bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

LRA rosina aizliegt sejas aizklāšanu publiskās vietās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Reģionu apvienība (LRA), ņemot vērā līdzšinējo Eiropas valstu pieredzi, ir izstrādājusi likumprojektu par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās ar  mērķi palielināt sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēkiem atrodoties publiskās vietās.

Par sejas aizklāšanu ar apģērbu publiskās vietās paredzēts sods līdz 150 eiro, savukārt par personas piespiešanu aizklāt seju ar apģērbu publiskās vietās sods būs 350 eiro, portālu BNN informē LRA.

Saistībā ar pieaugošo patvēruma meklētāju un bēgļu skaitu no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, Latvijā iespējama dažāda līmeņa draudu palielināšanās. Kā liecina līdzšinējā pieredze, teroristi un citi vardarbīgi noskaņoti indivīdi bieži mēdz izmantot iespēju aizsegt seju ar apģērbu publiskās vietās, lai izraisītu nekārtības, bojātu īpašumus, kā arī radītu draudus personu veselībai un dzīvībai. Tāpēc daudzās Eiropas valstīs un pilsētās ir aizliegts publiskās vietās nēsāt apģērbu, kas aizklāj seju. Tostarp aizliegums ir spēkā Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, Šveicē (Tičino kantonā), kā arī atsevišķās Itālijas un Spānijas pilsētās. Dažās Vācijas federālajās zemēs sievietēm, kas strādā sabiedriskas nozīmes darbavietās, īpaši skolās un birojos, aizliegts nēsāt apģērbu, kas aizklāj seju, norāda politiskais spēks.

«Patvēruma meklētāju un bēgļu jautājums no atsevišķu valstu problēmas šobrīd ir kļuvis par solidaritātes un drošības izaicinājumu visām Eiropas valstīm. Par aktuālu problēmu šis jautājums ir kļuvis arī Latvijā, tostarp paspējot jau izraisīt «konstitucionālo krīzi». Lai mazinātu iespēju šiem jautājumiem nākotnē eskalēties drošības krīžu izskatā, Latvijas Reģionu apvienības ieteikums ir rīkoties laicīgi, atbildīgi un, ņemot vērā, to valstu piemēru, kuras bēgļu un patvēruma meklētāju jautājumu risināšanā jau ir uzkrāta ilggadēja pieredze. Cilvēki no citiem pasaules reģioniem nāk ar savu kultūru, saviem ieradumiem un tradīcijām. Savukārt mūsu uzdevums ir palīdzēt viņiem pēc iespējas ātrāk izprast vietējos ieradumus un tradīcijas. Jo savlaicīgāk un skaidrāk mēs definēsim šos sadarbības noteikumus, jo mazāk iespēju būs veidoties jaunām krīzēm un drošības izaicinājumiem nākotnē,» uzsver Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka aizliegums aizklāt seju publiskās vietās nav pretrunā ar reliģisko brīvību, runas brīvību, tiesībām uz pulcēšanos, kā arī nav diskriminējošs un atbilst cilvēktiesībām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka šis aizliegums ir likumīgs, jo balstās idejā par pilsoņu kopīgu līdzāspastāvēšanu valstī.

Likums paredz, ka publiskās vietās seju drīkstēs aizklāt personas, kuru darba veikšana vai dienesta pienākumu pildīšana prasa sejas aizklāšanu ar apģērbu. Tāpat aizliegums neattiektos uz sporta un mākslas pasākumiem, kā arī tradicionāliem kultūras svētkiem.

BNN jau vēstīja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš aicinājis sākt diskusiju par nepieciešamību aizliegt vai atļaut Latvijā sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu galvassegas un citus apģērbus, kas aizsedz seju.

Pēc viņa teiktā, bēgļu jautājums ļoti labi parādīja, ka mūsu valsts daudzām lietām diemžēl nav gatava. Darba grupai, izstrādājot precīzas vadlīnijas par to, ko darīt ar bēgļiem, var nākties risināt arī jautājumu par parandžu nēsāšanas atļaušanu vai aizliegšanu, un tas būtu jāizlemj jau laicīgi, uzskata Valsts prezidents.

Taujāts, kāds būtu viņa personīgais viedoklis, ja vajadzētu piedalīties minētā jautājuma lemšanā, Vējonis pauda noraidošu attieksmi pret parandžu nēsāšanu sabiedriskās vietās.

Jautājumu par nepieciešamību ieviest aizliegumu sabiedriskās vietās nēsāt parandžas savā valstī aktualizējis arī Igaunijas sociālās aizsardzības ministrs Marguss Cahkna. Valdības sanāksmē viņš nāca klajā ar priekšlikumu aizliegt Igaunijā valkāt musulmaņu galvassegas un citus apģērbus, kas aizsedz seju sabiedriskās vietās.  Tā mērķis būtu savlaicīgi novērst problēmas, kas sākušās citās Eiropas valstīs.

Tikmēr Drošības policija (DP) norādījusi, ka Latvijā ir iespējama diskusija par musulmaņu galvassegu nēsāšanu, taču valstīs, kurās tās aizliegts nēsāt, notikušas vietējo musulmaņu kopienu protesta akcijas, kas atsevišķos gadījumos pāraugušas arī vardarbīgās sadursmēs.

DP uzskata, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi, kur šis jautājums bijis dienaskārtībā iepriekš, arī Latvijā ir iespējama diskusija par to, vai valstī būtu nepieciešams atļaut vai aizliegt sabiedriskās vietās atrasties musulmaņu galvassegā vai citā seju aizsedzošā apģērbā.

Līdz ar to DP neiebilst pret diskusijām par šo jautājumu, kurās tiktu izvērtēta gan starptautiskā pieredze, gan nepieciešamība pēc iespējamiem ierobežojumiem Latvijā. Tajā pašā laikā DP vēlas vērst uzmanību uz to, ka valstīs, kurās šāds aizliegums ticis ieviests, tas izraisījis vietējo musulmaņu kopienu protesta akcijas, kas atsevišķos gadījumos pāraugušas arī vardarbīgās sadursmēs ar policiju.

Ref: 102.000.102.10723


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.