bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

LRA pārmet valdības pārstāvjiem virspusīgo atrunāšanos bēgļu jautājumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Daba nemīl tukšumu. Vairāk kā vienā veidā šis teiciens būtu attiecināms arī uz pēdējo mēnešu laikā bēdīgu pieskaņu ieguvušo bēgļu uzņemšanu (vai neuzņemšanu) Latvijā un to, kādā veidā valdība mēģina šo jautājumu risināt, uzskata 12.Saeimas deputāts, Latvijas Reģionu apvienības Latgales vēlēšanu apgabala pārstāvis Juris Viļums.

Viņaprāt, var runāt par tukšumu informatīvajā vidē un valdības pārstāvju virspusīgo atrunāšanos par to, ka visa lēmumu pieņemšana vēl procesā, ka mums jāgatavojas izrādīt solidaritāti Eiropas dienvidiem. Masveida imigrantu pieplūdums Latvijā gan vēl nav gaidāms, tomēr nevar uzskatīt par apmierinošu informatīvo piedāvājumu nopietnas diskusijas uzsākšanai vai vismaz satrauktāko sabiedrības prātu nomierināšanai.

Otrkārt, pēc deputāta domām, jārunā par tukšumu normatīvajā vidē. Latvijā faktiski nav šādiem ieceļotājiem domātas integrācijas politikas, nav skaidrības par to, kas ar šiem cilvēkiem valstij un pašvaldībām būtu darāms pēc tam, kad viņiem ir piešķirts bēgļa statuss. To neslēpj arī paši valdības pārstāvji.

«Tad nu šis tukšums tiek aizpildīts pašplūsmā. Ar atklātiem izdomājumiem un pārspīlējumiem vai ar piepalīdzēšanu no Latvijas valstij nebūt ne labvēlīgi noskaņotu organizāciju puses. Katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Ar ieceļotājiem saistīti šausmu stāsti sociālajos tīklos atradīsies turpat blakus grafiski labi noformētam vēstījumam par valsts ieplānoto milzu atbalstu bēgļu uzturēšanai. Aizveram datoru, izbraucam kādu loku ārpus Rīgas un ne vienā vien ciemā dzirdēsiet pārliecinošus stāstus par kādas ministrijas interesi saistībā ar brīvajiem dzīvokļiem vai likvidēšanai nolemto mācību iestāžu tukšajām ēkām.

Kā to labot? Vispirms – aizpildīt tukšumu ar argumentētiem viedokļiem, nevis vispārīgiem saukļiem. Mums jābūt solidāriem? Ļoti labi – būsim! Tikai mums ir tiesības zināt, kā tā solidaritāte praktiski izpaudīsies arī attiecībā uz mūsu valsti. Ja Latvija atvieglo Itālijas nastu par, piemēram, 300 bēgļiem un Grieķijas par 200, vai mēs varam solidāri cerēt uz, piemēram, tikpat lielu attiecīgo valstu militāro kontingentu Ādažos? Vismaz uz laiku līdz mūsu lielajam kaimiņam pāriet kārtējā «impērijas būvēšanas» lēkme. Ja šis piemērs neder, tad varbūt ir kādi citi – kvotas lauksaimniecībā, ES kopējo fondu pārdale, kopēja nostāja attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā? Bet, lūdzu, konkrēti, ar pašapziņu un atceroties, ka šeit solidaritāte tiek prasīta daudzējādā ziņā no ne gluži līdzvērtīgām ES dalībvalstīm,» norāda Viļums.

«Nebūs masveida pieplūdums? Tad runājam par to, cik varētu būt, cik tieši mēs varam uzņemt, kādā veidā varētu nodarbināt un kur izmitināt. Kāda veida speciālisti mūsu uzņēmējiem ir vajadzīgi un, ja tādu potenciālo ieceļotāju vidū nav, vai arī melnstrādnieki spēs nodrošināt iztiku sev un savai ģimenei? Iespējams Iekšlietu ministrijas dienestiem būs nepieciešami papildus līdzekļi, darbinieki un telpas, lai tiktu galā ar pieaugošo noslodzi. Cik, kādi, kur tieši? Kā mēs praktiski varam nodrošināt to, ka šie cilvēki, izmantojot ES atvērtās robežas, pie pirmās iespējas nedodas atpakaļ uz to pašu Itāliju vai, piemēram, sociālā nodrošinājuma ziņā vēl daudz pievilcīgāko Zviedriju?» retoriski vaicā deputāts.

Viņš turpina: «Ideālā gadījumā atbildēm uz šiem jautājumiem jau būtu jābūt skaidrām, taču skaidrot un diskutēt var arī paralēli sarunām Briselē. Nu kaut vai tāpēc, lai cilvēki redz, ka par to tiek domāts vēl pirms tiek pieņemts galīgais lēmums.

Ja lēmums vēl nav zināms un sarunas ir procesā, tad tai nevajadzētu būt vienīgajai Ministru kabineta preses relīzē iekļautajai ziņai. Noteikti ir sarunu detaļas, kuras var atklāt, vienlaicīgi nekaitējot Latvijas pozīcijai. Šobrīd rodas tāds iespaids, ka žurnālistiem gluži vai ar varu jāizvelk pa teikumam no Ministru prezidentes vai Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem. Ir valstis, kuras atbalsta Latvijas pozīciju – kādēļ tā, kāds ir viņu pamatojums? Vai un kā šādas bēgļu dalīšanas proponenti piedāvā risināt problēmu turpmāk?»

Pēc Viļuma domām, viens no galvenajiem ieteikumiem būtu izvairīties no vārda «kvotas» lietošanas: «Pirmkārt, grozi kā gribi, bet tas rada iespaidu par uzspiešanu. Otrkārt, runājam taču par cilvēkiem, bet terminoloģija tā pati, kas par piena tonnām stīvējoties. Vai tad mēs to visu ne humānisma vārdā?»

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Latvijas valdošās koalīcijas politiskie spēki ir vienisprātis, ka obligātu bēgļu kvotu noteikšana Latvijai nav atbalstāma.

Ref: 102.000.102.10181


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Liberāļu finansējums varētu būt no aizliegtiem avotiem, secina prokuratūra

Lietuvas Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā atklājusi, ka darījusi zināmu Lietuvas Centrālai Vēlēšanu komisijai, ka partijas Liberālā kustība darbība 2016.gada vēlēšanu laikā varētu būtu finansēta no nelikumīgiem avotiem.

BNN nedēļas apkopojums: Vējoņa autoritātes «sitiens». Loginova nelikumīguma atmaksa

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.