bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

LTV: ZZS ministri «šprotu pusdienās» ar Krievijas vicepremjeru izskatījušies naivi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas pārstāvji neformālajās pusdienās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, visticamāk, izskatījušies gana naivi, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Viņi Dvorkovičam jautājuši – vai dzelzceļa un gāzes nozarēs Krievijā pieņemtajiem lēmumiem ir politisks vai saimniecisks raksturs?

Neformālo pusdienu organizētājam no Latvijas zemkopības ministram Jānim Dūklavam par notikušo būs jātaisnojas pirmdien gaidāmajā koalīcijas partiju sanāksmē. Jāpastāsta arī par to, kāds tad ir šo sarunu rezultāts. Pagaidām īstas skaidrības par to nav. Krievijas vēstniecība uz raidījuma jautājumiem atbildēja vispārīgi, norādot, ka pārrunātas «ekonomiskās sadarbības perspektīvas». Savukārt Latvijas pārstāvji sarunās, visticamāk, izskatījušies gana naivi, ja viņu paustais de facto izskanēja arī pie pusdienu galda.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāsta, ka ,«pirmais un svarīgais jautājums ir kravu apjoms dzelzceļam, kādas varētu būt potenciālās indikācijas, vai tas ir politisks lēmums, cik tas ir saimniecisks lēmums? Apgalvojums ir tāds, ka politisku lēmumu nav, viss ir tikai bizness ar nosacījumu». Arī finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai bijis līdzīgs jautājums: «Bija izteiktas bažas, ka Gazprom ir devis kādu signālu, ka, iespējams, gāzes krātuvē šoziem varētu netikt uzglabāta gāze. Es, protams, izmantoju izdevību pajautāt, vai tā ir kāda politiska nostāja vai kā citādi? Komentārs bija, ka nav nekādu politisku uzdevumu vai viedokļu paušanas, ka Gazprom pats pieņem savus saimnieciskus lēmumus.»

Zaļo un zemnieku savienības ministru it kā slepenā tikšanās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču augusta sākumā nenotika šprotu rūpnīcā, bet smalkākā vietā – restorānā Rīgas centrā. Bez politiķiem trīs ēdienu maltīti baudījis arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kā arī zivrūpnieki, kuru ražotnes Dvorkovičs bija apskatījis pirms pāris stundām. Galvenais tikšanās kūrētājs no Latvijas – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs – sev vien zināmu iemeslu dēļ neesot pateicis premjeram Mārim Kučinskim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, ka valdību šajās neformālajās pusdienās pārstāvēs arī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Rezultātā abu valstu amatpersonas papļāpājušas, bet to, kāda ir šo pusdienu pēcgarša, varam vien minēt.

Dvorkoviču var uzskatīt par Krievijas premjera Dimtrija Medvedeva līdzgaitnieku. Laikā, kad Medvedevs bija Krievijas prezidents, Dvorkovičs bija viņa vietnieks. Arī šobrīd pilda Krievijas vicepremjera pienākumus. Papildus tiem kopš pagājušā gada Dvorkovičs ir Krievijas dzelzceļa direktoru padomes priekšsēdētājs. Tas, ka Dvorkovičs atvaļinājumu pavada Jūrmalā, nav nekas neparasts. Tā viņš rīkojies arī iepriekš. Turklāt Krievijas medijos atrodams, ka Dvorkoviča biroja vadītājam Viktoram Dmitrijevam Latvijā pieder vairāki nekustamie īpašumi. Tomēr tikšanos ar citas valsts amatpersonām pie pusdienu galda gluži par nejaušu nenosauksi.

Abu valstu attiecības joprojām ir saspringtas. Nule kā līdz nākamajam gadam pagarinātas Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju. Tajā pašā laikā aizvien biežāk tiek spriests par iespēju, ka Krievija varētu atjaunot iepriekš aizliegto pārtikas produktu importu.

Jau labu laiku pirms Dvorkoviča atvaļinājuma — Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs esot piedāvājis tikšanos zemkopības ministram Dūklavam. Tad nu ministrs nolēmis izmantot izdevību un iedot Dvorkovičam nogaršot Latvijas šprotes. Tās pašas, kuras šobrīd Krievijā ievest ir aizliegts. «Zemkopības ministrs sazvanīja mani kā nozares vadību un teica, ka mums ir pāris stundu laika, mēs nevaram nekur tālu aizbraukt, bet, vai mēs varam parādīt vienu, divas rūpnīcas, kā mēs strādājam, kādas ir mums tehnoloģijas,» notikumus atstāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Viņš pauž, ka «tā bija, faktiski, klasiska rūpnīcas apskate uzņēmumā Karavela un Gamma A Vecmīlgrāvi un Mangaļsalā. Šajās rūpnīcu apskatēs nepiedalījās ne finanšu, ne satiksmes ministri. Tur bija zemkopības ministrs, Krievijas vicepremjers un Krievijas vēstnieks.»

Apskatījuši iekārtas, kungi devās uz Vecrīgu. Pie pusdienu galda viņiem pievienojās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola. Tieši par šo apmēram stundu ilgo maltīti valda vislielākās neskaidrības. «Man bija zināms par Dūklava kunga tikšanos un par to, ka viņš varbūt kādu pieaicinās,» norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis. Tāpat viņš norāda, ka Dūklavs «informējis Ārlietu ministriju. Šī nebija nekāda slepenā tikšanās». Tomēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neesot zinājis visu. Pats gan šobrīd tāpat kā Dūklavs bauda atvaļinājumu. «Ārlietu ministrs bija informēts par Dūklava kunga plāniem runāt ar Krievijas pārstāvi par lauksaimniecības jautājumiem, par zvejniecības jautājumiem, bet ārlietu ministra rīcībā nebija informācijas par plašāka mēroga iespējamo tikšanos. Ja šīm sarunām klāt ir Krievijas vēstnieks, kas ir Krievijas augstākais pārstāvis mūsu valstī, tad tomēr šīs tikšanās nevar uzskatīt par pilnīgi neformālām,» pauž Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Tajā pašā laikā Šmits uzskata, ka šajā situācijā «Latvija vienkārši padarīta par izsmieklu. Publiskā telpā ārlietu ministrs stāsta, kā pēc protokola pareizi būtu jārīkojas valdības ministriem. Tas ir ne tikai pret valstiski, tas padara Latviju par izsmiekla objektu».

Ref: 102.000.102.13325


Pievienot komentāru

  1. mailīte teica:

    un,kur ta brīvais vilnis,vai viņi nedod Krievijai savu produkciju?

    +1 0 -1 0

  2. rasa teica:

    Nevajadzētu līst bez ziepēm kāda visgudrākā kunga norādītajā caurumā!

    +1 0 -1 0

  3. tdi teica:

    Tā rīkojas tikai ļoti gēvi nelieši,un vispār šai trijotnei būtu jāpadomā par demisiju…

    +1 0 -1 0

Igauņu uzņēmējs Krimas tiesā uzvar Krievijas Aizsardzības ministriju

Igauņu uzņēmējs uzvarējis tiesas procesā pret Krievijas Aizsardzības ministriju, juridiskā strīdā aizstāvot tiesības uz uzņēmumam piederošu nekustamo īpašumu Krimā.

Lielbritānija izklāsta ieceri pārņemt ES tiesību normas

Lielbritānija savos likumos pārņems tūkstošiem Eiropas Savienības tiesību normu, kas regulē jomas no darba tiesībām līdz vides aizsardzībai, tā paredz likumprojekts, ar ko Lielbritānijā iecerēts regulēt valsts juridisko atdalīšanos no ES.

Swedbank ekonomiste: Mazumtirdzniecība Latvijā aug nepārliecinoši

Pēdējo mēnešu dati rāda, ka mazumtirdzniecības nozarē ir vērojama izaugsme, taču tā ir lēna un svārstīga, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība martā piedzīvojusi negaidītu kritumu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada martā negaidīti samazinājies līdz 107,9 punktiem salīdzinājumā ar 108 punktiem februārī, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Valsts apmaksātas apaugļošanas rezultātā notikušas 790 dzemdības

Kopš valsts apmaksātas neauglības ārstēšanas programmas uzsākšanas medicīniskās apaugļošanas procedūru rezultātā kopumā notikušas jau 790 dzemdības, ziņo Nacionālais veselības dienests.

Pētījums: Latvijas krievvalodīgie mediji bieži izmanto Krievijā tapušu saturu - pasniedz to vēl nicinošāk

Latvijas krievvalodīgajos medijos bieži izmanto Krievijā tapušu saturu, tikai pasniedz to vēl nicinošāk, secinājis pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Satiksmes departaments sola turpināt izbūvēt autonovietnes Rīgas mirkrorajonos

Rīgas pilsētā turpina izbūvēt bezmaksas autostāvvietas mikrorajonos, lai risinātu izveidojušos autonovietņu problēmu, par turpmāko darbu sola Rīgas domes Satiksmes departaments.

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes, ziņo Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji.

Eurostat: Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot PPS, ir mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs

Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos, 2015.gadā veidoja 64% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kur šis rādītājs sasniedza 75%.

Ārstniecības personām jauni noteikumi par personām, kuras atsakās maksāt

Izstrādāta kārtība, kādā ārstniecības personas ziņos tiesai par personu, kas izvairās no tai noteiktā medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļa, teikts Veselības ministrijas ziņojumā.

Maxima Latvija investē 2,4 miljonus eiro Daugavpils veikala rekonstrukcijā

Pēc nedēļas, 6.aprīlī, plkst.10.00 Maxima Latvija atklās Maxima XX formāta veikalu Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60, kura rekonstrukcijā investēti 2,4 miljoni eiro, BNN vēsta uzņēmumā.

KNAB uzsāk pārbaudi par RD līdzekļu izmantošanu aģitācijai sociālajos tīklos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par iespējamo pašvaldības līdzekļu izmantošanu politiskās aģitācijas veikšanai sociālajos tīklos.

FDP uztrauc - nodokļu reformas var būtiski samazināt valsts budžeta ieņēmumu līmeni

Nodokļu reformas iespējamās sekas ir rūpīgi jāizvērtē, BNN komentē Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Valdība pieņēmusi Psihologa likumu

Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Psihologu likumu, kas valstī regulēs psihologu profesionālo darbību. Likums arī noteiks psihologa profesionālās darbības pamatprincipus, psihologa atzinuma uzbūves un satura principus, kā arī šajā profesijā strādājošo pienākumus un tiesības.

Pērn AS Virši-A sasniedzis labāko apgrozījumu veikala vēsturē

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A 2016.gadā degvielu uzpildes staciju veikalu kopējais apgrozījums pieaudzis par 13%, salīdzinot ar 2015.gadu.

Paraksta EP Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstījis Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, BNN informē ministrijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,2%

2017.gada februārī, salīdzinot ar 2016.gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Bez vecāku gādības palikuši bērni varēs izvēlēties mājokli jebkur Latvijā

Saeima ceturtdien, 3o.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nosakot, ka bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, informējot attiecīgo pašvaldību, būs iespēja izvēlēties sev mājokli jebkurā Latvijas administratīvajā teritorijā.

Buru jahtas turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām, vēsta Saeima.

EM Būvniecības politikas departamentam būs jauna direktore - Olga Geitus - Eitvina

Šā gada 4.aprīlī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores pienākumus sāks pildīt Olga Geitus - Eitvina.

Interneta lietotājus šantažē jauna tipa izspiedējvīrusi

Ir parādījies jauns izspiedējvīrusu tips - doxware, kas šantažē savus upurus, draudot, ka lietotāju privātos un konfidenciālos failus publiskos internetā, brīdina eScan antivīrusu programmu izstrādātāji.

Pilnveidos sadarbību starp ES valstīm krimināllietu izmeklēšanā

Saeima ceturtdien, 30.martā, atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs – Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

Būvvalde pieņem ekspluatācijā Stradiņa slimnīcas jauno korpusu

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu, informē būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Bildēs: Protesta akcija Par cilvēcīgu cirku

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 norisinājās protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Sāk atjaunot pārvadu uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām

Šonedēļ sākas ceļa pārvada atjaunošanas būvdarbi uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža pie Pļaviņām 119,05 kilometra, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Satiksme pār pārvadu tiks organizēta pa vienu brauktuves joslu ar viena luksofora posmu, bet ātruma ierobežojums būs 50 kilometriem stundā.