bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.01.2017 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

LRA par bēgļu jautājumu: Vai briest jauna Citadele?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Saeimas koalīcijas partiju – Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rīcība, to deputātiem apzināti nepiedaloties šodienas balsojumā par lēmumprojektu, ar kuru valdībai tiktu uzdots skaidrot Saeimai un sabiedrībai valsts nostāju Āfrikas bēgļu uzņemšanas jautājumā, acīmredzot kārtējo reizi liecina par vēlmi izvairīties no sabiedrībai un valstij būtisku jautājumu publiskošanas un norāda uz to, ka valdībai nav plāna bēgļu jautājumā,» norāda Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

Kvoruma trūkuma dēļ ceturtdien, 9.jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdē netika skatīts LRA iniciētais un Saeimas opozīcijas frakciju – Saskaņas un No sirds Latvijai, kā arī Nacionālās apvienības atbalstītais priekšlikums valdībai sniegt skaidrojumus bēgļu jautājumā.

Ņemot vērā, ka pēdējos mēnešos ievērojami ir pieaugusi sabiedrības interese par Āfrikas un citu reģionu bēgļu jautājumu un informācija, ko līdz šim izplatījusi valdības vadītāja, ir bijusi tīši vai netīši sabiedrību maldinoša, LRA pauž uzskatu, ka ikvienam Saeimā un sabiedrībā ir tiesības uzzināt precīzu un argumentētu valdības nostāju.

«Valdības deklarācijas 157.punkts skan: «Īstenosim stingru un kontrolētu migrācijas un patvēruma politiku». Diemžēl reālā situācija liecina, ka stingra un kontrolēta politika migrācijas jautājumā izpaliek,» uzsver LRA.

Vēl šā gada 11.maijā, pēc koalīcijas sanāksmes, premjere Laimdota Straujuma publiski paziņoja, ka Latvija neatbalstīs tā dēvētās bēgļu kvotas, bet gan atbalstīs solidaritāti citos pasākumos, piemēram, robežuzraudzības pastiprināšanā, medicīniskās palīdzības sniegšanā, bet ne ieviešot kvotas. Taču jau 26.jūnijā, uzrunājot žurnālistus Briselē, Straujuma paziņoja, ka «Latvija ir gatava uzņemt bēgļus, jo nevar izvairīties no solidarizēšanās Eiropas Savienībā».

«Diemžēl no valdības puses, bez bēgļu uzņemšanas, izmitināšanas finansēšanas avotu  un integrācijas jautājumiem, izpaliek diskusija par vairākiem citiem būtiskiem aspektiem, piemēram, līdz pat šim brīdim nekas nav dzirdēts par drošības analīzi kopējā valsts drošības kontekstā (kā piemēru minot ISIS un atsevišķus radikālus grupējumus), nav dzirdēts arī par drošības analīzi veselības jomā, kur kā piemēru var minēt Ebolas vīrusu, kas uzliesmoja tieši Āfrikā. Nav arī saprotams, kādēļ, runājot par solidaritāti Eiropas Savienībā, netiek pieminēts miljons Ukrainas bēgļu, kuri mentāli mums ir daudz tuvāki, turklāt atrodas kaimiņos,» norāda partija.

«Tāpat nav saprotama migrācijas jautājuma noslepenošana un šī jautājuma izskatīšana Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā. Šāda nostāja liek būt uzmanīgiem un uzdot jautājumus: «Vai atkal briest jauna Citadele? Kādēļ valdība, kas vārdos iestājas par caurspīdību lēmumu pieņemšanā, sabiedrībai būtiskus jautājums skata aiz slēgtām durvīm?»» retoriski jautā LRA.

Opozīcijas partija No sirds Latvijai portālu BNN informē, ka pēc ceturtdien, 9.jūlijā, notikušās Saeimas ārkārtas sēdes, kurā netika izskatīts jautājums par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, partijas  Saeimas frakcija ne tikai iesniegs detalizētus jautājumus Ministru prezidentei par pieņemto lēmumu, bet arī izskatīs iespējamus risinājumus sabiedrības iesaistei šī jautājuma risināšanā.

No sirds Latvijai uzskata, ka Saeimas koalīcijā pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība un partija Vienotība, boikotējot dalību lēmuma pieņemšanā, kārtējo reizi nodemonstrēja klaju nekaunību, liekulību un Latvijas iedzīvotāju tiesību un interešu ignorēšanu. Apzināti tika noorganizēts, ka šo politisko spēku pārstāvētajam Ministru kabinetam nav jāinformē sabiedrība par iemesliem, kāpēc šonedēļ tika pieņemts lēmums par 250 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, kāda būs šī lēmuma ietekme uz valsts finanšu situāciju un drošību, vai Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi šāda bēgļu skaita uzņemšanai.

«Ja neskaita Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas teikto, ka «izvēle bija brīvprātīga, bet izvēles faktiski nebija,» detalizētāks skaidrojums un pamatojums bēgļu uzņemšanai Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, izņemot atsauci uz solidaritāti Eiropas Savienības ietvaros, no valdības puses nav bijis,» saka partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. «Mēs cerējām sagaidīt atbildes uz diviem galvenajiem jautājumu blokiem – kā valdība ir iecerējusi bēgļus integrēt mūsu sabiedrībā un kāda būs bēgļu uzņemšanas finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Jautājumus par bēgļu integrāciju No sirds Latvijai uzdeva Ministru prezidentei jau jūnija sākumā. Diemžēl atbildes uz tiem mēs nesagaidījām – tikai norādi, ka tas ir Kultūras ministrijas atbildības jautājums. Šodien Saeimā notikušais tikai pastiprina pārliecību par to, ka valdībai ne tikai nav atbildes par pieņemto lēmumu, bet arī sapratne par to, ko nozīmē atbildība.»

Pēc viņas domām, sabiedrība gaida skaidru atbildi – kādos termiņos un ko valdība veiks bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu iekļaušanai dzīvesvidē un sabiedrībā, ja vēl nesen veiktajā Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka ar valsts sniegto atbalstu netiek radīti priekšnoteikumi bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušo personu iekļaušanai dzīvesvidē un sabiedrībā. Valdībai pat nav skaidras rīcībpolitikas attiecībā uz to, kas ir nepieciešams bēgļu vai alternatīvo statusu ieguvušo personu atbalstam dzīves gaitu uzsākšanai un integrēšanai sabiedrībā Latvijā. «Lai gan valdībai nav skaidras politikas un vērā ņemami panākumi sabiedrības integrācijas jomā, tā liekulīgi apgalvo, ka esam spējīgi integrēt mūsu sabiedrībā bēgļus,» uzsver Sudraba.

No valdības pārstāvju līdz šim teiktā noprotams, ka būs nepieciešams jauns patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs, jo esošā centra Mucenieki kapacitāte ir gandrīz izsmelta. Ņemot vērā Mucenieki ietilpību un tā izveidei iztērēto, No sirds Latvijai pieņem, ka šodienas cenās viena ietilpības ziņā līdzīga centra izveidei būs nepieciešami ne mazāk kā divi miljoni eiro. Būtiskas izmaksas sagaidāmas saistībā ar patvēruma meklētāju iesniegumu izvērtēšanu un bēgļa statusa piešķiršanu. Tam visam jāpieskaita arī patvēruma meklētāja tiešās izmitināšanas un uzturēšanas izmaksas, kā arī darbinieku atalgojums. Jāņem arī vērā, ka valstij jāgarantē ikmēneša pabalsts 256 eiro pieaugušajiem un 76 eiro bērniem, kā arī valodas apguves pabalsts 49,80 eiro mēnesī. Un tas ir laikā, kad pensijas vidējais apmērs ir tikai 266 eiro, kad vairāk nekā 60 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir atzīti par trūkumcietējiem, kuru ienākumi nepārsniedz pusi no bēgļa pabalsta apmēra, kad valstij nav naudas izglītībai, veselības aprūpei, pensijām un citām, katram valsts iedzīvotājam saprotamām prioritātēm.

«Uz No sirds Latvijai deputātu jautājumiem par izmaksām, iekšlietu ministrs sniedza atbildi, ka «jārēķinās arī ar papildus izdevumiem šo personu pārvietošanas izdevumiem, kas ietvers arī pašvaldību izdevumus, kas pašreiz ir grūti aprēķināmi. Precīzu izmaksu apjomu par katru bēgli pašreiz noteikt nav iespējams». Tad kā drīkst uzsākt kāda pasākuma īstenošanu un atbalstīšanu, nezinot cik tas izmaksās mūsu nodokļu maksātājiem?,» retoriski jautā Sudraba.

Politiskā spēka Saeimas frakcija uzskata, ka pieņemtais lēmums ir pretrunā ar Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēm un kārtējais apliecinājums valdības neprofesionalitātei. Atbalsts ievērojama apjoma bēgļu uzņemšanai ir pieņemts, zinot to, ka valstī nav izveidota ne atbilstoša infrastruktūra, kā arī valsts nevar nodrošināt šo bēgļu integrēšanu. Turklāt šis lēmums prasīs arī ievērojamus papildu finanšu līdzekļus, kurus būtu efektīvāk izlietot Latvijas iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai.

BNN jau vēstīja, ka valdība pirmdien, 6.jūlijā, atbalstījusi Iekšlietu ministrijas iesniegto nacionālās pozīcijas projektu, paredzot, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros uzņems 250 bēgļus.

Kā zināms, Eiropas Savienības valstu un valdības vadītāju sanāksmē 25. un 26.jūnijā tika nolemts, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī no trešajām valstīm.

Ņemot vērā Eiropadomes jūnijā dotos uzdevumus un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, un atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar personu nesamērīgu un ārkārtas pieplūdumu, Latvija piekrīt vienreizējam ieguldījumam, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu. Plānots, ka ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros starptautiskās aizsardzības iespējas koordinēti tiks nodrošinātas 60 000 personām.

«Patiesa solidaritāte var pastāvēt tikai tad, ja visas Eiropas dalībvalstis savu iespēju robežās piedalās bēgļu jautājuma risināšanā. Līdz ar to, Latvija līdz ar citām ES dalībvalstīm ir gatava iesaistīties šajā vienreizējā krīzes risinājuma solidaritātes pasākumā, divu gadu laikā uzņemot 250 patvēruma meklētājus, kamēr tiek īstenotas citas aktivitātes, kas atrisina situāciju Vidusjūras reģionā ilgtermiņā,» uzsvēris iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Šobrīd precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. Vienlaikus jārēķinās ar papildu izdevumiem administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kas saistīta ar īsā laika periodā relatīvi liela papildus personu skaita pieteikumu apstrādi. Pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešams finansējums uzturēšanās pabalstam. Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda ietvaros saņemtā vienreizējā maksājuma 6 000 eiro par katru pārvietoto personu, tāpat no šī finansējuma varēs segt izdevumus šo personu integrācijai sabiedrībā (valodas, izglītības un citi jautājumi), gan atbalstam šo personu dzīvesvietas nodrošināšanai, kā arī šo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apmaksai.

No 1998.gada līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1 440 patvēruma meklētāji (2014.gadā – 364, kas ir visu gadu lielākais skaits). 2015.gadā saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums (89 pirmreizējie iesniegumi un divi atkārtotie iesniegumi. Šogad alternatīvais statuss piešķirts sešām personām. Nav piešķirts neviens bēgļa statuss.

Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 127 personām. Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2014.gadā – Gruzija (166), Ukraina (75), Sīrija (34), Irāka (21). Saistībā ar konfliktu Ukrainā ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas – 2014.gadā un 2015.gadā – 75 un 28 personas.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ref: 102.000.102.10267


Pievienot komentāru

  1. wee saka:

    uzreiz pēc vēlēšanām Āboltiņa izteicās, ka labi apzinās, ka balsis Vienotībai iedotas “kredītā” un tās tiks atstrādātas, atgūstot iedzīvotāju uzticību koalīcijai. Šobrīd redzams, ka Vienotība visus solījumus aizmirsusi un turpina dragāt vecajā manierē. Tāda sajūta, ka partijai par sabiedrību nospļauties un tās viedoklis tiek klaji ignorēts. Tā vispār tiek uzskatīta par tukšu vietu, ja jau nevarēja sanākt uz ārkārtas sēdi – kaut vai sabiedrības, ne opozīcijas dēļ! šķiet, izvēle par ko balsot nākamreiz, daudziem nu ir skaidra un nekādu “balsu uz parāda” vairs nebūs.

    +1 0 -1 0

LPCS: Vidējā piena iepirkuma cena provizoriski augusi

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ir pieaugusi par 7,6%, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada decembri ir palielinājusies par 38,5%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības provizoriskie dati.

VIDEO: «Atklātā» VeA sēde, kas notiek aiz aizvērtām durvīm

2017.gada 19. janvārī Ventspils Augstskolā notika pārceltā Senāta sēde, kurā bez sabiedrības informēšanas piedalījās Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos jeb tā dēvētais augstskolas «kurators» Jānis Vītoliņš un kurā aiz «slēgtām» durvīm notika apspriede par valsts naudas izlietošanu, vēsta portāls Ventspilniekiem.lv.

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.