bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

LTRK: Lielās investīcijas jaunu kases aparātu ieviešanā nedos cerēto rezultātu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šobrīd izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir jāpārskata, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu minētos MK noteikumus varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus. Latvijā patlaban tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji kopumā lieto vairāk nekā 52 tūkstošus kases aparātu un aptuveni desmit tūkstošus kases sistēmu. Lai arī Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka visus jaunie noteikumi neskars, plānotās izmaksas tāpat sasniedz vairākus desmitus miljonus eiro, portālu BNN informē LTRK.

Saskaņā ar ražotāju pārstāvju teikto, vienas iekārtas cena varētu būt robežās no 2 000 līdz 3 800 eiro, savukārt VID savos atzinumos norāda, ka iekārtas cena nepārsniegs 510 eiro, lai gan jau tagad daudzas kases iekārtas maksā vairāk nekā 2 000 eiro. «Izstrādātie noteikumi paredz, ka Latvijā būs pasaulē pilnīgi unikālas iekārtas, tādēļ arī paredzamās izmaksas sanāks tik lielas. Pasaulē nav līdzīgu prototipu, ko mēs varētu pārņemt, tādējādi ieekonomējot līdzekļus, tāpēc esam bažīgi par kļūdainiem aprēķiniem un paredzamajām investīcijām un to ietekmi uz uzņēmēju dzīvotspēju, un preču un pakalpojumu cenām gala patērētājam,» saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs  Jānis Endziņš.

Izstrādātie noteikumi nedos cerēto pozitīvo ietekmi uz ēnu ekonomiku, jo čeku neizsniegšanas problēmu reforma nerisinās, savukārt attiecībā uz iejaukšanos kases aparātos – tie, kuri to nedarīja, to nedarīs arī pēc reformas, savukārt, tie, kuri krāpās līdz šim, visdrīzāk centīsies to darīt arī turpmāk, jo noteikumi paši par sevi šo vēlmi nemazinās. «Ja reiz jau šobrīd VID var konstatēt tik daudzos gadījumos iejaukšanos kases aparātos, kāds ir pamats domāt, ka tas neturpināsies ar jaunajiem aparātiem? Ir acīmredzami, ka šeit risināmā pamatproblēma ir nevis ar kases aparātiem, bet gan ar atbildības regulējumu,» uzskata Endziņš.

Ņemot vērā minēto, LTRK, pārrunājot izveidojušos situāciju ar biedriem, saskata trīs galvenos darbības virzienus, kas daudz ātrāk, efektīvāk un lētāk risinātu problēmu. Pirmkārt, pārskatīt atbildības tiesisko regulējumu, apsverot iespēju noteikt personām, kas veikušas darījumu dzēšanu vai sagrozīšanu, atbildību normatīvajos dokumentos. «Esam pārliecināti, ka nav jāizdomā un jāievieš kaut kas pilnīgi unikāls un pasaulē neeksistējošs, bet gan jāsakārto sistēma tā, lai gan uzņēmumi jeb kases aparātu lietotāji, gan servisa dienesti baidītos pārkāpt likumu,» teic Endziņš, piebilstot, ka šādi risinājumi neprasītu būtiskas investīcijas un tik apjomīgas reformas, ietekmējot ikvienu tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju. Turklāt, nepieciešamās izmaiņas normatīvajos dokumentos ir iespējams veikt jau tagad un reālas pozitīvas izmaiņas panākt ļoti drīz.

Otrkārt, uzlabot jau esošos kases aparātus (līdz gada apgrozījumam 1,5 miljoni eiro vienā tirdzniecības vietā), aprīkojot tos ar fiskālajiem blokiem, kas nodrošinātu nedzēšamu un VID pieejamu informāciju, un, treškārt, nekavējoties revidēt jau pašreiz apstiprināto VID kases aparātu un sistēmu sarakstu, lai svītrotu no tā tādas iekārtas, ar kurām viegli manipulēt, dzēšot būtisku informāciju par darījumiem.

Ja MK noteikumi tomēr tiek pieņemti esošajā redakcijā, jāņem vērā divi aspekti. Pirmkārt,  jāparedz objektīvs un pamatots kases aparātu un sistēmu nomaiņas termiņš, ņemot vērā, ka unikālo iekārtu saražošanai un testēšanai objektīvi būs nepieciešams vismaz 1,5 gads, savukārt, kases aparātu un sistēmu nomaiņai, ņemot vērā apkalpojošo dienestu kapacitāti, vēl vismaz 2 – 3 gadi. Otrkārt, šā brīža ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmējiem jau tā ir nepietiekami apgrozāmie līdzekļi, tāpēc pārāk straujš papildus investīciju slogs var atsaukties uz uzņēmumu izaugsmi un/vai uz cenu pieaugumu gala patērētājam. «Ja reiz valsts iestādes ir tik pārliecinātas, ka reforma dos tik ievērojamu ēnu ekonomikas mazināšanos un budžeta ienākumu palielināšanos, valsts tikai iegūtu nofinansējot uzņēmējiem jauno kases iekārtu iegādi, kā to darīja Ungārijā,» norāda Endziņš.

LTRK plāno vērsties ar vēstuli pie augstākajām Latvijas amatpersonām, aicinot rast optimālu un uzņēmējdarbībai tik būtiska jautājuma risinājumu.

BNN jau vēstīja, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta domām, «stingrākas tehniskās prasības kases aparātiem nepieciešamas, lai izslēgtu krāpniecības gadījumus, neatļauti iejaucoties un manipulējot ar elektronisko kases aparātu sistēmu datiem, kā rezultātā netiek uzrādīti uzņēmumu gūtie ienākumi pilnā apmērā, un netiek nomaksāta valsts budžetā ieskaitāmā uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās vērtība nodokļa summa.»

Tāpat ziņots, ka Latvijas Reģionu apvienība (LRA) jau gada sākumā vēstulē finanšu ministram Jānim Reiram lūgusi pārskatīt Ministru kabineta noteikumus, kas uzņēmumiem, sasniedzot noteiktu apgrozījumu, uzliek par pienākumu ieviest jaunas paaudzes kases aparātus un kases sistēmas.

LRA, izprotot kādu papildus administratīvo un izmaksu slogu šo noteikumu normas uzliek uzņēmējiem, īpaši lauku reģionos, rosinājusi  atļaut izmantot pašreizējām likuma normām atbilstošos un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētos kases aparātus līdz to pilnīgam nolietojumam.

Ņemot vērā, ka gan uzņēmēji reģionos, gan uzņēmēju intereses pārstāvošās organizācijas jau vairākkārt ir paudušas bažas par iespējām pildīt šo noteikumu normas un pamatoti iebildušas pret tām, LRA vēstulē finanšu ministram aicina jauno kases aparātu un sistēmu ieviešanu īstenot pakāpeniski, ievērojot saprātīgus pārejas termiņus, un nosakot, ka jaunus, augstākas klases kases aparātus uzņēmumam ir jāiegādājas, kad iepriekš iegādātie ir fiziski nolietojušies.

Kā vēstīts, viens no pēdējā laikā kontroles pasākumos arvien biežāk konstatētajiem virzieniem, kurā notiek apzināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir ļaunprātīga iejaukšanās elektroniskajos kases aparātos un sistēmās ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos patiesos ienākumus pilnā apmērā un tādējādi ievērojami samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļu summu.

Šāda veida pārkāpumi visbiežāk tiek konstatēti uzņēmumos, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, zobārstniecību, kā arī tirdzniecības uzņēmumos.

Šā gada 7.maijā visā Latvijā kopumā tika veiktas 194 elektronisko kases aparātu un sistēmu izmantošanas tematiskās pārbaudes, kuru rezultātā 81% gadījumu tika konstatēti dažādi pārkāpumi. Pārbaužu laikā tika izņemti kases aparāti papildu pārbaužu veikšanai, savukārt par pārkāpumiem ir uzsākta lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās.

Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos VID ir veicis 775 tematiskās pārbaudes tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem, kuri savā pamatdarbībā ieņēmumu reģistrēšanai izmanto kases aparātus. 65% gadījumu konstatēti pārkāpumi, kas jau atkal liecina, ka uzņēmumi, iespējams, veic darbības ar mērķi slēpt realizācijas ieņēmumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu un tādējādi izvairītos no nodokļu nomaksas pilnā apmērā.

Ref: 102.000.102.10173


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».