bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.05.2017 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

LRA par bēgļu jautājumu: Vai briest jauna Citadele?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Saeimas koalīcijas partiju – Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rīcība, to deputātiem apzināti nepiedaloties šodienas balsojumā par lēmumprojektu, ar kuru valdībai tiktu uzdots skaidrot Saeimai un sabiedrībai valsts nostāju Āfrikas bēgļu uzņemšanas jautājumā, acīmredzot kārtējo reizi liecina par vēlmi izvairīties no sabiedrībai un valstij būtisku jautājumu publiskošanas un norāda uz to, ka valdībai nav plāna bēgļu jautājumā,» norāda Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

Kvoruma trūkuma dēļ ceturtdien, 9.jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdē netika skatīts LRA iniciētais un Saeimas opozīcijas frakciju – Saskaņas un No sirds Latvijai, kā arī Nacionālās apvienības atbalstītais priekšlikums valdībai sniegt skaidrojumus bēgļu jautājumā.

Ņemot vērā, ka pēdējos mēnešos ievērojami ir pieaugusi sabiedrības interese par Āfrikas un citu reģionu bēgļu jautājumu un informācija, ko līdz šim izplatījusi valdības vadītāja, ir bijusi tīši vai netīši sabiedrību maldinoša, LRA pauž uzskatu, ka ikvienam Saeimā un sabiedrībā ir tiesības uzzināt precīzu un argumentētu valdības nostāju.

«Valdības deklarācijas 157.punkts skan: «Īstenosim stingru un kontrolētu migrācijas un patvēruma politiku». Diemžēl reālā situācija liecina, ka stingra un kontrolēta politika migrācijas jautājumā izpaliek,» uzsver LRA.

Vēl šā gada 11.maijā, pēc koalīcijas sanāksmes, premjere Laimdota Straujuma publiski paziņoja, ka Latvija neatbalstīs tā dēvētās bēgļu kvotas, bet gan atbalstīs solidaritāti citos pasākumos, piemēram, robežuzraudzības pastiprināšanā, medicīniskās palīdzības sniegšanā, bet ne ieviešot kvotas. Taču jau 26.jūnijā, uzrunājot žurnālistus Briselē, Straujuma paziņoja, ka «Latvija ir gatava uzņemt bēgļus, jo nevar izvairīties no solidarizēšanās Eiropas Savienībā».

«Diemžēl no valdības puses, bez bēgļu uzņemšanas, izmitināšanas finansēšanas avotu  un integrācijas jautājumiem, izpaliek diskusija par vairākiem citiem būtiskiem aspektiem, piemēram, līdz pat šim brīdim nekas nav dzirdēts par drošības analīzi kopējā valsts drošības kontekstā (kā piemēru minot ISIS un atsevišķus radikālus grupējumus), nav dzirdēts arī par drošības analīzi veselības jomā, kur kā piemēru var minēt Ebolas vīrusu, kas uzliesmoja tieši Āfrikā. Nav arī saprotams, kādēļ, runājot par solidaritāti Eiropas Savienībā, netiek pieminēts miljons Ukrainas bēgļu, kuri mentāli mums ir daudz tuvāki, turklāt atrodas kaimiņos,» norāda partija.

«Tāpat nav saprotama migrācijas jautājuma noslepenošana un šī jautājuma izskatīšana Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā. Šāda nostāja liek būt uzmanīgiem un uzdot jautājumus: «Vai atkal briest jauna Citadele? Kādēļ valdība, kas vārdos iestājas par caurspīdību lēmumu pieņemšanā, sabiedrībai būtiskus jautājums skata aiz slēgtām durvīm?»» retoriski jautā LRA.

Opozīcijas partija No sirds Latvijai portālu BNN informē, ka pēc ceturtdien, 9.jūlijā, notikušās Saeimas ārkārtas sēdes, kurā netika izskatīts jautājums par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, partijas  Saeimas frakcija ne tikai iesniegs detalizētus jautājumus Ministru prezidentei par pieņemto lēmumu, bet arī izskatīs iespējamus risinājumus sabiedrības iesaistei šī jautājuma risināšanā.

No sirds Latvijai uzskata, ka Saeimas koalīcijā pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība un partija Vienotība, boikotējot dalību lēmuma pieņemšanā, kārtējo reizi nodemonstrēja klaju nekaunību, liekulību un Latvijas iedzīvotāju tiesību un interešu ignorēšanu. Apzināti tika noorganizēts, ka šo politisko spēku pārstāvētajam Ministru kabinetam nav jāinformē sabiedrība par iemesliem, kāpēc šonedēļ tika pieņemts lēmums par 250 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, kāda būs šī lēmuma ietekme uz valsts finanšu situāciju un drošību, vai Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi šāda bēgļu skaita uzņemšanai.

«Ja neskaita Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas teikto, ka «izvēle bija brīvprātīga, bet izvēles faktiski nebija,» detalizētāks skaidrojums un pamatojums bēgļu uzņemšanai Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, izņemot atsauci uz solidaritāti Eiropas Savienības ietvaros, no valdības puses nav bijis,» saka partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. «Mēs cerējām sagaidīt atbildes uz diviem galvenajiem jautājumu blokiem – kā valdība ir iecerējusi bēgļus integrēt mūsu sabiedrībā un kāda būs bēgļu uzņemšanas finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Jautājumus par bēgļu integrāciju No sirds Latvijai uzdeva Ministru prezidentei jau jūnija sākumā. Diemžēl atbildes uz tiem mēs nesagaidījām – tikai norādi, ka tas ir Kultūras ministrijas atbildības jautājums. Šodien Saeimā notikušais tikai pastiprina pārliecību par to, ka valdībai ne tikai nav atbildes par pieņemto lēmumu, bet arī sapratne par to, ko nozīmē atbildība.»

Pēc viņas domām, sabiedrība gaida skaidru atbildi – kādos termiņos un ko valdība veiks bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu iekļaušanai dzīvesvidē un sabiedrībā, ja vēl nesen veiktajā Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka ar valsts sniegto atbalstu netiek radīti priekšnoteikumi bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušo personu iekļaušanai dzīvesvidē un sabiedrībā. Valdībai pat nav skaidras rīcībpolitikas attiecībā uz to, kas ir nepieciešams bēgļu vai alternatīvo statusu ieguvušo personu atbalstam dzīves gaitu uzsākšanai un integrēšanai sabiedrībā Latvijā. «Lai gan valdībai nav skaidras politikas un vērā ņemami panākumi sabiedrības integrācijas jomā, tā liekulīgi apgalvo, ka esam spējīgi integrēt mūsu sabiedrībā bēgļus,» uzsver Sudraba.

No valdības pārstāvju līdz šim teiktā noprotams, ka būs nepieciešams jauns patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs, jo esošā centra Mucenieki kapacitāte ir gandrīz izsmelta. Ņemot vērā Mucenieki ietilpību un tā izveidei iztērēto, No sirds Latvijai pieņem, ka šodienas cenās viena ietilpības ziņā līdzīga centra izveidei būs nepieciešami ne mazāk kā divi miljoni eiro. Būtiskas izmaksas sagaidāmas saistībā ar patvēruma meklētāju iesniegumu izvērtēšanu un bēgļa statusa piešķiršanu. Tam visam jāpieskaita arī patvēruma meklētāja tiešās izmitināšanas un uzturēšanas izmaksas, kā arī darbinieku atalgojums. Jāņem arī vērā, ka valstij jāgarantē ikmēneša pabalsts 256 eiro pieaugušajiem un 76 eiro bērniem, kā arī valodas apguves pabalsts 49,80 eiro mēnesī. Un tas ir laikā, kad pensijas vidējais apmērs ir tikai 266 eiro, kad vairāk nekā 60 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir atzīti par trūkumcietējiem, kuru ienākumi nepārsniedz pusi no bēgļa pabalsta apmēra, kad valstij nav naudas izglītībai, veselības aprūpei, pensijām un citām, katram valsts iedzīvotājam saprotamām prioritātēm.

«Uz No sirds Latvijai deputātu jautājumiem par izmaksām, iekšlietu ministrs sniedza atbildi, ka «jārēķinās arī ar papildus izdevumiem šo personu pārvietošanas izdevumiem, kas ietvers arī pašvaldību izdevumus, kas pašreiz ir grūti aprēķināmi. Precīzu izmaksu apjomu par katru bēgli pašreiz noteikt nav iespējams». Tad kā drīkst uzsākt kāda pasākuma īstenošanu un atbalstīšanu, nezinot cik tas izmaksās mūsu nodokļu maksātājiem?,» retoriski jautā Sudraba.

Politiskā spēka Saeimas frakcija uzskata, ka pieņemtais lēmums ir pretrunā ar Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēm un kārtējais apliecinājums valdības neprofesionalitātei. Atbalsts ievērojama apjoma bēgļu uzņemšanai ir pieņemts, zinot to, ka valstī nav izveidota ne atbilstoša infrastruktūra, kā arī valsts nevar nodrošināt šo bēgļu integrēšanu. Turklāt šis lēmums prasīs arī ievērojamus papildu finanšu līdzekļus, kurus būtu efektīvāk izlietot Latvijas iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai.

BNN jau vēstīja, ka valdība pirmdien, 6.jūlijā, atbalstījusi Iekšlietu ministrijas iesniegto nacionālās pozīcijas projektu, paredzot, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros uzņems 250 bēgļus.

Kā zināms, Eiropas Savienības valstu un valdības vadītāju sanāksmē 25. un 26.jūnijā tika nolemts, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī no trešajām valstīm.

Ņemot vērā Eiropadomes jūnijā dotos uzdevumus un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, un atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar personu nesamērīgu un ārkārtas pieplūdumu, Latvija piekrīt vienreizējam ieguldījumam, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu. Plānots, ka ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros starptautiskās aizsardzības iespējas koordinēti tiks nodrošinātas 60 000 personām.

«Patiesa solidaritāte var pastāvēt tikai tad, ja visas Eiropas dalībvalstis savu iespēju robežās piedalās bēgļu jautājuma risināšanā. Līdz ar to, Latvija līdz ar citām ES dalībvalstīm ir gatava iesaistīties šajā vienreizējā krīzes risinājuma solidaritātes pasākumā, divu gadu laikā uzņemot 250 patvēruma meklētājus, kamēr tiek īstenotas citas aktivitātes, kas atrisina situāciju Vidusjūras reģionā ilgtermiņā,» uzsvēris iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Šobrīd precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. Vienlaikus jārēķinās ar papildu izdevumiem administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kas saistīta ar īsā laika periodā relatīvi liela papildus personu skaita pieteikumu apstrādi. Pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešams finansējums uzturēšanās pabalstam. Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda ietvaros saņemtā vienreizējā maksājuma 6 000 eiro par katru pārvietoto personu, tāpat no šī finansējuma varēs segt izdevumus šo personu integrācijai sabiedrībā (valodas, izglītības un citi jautājumi), gan atbalstam šo personu dzīvesvietas nodrošināšanai, kā arī šo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apmaksai.

No 1998.gada līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1 440 patvēruma meklētāji (2014.gadā – 364, kas ir visu gadu lielākais skaits). 2015.gadā saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums (89 pirmreizējie iesniegumi un divi atkārtotie iesniegumi. Šogad alternatīvais statuss piešķirts sešām personām. Nav piešķirts neviens bēgļa statuss.

Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 127 personām. Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2014.gadā – Gruzija (166), Ukraina (75), Sīrija (34), Irāka (21). Saistībā ar konfliktu Ukrainā ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas – 2014.gadā un 2015.gadā – 75 un 28 personas.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ref: 102.000.102.10267


Pievienot komentāru

  1. wee teica:

    uzreiz pēc vēlēšanām Āboltiņa izteicās, ka labi apzinās, ka balsis Vienotībai iedotas “kredītā” un tās tiks atstrādātas, atgūstot iedzīvotāju uzticību koalīcijai. Šobrīd redzams, ka Vienotība visus solījumus aizmirsusi un turpina dragāt vecajā manierē. Tāda sajūta, ka partijai par sabiedrību nospļauties un tās viedoklis tiek klaji ignorēts. Tā vispār tiek uzskatīta par tukšu vietu, ja jau nevarēja sanākt uz ārkārtas sēdi – kaut vai sabiedrības, ne opozīcijas dēļ! šķiet, izvēle par ko balsot nākamreiz, daudziem nu ir skaidra un nekādu “balsu uz parāda” vairs nebūs.

    +1 0 -1 0

Joprojām romu tautības cilvēki jūtas diskriminēti Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāts Boriss Cilevičs vērš uzmanību uz to, ka romu tautības cilvēki saskaras ar sistemātisku diskrimināciju un nepieciešams meklēt risinājums, lai to novērstu.

Sola no 2019.gada ievest jaunas reformas, lai palīdzētu invalīdiem

No 2019.gada nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi tiks piedāvāti tiešā izvēles sistēmā, integrējot darbspējas vērtēšanu, padarot efektīvāku administrēšanu, nodrošinot pakalpojumu un tā sniegšanu atbilstoši klientu labākajām interesēm, ziņo Labklājības ministrija.

Fakts, ka šoferiem biežāk traucē blakussēdētājas – dāmas, ir mīts

Izrādās, ka vīrieši dažkārt ir pat aktīvāki blakussēdētāji automašīnā un var traucēt šoferim vairāk nekā dāmas, noskaidrots Drošas Braukšanas Skolas, apdrošināšanas sabiedrības Ergo un SEB līzings kopīgi veiktajā aptaujā Blakussēdētāja portrets.

Jaunās Jūrmalas Diagnostiskās radioloģijas nodaļā investē 2,23 miljonus eiro

Atklāta Latvijas Jūras medicīnas centra jaunā Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kuras izveidē ieguldīti 2,23 miljoni eiro. Tā veidota kā viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā, pauž centra pārstāvji.

Rullis: Globālā ekonomika 2017.gadu uzsākt uz pozitīvas nots

Pēc nesen notikušajām kaislībām ap Francijas prezidenta vēlēšanām VIX indekss, kas raksturo svārstīguma jeb «baiļu» līmeni finanšu tirgos, samazinājās līdz pēdējā desmitgadē zemākajiem līmeņiem, komentē DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

FM: Plānotā nodokļu reforma radīs apstākļus ēnu ekonomikas samazināšanai

Eiropas Komisija pēc publicētās valstu specifiskās rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Demogrāfijas lietu apakškomisija: Vecāku pabalsta aprēķinā jāsaglabā līdzšinējā kārtība

No nākamā gada plānotā vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtības maiņa ir jāpārskata un jāsaglabā līdzšinējā kārtība, nosakot vien atsevišķus izņēmumus, lai izslēgtu vai mazinātu gadījumus, kad pabalsts tiek piešķirts nesamērīgi lielā apmērā pret personas zaudētajiem ienākumiem.

EK aicinās pievienoties eirozonai ar neatraidāmu «burkānu»

Eiropas Komisija iecerējusi padarīt eiro ieviešanu pievilcīgāku tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras šobrīd palikušas pie savas valūtas, norādījis ekonomikas un finanšu eirokomisārs Pjērs Moskovisī.

Jauni grozījumi Ceļu satiksmes likumā - dokumenti būs jādod tieši rokās

No trešdienas, 24.maija, stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā – transportlīdzekļa vadītājam pārbaudes laikā autovadītāja apliecība un citi dokumenti ne tikai jāuzrāda, bet pēc pieprasījuma arī jāiedod rokās policijas darbiniekam.

Asociācija: Stāvlaukumu problēmas risināšanā ir jāiesaistās arī ministrijām

Pēdējā laikā Rīgas centrā un tās tuvumā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus, nosakot tām līdz galējībām absurdas prasības, uzsver Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija.

Antāne: Valdības neizlēmība un sasteigtie lēmumi ved tranzīta nozari nebūtībā

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossiskije žeļeznije dorogi atteikums veikt ievērojamus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju, tranzīta nozarei var radīt ārkārtas situāciju, ziņo Biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika pārstāvji.

Eiroparlamenta komitejas vadītājs apliecina atbalstu Rail Baltica

Igaunijā politisku atbalstu dzelzceļa projekta finansējumam Rail Baltica apliecinājis Eiroparlamenta Transporta un tūrisma komitejas vadītājs.

Ekonomikas ietekme mazumtirdzniecībā atkarīga no iedzīvotāju migrācijas

Vērtējot Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari 2016.gadā un 2017.gada 1.ceturksnī, turpmākā nozares attīstība atkarīga gan no iedzīvotāju skaita izmaiņām un migrācijas, gan no inflācijas pieauguma tempiem, secināts mazumtirdzniecības nozares apskatā.

Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju grūtības samaksāt par veselības aprūpi

Pērn 80,1% Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā. No tām katra trešā jeb 35,6% ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zemkopības ministrija un LPS vienojas par turpmāko sadarbību

Bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana vai pilnvara, atgādina Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Mobilo izspiedējvīrusu daudzums pirmajā ceturksnī ir vairāk nekā trīskāršojies

Nekas neliecina, ka pasaules bieds — izspiedējvīrusi — ietu mazumā: saskaņā ar Kaspersky Lab 2017.gada 1.ceturkšņa ļaunprogrammatūru pārskatu šā gada pirmajos mēnešos mobilo izspiedējvīrusu daudzums ir audzis vairāk nekā trīs reizes.

Autotransporta direkcija sola: Jaunais plāns paredz ērtākus apstākļus pasažieriem

Autotransporta direkcija izstrādājusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajai desmitgadei, kas paredz uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, drošību un ērtības, ziņo direkcija.

Kučinskis no nodokļu reformas nav gatavs atteikties

Partijām tuvākajā laikā būs politiski jāizšķiras par to, kādā apmērā īstenot piedāvātās nodokļu reformas, bet Finanšu ministrija jaunus būtiskus priekšlikumus vairs neizstrādās, pirmdien 24.maijā, LNT paziņoja premjers Māris Kučinskis.

Latvijā jaunu un efektīvu zāļu pieejamība un kompensācija ir vissliktākā Eiropā

Latvija jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā Eiropā ieņem stabilu pēdējo vietu, apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju Patients W.A.I.T. Indicator.

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus klasifikators papildināts ar 80 jaunām profesijām, 83 profesijām precizēti to nosaukumi, vēsta Labklājības ministrijā.

Naftas cenas un ASV akciju biržas turpina kāpumu; pieaugums arī Eiropas fondu tirgos

Naftas cenas pasaules tirgū turpina kāpumu saistībā ar prognozēm, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ceturtdien, 18.maijā, notiekošajā sanāksmē pagarinās naftas ieguves apjoma samazināšanas vienošanās termiņu.

Bildēs: Piemiņas brīdis Mančestrā

Pieminot 22.maija terora akta upurus, Mančestras pilsētā Lielbritānijā aizvadīts piemiņas brīdis, kur ziedus nolikuši un ticību mieram apliecinājuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju no dažādām etniskām kopienām.

Latvijas vēstnieks: «bumba ir Krievijas pusē» - ja tā gribēs, uzlabojumi ir iespējami

NATO terorisma briesmas var mazināt, nevis likvidēt pilnībā, intervijā Latvijas Radio pirms gaidāmā NATO samita, kurā sagaidāms, ka tiks pārrunāts arī nesenais terora akts Lielbritānijā, Mančestrā, norāda Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Pētījums: Iedzīvotāji Latvijā savu biznesu uzsāk, jo vēlas strādāt patstāvīgi

Latvijas iedzīvotāji uzņēmējdarbībā iesaistās, jo vēlas strādāt patstāvīgi, visbiežāk izvēlas darboties jomā, kas saistīta ar iepriekšējo darba pieredzi vai hobiju, un biznesu uzsāk, ieguldot savus vai ģimenes uzkrājumus, liecina attīstības finanšu institūcijas Altum un Academia veiktais biznesa uzsācēju pētījums.

Rumānija: Vairums iedzīvotāju vardarbību ģimenē uzskata par normu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā Rumānija kritizēta par necenšanos vērsties pret vardarbību ģimenē, piespriežot valstij naudassodu par to, ka tiesībsargājošās iestādes nav saukušas pie atbildības vīrieti, kurš savai sievai uzbrucis astoņas reizes.

Jaunākie komentāri