bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

LTV nesadarbosies ar Ventspils domi; meklē iespēju kļūt neatkarīgākiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) satura redaktores Guntas Slogas iniciatīvas LTV ir izvērtējusi sadarbību ar Ventspils domi LTV ētikas kodeksa kontekstā, un televīzija ir pieņēmusi lēmumu neturpināt sadarbību ar Ventspils domi projektā Dziesmu sirdij rodi Ventspilī, ziņo sabiedriskā medija parstāve Dace Jansone.

Latvijas Televīzija arī pārskatīs un formulēs principus sadarbībai ar Latvijas pašvaldībām kopumā raidījumu projektu ietvaros. Medijs paredz strādāt pie alternatīvu finansējumu avotu piesaistes, lai nodrošinātu pilnvērtīgu raidījumu projektu attīstību 2018.gadā.

Sloga aģentūrai LETA pastāstīja, ka LTV lēmums pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi netika pieņemts balstoties tikai uz viņas publiski pausto iniciatīvu, jo šis jautājums jau iepriekš tika plaši pārrunāts LTV darbinieku vidū. «Mēs esam nonākuši pie viena viedokļa. Negribu, lai tiktu pārspīlēts mans publiskais viedoklis – ka tam ir kāda ietekme uz lēmumu. (..) Kolēģiem bija sasniegts kritiskais punkts,» sacīja Sloga.

Taujāta, kā nodoms pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi varētu ietekmēt LTV turpmāko darbību, tostarp projektu Latvijas sirdsdziesma, LTV satura redaktore norādīja, ka tiks izskatīti un izvērtēti citi veidi, kā piesaistīt finansējumu, lai projektu turpinātu, jo tas skatītāju vidū ir ļoti iecienīts.

Viņa skaidroja, ka līdzīgas situācijas, kāda radusies LTV ar Ventspils domi, pamatā rodas sabiedriskajiem medijiem nepietiekamā finansējuma dēļ. Sloga uzsvēra, ka LTV ir viens no visnabadzīgāk finansētajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā, tādēļ ir nepieciešams meklēt sponsorus un sadarbības iespējas, lai varētu sekmēt medija darbību. «Neviens jau no labas dzīves nemeklē sponsorus,» sacīja LTV satura redaktore.

Sloga norādīja, ka ir svarīgi sabiedriskajiem medijiem aiziet no reklāmas tirgus un valstij to kompensēt 100% apmērā. «Tad mūsu darbiniekiem nebūtu jāuztraucas, cik minūtes uz skatuves parādīsies [Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars] Lembergs (Ventspilij un Latvijai),» uzsvēra LTV satura redaktore.

Viņa sacīja, ka atrisinot iepriekšminētās problēmas, LTV darbinieki varētu vairāk resursu veltīt kvalitatīva satura un darba veikšanai.

Par LTV sadarbības pārtraukšanu ar Ventspils domi komentēja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. «LTV sadarbības pārtraukšana ar Ventspils domi vēlreiz akcentē, cik svarīgi demokrātiskā valstī sabiedriskajiem medijiem ir iziet no reklāmas tirgus.»

Viņa norāda, ka šāds solis parāda, ka būtu normāli un loģiski sabiedriskajiem medijiem vairs neatrasties reklāmas tirgū. Lai panāktu līdzsvaru būtu jāziņo par visu pilsētu un novadu pilsētas svētkiem, skaidroja politiķe. To arī būtu iespējams paredzēt sabiedriskajā pasūtījumā, atsakoties no reklāmām.

Tāpēc pirmais solis būtu ļoti skaidri definēt sabiedrisko pasūtījumu un cik tas maksā. Pēc tam valdībai un politiķiem jāuzņemas atbildība, lai sabiedriskā pasūtījuma izpildei nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus, skaidroja Laizāne.

Reizē politiķe atzina, ka naudas daudzums valsts budžetā ir ierobežots un ka budžeta «deķī ir ārkārtīgi daudz caurumu», ko īpaši aktualizē mediķu rīkotās akcijas.

Vaicāta, vai līdzekļu trūkums nenozīmē iziešanas no mediju tirgus atlikšanu vismaz uz vairākiem gadiem, Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājā atbildēja, ka viņa nav tik pesimistiski noskaņota. Pēdējo nedēļu notikumi parāda, cik ļoti svarīga ir sabiedrisko mediju neatkarība un cik bīstams tās trūkums var izrādīties demokrātiskai valstij, akcentēja politiķe.

Kā ziņots, iepriekš komisijas sēdē Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš norādīja, ka sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus nepieciešamā finansējuma apmērs ir no pieciem līdz astoņiem miljoniem eiro.

Kā ziņots, pirmdien mikroblogošanas vietnē Twitter Sloga pauda savu attieksmi pret sestdien LTV pārraidē Latvijas sirdsdziesma redzamo Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga uzstāšanos, rakstot, ka «šis ir apkaunojums Latvijas mediju videi. Esmu lūgusi LTV valdi pārtraukt sadarbību ar Ventspili. Līdz tam atsakos no šī projekta pārraudzības».

Iepriekš sarunā ar aģentūru LETA Sloga pastāstīja, ka kontekstā ar tā dēvētajām oligarhu sarunām ir vairākas lietas, LTV vairākus gadus nav atrisinātas, un viena no tām ir LTV sadarbība ar Ventspils domi, tajā skaitā projekta Latvijas sirdsdziesma ietvaros.

Sloga sacīja, ka viņa un vairāki kolēģi pagājušajā nedēļā aicināja novērtēt turpmāku Lemberga parādīšanos LTV ēterā, jo tas diskreditē gan LTV kā televīziju kopumā, gan met ēnu uz ziņu dienestu, taču nekas netika darīts un «mēs redzējām diezgan plašu Lemberga uzstāšanos sestdien LTV ēterā un man kā satura redaktoram, kurš pārrauga šo projektu – Latvijas sirdsdziesma, tas nav pieņemami, tāpēc vērsos pie valdes ar lūgumu pārskatīt turpmāku sadarbību ar Ventspili,» sacīja Sloga.

Viņa norādīja, ka izvēlējusies lūgumu paust publiski, jo daudzi LTV kolēģi uzskata, ka esošā situācija nav pieņemama. «Ja neviens to publiski neteiks, ka mums tas nav pieņemami, tad visi domās, ka LTV darbiniekus situācija apmierina,» skaidroja Sloga.

Taujāta par rīcību negatīva valdes lēmuma gadījumā, Sloga sacīja, ka vispirms grib sagaidīt valdes reakciju.

«Pēdējo nedēļu atmosfērā mums, mediju cilvēkiem ir nepieciešams paust skaidru nostāju un veikt izšķiršanos, kur mēs esam, par kādiem principiem esam. Pienācis laiks žurnālistiem runāt par mediju vides attīrīšanos un citiem svarīgiem jautājumiem,» uzsvēra redaktore.

Kā ziņots, noklausītās Rīdzenes sarunas atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus, raksta žurnāls Ir.

Savukārt, runājot par Rīdzenes sarunām, LTV publiski pauda, ka atmaskot «oligarhus» ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro.

Sabiedriskais medijs norāda, ja viņu rīcībā būtu šīs sarunas, tad arī viņi tās publicētu. Vienlaikus medijs uzsver, ka arī šādu «oligarhu slepeno sarunu» publikāciju veidošanā ir jāievēro elementārs žurnālistikas standarts, kas nosaka, ka ikvienam žurnālistam Latvijā ir jādod iespēja izteikties visām publikācijā minētām personām, it sevišķi – ja uz šīs personas profesionālo darbību ar publikācijas saturu tiek mesta šaubu ēna.

«Proti, šajā gadījumā rakstā Preses kastrēšana vairākkārt tiek pieminēta gan Latvijas Televīzija, gan tās darbinieki, taču raksta autore Indra Sprance ne reizi nav ne prasījusi, ne arī atspoguļojusi Latvijas Televīzijas un tās žurnālistu viedokli. Turklāt, kā secinām, šī rīcība bijusi selektīva, jo citā publikācijā, kurā, piemēram, «oligarhu sarunās» pieminēts pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, viņa viedoklis no žurnālistes puses gan ir prasīts,» pauž LTV.

Ref:224.000.103.1658


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.