bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

LRA pārmet valdības pārstāvjiem virspusīgo atrunāšanos bēgļu jautājumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Daba nemīl tukšumu. Vairāk kā vienā veidā šis teiciens būtu attiecināms arī uz pēdējo mēnešu laikā bēdīgu pieskaņu ieguvušo bēgļu uzņemšanu (vai neuzņemšanu) Latvijā un to, kādā veidā valdība mēģina šo jautājumu risināt, uzskata 12.Saeimas deputāts, Latvijas Reģionu apvienības Latgales vēlēšanu apgabala pārstāvis Juris Viļums.

Viņaprāt, var runāt par tukšumu informatīvajā vidē un valdības pārstāvju virspusīgo atrunāšanos par to, ka visa lēmumu pieņemšana vēl procesā, ka mums jāgatavojas izrādīt solidaritāti Eiropas dienvidiem. Masveida imigrantu pieplūdums Latvijā gan vēl nav gaidāms, tomēr nevar uzskatīt par apmierinošu informatīvo piedāvājumu nopietnas diskusijas uzsākšanai vai vismaz satrauktāko sabiedrības prātu nomierināšanai.

Otrkārt, pēc deputāta domām, jārunā par tukšumu normatīvajā vidē. Latvijā faktiski nav šādiem ieceļotājiem domātas integrācijas politikas, nav skaidrības par to, kas ar šiem cilvēkiem valstij un pašvaldībām būtu darāms pēc tam, kad viņiem ir piešķirts bēgļa statuss. To neslēpj arī paši valdības pārstāvji.

«Tad nu šis tukšums tiek aizpildīts pašplūsmā. Ar atklātiem izdomājumiem un pārspīlējumiem vai ar piepalīdzēšanu no Latvijas valstij nebūt ne labvēlīgi noskaņotu organizāciju puses. Katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Ar ieceļotājiem saistīti šausmu stāsti sociālajos tīklos atradīsies turpat blakus grafiski labi noformētam vēstījumam par valsts ieplānoto milzu atbalstu bēgļu uzturēšanai. Aizveram datoru, izbraucam kādu loku ārpus Rīgas un ne vienā vien ciemā dzirdēsiet pārliecinošus stāstus par kādas ministrijas interesi saistībā ar brīvajiem dzīvokļiem vai likvidēšanai nolemto mācību iestāžu tukšajām ēkām.

Kā to labot? Vispirms – aizpildīt tukšumu ar argumentētiem viedokļiem, nevis vispārīgiem saukļiem. Mums jābūt solidāriem? Ļoti labi – būsim! Tikai mums ir tiesības zināt, kā tā solidaritāte praktiski izpaudīsies arī attiecībā uz mūsu valsti. Ja Latvija atvieglo Itālijas nastu par, piemēram, 300 bēgļiem un Grieķijas par 200, vai mēs varam solidāri cerēt uz, piemēram, tikpat lielu attiecīgo valstu militāro kontingentu Ādažos? Vismaz uz laiku līdz mūsu lielajam kaimiņam pāriet kārtējā «impērijas būvēšanas» lēkme. Ja šis piemērs neder, tad varbūt ir kādi citi – kvotas lauksaimniecībā, ES kopējo fondu pārdale, kopēja nostāja attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā? Bet, lūdzu, konkrēti, ar pašapziņu un atceroties, ka šeit solidaritāte tiek prasīta daudzējādā ziņā no ne gluži līdzvērtīgām ES dalībvalstīm,» norāda Viļums.

«Nebūs masveida pieplūdums? Tad runājam par to, cik varētu būt, cik tieši mēs varam uzņemt, kādā veidā varētu nodarbināt un kur izmitināt. Kāda veida speciālisti mūsu uzņēmējiem ir vajadzīgi un, ja tādu potenciālo ieceļotāju vidū nav, vai arī melnstrādnieki spēs nodrošināt iztiku sev un savai ģimenei? Iespējams Iekšlietu ministrijas dienestiem būs nepieciešami papildus līdzekļi, darbinieki un telpas, lai tiktu galā ar pieaugošo noslodzi. Cik, kādi, kur tieši? Kā mēs praktiski varam nodrošināt to, ka šie cilvēki, izmantojot ES atvērtās robežas, pie pirmās iespējas nedodas atpakaļ uz to pašu Itāliju vai, piemēram, sociālā nodrošinājuma ziņā vēl daudz pievilcīgāko Zviedriju?» retoriski vaicā deputāts.

Viņš turpina: «Ideālā gadījumā atbildēm uz šiem jautājumiem jau būtu jābūt skaidrām, taču skaidrot un diskutēt var arī paralēli sarunām Briselē. Nu kaut vai tāpēc, lai cilvēki redz, ka par to tiek domāts vēl pirms tiek pieņemts galīgais lēmums.

Ja lēmums vēl nav zināms un sarunas ir procesā, tad tai nevajadzētu būt vienīgajai Ministru kabineta preses relīzē iekļautajai ziņai. Noteikti ir sarunu detaļas, kuras var atklāt, vienlaicīgi nekaitējot Latvijas pozīcijai. Šobrīd rodas tāds iespaids, ka žurnālistiem gluži vai ar varu jāizvelk pa teikumam no Ministru prezidentes vai Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem. Ir valstis, kuras atbalsta Latvijas pozīciju – kādēļ tā, kāds ir viņu pamatojums? Vai un kā šādas bēgļu dalīšanas proponenti piedāvā risināt problēmu turpmāk?»

Pēc Viļuma domām, viens no galvenajiem ieteikumiem būtu izvairīties no vārda «kvotas» lietošanas: «Pirmkārt, grozi kā gribi, bet tas rada iespaidu par uzspiešanu. Otrkārt, runājam taču par cilvēkiem, bet terminoloģija tā pati, kas par piena tonnām stīvējoties. Vai tad mēs to visu ne humānisma vārdā?»

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Latvijas valdošās koalīcijas politiskie spēki ir vienisprātis, ka obligātu bēgļu kvotu noteikšana Latvijai nav atbalstāma.

Ref: 102.000.102.10181


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.