostāja liek būt uzmanīgiem un uzdot jautājumus: «Vai atkal briest jauna Citadele? Kādēļ valdība, kas vārdos iestājas par caurspīdību lēmumu pieņemšanā, sabiedrībai būtiskus jautājums skata aiz slēgtām durvīm?»» retoriski jautā LRA.

Opozīcijas partija No sirds Latvijai portālu BNN informē, ka pēc ceturtdien, 9.jūlijā, notikušās Saeimas ārkārtas sēdes, kurā netika izskatīts jautājums par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, partijas  Saeimas frakcija ne tikai iesniegs detalizētus jautājumus Ministru prezidentei par pieņemto lēmumu, bet arī izskatīs iespējamus risinājumus sabiedrības iesaistei šī jautājuma risināšanā.

No sirds Latvijai uzskata, ka Saeimas koalīcijā pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība un partija Vienotība, boikotējot dalību lēmuma pieņemšanā, kārtējo reizi nodemonstrēja klaju nekaunību, liekulību un Latvijas iedzīvotāju tiesību un interešu ignorēšanu. Apzināti tika noorganizēts, ka šo politisko spēku pārstāvētajam Ministru kabinetam nav jāinformē sabiedrība par iemesliem, kāpēc šonedēļ tika pieņemts lēmums par 250 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, kāda būs šī lēmuma ietekme uz valsts finanšu situāciju un drošību, vai Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi šāda bēgļu skaita uzņemšanai.

«Ja neskaita Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas teikto, ka «izvēle bija brīvprātīga, bet izvēles faktiski nebija,» detalizētāks skaidrojums un pamatojums bēgļu uzņemšanai Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, izņemot atsauci uz solidaritāti Eiropas Savienības ietvaros, no valdības puses nav bijis,» saka partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. «Mēs cerējām sagaidīt atbildes uz diviem galvenajiem jautājumu blokiem – kā valdība ir iecerējusi bēgļus integrēt mūsu sabiedrībā un kāda būs bēgļu uzņemšanas finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Jautājumus par bēgļu integrāciju No sirds Latvijai uzdeva Ministru prezidentei jau jūnija sākumā. Diemžēl atbildes uz tiem mēs nesagaidījām – tikai norādi, ka tas ir Kultūras ministrijas atbildības jautājums. Šodien Saeimā notikušais tikai pastiprina pārliecību par to, ka valdībai ne tikai nav atbildes par pieņemto lēmumu, bet arī sapratne par to, ko nozīmē atbildība.»

Pēc viņas domām, sabiedrība gaida skaidru atbildi – kādos termiņos un ko valdība veiks bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu iekļaušanai dzīvesvidē un sabiedrībā, ja vēl nesen veiktajā Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka ar valsts sniegto atbalstu netiek radīti priekšnoteikumi bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušo personu iekļaušanai dzīvesvidē un sabiedrībā. Valdībai pat nav skaidras rīcībpolitikas attiecībā uz to, kas ir nepieciešams bēgļu vai alternatīvo statusu ieguvušo personu atbalstam dzīves gaitu uzsākšanai un integrēšanai sabiedrībā Latvijā. «Lai gan valdībai nav skaidras politikas un vērā ņemami panākumi sabiedrības integrācijas jomā, tā liekulīgi apgalvo, ka esam spējīgi integrēt mūsu sabiedrībā bēgļus,» uzsver Sudraba.

No valdības pārstāvju līdz šim teiktā noprotams, ka būs nepieciešams jauns patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs, jo esošā centra Mucenieki kapacitāte ir gandrīz izsmelta. Ņemot vērā Mucenieki ietilpību un tā izveidei iztērēto, No sirds Latvijai pieņem, ka šodienas cenās viena ietilpības ziņā līdzīga centra izveidei būs nepieciešami ne mazāk kā divi miljoni eiro. Būtiskas izmaksas sagaidāmas saistībā ar patvēruma meklētāju iesniegumu izvērtēšanu un bēgļa statusa piešķiršanu. Tam visam jāpieskaita arī patvēruma meklētāja tiešās izmitināšanas un uzturēšanas izmaksas, kā arī darbinieku atalgojums. Jāņem arī vērā, ka valstij jāgarantē ikmēneša pabalsts 256 eiro pieaugušajiem un 76 eiro bērniem, kā arī valodas apguves pabalsts 49,80 eiro mēnesī. Un tas ir laikā, kad pensijas vidējais apmērs ir tikai 266 eiro, kad vairāk nekā 60 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir atzīti par trūkumcietējiem, kuru ienākumi nepārsniedz pusi no bēgļa pabalsta apmēra, kad valstij nav naudas izglītībai, veselības aprūpei, pensijām un citām, katram valsts iedzīvotājam saprotamām prioritātēm.

«Uz No sirds Latvijai deputātu jautājumiem par izmaksām, iekšlietu ministrs sniedza atbildi, ka «jārēķinās arī ar papildus izdevumiem šo personu pārvietošanas izdevumiem, kas ietvers arī pašvaldību izdevumus, kas pašreiz ir grūti aprēķināmi. Precīzu izmaksu apjomu par katru bēgli pašreiz noteikt nav iespējams». Tad kā drīkst uzsākt kāda pasākuma īstenošanu un atbalstīšanu, nezinot cik tas izmaksās mūsu nodokļu maksātājiem?,» retoriski jautā Sudraba.

Politiskā spēka Saeimas frakcija uzskata, ka pieņemtais lēmums ir pretrunā ar Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēm un kārtējais apliecinājums valdības neprofesionalitātei. Atbalsts ievērojama apjoma bēgļu uzņemšanai ir pieņemts, zinot to, ka valstī nav izveidota ne atbilstoša infrastruktūra, kā arī valsts nevar nodrošināt šo bēgļu integrēšanu. Turklāt šis lēmums prasīs arī ievērojamus papildu finanšu līdzekļus, kurus būtu efektīvāk izlietot Latvijas iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai.

BNN jau vēstīja, ka valdība pirmdien, 6.jūlijā, atbalstījusi Iekšlietu ministrijas iesniegto nacionālās pozīcijas projektu, paredzot, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros uzņems 250 bēgļus.

Kā zināms, Eiropas Savienības valstu un valdības vadītāju sanāksmē 25. un 26.jūnijā tika nolemts, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī no trešajām valstīm.

Ņemot vērā Eiropadomes jūnijā dotos uzdevumus un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, un atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar personu nesamērīgu un ārkārtas pieplūdumu, Latvija piekrīt vienreizējam ieguldījumam, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu. Plānots, ka ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros starptautiskās aizsardzības iespējas koordinēti tiks nodrošinātas 60 000 personām.

«Patiesa solidaritāte var pastāvēt tikai tad, ja visas Eiropas dalībvalstis savu iespēju robežās piedalās bēgļu jautājuma risināšanā. Līdz ar to, Latvija līdz ar citām ES dalībvalstīm ir gatava iesaistīties šajā vienreizējā krīzes risinājuma solidaritātes pasākumā, divu gadu laikā uzņemot 250 patvēruma meklētājus, kamēr tiek īstenotas citas aktivitātes, kas atrisina situāciju Vidusjūras reģionā ilgtermiņā,» uzsvēris iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Šobrīd precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. Vienlaikus jārēķinās ar papildu izdevumiem administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kas saistīta ar īsā laika periodā relatīvi liela papildus personu skaita pieteikumu apstrādi. Pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešams finansējums uzturēšanās pabalstam. Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda ietvaros saņemtā vienreizējā maksājuma 6 000 eiro par katru pārvietoto personu, tāpat no šī finansējuma varēs segt izdevumus šo personu integrācijai sabiedrībā (valodas, izglītības un citi jautājumi), gan atbalstam šo personu dzīvesvietas nodrošināšanai, kā arī šo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apmaksai.

No 1998.gada līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1 440 patvēruma meklētāji (2014.gadā – 364, kas ir visu gadu lielākais skaits). 2015.gadā saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums (89 pirmreizējie iesniegumi un divi atkārtotie iesniegumi. Šogad alternatīvais statuss piešķirts sešām personām. Nav piešķirts neviens bēgļa statuss.

Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 127 personām. Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2014.gadā – Gruzija (166), Ukraina (75), Sīrija (34), Irāka (21). Saistībā ar konfliktu Ukrainā ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas – 2014.gadā un 2015.gadā – 75 un 28 personas.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ref: 102.000.102.10267


Pievienot komentāru

  1. wee teica:

    uzreiz pēc vēlēšanām Āboltiņa izteicās, ka labi apzinās, ka balsis Vienotībai iedotas “kredītā” un tās tiks atstrādātas, atgūstot iedzīvotāju uzticību koalīcijai. Šobrīd redzams, ka Vienotība visus solījumus aizmirsusi un turpina dragāt vecajā manierē. Tāda sajūta, ka partijai par sabiedrību nospļauties un tās viedoklis tiek klaji ignorēts. Tā vispār tiek uzskatīta par tukšu vietu, ja jau nevarēja sanākt uz ārkārtas sēdi – kaut vai sabiedrības, ne opozīcijas dēļ! šķiet, izvēle par ko balsot nākamreiz, daudziem nu ir skaidra un nekādu “balsu uz parāda” vairs nebūs.

    +1 0 -1 0

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.